PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr. 2103)
Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” izstrādāts
un iesniegts (23.10.1995.) Saeimas izskatīšanai 1. lasījumā

Par pretestības kustības dalībnieka statusu

1. pants. Valsts augsti novērtē to cilvēku nopelnus, kuri ar bruņotiem vai nevardarbīgiem līdzekļiem cīnījās par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ievērojot 1918. gada 18. novembrī proklamētās valsts pastāvēšanas juridisko nepārtrauktību un latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības.

2. pants. Par pretestības kustības izpausmēm atzīstamas:

1) bruņota cīņa pret PSRS okupācijas režīma militārajiem formējumiem, pret tā administrāciju un atbalstītājiem, PSKP darbiniekiem, PSRS drošības dienestu štata un ārštata darbiniekiem, aģentiem un rezidentiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem, minēto subjektu uzticības personām un citiem tās informētājiem, kuri sniedza ziņas par pretpadomju darbību, kā arī šīs bruņotās cīņas aktīva atbalstīšana, sniedzot tās dalībniekiem materiālu vai cita veida palīdzību un tādējādi riskējot ar savu dzīvību, drošību vai personas brīvību;

2) aktīvas militāras, politiskas vai organizatoriskas darbības Otrā pasaules kara apstākļos, kuras vērstas pret okupācijas varām Latvijas teritorijā un kuru mērķis bija atjaunot Latvijas Republikas neatkarību vai pārstāvēt tās valstiskumu;

3) Latvijas neatkarības atjaunošanas idejas propaganda, izplatot nelegālo presi, uzsaukumus un citus izdevumus, redzamās vietās izkarot Latvijas Republikas karogu vai arī uzstājoties auditorijas priekšā, vai arī citā veidā publiski un informatīvi uzstājoties pret okupācijas režīmu, tā iedibināto juridisko kārtību un ideoloģiju;

4) pret okupācijas režīmu vērstu protesta akciju organizēšana vai aktīva piedalīšanās šādās akcijās;

5) pāriešana nelegālā stāvoklī (slēpjoties no PSRS okupācijas varas institūcijām) nolūkā uzsākt cīņu pret okupācijas režīmu;

6) atteikšanās dienēt okupētājvalsts PSRS karaspēkā vai aktīva atteikšanās piedalīties okupācijas režīma militārajos pasākumos, vai dezertēšana no PSRS armijas, ja šādas darbības izdarītas 1. pantā minēto politisko motīvu dēļ;

7) piedalīšanās ārvalstu (izņemot PSRS) izlūkdienesta organizētajās operācijās okupētās Latvijas teritorijā, ja šādas piedalīšanās motīvs bija PSRS okupācijas režīma likvidēšana, padomju varas vājināšana vai informācijas izplatīšana par latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesību vai cilvēktiesību pārkāpumiem vai slepenu ziņu iegūšana nolūkā tās izmantot cīņā ar okupācijas režīmu;

8) darbības pret PSRS okupācijas varas Latvijā realizētajiem saimnieciskajiem piespiedu pasākumiem, kuri apdraudēja latviešu nācijas izdzīvošanu (kolektivizācija, īpašumu atsavināšana, mobilizācija darbam ārpus Latvijas teritorijas), ja šādai darbībai ir dokumentāri pierādījumi un ja šādas darbības veiktas 1. pantā minēto politisko motīvu dēļ;

9) 1. pantā minēto politisko motīvu dēļ izdarīta PSRS okupācijas režīma izdoto likumu pārkāpšana, ja šo darbību politiskā motivācija ir dokumentāri pierādāma un tā nav bijusi pretrunā ar šā likuma darbības laikā spēkā esošajām Latvijas Republikas likumu normām;

10) palīdzība cilvēkiem (ja tie neatbilst 3. pantā noteiktajām personu kategorijām), kuriem draud PSRS okupācijas režīma politiska vajāšana, nokļūt drošībā ārpus Latvijas Republikas teritorijas;

11) regulāra informācijas izplatīšana (pārraide vai nodošana) ārpus Latvijas Republikas (no tās teritorijas) 1. pantā minēto politisko motīvu dēļ, ja PSRS okupācijas režīms atzina to par pretvalstisku vai sodāmu darbību;

12) iepriekšminēto pretestības kustības dalībnieku slēpšana.

3. pants. (1) Par pretestības kustības izpausmēm nav uzskatāms darbs vai dienests PSRS vai Vācijas karaspēkā vai drošības dienestos Otrā pasaules kara laikā, piedalīšanās PSRS vai Vācijas organizētajās militārajās vai represīvajās operācijās, izņemot piedalīšanos 2. panta 2. punkta minētajās pretestības kustības formās.

(2) Par pretestības kustības izpausmēm nav uzskatāmas arī tādas darbības, kas formāli atbilst 2. pantā minētajām darbībām, bet to rezultātā radītais kaitējums civiliedzīvotāju drošībai bijis acīmredzami nesamērīgs ar attiecīgās situācijas nepieciešamību, vai arī tika veiktas nolūkā:

1) nomainīt vienas valsts okupācijas režīmu ar citas valsts okupāciju;

2) panākt formāli neatkarīgas, bet sociālistiskas valsts izveidošanu;

3) reformēt vai liberalizēt PSRS okupācijas režīmu;

4) izplatīt uzskatus, kas gan bija pretrunā ar PSRS okupācijas režīma oficiālo ideoloģiju, taču bija naidīgi Latvijas neatkarības idejai vai arī tie propagandēja cita veida totalitāru ideoloģiju;

5) gūt peļņu (ienākumus) ar attiecīgajā laika periodā aizliegtām ekonomiskām vai finansiālām darbībām.

4. pants. (1) Par pretestības kustības dalībniekiem atzīstami Latvijas Republikas pilsoņi un Latvijas Republikā līdz 1940. gada 17. jūnijam dzīvojošās personas vai to pēcteči, kā arī Latvijā dzīvojošie Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, kuri Latvijas teritorijā laika periodā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1987. gada 14. jūnijam veica vismaz kādu no 2. pantā minētajām darbībām.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētās personas, kas 2. pantā minētajās aktivitātēs piedalījušās pēc 1987. gada 14. jūnija, atzīstamas par pretestības kustības dalībniekiem, ja par šīm darbībām 1. pantā minēto politisko motīvu dēļ viņas notiesātas ar kriminālsodu brīvības atņemšanas veidā vai turētas apcietinājumā, vai viņām nepamatoti piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, vai arī viņas piespiestas emigrēt.

(3) Par pretestības kustības dalībniekiem var tikt atzītas arī šī panta pirmajā daļā minētās personas, ja 2. pantā minētās darbības 1. pantā minētā mērķa īstenošanas nolūkā veiktas PSRS vai arī okupētās Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

5. pants. Par pretestības kustības dalībniekiem nevar tikt atzītas personas, kuras bijušas:

1) PSRS drošības dienestu štata un ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu turētāji vai minēto subjektu uzticības personas, vai citi PSRS drošības dienestu informētāji, vai PSRS okupācijas režīma valsts pārvaldes iestāžu kalpotāji;

2) Vācijas drošības dienestu štata vai ārštata darbinieki vai rezidenti, kā arī personas, kuras aktīvi sadarbojušās ar vācu okupācijas režīmu, izņemot gadījumus, ja personai pretestības kustības dalībnieka statuss pienākas par darbībām, kas veiktas pēckara periodā un Otrā pasaules kara laikā tās nav izdarījušas noziedzīgas darbības vai būtiskus kaitējumus Latvijas Republikas pilsoņu interesēm;

3) PSKP biedri vai VŅKJS vēlētie vai algotie darbinieki.

6. pants. (1) Kārtību, kādā persona tiek atzīta par pretestības kustības dalībnieku, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(2) Personas atzīšana par pretestības kustības dalībnieku nav obligāti saistāma ar represiju fakta konstatāciju pret viņu vai personas reabilitāciju.

7. pants. Personām, kuras atzītas par pretestības kustības dalībniekiem, ir visas tās likumos un citos normatīvajos aktos paredzētās tiesības, kādas piešķirtas politiski represētajām personām.

Saeimas deputāti: M. Grīnblats, J. Straume, I. Dāliņš, A. Pētersons, O. Grīgs

Par nacionālās pretošanās kustības

dalībnieka statusu

Alternatīvais likumprojekts. Sagatavojusi Saeimas Cilvēktiesību komisija

1. pants. Valsts augsti novērtē to cilvēku nopelnus Latvijas labā, kuri okupācijas laikā ar bruņotiem vai citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, par latviešu tautas pašnoteikšanās tiesībām, kuri ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret okupāciju varu izvērsto vardarbību un genocīdu.

2. pants. Par nacionālās pretošanās kustību Latvijā atzīstama:

1) bruņota cīņa pret okupācijas režīmu militārajiem formējumiem, pret to administrācijām un atbalstītājiem, kā arī informētājiem, kuri sniedza ziņas par nacionālās pretošanās kustību un patriotiski noskaņotajiem iedzīvotājiem;

2) bruņotas pretošanās cīņas atbalstīšana, sniedzot cīnītājiem materiālu vai citādu palīdzību, riskējot ar savu brīvību un dzīvību;

3) Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas idejas propaganda, izplatot nelegālo presi, uzsaukumus vai citus izdevumus, kā arī citā veidā publiski vai informatīvi uzstājoties pret okupācijas režīmu, tā iedibināto kārtību un ideoloģiju;

4) darbība pret Latvijā realizētajiem PSRS varas iestāžu saimnieciskajiem piespiedu pasākumiem — kolektivizāciju, īpašuma atsavināšanu, mobilizāciju darbam ārpus Latvijas, kas bija pretrunā Latvijas Republikas likumiem un starptautisko tiesību normām;

5) darbība pret Latvijā realizētajiem Vācijas varas iestāžu saimnieciskajiem piespiedu pasākumiem — īpašuma atsavināšanu, mobilizāciju darbam ārpus Latvijas, kas bija pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem un starptautisko tiesību normām;

6) palīdzība cilvēkiem, kuriem draudēja okupācijas režīmu politiska vajāšana, nokļūt drošībā ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī nacionālās pretošanās kustības dalībnieku un okupācijas varas politiski vajāto slēpšana.

3. pants. Par nacionālās pretošanās kustību Latvijā nav atzīstama — piedalīšanās okupētājvalstu PSRS un Vācijas militārajos formējumos.

4. pants. Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika periodā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam veica kādu no 2. pantā minētajām darbībām; darbību atzīst un lēmumu par nacionālās pretošanās dalībnieka statusa piešķiršanu uz dokumentu vai rakstveida pierādījuma pamata pieņem LR Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija.

5. pants. Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nevar tikt atzītas personas, kuras bijušas:

1) PSRS drošības dienestu štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai PSRS drošības dienestu informētāji;

2) PSKP biedri vai VŅKJS vēlētie darbinieki;

3) Vācijas drošības dienestu štata vai ārštata darbinieki vai rezidenti;

4) Vācijas Nacionālsociālistiskās partijas biedri;

5) sodītas par tīšiem smagiem noziegumiem, ja tās nav bijušas reabilitētas;

6) represiju realizētājas pret Latvijas iedzīvotājiem.

6. pants. (1) Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem izsniedz noteikta parauga apliecības un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka krūšu nozīmes.

(2) Kārtību, kādā personām tiek izsniegtas apliecības un izgatavotas nacionālās pretošanās dalībnieku krūšu nozīmes, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

7. pants. Nacionālās pretošanās kustības dalībniekam ir tādas pašas tiesības, kādas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas politiski represētajām personām.