Visas pasaules valstu sadraudzībai — 20. gadsimta 50 gadi

Šodien aprit tieši 50 gadi kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas nodibināšanas

Attēlos: ANO galvenā mītne Ņujorkā jubilejas ugunīs (malējā attēlā); Viņa ekselence Aivars Baumanis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ANO (blakus attēlā)

ANO ir starptautiska organizācija miera un starptautiskās drošības uzturēšanai un valstu sadarbības sekmēšanai. Lēmums par ANO dibināšanu tika pieņemts ASV, Lielbritānijas un PSRS ārlietu ministru apspriedē 1943.gada 30.oktobrī Maskavā, bet vienošanās par ANO organizatoriskajiem pamatiem un struktūru tika panākta Dambārtonoksas konferencē 1944.gadā, Jaltas konferencē 1945.gada februārī un Sanfrancisko konferencē 1945.gada 26.jūnijā. Tieši šī pēdējā konference kļuva par galveno ANO tapšanā — Sanfrancisko 50 valstu pārstāvji parakstīja ANO statūtus, kas stājās spēkā 1945.gada 24.oktobrī.

Bet šogad, jubilejas gadā, ANO locekles ir 185 valstis. ANO galvenā mītne atrodas Ņujorkā (ASV), organizācijas centrs Eiropā atrodas Ženēvā (Šveicē). Apvienoto Nāciju Organizācijas karogs ir zilā krāsā, tā centrā ir balta ANO emblēma — lauru vainagā ieskautas visu kontinentu kontūras. ANO galvenie orgāni ir Ģenerālā Asambleja, Drošības padome, Ekonomiskā un sociālā padome, Aizbildnības padome, Starptautiskā tiesa un sekretariāts.

ANO budžetu veido organizācijas locekļu ikgadējās biedru naudas. Par ANO locekli var kļūt jebkura suverēna miermīlīga valsts, kas uzņemas visas organizācijas saistības. Uzņemšanai ANO valstis rekomendē Drošības padome, un uzņemšana notiek ar Ģenerālās Asamblejas lēmumu. ANO ikgadējās sesijas sanāk septembra trešajā otrdienā.

Savas pusgadsimtu ilgās pastāvēšanas laikā ANO īstenojusi veselu virkni ārkārtīgi nozīmīgu iniciatīvu cilvēces labā. Piemēram, pēdējā gadu desmitā ANO vadībā īstenots grandiozs dzeramā ūdens apgādes projekts 1,3 miljardiem cilvēku (gandrīz trešajai daļai visas cilvēces) galvenokārt lauku rajonos; ANO vadījusi globālus pasākumus dabas aizsardzībā; ieviešot vienotus jūras un gaisa transporta standartus, tā padarījusi drošākus jūras ceļojumus un lidojumus; būtiski bijuši arī ANO koordinētie centieni cīņā pret aparteīdu, par cilvēka tiesību ievērošanu pasaulē. ANO īstenojusi arī plašus izglītības projektus globālā mērogā.

Ārkārtīgi svarīga nozīme bijusi ANO miera spēku kontingenta un ANO novērotāju sūtīšanai uz militāro konfliktu rajoniem. Kopš 1945.gada izmantoti 35 šādi ANO kontingenti.

Kopš 1991.gada arī Latvija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle. Mūsu valsti šajā autoritatīvajā starptautiskajā organizācijā Ņujorkā pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Aivars Baumanis, savukārt Latvijas pārstāvniecību ANO Ženēvā vada ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Sandra Kalniete.

Daudz interesantu nianšu par Latvijas pārstāvniecības darbu ANO pastāstīja mūsu vēstnieks Aivars Baumanis, viesojoties “Latvijas Vēstneša” redakcijā. Plaša saruna ar Aivaru Baumani bija publicēta mūsu laikrakstā 1993.gada 13.novembra numurā. Lūk, tikai dažas no mūsu vēstnieka ANO atziņām: “90 procenti mana darba ir veltīti tam, lai skaidrotu un meklētu citu valstu atbalstu. ANO tiešām notiek lielas pārmaiņas. Aukstais karš ir beidzies. Rietumu — Austrumu konfrontācija beigusies. Tagad veidojas cita konfrontācija: Dienvidi — Ziemeļi, respektīvi, bagātās un nabagās valstis.” Joprojām aktuāla ir Latvijas prasība pārskatīt mūsu valsts biedra naudu maksājumus ANO, kuru apjoms kopš Latvijas uzņemšanas tika pamatots, balstoties uz bijušās PSRS statistiku un bijušo PSRS Centrālās bankas maiņas kursu, pēc kura 1 ASV dolārs bija pielīdzināts 65 PSRS kapeikām! Jubilejas gads Apvienoto Nāciju Organizācijai nav bijis viegls. Pēdējos gados, īpaši pēc padomju impērijas sabrukuma, pieaudzis ANO dalībnieču skaits, mainījies spēku samērs šajā organizācijā.

Pārbaudes akmens ANO miera spēku efektivitātei šogad bija to aktivitātes bijušajā Dienvidslāvijā, kad ANO miera spēkiem kvalitatīvi jaunā sastāvā nācās sastapties ar principiāli jaunām problēmām. Arī šis aspekts, tāpat dziļas rūpes par ANO turpmākās ietekmes nodrošināšanu pasaulē, kas piecdesmit gados ir ļoti būtiski pārmainījusies, ANO jubileju vērš arī par nopietnu pārdomu un dziļu vērtējumu brīdi.

“Grūti iedomāties piecdesmito jubileju piemērotākā laikā,” saka ANO ģenerālsekretārs Butross Butross Gali. “Organizācijai, kas patlaban pārdzīvo lielu pārmaiņu un sarežģītu uzdevumu laiku, šī jubileja piedāvā iespēju svinēt sasniegumus, pārskatīt pagātnes mācības un iezīmēt vadlīnijas nākotnei. Taču šajā jubilejā ir viens aspekts, kas pēc manas pārliecības, ir īpaši svarīgs, uzlabojot sabiedrības izpratni par Apvienoto Nāciju Organizāciju, veidot plašāku tās ietekmes sfēru un demonstrēt sistēmas atbilstību nākošajiem gadiem.”

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

“Savienoto trauku princips kļuvis par mūsdienu pasaules esamības principu”

Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna

ANO 50.gadadienas jubilejas sesijā, 1995.gada 22.oktobrī

Prezidenta kungs!

Ģenerālsekretāra kungs!

Ekselences!

Atļaujiet Jūs sveikt ANO zelta jubilejas reizē un novēlēt mums visiem saskanīgu un ražīgu darbu šajās svētku, atceres un izvērtējuma dienās.

Dibinot Apvienotās Nācijas, valstis un tautas vēlējās pasargāt nākamās paaudzes no kara šausmām. Tas notika laikā, kad starptautisko sabiedrību spārnoja jaunas cerības un ideālisms.

Arī Latvijai vajadzēja būt ANO Statūtu parakstītāju vidū. Par spīti tam, ka vēstures kolīziju dēļ tas nebija iespējams, Apvienoto Nāciju Organizācijas neatkarības un vienlīdzības ideāli Latvijā palīdzēja uzturēt cerību visus garos okupācijas gadus. Savukārt baltieši trimdā vērsās pie Apvienotajām Nācijām, lai panāktu Baltijas valstu atgriešanos starptautiskajā apritē. Tagad, kad Latvija ir ANO dalībvalsts, tā dod savu ieguldījumu šīs organizācijas pilnveidošanā.

Piecdesmit gados ANO ir paveikusi daudz. Tā nesusi izlīgumu un mieru gan ar preventīvās diplomātijas līdzekļiem, gan ar miera uzturēšanas pasākumiem. Tā sniegusi neatliekamu palīdzību krīžu vietās pasaulē, nodrošinot izdzīvošanu un pajumti miljoniem cilvēku. Tā ir vieta, kur rodas cilvēcei vitāli svarīgas iniciatīvas.

Līdz ar aukstā kara beigām radusies iespēja piepildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātāju ieceri par globālu saskaņu, kad šīs organizācijas statūtu principi tiek respektēti un mērķi sasniegti. Tomēr pašreizējā situācija raisa vēsturiskas analoģijas ar laiku, kad par kolektīvo drošību, agresoriem un to savaldīšanu atbildību bija uzņēmusies Tautu Savienība. Arī Latvijā dzīva vēl ir paaudze, kas skaudri atceras, kur šīs idejas, būdamas bez praktiska seguma, noveda 1939.gadā. Es saku to ar pilnu atbildību, jo zinu, kādu Golgātas ceļu nostaigājusi mana tauta un valsts.

Kopš dibināšanas dienas ANO meklē pretlīdzekļus izaicinājumiem, kas tiek mesti starptautiskajam mieram un drošībai. Modernie izaicinājumi atšķiras no tiem, kas bija pirms Otrā pasaules kara. Konfliktu novēršanas mehānismi, tai skaitā preventīvā diplomātija un citi uzticību veicinoši pasākumi, ir kļuvuši par pamatvērtībām starptautiskā miera un drošības stiprināšanai pasaulē.

Mūsdienu draudi nešķiro valstis un nācijas, tie skar katru indivīdu jebkurā pasaules vietā. Nav tādu cilvēku, kurus neietekmētu starptautiskā noziedzība, terorisms, nelikumīga narkotiku un kodolmateriālu pārvadāšana. Šīs problēmas nepazīst robežas. Neviena valsts un sabiedrība nevar tās risināt izolēti. Savienoto trauku princips kļuvis par mūsdienu pasaules esamības principu. Tā vairs nav fizikas, bet gan elementāra eksistences kategorija.

Visbiežāk lietotais vārds šajā sesijā ir “reformas”. Latvija aktīvi piedalās centienos pārveidot un nostiprināt ANO sistēmu, lai tā efektīvāk kalpotu tautām uz mūsu planētas. Reformu raksturu nosaka pastāvīgi mainīgā un nenoteiktā pasaule, kurā mēs dzīvojam.

Drošības padomes darbībai vajadzētu kļūt atklātākai un pārskatāmākai, saglabājot efektivitāti. Tās paplašināšana dotu taisnīgu iespēju palielināt mazo valstu lomu, ievērot valstu ģeogrāfisko pārstāvniecību un jaunās ģeopolitiskās realitātes pēc aukstā kara beigām.

Reformas ANO finansu situācijas uzlabošanai nepieciešams attīstīt divos virzienos — ieviešot jaunus finansēšanas mehānismu veidus un pārveidojot pašreizējos, lai tie atspoguļotu valstu suverēnās vienlīdzības principus. Reformas palīdzētu novērst daudzu dalībvalstu grūtības, kārtojot savus maksājumus pilnībā un laikā.

Prezidenta kungs!

Pasaules konferences Vīnē, Kairā, Kopenhāgenā, Pekinā pieņēma darbības plānus. No valstu apņēmības atkarīgs, kā tie tiks īstenoti. Ievērojot Vīnes konferences ieteikumus, Latvija nodibināja neatkarīgu institūciju — Valsts cilvēktiesību biroju. Svarīga un konstruktīva nozīme šajā procesā bija ANO Attīstības programmai un tās pārstāvniecībai Rīgā.

Nav iedomājama cilvēces pastāvēšana bez vides aizsardzības, tāpēc Latvija ierosinājusi XXI gadsimta sākumā Rīgā sarīkot starptautisku galotņu konferenci par atbruņošanos un tās saistību ar vides aizsardzību un attīstību.

Paveicams ir viss, ja viens ir pašu valstu apņēmība un vēlēšanās. Latviešu dzejniekam Rainim pieder vārdi: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Arī Apvienotajām Nācijām ir jāmainās, lai nākamajā pusgadsimtā mūsu ieceres īstenotos daudz sekmīgāk.

Pateicos, Prezidenta kungs!