19. oktobra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.162.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

P.Elferts. Pārejam uz “Pārejas noteikumiem”, kur ir iekļauta precizēta redakcija, ka likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri, kas saistās ar sistēmas izveidošanu, lai varētu... faktiski ir vajadzīga viena uzskaites sistēma, gan arī šī nelaimes gadījumu fonda izveidošanas aktus un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

P.Elferts. 29.pants, kas tagad ir “Pārejas noteikumos”, ir vienkārši precizēts. 1.punkts un trīs apakšpunkti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

 

P.Elferts. 32.pants. Ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - izslēgt šo pantu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. Komisija ierosināja izteikt “Pārejas noteikumos” 4.punktu jaunā redakcijā, kas vecajā redakcijā bija 33.pants.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

 

P.Elferts. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts jūsu priekšlikums.

 

Nākamais — likumprojekts “Par valsts pensijām” . Otrais lasījums. Lūdzu!

 

P.Elferts. Strādāsim ar dokumentu nr.2041. Šeit ir jāpasaka, ka ir ļoti daudz deputātu iesniegumu, bet ir jāiebilst, ka daudzi ir nepieņemti, jo tie priekšlikumi ir ņemti no vecā likuma. Un kā jūs zināt, veco likumu pieņēma Augstākā padome 1990.gada beigās, un tas stājās spēkā ar 1991.gada 1.janvāri. Šis likums nebija darboties spējīgs, un, ja mēs iekļaujam arī šīs normas šajā likumā, komisijas viedoklis ir, ka arī šis likums nebūtu darboties spējīgs, jo nebūtu atkal finansiāla seguma. Tātad komisijas viedoklis bija, ka jāieliek visnepieciešamākās normas, lai likums būtu atbildīgs un darboties spējīgs un lai mums nebūtu tādu problēmu, kādas ir šodien pensiju likumdošanā. Sākšu ar 1.pantu. Tajā redakcijā, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, termini pantā nebija iekļauti. Tie bija uzrakstīti pirms 1.panta un likuma sakārtošanas labad, šos likumā lietotos terminus iekļāvām 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šeit deputātu priekšlikumu nav. Komisija ir sakārtojusi un piedāvā 1.panta redakciju, kurā ir lietotie termini. Vai ir iebildumi deputātiem par šo 1.pantu? Nav. Lūdzu!

 

P.Elferts. 2.pants - “Likuma uzdevums”. Komisija atbalstīja, daļēji pieņēma deputātes Kuprijanovas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Par 1.panta redakciju iepriekšējā lasījumā, 2.panta redakciju šajā lasījuma nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!

 

P.Elferts. Pie 3.panta ir deputātes Seiles kundzes priekšlikums. Tas ir daļēji pieņemts, bet redakcionāli sakārtots jaunajā 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Vispirms man jāprasa, vai par 2.panta, iepriekšējā lasījumā, un 3.panta, šajā lasījumā, redakciju deputātiem nav iebildumu? Nav. Lai būtu skaidrāk un noteiktāk, jūs miniet abus pantus, bet varbūt es vaicāšu deputātiem par viņu iebildumiem vai runāšanas iespējām un pieteikšanos par jauno panta numerāciju. Tā būs ātrāk mums.

 

P.Elferts. 4.pants ir redakcionāli precizēts kā jaunais 5.pants.

Sēdes vadītājs. Par 5.pantu nav deputātiem iebildumu. Tālāk! 6.pants.

 

P.Elferts. Jaunā redakcija ir precizēta ar jaunu trešo apakšpunktu, ko jūs redzat 5.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

 

P.Elferts. Man šķiet, ka Muciņa kungs grib runāt pie nākamā panta.

Sēdes vadītājs. Jaunā - 7. Jā. Bet vecais 6.pants ir arī jaunais 7.pants.

 

P.Elferts. Jā!

Sēdes vadītājs. Muciņa kungs, man liekas, ka jums ir jārunā tomēr.

 

P.Elferts. Vecais 6.pants ir “Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas veidi”. Pie šā panta ir divi priekšlikumi. Viens ir iekšlietu ministra Ādamsona priekšlikums un ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums, kas ir faktiski viens un tas pats, jo šajā pantā ir uzskaitīti pensiju veidi - vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas. Abos šajos priekšlikumos lūgts arī papildināt šo pantu ar izdienas pensijām, un priekšlikumu iesniedzēji grib jums skaidrot, ja komisija noraida šos priekšlikumus, jo... Un tagad es gribētu nolasīt “Pārejas noteikumos” 12.punktu: “Turpināt apdrošināšanas stāža noteikšanu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumiem par izdienas pensijām un par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām, tas ir, darba devēja pensijām līdz laikam, kamēr Ministru kabinets nosaka citu kārtību”. Tātad šīs izdienas pensijas tiek saglabātas līdz tam brīdim, kad Ministru kabinets nosaka citu kārtību vai arī šajās iestādēs izveido savu darba devēju pensiju fondus. Un uzskatām, ka tas lielā mērā sakārto šo sfēru un arī noņem pretrunas starp komisijas variantu un starp iesniegtiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu! Pēc tam Juris Sinka.

 

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons ir iesniedzis papildinājumu likuma 7.pantam, tagadējam, valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidus bez vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas vēl papildināt ar ceturto pensiju veidu - izdienas pensijas. Kādēļ šāds papildinājums tiek iesniegts šajā likumprojektā? Šādu papildinājumu arī iesniedza Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Vadīsimies no realitātēm šobrīd. Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas dienestos atrodošās personas šobrīd saņem šādu izdienas pensiju. Ņemot vērā to, ka Iekšlietu ministrijā šodien ir ļoti daudz nenokomplektētu štata vietu, tajā skaitā virsnieku vidū, pāri par 1000 cilvēku, un ļoti daudzas personas pašlaik strādā pēc pensijas vecuma, un mēs labprāt stimulējam šādu darbu pēc pensijas vecuma sasniegšanas, ja cilvēks to fiziski var izdarīt, šādi grozījumi likumdošanā tūlīt momentā samazinātu šo te cilvēku, kuri jau sasnieguši pensijas vecumu vai ir pirmspensijas vecumā, skaitu mūsu iestādēs, kur jau tā mums šodien ir problēmas. Tas ir viens moments.

Ja šeit mēs runājam par to, ka darba devēja pensijas ir tās pašas izdienas pensijas, tad nebūt tas tā vismaz no likumprojekta neizriet. Varbūt var piekrist šim uzskatam, ka darba devēja pensijas un izdienas pensijas ir ļoti tuvi pensiju veidi, taču ar darba devēju mēs vairāk saprotam tādu darbu devēju, kas uzkrāj kaut kādus papildu līdzekļus, lai varētu papildus apdrošināt šo te darbinieku ar papildu darba devēju pensiju veidiem. Savukārt Iekšlietu ministrija pamatā finansējas, tāpat kā Aizsardzības ministrija, no valsts budžeta. Tātad, ja būs pateikts, ka mums šādos izdienas pensijas nav, arī apšaubāmi ir saņemt mums no valsts budžeta finansējumu, lai šādas attiecīgas pensijas mēs varētu tālāk izmaksāt. Tāpēc es uzskatu un arī Iekšlietu ministrija uzskata, ka pēc tam, izstrādājot noteikumus par šīm izdienas pensijām, pēc savas būtības mēs varam tās ļoti tuvināt darba devēja pensijām, veidojot šādus te fondus, tā būtu cita lieta. Bet likumā šobrīd būtu jāatstāj un jāiekļauj iekšā šis labojums, ka ir arī šādas te izdienas pensijas, jo bez Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas darbiniekiem mums vēl arī ir vairākas profesijas, kurās darbs ilgāk par 20 gadiem savā profesijā, ņemot vērā tās smagumu vai saspringtumu, nav iespējams. Tie ir baleta mākslinieki, kuri pēdējā laikā ir ļoti aktīvi, tā teikt, savu viedokli skaidrojuši sabiedrībai, un arī citas profesijas. Es aicinātu tomēr Saeimu ņemt vērā šos argumentus un papildināt likumu ar šādu ierakstu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

 

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Tas bija tikai par procedūru. Un proti, es ieteiktu referentam vispirms katrreiz konsekventi minēt jaunā panta numerāciju, un tad mums sajukums tiktu novērsts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, labklājības ministrs. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godāto Prezidij! Godātie deputāti! Jautājums par izdienas pensijām ir ļoti nopietns jautājums. Šodien Iekšlietu ministrija maksā 50% sociālo nodokli sakarā ar to, ka tur ir paaugstināta bīstamība. Mēs šajā likumā nosakām vienādu sociālo nodokli visiem, tātad, citiem vārdiem, ne vairāk kā 38%, un šie 12% sociālie nodokļi, kas budžetā ir paredzēti Iekšlietu ministrijai, kas tāpat ir paredzēti citām profesijām, kurās ir paaugstināta bīstamība, paliek viņu rīcībā, lai organizētu šo darba devēja pensiju un lai šo naudu izmaksātu iespējamai ātrākai aiziešanai pensijā, ja, teiksim, cilvēks ilgāk par noteiktu laiku šajā profesijā strādāt nevar. Mēs esam šo jautājumu izdiskutējuši, un tur ir reāls ekonomisks pamatojums. Galvenais jau ir tas, ka šī pensiju shēma ir atkarīga ne tik daudz no nostrādātiem gadiem, bet gan no tā, cik lielu apdrošināšanas maksājumu summu cilvēks sava mūža laikā savā kontā ir iemaksājis. Ar to mēs panāksim, ka mūsu rīcībā būs vairāk naudas, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi esošajiem pensionāriem, un otrkārt tā būs reāla shēma, kādā veidā atrisināt arī to cilvēku izdienas pensiju jautājumu, kuri tiešām strādā paaugstinātas bīstamības apstākļos. Tāpēc es aicinātu tomēr balsot par komisijas piedāvāto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti nevēlas runāt par šo priekšlikumu? Debates beidzam. Referents vēlas vēl... Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona priekšlikumu papildināt 6.pantā norādītos pensiju veidus ar vārdiem “izdienas pensijas”. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 15, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to arī Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums, kas ir tieši tāds pats, nav balsojams. 7.pants...

 

P.Elferts. 7.pantā ir tikai precizēta panta redakcija, tas ir jaunais 8.pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. Pie 8.panta ir deputāta Kokina priekšlikums. Viņš piedāvā citu aprēķināšanas formulu, tas priekšlikums bija ļoti interesants, bet komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka mums jāvadās pēc Labklājības ministrijas formulas, kā tiek aprēķinātas pensijas. Tātad šeit arī, jo deputāta Kokina priekšlikumā — viņš gribēja noteikt optimālo apdrošināšanas stāžu 30 gadi, taču mēs faktiski neierobežojam apdrošināšanas stāžu, bet tikai minimālo apdrošināšanas stāžu. Tātad komisija noraidīja deputāta Kokina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Atklājam debates par jūsu priekšlikumu. Lūdzu!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Manā priekšlikumā galu galā nav runas par optimālo apdrošināšanas stāžu, jo faktiski tas drīzāk ir zinātniski pētāms jautājums, bet gan ir runa par kaut ko būtiskāku. Proti, termiņu — optimālais apdrošināšanas stāžs ļoti minimāli, pilnīgi mēs varam nomainīt ar terminu “minimālais apdrošināšanas stāžs”. Un aprēķini paliek tie paši, formulas tās pašas, bet cilvēki, kuriem ir uzkrāts apdrošināšanas stāžs virs minimālā, viņi saņem zināmu diferencētu piemaksu pie pensijas, kuriem varbūt pietrūkst līdz minimālajam, kamēr viņi nonāk līdz nullei, ja trūkst dažu gadu. Viņi nesaņem pilnu, teiksim, minimālo pensiju, bet gan kaut daļu no tās. Lūk, kāda ir būtība šajā punktā, ka ir būtiski svarīgi tomēr ņemt vērā cilvēka darba ilgumu. It sevišķi tagad, kad perspektīvā cilvēki aizies pensijā it kā pēc jauktās sistēmas, kas būs, sākot ar 1996.gadu, jo viņiem ir iepriekšējais darba stāžs, kas tiek pielīdzināts apdrošināšanas stāžam, un arī tas, ko viņi uzkrās, maksājot sociālo nodokli vai uzņēmējiem maksājot par viņiem. Tādēļ aicinu apspriest šo un iestājos par balsojumu šajā punktā.

Sēdes vadītājs. Ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kā jau es teicu, runājot par iepriekšējo pantu, Kokina kunga priekšlikums ir ļoti saprotams, bet faktiski uz šo brīdi apdrošināšanas stāžam ir tikai pakārtota nozīme, jo formula, kuru mēs piedāvājam, tās ir tavas iemaksas tava mūža laikā, un no tā tiek rēķinātas pensijas. Stāžam ir nozīme tikai tajā gadījumā, kad mēs pārejas formulā pārrēķinām un attiecinām uz cilvēka šodien nostrādāto laiku to laiku, kad, teiksim, šī iemaksas summa netika uzskaitīta. Un tāpēc, godātie deputāti, es aicinātu balsot par komisijas sagatavoto priekšlikumu, jo šī formula iz izvērtēta un izvētīta no visām pusēm un mēs esam daļēji ņēmuši vērā Kokina kunga priekšlikumu, daļēji iestrādājot. Es aicinātu balsot par komisijas redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk deputāti nevēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas vēl runāt? Arī nevēlas. 8.pants, otrā lasījuma redakcijā, nē, pirmā lasījuma...

 

P.Elferts. Nē, tas ir 8.panta 1.punkts, deputāta Kokina priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, bet mums vajag precīzi ar tiem panta numuriem, pie kura lasījuma tas attiecas. Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 17, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts. Vai par precizēto panta redakciju, kurš izteikts kā jaunais 9.pants, deputātiem ir citi iebildumi?

 

P.Elferts. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, jo mums būs jāizskata vismaz trešais apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Jā, mums jāizskata visi priekšlikumi, kuri ir 7.lappusē.

 

P.Elferts. Jā.

Sēdes vadītājs. Pilnīgi piekrītu jums. Lūdzu, turpiniet!

 

P.Elferts. Tā, 7.lappusē pie iepriekšējās redakcijas 8.panta ceturtās daļas ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kas saistās faktiski ar to, par ko mēs runājām iepriekšējā likumā, viņa lūdz izslēgt vārdus par nodarbinātību, nē, nu, faktiski nav iepriekšējais likums, bet tas saistās ar bezdarba apdrošināšanas likumu, un lūdz izslēgt vārdus “no nodarbinātības fonda”. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Šis noraidījums arī izriet no iepriekšējā mūsu likumprojekta, formāli...

 

P.Elferts. Nē, neiet, iepriekšējā...

Sēdes vadītājs. Nu, formāli...

 

P.Elferts. Tas ir jau pieņemts trešā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā, bet līdz ar to šeit tas nebūtu balsojams, ja deputātiem nav kādu citu argumentu. Nav. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. Tātad pie... un 5.apakšpunkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Un ir ļoti daudz priekšlikumu pie 8.panta 6.punkta. Ir deputāta Resnā priekšlikums, ir deputātu Kokina, Kuprijanovas, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums un deputāta Ābiķa priekšlikums. Un tas saistās ar to, ka ir... Es varbūt nolasīšu, lai būtu lielāka skaidrība. Ja no valsts budžeta izdarīta sociālās apdrošināšanas iemaksa, apdrošināšanas stāžu veido arī šādi iemaksu periodi: pirmais ir par obligāto militāro dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Iekšlietu ministrijas militārajos formējumos, 2.apakšpunkts ir mācības augstāko mācību iestāžu dienas nodaļās, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, un laiks bērna kopšanai līdz viņa 3 gadu vecuma sasniegšanai. Deputāta Resnā priekšlikums ir iekļaut 2.apakšpunktā — vidējo speciālo tehnikumu mācību iestāžu absolventiem darba stāžu — ieskaitīt 3 gadus. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo faktiski viņš par valsts naudu ir ieguvis vienu izglītību un nevajadzētu par valsts naudu dubultot šo izmaksu. Par...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Deputāts nelūdz balsojumu par savu priekšlikumu, citiem deputātiem ir iebildumi? Vai vēlas kāds runāt par šo priekšlikumu? Par deputāta Resnā priekšlikumu. Jānis Kokins vēlas runāt. Lūdzu!

 

P.Elferts. Varbūt es varētu izskaidrot deputāta Kokina...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs apspriežam Gunāra Resnā priekšlikumu. Lūdzu!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Augsti godājamie kolēģi! Šeit turpmāk faktiski ir divi atšķirīgi momenti jāapskata. Pirmkārt, viens ir par bērnu audzināšanu, kas būs vēlāk, un tagad it kā tiek salikts kopā ar otru jautājumu par mācību laika ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā. Resnā kunga priekšlikums, arī mani turpmākie priekšlikumi būtībā ir saistīti ar mācību laika, tādā vai citādā apmācības formā, ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā. Tas, ka mēs ierobežojam augstskolu studiju vecumu līdz 24 gadiem, no vienas puses it kā ir apsveicami, studenti kļūst mums ļoti jauni, no otras puses, ņemot vērā to, ka students var doties pēc vidusskolas absolvēšanas dienestā un viņš, atgriežoties no dienesta, var vēl varbūt iekrāt naudu, jo ar esošo 4 latu stipendiju viņš nevar izdzīvot un neizdzīvos turpmāk, inflācija būs tā vai tā, un stipendijas paaugstināšana diez vai ir gaidāma līdz normālam izdzīvošanas minimumam. Tad viņam varētu rasties arī nepieciešamība iepelnīt naudiņu, lai normāli varētu mācīties, nevis vārguļot, jo gaužām tukšs vēders nelabprāt studē. Atcerēsimies latīņu parunas “Plendus venter non studiet libenter” tulkojumus. Tādēļ vecums — 24 — gadi vispār ir pārspīlēts. Acīmredzot tomēr būtu jāpaliek pie tā, pie kā mēs bijām pieraduši, — līdz 35 gadu vecumam. Tātad nebūt nav noraidāms šis priekšlikums. Bet ierobežot līdz 24 gadiem, kā komisija paredz, nu ziniet, tas tomēr ir pārspīlēti. Domāsim par to, ka cilvēks mācās visu mūžu. Ne tikai jaunībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tikai varbūt ņemsim vērā to, ka es lūdzu, debates atklājam par Gunāra Resnā priekšlikumu. Jūs par šo priekšlikumu gribat runāt? Jā, lūdzu! Mēs gan arī sākām runāt par... Deputāts Kokins sāka runāt par savu priekšlikumu. Tie visi ir saistīti kopā un acīmredzot ir grūti šeit. Debatēsim par abiem kopā vai nē?

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Šis ir tas pants, kur atkal kārtējo reizi nav saskaņots ar Augstskolu likumu. Es jau jums mēģināju šeit pierādīt, ka Augstskolu likumā ir iekšā pretrunas, ka, nosakot gala pārbaudījumus, beidzas ar maģistratūru, bet nosakot, kas ir studijas, beidzas ar doktorantūru. Šeit ir tas pats jautājums. 24 gados nevar beigt doktorantūru. Tāpēc šeit ir jāsaskaņo ar Augstskolu likumu, kas ir studiju laiks. Ja doktorantūra ir studiju laiks, tad nevar būt 24 gadi. Ja maģistratūra ir studiju laiks, tad var būt 24 gadi. Šeit ir jābūt saskaņotībai ar Augstskolas likumu. Tāpēc šobrīd pieņemamāks būtu Kokina kunga priekšlikums, kur ir ierakstīts “maģistratūra”. Bet tad atkal ir jautājums par Augstskolu likumu. Tāpēc šeit komisijām savstarpēji ar Izglītības komisiju ir jāstrādā kopā, lai noteiktu galīgo variantu, kā ir pareizi ierakstāms likumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, ministrs Bērziņa kungs.

 

A.Bērziņš ( labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kreituses kundzes uzrādītā pretruna tiešām ir, un tas ir neizbēgami, ja visa likumdošana tiek rakstīta no jauna, jo likumdošanā tiek mainīta principā visa ideoloģija. Šeit es aicinu tomēr jūs balsot par komisijas piedāvāto variantu, jo komisijas piedāvātais variants ir pietiekoši izvērtēts. Valsts šajā gadījumā, konkrētajā situācijā, maksā apdrošināšanas stāžu par tiem cilvēkiem, kuri mācās, un tāpēc valsts var arī pieņemt dažādus citus lēmumus, maksāt par doktorantūru un maksāt par maģistratūru un tā tālāk. Tāpēc aicinu balsot par komisijas sagatavoto redakciju un iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam saskaņot savstarpēji šos likumus par kuriem jau runāja Kreituses kundze. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāji nav pieteikušies. (No zāles deputāts J.Kokins: “Es uzturu balsojumu.”) Vēl mēs nevaram par pantu balsot, jo deputāts Kokins lūdz par savu priekšlikumu balsot un par to būtu jābalso. Kā, lūdzu? Es diemžēl nedzirdu jūs. Es to arī saku, ja jūs lūdzat balsot par savu priekšlikumu. Vai es citādi pateicu, domādams tieši to. Tālāk šeit vēl ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums — mācību laiks vidējo speciālo mācību iestāžu dienas nodaļās, bet ne ilgāk par četriem gadiem. Deputāts Resnais sava priekšlikuma balsojumu neuztur, tātad mēs apstājāmies pie deputāta Kokina priekšlikuma, tad iesim tālāk pie deputātes Kuprijanovas priekšlikuma un tad atsevišķi debatēsim par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumiem, par to, cik ilgi bērnu audzināšana un kopšana ir uzskatāma par stāžu. Nav iebildumu pret šādu procedūru? Nav. Pirms balsojam par deputāta Kokina priekšlikumu, referents vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu!

Tātad es jums nolasu, lai nebūtu pārpratumu. Deputāts Kokins ierosina; “Izteikt 8.panta 6.punkta trešo rindkopas pēdējo daļu šādā redakcijā: “ Bet ne ilgāk kā līdz 35 gadu vecuma sasniegšanai. Apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts mācību laiks maģistratūras dienas nodaļā, kā arī pēcdiploma kvalifikācijas celšanas kursi dienas nodaļās.”

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 9, atturas — 16. Priekšlikums ir pieņemts. Tagad deputātes Kuprijanovas ierosinājums. “Mācību laiks vidējo speciālo mācību iestāžu dienas nodaļā, bet ne ilgāk par četriem gadiem”. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 8, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad sākam debates par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” un arī deputāta Ābiķa priekšlikumu, jo tie ir par vienu lietu, tikai citā redakcijā un atšķirīgs ir laiks — 7 un 6 gadu vecuma sasniegšana. Vispirms referents vēlas? Lūdzu!

 

P. Elferts. Komisija neatbalstīja šos divus priekšlikumus divu iemeslu dēļ. Viens ir, ka faktiski tā apdrošināšanas iemaksa būs no valsts budžeta. Un šī iemaksa būs katrā ziņā ne lielāka kā minimālās algas, tātad šajā laika periodā reāli iemaksa būs ļoti maza. Un, ja mēs pagarinām šo periodu, tātad iemaksa būs maza, pensija būs maza, un bija otrs iemesls, kāpēc mēs neatbalstījām šo priekšlikumu, tas bija tāpēc, ka, ja cilvēks ir ārpus darba attiecībām uz trim gadiem, ir ļoti grūti faktiski atkal iekārtoties darbā, un, ja šis laika periods būtu 6 vai 7 gadi, tad ir ārkārtīgi grūti un faktiski neiespējami iekārtoties atkal savā specialitātē. Tie būtu tie divi iemesli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Sākam debates par jūsu frakcijas priekšlikumu.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums nav radies tāpēc vien, ka kaut kas ir ienācis prātā. Tas ir tieši saistīts arī ar valsts budžetu un ar to reālo situāciju, kāda ir valstī. Sieviete izvēlas, vai nu viņa audzina bērnu līdz skolas vecumam, saprazdama to, ka viņai ir šī minimālā iemaksa, un sievietei ir iespējams audzināt šo bērnu, domājot, ka bērns viņai var arī fiziski kompensēt to, kad viņa aizies pensijā. Bet otra lieta ir, cik valstij ir šodien valsts subsidētu bērnudāzu un cik ir tādu vietu, kur sieviete pēc bērna triju gadu vecuma sasniegšanas, var savu bērnu nodot audzināšanā. Šīs savstarpējās lietas nav saistītas. Un, ja mēs runājam par sievietes atgriešanos ģimenē, par to, ka viena no galvenajām sievietes funkcijām ir audzināt bērnu, ja mēs runājam par to, ka ir jāaudzina ģimenes cilvēks, kas pēc tam ieiet sabiedrībā, tad mums ir jādod šī iespēja sievietei pašai izvēlēties, vai nu saņemt šo minimālo apdrošinājumu, kas ir pilnīgi normāli, un audzināt savu bērnu, vai aiziet darbā. Es domāju, ka Elferta kungam nevajadzētu tik ļoti uztraukties, kā viņa atradīs darbu, par viņas kvalifikāciju. Tā ir katra cilvēka paša iniciatīva, paša doma, un varbūt šī sieviete nemaz negrib tālāk strādāt, un viņai būs 3 vai 4 bērni, un es domāju, ka līdz ar to viņa savu darbu pret Latvijas valsti būs izpildījusi. Un nevajadzēs vismaz uztraukties par to, ka viņa meklēs darbu. Un varbūt tādā veidā arī var atrisināties viens otrs bezdarba jautājums. Jo sieviete, es uzskatu, izaudzinot četrus bērnus, būs savu pienākumu kā strādājošs cilvēks pret Latvijas valsti izpildījusi. Otra lieta ir tāda, ka, ja nav šo bērnudārzu un šos bērnus nav kur likt mātei un likt viņai iet strādāt, tas nozīmē, ka mēs daļēji šos bērnus izliekam uz ielas. Trešais jautājums. Ja alga nav atbilstoša iztikas minimumam, tad sieviete nemaz arī to valsts bērnudārzu nevar tik vienkārši apmaksāt, nerunājot par to, ka viņai liek bērnu vest uz privāto bērnudārzu, ko viņa vispārībā nespēj apmaksāt. Tāpēc es domāju, ka šeit, ja man neiesniedz konkrētus aprēķinus, man ir grūti pieņemt to, ka šādā veidā mēs apgrūtinām valsts budžetu un atņemam sievietei iespēju pēc tam kvalitatīvi strādāt. Es lūdzu balsot par mūsu priekšlikumu. Jautājums par 6 vai 7 gadiem. Es vienkārši papildinot ar Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Šodien Izglītības likumā ir ierakstīti abi vecumi. Cik es zinu, lielākajā daļā Rīgas skolu, es nezinu par augstskolām, es runāju par reālo, no sešiem gadiem vairs neņem. Septiņi gadi ir. Tāpēc arī mēs izvēlējāmies šos 7 gadus kā robežu. Ja kāds grib ilgāk savu bērnu audzināt mājās, tā ir viņa problēma, un valsts vairāk šajā procesā nepiedalās. Bet es lūdzu deputātus pārdomāt šo mūsu priekšlikumu un nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Deputāt Ābiķi, mēs jūsu priekšlikumu tagad apspriežam vai vēlāk? Labi. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs, lūdzu!

 

V.Makarovs (Sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Jautājums jau nav par to, cik ilgu laiku mēs ieskaitām vai neieskaitām darba stāžā. Jautājums ir par to, cik ilgi valsts apmaksā šo prieku. Vienkārši, lai mums būtu skaidrs. Ja šīs mātes nākotnē grib saņemt normālu pensiju, jo valsts iespējas apmaksāt būs minimālas, tad maksimāli ātri ir jārosina mātes aiziet atpakaļ strādāt. Un, ja ir kādas iespējas, ka ģimenes galva ir spējīgs apmaksāt, jo var būt tāda situācija, ka tēvs saņem pietiekoši lielu algu, lai uzturētu sievu un bērnus, un viņš maksā šos sociālās apdrošināšanas maksājumus, tas neizslēdz, to var darīt, bet te ir runa par to, cik ilgi valsts maksā. Lai beidzot pieliktu diskusijām punktu, es gribu pateikt tā. Bērnu audzināšana līdz 8 gadu vecumam, kas it kā šobrīd ir likumā, praktiski to tikai apmēram 25% māšu izmanto, jo viņas neatkarīgi no savas situācijas, maksimāli ātri mēģina atgriezties darbā, strādāt, lai nezaudētu savu kvalifikāciju. Šajā gadījumā vienkārši mēs panāksim pilnīgi pretēju situāciju. Mēs rosināsim sievietes sēdēt mājās, nestrādāt, zaudēt kvalifikāciju. Tādēļ es aicinu vienkārši atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Mēs te desmit reizes esam norunājuši, ka jebkuras izmaiņas tiek pamatotas ar skaitļiem, kā tas atsaucas uz budžetu un kādas ir iespējas. Es personīgi uzskatu, ka vecākiem bērni ir jāuztur līdz 60 gadiem. Citiem varbūt ir kaut kādi citi uzskati. Bet es saprotu, ja ir kaut kāda naudas summa, tad šī naudas summa, kas ir paredzēta budžetā vai kas ir ievākta no maksājumiem, nepalielinās vai nesamazinās atkarībā no tā, kādus skaitļus mēs šeit ierakstām. Un ja mēs ņemam ļoti aptuvenu aprēķinu, ka tagad, teiksim, trešajā gadā, pieņemsim, varētu būt 12 lati šis pabalsts par bērna audzināšanu, tātad, ja mēs viņu pagarinām uz 6 gadiem, automātiski mums šī summa ir jādala ar divi, tas pārvērtīsies par 3 latiem... 6 latiem, piedošanu. Bet pašreiz taču mēs šo summu neesam palielinājuši kopējā budžetā. Otrs. Es saprotu, ka mēs visi esam vienojušies un tā ir varbūt viena no galvenajām prasībām arī jaunajai Saeimai, mums ir jāsastāda faktiski bezdeficīta budžets. Tātad mums ir jāsamazina jeb jāatrod iespēja samazināt esošos liekos izdevumus. Es nekādā gadījumā negribu teikt, ka šeit sociālie pabalsti un pensijas ir kaut kādi liekie izdevumi, bet pašreiz šī summa ir nemainīga. Tā ir. Mēs varam redzēt, cik liela ir šī summa, un nekādā veidā viņa nepalielināsies kaut kādos milzīgos apmēros gada vai divu gadu laikā. Un ja man ir jāizšķiras par to, vai saņemt vairāk vai mazāk pietiekamu atbalstu līdz trim gadiem vai izstieptu, teiksim, šo pašu summu uz septiņiem gadiem, tad es nekad neatbalstīšu šo priekšlikumu izstiept uz septiņiem gadiem. Jo es esmu pārliecināts, ka pašreiz, maksājot šos trīs gadus, mēs vēl kaut ko varam samaksāt, jo kāda jēga, ja mēs izstiepjam šo laiku un, teiksim, noskaitām tur kaut kādus santīmus saujā. Pēc tam mēs, protams, varam pakāpeniski palielināt, ja parādās šie līdzekļi, bet es domāju, ka tomēr mums ir jāsāk no otra gala, mums ir jāiemācās iekasēt šie ieņēmumi, jāpieņem normāls bezdeficīta budžets, un pēc tam mēs varam nodarboties, teiksim, ar tik radikālu termiņu izmaiņu — no trīs gadiem uzreiz uz septiņiem gadiem. Es jebkurā gadījumā pašreiz, kamēr es neesmu redzējis un kamēr mani nav pārliecinājuši Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāti, ka mums divkāršosies šī naudas summa gada laikā, tikmēr es nekādā gadījumā neaicinu jūs atbalstīt, es vēlreiz uzsveru, pilnīgi nepamatotus populistiskus priekšlikumus. Jo muļķošanas laiks ir beidzies, skatāmies, kāda ir mūsu reālā nauda un reālās iespējas, un pašreiz šīs reālās iespējas ir tādas, kādas ir iestrādātas komisijas variantā. Mums vienkārši nav nekādu citu iespēju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse — demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Nedrīkst ļaut vīriešiem runāt par lietām, kur viņi vispārībā praktiski nepiedalās. Kiršteina kungs, neiet runa par bērna pabalstiem. Bērnu pabalsts ir pavisam kaut kas cits. Var redzēt, ka jūs vienkārši viņu nesaņemat un tāpēc jūs nezināt, kas ir sociālās nodrošināšanas jautājums, par ko mēs runājam, un kas ir bērna pabalsts. Šeit bērnu pabalstus nerisina. Un par bērnu pabalstu summām vispārībā, te nav neviena priekšlikuma, kuru jūs tikko kā apcerējāt. Bērnu pabalsti ir citi likumi un citi jautājumi vispārībā, un mēs neierosinām bērnu pabalstus maksāt līdz 7 gadiem. Mēs runājam par pensijas nodrošināšanu mātei perspektīvā, kas audzina bērnu, nevis bērna pabalstu. Tāpēc summa, kas izmaksājama bērniem kā bērnu pabalsts Latvijā, visu laiku samazinās, kā jūs zināt, jo dzimstības līmenis krītas. Jo mazāk bērnu, jo mazāka summa. Un tāpēc jums šoreiz nav taisnība ne par populismu, ne par to, ka šeit ir jāpieliek bērnu pabalsta summa klāt. Nedrīkst sajaukt divas lietas. Tāpēc man tikai rodas viens secinājums, ka daļa Saeimas vīriešu zina, ka viņiem ir bērni, bet nezina, kā viņus valsts uztur. (No zāles deputāts A.Lambergs: “Paši uztur!”. Deputāts A.Kiršteins: “Zin, kā viņus uztur!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, labklājības ministrs Bērziņa kungs!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godāto Prezidij, godātie deputāti! Kreituses kundzes uzstāšanās bija ļoti emocionāla, bet es gribu teikt tā, ka šodien mēs apdrošināšanas stāžu kā tādu nerēķinām, mums svarīgākais šajā formulā — Pensiju likumā — ir apdrošināšanas laikā iemaksātā naudas summa. Un tāpēc daļēja taisnība ir Kiršteina kungam, ka šī summa ir ļoti svarīga, no kuras tad tiks maksāts iekšā šajā apdrošināšanas stāžā, lai šī pensija vispār uzkrātos. Un ir pilnīga taisnība, ka mēs varētu varbūt pieņemt lēmumu par septiņiem gadiem, mēs varētu pieņemt varbūt par desmit gadiem un citiem gadiem. Es gribu teikt tā, ka bagātā Vācija šodien šo te garantiju dod trīs gadus, un mūsu ekonomiskā situācija diemžēl ir tāda, kāda tā ir, mums jārēķinās ar mūsu budžeta realitātēm, ar to naudas masu, kas mums ir iekšā budžetā, un skaidri pie tā turas. Ir pilnīgi skaidrs, ja ekonomiskā situācija strauji uzlabojas un ja, piemēram, ir iespējas maksāt pensijas 120 latu, tad, protams, mēs varam pārskatīt arī šo te laiku, ka mēs piešķirsim mātēm garākus šos bērnu kopšanas atvaļinājumus ar visām no tā izrietošām garantijām. Un tāpēc es jūs aicinātu pieņemt šo pietiekoši sarežģīto lēmumu, balsojot par komisijas sagatavoto variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt? Nav. Debates esam pabeiguši. Lūdzu zvanu! Jā, referents vēlas galavārdu teikt.

 

P.Elferts. Ir tā, jo mazākas iemaksas, jo mazākas pensijas. Un deputātam Kiršteinam ir taisnība, jo tas ir faktiski naudas jautājums, un deputāts Kiršteins pieskārās pabalstiem. Nākamnedēļ mēs skatīsim likumu par sociālo palīdzību trešajā lasījumā, šobrīd ir paredzēts vairāk nekā 24 miljoni bērnu pabalstiem un likumprojektā ir paredzēts palielināt kopšanas pabalstu, kā arī bērnu ģimenes pabalstu. Kopsummā, ja mēs pieņemtu abus priekšlikumus, tas būtu papildus vēl 17,7 miljoni latu, bet par to mums būs jārunā nākamnedēļ. Bet pamatjautājums ir, ja cilvēks ir mājās vai dienestā, vai mācību iestādēs, valsts iemaksās sociālās apdrošināšanas maksājumus, un tie nebūs tik lieli, kā mēs vēlētos, un tātad cilvēks pa šo laiku procentuāli, nu... faktiski, ja viņš būtu visu laiku šādos apstākļos, tad viņš saņemtu mazu pensiju. Vēl papildinājums pie tā, ko ministrs Bērziņa kungs teica, par Vāciju, kur viņiem tik tiešām tagad maksā uz trim gadiem, bet iepriekš bija divus gadus. Tas būtu viss. Es aicinu atbalstīt komisijas variantu un noraidīt abus priekšlikumus šajā panta daļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu — 8. panta sestās daļas pēdējo rindkopu izteikt šādā redakcijā: “Laiks bērnu audzināšanai, līdz viņš sasniedz 7 gadu vecumu”. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 11, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Dzintara Ābiķa priekšlikums... Ir jābalso? (Starpsauciens no zāles: “Balsojam!”) Lūdzu, balsosim. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 10, atturas — 21. Nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Kokina priekšlikums — papildināt 8. pantu ar 7. punktu.

 

P.Elferts. Komisija noraidīja šo priekšlikumu. Tas saistās ar represēto laiku. Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību “Pārejas noteikumiem”. Faktiski deputāts Kokins paredz divkāršā apmērā represēto laiku... bet “Pārejas noteikumos” ir rakstīts, ka apdrošināšanas stāžam pielīdzināts arī politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā pavadītais laiks trīskāršā apmērā.

Sēdes vadītājs. Kokina priekšlikums ir: nepamatotas represijas laiks ieskaitāms apdrošināšanas stāžā divkāršā apmērā, par kuru Tieslietu ministrija vai Iekšlietu ministrija izdara sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Atklājam debates. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātie kolēģi! Tiesu kļūdas ir bijušas agrāk, pastāv tagad un pastāvēs acīmredzot arī nākotnē, vismaz varētu izteikt ar lielu ticamības pakāpi tādu hipotēzi. Un ja cilvēks ir represēts, respektīvi, turēts ieslodzījumā līdz izmeklēšanai un tamlīdzīgi nepamatoti noteiktu laiku, un izrādās, ka tas ir bijis par velti, tad acīmredzot attiecībā pret šo cilvēku nepietiek ar atvainošanos, bet viņam vismaz jākompensē tādā ziņā, ka apdrošināšanas stāžu kaut cik ieskaita. Lūk, šī priekšlikuma būtība. Un šeit tik tiešām kā ar politiski represētajiem nekādas saites nav šinī priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates esam pabeiguši. Referents vēl runās?

 

P.Elferts. Komisija tiešām nebija uztvērusi būtību, ka tas ir uz priekšu, ka mums varētu būt tie nepamatoti represētie, bet tas tā tik tiešām varētu būt, ka viens būtu nepamatoti notiesāts, mēs faktiski domājām par tiem, kas bija represēti iepriekš. Es aicinu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 3, atturas — 15. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 18. Pieņemts. Tālāk nākamais priekšlikums ir arī deputāta Kokina priekšlikums — papildināt 8. pantu ar 8. punktu.

 

P.Elferts. Šis priekšlikums saistās vairāk ar jaunajā redakcijā 11. panta normu par pensiju vecumu, un komisija, faktiski te ir rakstīts, ka noraidīts, bet īstenībā ir pieņēmusi daļēji šo priekšlikumu, jo, ja sieviete grib iet pensijā ar 55 gadu vecumu, viņa varēs, bet tas — pēc savas izvēles. Bet komisija noraidīja Kokina kunga priekšlikumu, ka arī darba stāža ierobežojumi ir noņemti jau pēc esošajiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tas ir ļoti svarīgs pants un tiešām deputāts Kokins šo priekšlikumu ir iesniedzis pie 8.panta. Bet tāda veida priekšlikumi ir iesniegti pie 10.panta. Kā mums šeit būtu ar apspriešanu? Vai jūs nebūtu tik laipns, deputāt Kokin, un nepaskaidrotu, kā mums tālāk to apspriest. Jo mēs... Mums ir atsevišķs pants — 10.panta pirmā lasījumā un tagad 11.panta otrajā lasījumā “Tiesības uz vecuma pensiju”. Un iepriekšējais pants ir “Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs”. Vajadzētu noskaidrot šīs detaļas, lai mēs debatētu un pieņemtu attiecīgus lēmumus no procedūras viedokļa pareizi. Lūdzu, Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība.

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātie kolēģi! Šeit ir domāts drusku kaut kas cits, jo ir liela daļa strādājošo, kuri strādā veselībai kaitīgos darba apstākļos un kuri var doties pensijā 55 gadu vecumā. Daudzi strādāja, pieņemsim, šinī te ķīmiskajā rūpniecībā un tamlīdzīgi un turpina strādāt, tuvojoties 55 gadu slieksnim. Faktiski, sabojājot savu veselību, izsmeļot savas darba spējas. Un pēkšņi viņiem tiek palielināts darba vecums, pensijā aiziešanas vecums līdz 60 gadiem. Lai netiktu morāli grauti un pat psiholoģiski grauti šie cilvēki, es iestājos par to, ka viņi, par cik varbūt kāds cerībā, ka viņam veselība vairs neatļaus strādāt pēc 55 gadiem, gribētu aiziet agrāk pensijā pēc oficiālā vecuma, kas ir tagad sagaidāms uz 60 gadiem, tad viņam dot tādu iespēju. Lūk, kas šeit ir domāts. Bet nevis tas, kas tur turpmāk.

Sēdes vadītājs. Runa ir par deputāta Kokina priekšlikumu — papildināt 8.pantu ar 8.punktu. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu! Par deputāta Kokina priekšlikumu.

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Es šoreiz lūdzu noraidīt deputāta Kokina priekšlikumu, jo ir likums jeb likumprojekts par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām. Ja cilvēks nespēj pildīt savus profesionālos pienākumus, sāks strādāt šis likums. Bet visas tās normas, ko deputāts Kokina kungs gribētu redzēt, tiešām ir ieliktas likumprojekta 10.pantā. Tādēļ lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates pārtraucam. Lūdzu, referent!

 

P.Elferts. Gribētu papildināt sociālo lietu valsts ministra Makarova kunga teikto un pievērst deputāta Kokina uzmanību “Pārejas noteikumu” 10.punktam. Un tur ir teikts, ka tiem cilvēkiem, kas neiegūst šo darba stāžu, ka viņiem tiek pierēķināts koeficients. Un arī mēs tikko apspriedām likumu par apdrošināšanu likumu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām. Tātad šeit ir dubultdrošība. Es aicinu nepieņemt deputāta Kokina priekšlikumu šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu — papildināt 8.pantu ar 8.punktu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 15, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu nākamo pantu!

 

P.Elferts. 9.pantā ir deputāta Kokina priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir apdrošināšanas iemaksu grāmatiņas. Un faktiski tas ir interesants priekšlikums, bet komisija noraidīja. Jo uzskata, ka šos datus būtu labāk un efektīvāk uzkrāt centrāli — datu bankā Sociālās apdrošināšanas fondā.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Sākam debates par 9.panta papildinājumu. Lūdzu!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godājamie kolēģi! Mans priekšlikums nav pretrunā ar komisijas ideju. Šeit ir dubultā grāmatvedība. Viens — informācija tiek uzkrāta fondā, un tai ir jābūt tur. No otras puses, cilvēkam tai informācijai ir jābūt pieejamai. Un mēs zinām, kā visādi fondi strādā un cik operatīvi viņi sniedz informāciju. Beigu beigās, ja ir runa par pensiju informāciju, kas skar mani personīgi kā strādājošo, man jābūt tai pieejamai jebkurā brīdī un man jābūt tai uz rokām. Un tādēļ, ka šo grāmatiņu ieviešana būtībā ļautu cilvēkiem kontrolēt viņu maksājumu uzskaites pareizību un viņš zinātu, ir par viņu maksājis uzņēmējs vai nav maksājis galu galā. Jo citādi dati tiek uzkrāti, lai viņi tiek uzkrāti. Paies 30 vai 40 gadi, un pēkšņi viņš aizies un konstatēs, ka 10 gadus par viņu nekas nav maksāts, un būs stāvā sajūsmā. Bet tad laiks būs aizgājis. Tādēļ es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai cilvēks zinātu, kas viņam ir uzkrāts.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt vēl? Lūdzu, sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs.

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Deputāta Kokina priekšlikums varbūt ir interesants un man arī tas liekas simpātisks tikai tāpēc, ka es esmu iedzīvotājs. Cilvēks, kam vajadzētu zināt. Bet jautājums ir, kas šos ierakstus kārtos? Ja tas būs darba devējs, cik korekts viņš būs un cik šie fakti atbildīs patiesībai. Tādēļ Labklājības ministrijas pozīcija un likumdošanā iestrādātā norma ir, ka reizi gadā apdrošinātā persona saņem rakstisku informāciju par to, vai par viņu ir izdarītas iemaksas, cik lielā apmērā un kādas garantijas viņam ir paredzamas. Šī grāmatiņa pat nedos cilvēkam iespēju pārbaudīt, jo darba devējs, piedodiet man, bet šobrīd bieži blefo. Un tāpēc es vienkārši aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jā. Deputāts Jānis Kokins, otrreiz. Lūdzu, piecas minūtes.

 

J.Kokins. Es tikai repliku Makarova kungam. Kur ir garantija, ka jūsu fonds piesūtīs un būs korekti? Kāpēc jūs to grāmatiņu paši nevarat aizpildīt savā fondā? Un šinī pantā, starp citu, nav redzams...

Sēdes vadītājs. Pagaidiet! Lūdzu ministru Makarovu!

 

V.Makarovs. Redziet, šo prasību, ko Kokina kungs teica, atrisina 12.panta trešā daļa. Es vienkārši lūdzu neuzskatīt Labklājības ministriju par kaut kādu briesmoni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Referents vēlas runāt?

 

P.Elferts. Skaidrības labad es nolasīšu 12.panta trešo daļu: “Apdrošinātā persona katru gadu saņem informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda par viņas personīgajā fondā reģistrēto pensijas kapitālu.” Manuprāt tas atrisina un tas ir faktiski deputāta Kokina priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu — papildināt 9.pantu ar tekstu: “Katram iedzīvotājam līdz 55 gadu vecuma izsniedzama un regulāri kārtojama sociālās apdrošināšanas iemaksu grāmatiņa.” Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 13, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts. (No zāles: “Paldies Dievam.”)

Par šī lasījuma 10.panta redakciju “Apdrošināšanas stāža apstiprināšana” deputātiem ir iebildumi? Nav.

11.pantu atliksim uz pēcpusdienu. Tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! 12.25 minūtēs nav reģistrējušies Mariss Andersons, Eduards Berklavs...

Sēdes vadītājs. Eduards Berklavs ir zālē.

 

I.Folkmane. Inese Birzniece, Aivars Endziņš, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Ruta Marjaša, Uldis Osis, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis...

Sēdes vadītājs. Sāmīte ir zālē. Tikko bija.

 

I.Folkmane. Sāmīte ir zālē. Andris Saulītis, Anita Stankēviča un Leonards Stašs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 44 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu, vēlreiz reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 59 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts pensijām”. Mēs esam apstājušies pie 10.panta.

 

P.Elferts. Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! 10.pants ir tas pants, kur ir uzskaitīts, kam ir tiesības uz vecuma pensiju. Par šo pantu bija vislielākās debates, kad apspriedām šo likumu pirmajā lasījumā, un ir ļoti daudz priekšlikumu. Vairākums priekšlikumu saistīti ar to, ka, lai saglabātu esošo pensiju vecumu, un daži priekšlikumi bija, ka palielinām obligāto apdrošināšanas stāžu uz ne mazāk...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, skaļāk, mikrofonā, nolieciet. Runājiet skaļāk, jo...

 

P.Elferts. Iepriekšējā redakcijā bija, ka būtu pensijas vecums gan sievietēm, gan vīriešiem 60 gadi, bet apdrošināšanas stāžs ne mazāk par 5 gadiem. Komisija ņēma vērā šos priekšlikumus, un mēs pēc ilgām debatēm atradām mūsuprāt ļoti optimālu variantu, ka tiesības uz vecuma pensiju ir apdrošinātām personām, sievietēm un vīriešiem ,sasniedzot 60 gadu vecumu, ar apdrošināšanas stāžu ne mazāk par 10 gadiem, bet ir 2.apakšpunkts, kur sievietēm ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju, sasniedzot 55 gadu vecumu, ar apdrošināšanas stāžu ne mazāk par 10 gadiem. Tātad reāli saglabāsies esošais pensiju vecums un, ja sievietes gribēs iet ātrāk pensijā, viņas varēs. Bet pēc mūsu shēmas viņas droši vien to nedarīs, jo būs mazākas iemaksas, tātad mazāka pensija, bet norma ir tāda, ka ir brīva griba un izvēle sievietēm, kuras vēlas iet pensijā ātrāk par 60 gadiem. Ir arī priekšlikums no Izglītības un kultūras komisijas, kas saistās ar baletmāksliniekiem un citiem kultūras darbiniekiem, un mēs esam jau apsprieduši, faktiski tas priekšlikums saistās ar izdienas pensijām. Un, kā mēs jau runājām, ka šī norma ir saglabāta “Pārejas noteikumos” 12.punktā, ka saglabājas Ministru kabineta noteikumi par izdienas pensijām, tātad mūsuprāt mēs esam atraduši kompromisa variantu arī šajā jautājumā. Mans aicinājums būtu atbalstīt komisijas variantu, kur ir iekļauti lielākoties deputātu priekšlikumi. Es atturēšos no komentāriem par atsevišķiem priekšlikumiem, jo manuprāt būtība ir saprasta.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, šeit patiešām ir daudz priekšlikumu. Protams, tie ir saistīti ar vienu un to pašu lietu. Pirmais ir deputātes Seiles priekšlikums. Lūdzu, deputāte Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Ailītē par komisijas atzinumu ir ierakstīts, ka mans priekšlikums ir pieņemts, tomēr tā īsti nav. Tāpēc, ka mans ierosinājums paredzēja sievietēm atstāt 55 gadu vecumu ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 5 gadiem, tā tas bija arī iepriekšējā lasījuma redakcijā. Šī apdrošināšana vēl nedarbojas pilnā apmērā, tā tikai sāksies, tādēļ es uzskatu, ka šim apdrošināšanas stāžam ir jābūt mazākam nekā ir komisijas atzinumā — 10 gadi. Bez tam komisijas iestrādātajā variantā — sievietēm ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju, sasniedzot 55 gadu vecumu, — neatklāj to būtību, kas bija manā priekšlikumā, ka viņām ir tiesības arī saņemt šo pensiju, ja viņas to ir pieprasījušas. Tādēļ acīmredzot redakcijai bija jābūt tādai, ka tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm, kuras ir sasniegušas 55 gadu vecumu, ne tikai pieprasīšanas tiesības, bet arī šīs saņemšanas tiesības. Tādēļ es tomēr aicinu nobalsot par manu priekšlikumu, un acīmredzot nākamajā lasījumā vēl vajadzētu šīs redakcijas sakārtot, ja ir iesniegti vairāki citi ļoti līdzīgi priekšlikumi, tos ir iesniedzis Kokina kungs un vēl vairāki citi deputāti, kur pēc būtības tiešām ir atbalstīts šis 55 gadu vecums sievietēm. Es atzīstu, ka komisijas centieni, kā man paskaidroja komisijā strādājošie locekļi, ir bijuši ļoti pozitīvi, ka sievietei ir šīs izvēles tiesības, ja viņa grib aiziet ar 55 gadiem, lūdzu, viņai ir tiesības saņemt pensiju. Ja viņa negrib un grib vēl strādāt ilgāk, tad viņa var strādāt arī ilgāk, bet nav precīza šī redakcija, tādēļ es aicinu nobalsot par manu priekšlikumu, un kopīgi ar komisiju tad varētu trešajā lasījumā veidot visoptimālāko redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jā, lūdzu! Aleksandrs Kiršteins pierakstījies — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, pēc tam — Ilga Kreituse.

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šeit nav nekādas lielas pretrunas un faktiski vistuvāk patiesībai ir Seiksta kungs, kurš ir ierakstījis, ka “Pārejas noteikumos” būtu jāparedz, ka šis pants sāk darboties ar 1997.gada 31.decembri vai kādu citu datumu. Es domāju, ka vispirms trešajam lasījumam būtu komisijai jāsagatavo tieši konkrēti šie “Pārejas noteikumi”, jo loģiski, ja sāk šie fondi strādāt, sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek kārtotas, teiksim, nesen, tad cilvēkiem nevar būt šie stāži 10 gadi vai 20 gadi, tāpēc tas nav faktiski šī likuma jautājums, tas ir “Pārejas noteikumu” jautājums — kad un kā sākt to darīt. Ja mēs runājam par likumu, tad es gribētu tomēr dažiem cilvēkiem atgādināt, ka sociālisma periods ir beidzies uz neatgriešanos un es negribētu šeit, teiksim, pielietot PSRS likumdošanu, kur galvenais triecienspēks kraušanas darbos bija sievietes, ķīmiskās krāsošanas darbos, teiksim, noliktavās, un līdz ar to sievietēm vajadzētu iet pensijā 55 gados, tāpēc tie, kas nav maksājuši šīs iemaksas, un kamēr šie fondi nestrādā, tas ir, es vēlreiz atkārtoju, “Pārejas noteikumu” laiks, kas ir jāprecizē komisijai trešajā lasījumā un arī visām frakcijām būtu jāiesniedz. Bet likumus gan vajadzētu sākt jau rakstīt tā, kā tas ir pieņemts civilizētās valstīs. Tāpēc es aicinātu šoreiz gan atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo sievietēm un vīriešiem, 60 gadus sasniedzot, vajadzētu būt apdrošināšanas stāžam, par to, protams, var strīdēties, bet šos 55 gadus, kā to pamatā teica arī Seiles kundze, vai nu 5 gadi vai ātrāk, tie būtu jāiestrādā “Pārejas noteikumos”, jo mēs nevaram turpmāk piesārņot likumdošanu ar dažādām populistiskām frāzēm. Vēl viens piemērs. Cik es saprotu, mums ir viens deputāts, kuram nav absolūti nekādu problēmu izmainīt vīriešu dzimumu, jo es saprotu, ja mēs šādā veidā rakstīsim likumus, tad visi tie, kam būs 55 gadi, viņi ļoti elementāri kļūs no vīriešiem par sievietēm un iesniegs pieprasījumu uz šo pensiju, tas arī nav nekas sevišķs tagad. Bet tomēr šajā gadījumā es domāju, ka tas ir “Pārejas noteikumu” jautājums un šie “Pārejas noteikumi” ir jāiestrādā ļoti precīzi un rūpīgi, ja jūs redzēsit, ka arī nākamajos pantos parādās ļoti daudz gadu, teiksim, es redzu te ir 20 gadu posms, kur tiek kārtotas dažādas iemaksas, 10 gadu posms, 5 gadu posms. Mums jau nav... nu, kādas ir iespējas tagad cilvēkam, ja viņš tiešām ir strādājis par krāvēju vai, konkrēti, ja sieviete ir strādājusi smagā fiziskā darbā sevišķi laukos, kādas tad viņai var būt iemaksas šajos te sociālajos fondos, jo nekādas tur lielās iemaksas viņai nav, bet veselība ir sabojāta. Un es piekrītu, ka tādā gadījumā viņai ir tiesības iet no šiem 55 gadiem, lai pieprasītu, un ne tikai pieprasītu, bet arī saņemtu šo pensiju. Bet likums kā tāds, ir likums, kas principā un varbūt principiāli nosaka. Šajā gadījumā es domāju, ka komisija ir pareizi noteikusi šos 60 gadus, bet iestrādājot šīs normatīvās izmaiņas “Pārejas noteikumos”, ņemot vērā to, ka mēs esam šajā pārejas periodā uz normālu sabiedrību. Bet es tomēr aicinātu arī citos likumprojektos un arī nākamajos pantos izvairīties no populistiskiem priekšlikumiem, iestrādāt tos kā pagaidu elementu “Pārejas noteikumos”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti, tātad Ilgu Kreitusi es jau pieteicu — Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Pēc tam Makarova kungs, pēc tam — Seiksta kungs.

 

I.Kreituse (DPS). Tā, cienījamie kolēģi, šeit ir ierakstīts, ka Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums saglabāt tiesības sievietēm aiziet pensijā no 55 līdz 59 gadiem ir pieņemts, bet komisijas tekstā, kā jau norādīja Seiles kundze, jūs nekur to neatradīsit. Sievietei ir tiesības pieprasīt un pieprasīt, un pieprasīt, un pieprasīt, un tad jau tie 5 gadi būs pagājuši un tie 60 pienākuši, un viņa aizies, ja. Tāpēc vispirms jābūt ir korektai juridiskai formulai — vai tiesības pieprasīt, vai tiesības aiziet pensijā, vai tiesības saņemt pensiju, ja viņa to vēlas. Bet Kiršteina kungs pareizi norādīja, ka ir pārejas periods Latvijā, un es domāju, ka šis pārejas periods nebeigsies ne šogad, ne nākamgad, bet paies apmēram kādi 3—5 gadi, jo nekas dzīvē nenotiek tik strauji. Bet tieši šie 5 gadi šobrīd, kad mēs runājam par pārejas periodu un kad pensijā iet šīs smagā darba strādnieces, kas saņēma šo lielo vienlīdzību ar vīriešiem, ko tad arī reizēm mēģina šī Saeima piedāvāt, pat armijā aizsūtīt, ir tā paaudze, kas ir dzimusi laika posmā no 1940. līdz 1945.gadam, mēs šobrīd gribam pensijas vecumu palielināt tieši šai paaudzei, es runāju par sievietēm, un tāpēc, vai mums nevajadzētu tīri jau morālu un ētisku apsvērumu dēļ, pārdomāt, vai mums ir tiesības šodien kara laikā dzimušajām sievietēm uzlikt paaugstinātu pensijas vecumu. Tāpēc es esmu kategoriski pret 60 gadu pensijas vecumu sievietēm tuvāko 5 gadu laikā. Tālāk ir pilnīga taisnība par šo apdrošināšanas stāžu, kad tas sākas, kā tas darbojas. Kāpēc mēs bijām iesnieguši pat 20 gadus, nevis 10. Tas attiektos uz tiem, kuri reāli, tātad no tā vecuma brīža, kur var realizēt, nevis uz tiem, kas tagad iet pensijā, tas ir absurds, ja mēs viņām prasām, jo te man ir jārunā ar tiem argumentiem, kurus mums tikko kā lika priekšā un uz kuriem balstījās ministrija, kad pierādīja, ka sieviete nedrīkst sēdēt mājās ar bērnu līdz 7 gadiem, jo, redziet, viņai būšot minimāla pensija, jo viņai minimāls apdrošinājums būšot. Bet, ja mēs pārskatām šodien algu budžeta iestādēs, tad 5 gadu laikā, ja sāk maksāt, lielākā daļa cilvēku var nomaksāt tikai minimālo, ja ekonomiskā sistēma strauji, strauji neiet uz augšu algās un materiālā nodrošinājumā, tad 5 gadu laikā cilvēks fiziski nav spējīgs samaksāt tādu summu, kāda ir nepieciešama. Te būtu jāatrod vidusceļš. Šajā gadījumā es domāju, ka pieņemams ir tas, ko Kiršteina kungs teica, “Pārejas noteikumos” ir jāiestrādā, bet es vēlreiz saku, mūsu aprēķini balstījās uz to, ka šodienas algas ir par mazu, es runāju par budžeta iestāžu, ne par privātajām, lai cilvēks 5 gadu laikā spētu praktiski nodrošināt sev vairāk nekā minimālo pensiju, un otrkārt arī 5 gadi, es uzskatu, ka tas principā nav nekas, ja arī mēs runājam par sabiedrībai nepieciešamu veltāmo laika posmu. Bet vēlreiz gribu runāt par to, ka, ja mēs balsojam un pieņemam Seiles kundzes priekšlikumu, tad mēs, tad “Saimnieks” savu priekšlikumu neizvirza balsošanai, jo komisijas redakcijā, lai gan ir ierakstīts, ka tas ir pieņemts, tas nav iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Par runātājiem tagad sociālo lietu valsts ministrs Makarovs, pēc tam deputāts Seiksts un pēc tam referents ārpus kārtas arī var runāt, bet es jau biju pieteicis kolēģus un es ceru, ka jūs sapratīsit, ka viens runātājs neizšķirs...

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Deputāti, deputātu kundzes un deputātu kungi, žurnālisti un visa Latvijas sabiedrība! Šobrīd iestrādātais priekšlikums ir paredzēts, lai aizsargātu Latvijas Republikas strādājošo sabiedrību. Un visiem tiem, kas ir pret šādu formulu, es gribu atgādināt Darba likuma kodeksu, ka cilvēku var atbrīvot no darba, sasniedzot attiecīgo vecumu un saņemot pilnu pensiju, tādēļ sievietei ir tiesības izvēlēties, kādu soli viņa sper. Un vienlaicīgi saglabājas tendence, ko vajadzētu tomēr Latvijas Republikā risināt — pensijas vecuma paaugstināšana. Mums šobrīd par termiņu... visā pasaulē ir tā vai šitā, bet mums nevajadzētu aizmirst, ka mūsu tuvākie kaimiņi šo nepatīkamo soli ir spēruši. Pensijas vecums tiek paaugstināts. Un šobrīd tā pati Zviedrija, ko mēs daudzkārt izvirzām sev par paraugu, kā labklājības valsti, diskutē par pensijas vecumu — 67 gadu vecumā. Pašreizējā formula paredz iespējas sievietēm , ja nav darba, ja viņas vēlas, aiziet pensijā 55 gadu vecumā un saņemt šo pensiju tādu, kādu viņa ir nopelnījusi. Un paredz iespēju nedarīt šo soli, turpināt strādāt. Un tad man skaidrs, deputāti, kāpēc jūs iestājaties pret to, ka sieviete tomēr izvēlas, ko viņa dara nākotnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, “Latvijas ceļš”. Pēc tam — Pēteris Elferts kā referents.

 

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es saprotu komisijas situāciju, kurai izvēlēties šajā priekšlikumu labirintā, kādi ir iesniegti, protams, nav viegli. Es pat gribu teikt paldies komisijai par mēģinājumu rast saprātīgu kompromisu šajā lietā, šajā sāpīgajā jautājumā. Es labprāt noņemtu savu priekšlikumu ar diviem noteikumiem. Piekrītot Kreituses kundzes teiktajam, ka pieprasīšana nozīmē arī saņemšanu, nevis varbūtību, ka varbūt būs varbūt nebūs. Ja man šāda skaidrojuma, kas likumā ir ierakstīts, nav, tad es nevaru piekrist. Otrs. Nav skaidrs, vai izvēles tiesības 55 gadu vecumā aizejot pensijā, šajā gadījumā automātiski netiek samazinātas? Es gribētu šīs izvēles tiesības atstāt ar garantētu pensijas saņemšanu tajā līmenī, kāds pienākas pēc nostrādātajiem gadiem un pēc algas apmēra. Ja šādu skaidrojumu var dot, tad es, protams, savu priekšlikumu noņemu, jo tiešām es saprotu, ka komisijai tas nenācās viegli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, lūdzu! Kā referents.

 

P.Elferts. Godājamais Kiršteina kungs! Cienījamā Kreituses kundze! Es lūgtu jūs iedziļināties “Pārejas noteikumos”, jo šajos “Pārejas noteikumos” 1., 2., 8. un 9. punktā ir skaidri un gaiši un manuprāt ļoti precīzi izskaidrots, kādā veidā no pielīdzinātā perioda vai arī vecuma pensijas tiek aprēķinātas, ka pāreja uz 60 gadu vecumu sievietēm notiek deviņu gadu laikā. Par to visu laiku ir bijis “Pārejas noteikumos”. Un, ka gan Seiles kundzes priekšlikums ir daļēji pieņemts, un arī Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums ir daļēji pieņemts, kaut gan tur ir rakstīts — pieņemts. Un faktiski komisijas variantā sieviete, kura aizies 55 vai 56, vai 59 gadu vecumā, saņems to pensiju par kuru viņa ir apdrošinājusies. Un ne mazāk, kā tas ir paredzēts Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumā. Saņems pilnu pensiju attiecībā pret samaksu. Es aicinu vēlreiz atbalstīt komisijas variantu, jo te ir iekļauti gan šie priekšlikumi un vienīgais, kas ir mainīts starp komisijas variantu un Seiles kundzes priekšlikumu, ka ir nepieciešams 10 gadu apdrošināšanas stāžs, un bez šaubām, ja var pieprasīt, tad ir tiesības saņemt. Tā ir norma, kas ir visos juridiskajos aktos, ka ir likumā ierakstīts, ka ir tiesības pieprasīt, tad viss ir kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Godātie deputāti! Lūdzu zvanu! Par procedūru. Faktiski šeit ir četri priekšlikumi, kuri ir ļoti līdzīgi, vai tie ir balsojami atsevišķi. Es tos varu nolasīt. Deputātes Seiles priekšlikums ir pirmais. “Tiesības uz vecuma pensiju ir personām, kuras atbilst šā likuma 3.panta noteikumiem un, sasniedzot 60 gadu vecumu vīriešiem un 55 gadu vecumu sievietēm, ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 5 gadiem.” Deputāt Seikst, es jūsu nostāju nevaru... Tātad jūs noņemat savu priekšlikumu. Es nekomentēju jūsu nostāju.

Demokrātiskā partija “Saimnieks”. 10.pantā vārdus “ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par pieciem gadiem” nomainīt ar vārdiem “apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 20 gadiem”. (No zāles deputāte I.Kreituse: “To es noņemu, bet vēl ir 12. lappusē.”) Bet jūsu vēl ir 12.lappusē. “Saglabāt tiesības sievietēm aiziet pensijas vecumā no 55 līdz 59 gadiem, ja viņām ir nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, saņemot līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai pensiju 80% apmērā.” Jūs gribat, lai pie šā panta balso šo priekšlikumu? Jūs pievienojaties Seiles priekšlikumam.

Tālāk deputātu frakcija “Tēvzemei un brīvībai” — otrās nodaļas 10.pantā pēc vārdiem “personām” tālāk turpināt “sievietēm, sasniedzot 55 gadu vecumu, vīriešiem — 60 gadu vecumu”, un tālāk kā tekstā. Tas arī būtu laikam pievienojams šeit klāt pie balsojuma. Tā es saprotu jūsu priekšlikumu. Tātad viss reducējas uz deputātes Seiles priekšlikumu. Es tā saprotu jūsu rokas mājienus un norādes, ja es pareizi to drīkstu tā komentēt vispār. Tātad zvans ir bijis, ja?

Balsojam par deputātes Seiles priekšlikumu. Es, kolēģi, jums nolasīšu, lai nav pārpratumu nekādu pēc tam. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā: “Tiesības uz vecuma pensiju ir personām, kuras atbilst šā likuma 3. panta noteikumiem, sasniedzot 60 gadu vecumu vīriešiem un 55 gadu vecumu sievietēm, ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par pieciem gadiem.” Balsojam, lūdzu, par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 10, atturas — 14. Priekšlikums ir pieņemts.

Deputāts Seiksts savu priekšlikumu nelūdz balsot. Deputāts Kokins arī nelūdz. Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” arī nelūdz, jo tas ir identisks.

Tagad Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas 10.punkts 10.lappusē. To nelūdzat balsot, noņemat?

Nākamais. Papildināt 10.panta pirmo rindkopu ar šādu teikumu... Arī tiek noņemts.

Tagad mēs esam klāt pie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma. Komisija nelūdz to balsot. Tālāk 10.pantu papildināt ar tekstu šādā redakcijā: “Izņēmums ir...” un tad ir garš uzskaitījums. To jūs arī noņemat, ņemot vērā to skaidrojumu, ko komisija sniedz.

Tālāk ir Gunāra Resnā priekšlikums. Tā ir jūsu izvēle. Lūdzu, Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība.

 

G.Resnais (LZS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es esmu manāmi apmulsis. Un tādā tempā pat nespēju izdarīt izvēli, tāpēc palūdzu vārdu, lai no tribīnes dalītos ar jums domās. Šodienas balsojums, kurš atbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu par 55 gadiem sievietēm un 60 gadiem vīriešiem, it kā tagad runā pretim manam priekšlikumam. Jo es šo priekšlikumu iesniedzu ar tādu domu, ka sievietes tomēr iet pensijā no 60 gadiem un viņām ir tiesības iet no 55, bet šeit es akcentēju — par katru bērnu. Un mana kļūda ir tāda, ka es arī, vecs stagnāts būdams, vecās sistēmas iespaidā apzinos, ko nozīmē sociālās iemaksas pensijai, bet domāju visu laiku par stāžu. Kā par kailu stāžu. Un šeit ir citāts: “Mātēm, kuras ir izaudzinājušas trīs bērnus, pensijas piešķiršanas vecums, salīdzinot ar katru bērnu — pusotrs gads”. Bet tas bija aprēķins no 60 gadiem. Ja ir viens, divi vai trīs bērni, tātad varētu iet no 55 gadiem. Tagad tas atkrīt. Un dabīgi, ka nevajadzētu iet ātrāk — pirms 55 gadiem. Bet šeit es arī šodien apjaušu savu formulējumu un savu kļūdu. Un runādams aicinu komisiju labestīgi jau sākt domāt par trešo lasījumu, kurā es iesniedzu savu priekšlikumu, kurš varētu būt tāds: “Atbalstot mātes, kuras ir izaudzinājušas bērnus, mums ar šo dzimstību iet grūti, akcentēju, sabiedrība ir ieinteresēta bērnu audzināšanas atjaunošanā un lemj par šiem, par katru bērnu, ja mums paliek spēkā 55 gadi, par katru bērnu sabiedrība nes iemaksu, lai šai mātei būtu lielāka pensija. Līdz trim bērniem.” Man tas ir jāpārstrādā. Šajā gadījumā es nepiedāvāju balsot, jo tad ir liela pretruna visam, bet es tiešām gribu iestrādāt un atteikties no savas tēzes, nevis pusotra gada ātrāk, bet kaut kā ir jārēķina vidējā iemaksa par katru bērnu, ka tai sievietei, kura ir sasniegusi 55 gadu vecumu, ja ir viens bērns, viņai pensija ir attiecīgi lielāka, ja ir divi bērni — vēl lielāka, ja trīs bērni — vēl lielāka. Jo tas ir tas priekšnosacījums, kas mums visiem ir nepieciešams. Paldies! Es atvainojos par laika kavēšanu. Balsot acīmredzot nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļa” deputāts.

 

A.Siliņš (LC). Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šeit es tieši gribu piekrist deputātam Gunāram Resnajam un varbūt pateikt domu, kā šo jautājumu varētu risināt. Un šo jautājumu var atrisināt pavisam vienkārši, ieskatoties nākošajā pantā, kur ir paredzēta formula. Un formulai ir viens parametrs, tā laika posms gados, par kuru pensijas piešķiršanas gadi tiek plānoti kā vecuma pensijas izmaksa. Un ar to dala. Un šo laika posmu var samazināt par katru labi izdarīto pasākumu. Un šajā gadījumā par katru bērnu. Ja viņu samazina par tiem 1,5 vai 2 gadiem, tad tās mātes, kuras būs izaudzinājušas vairākus bērnus, viņas saņems daudz lielākas pensijas. Un šādā veidā mēs varam tiešām izteikt atzinību tiem cilvēkiem, kuri bez sava tiešā darbair izdarījuši vēl ko labu savā dzīvē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Visi priekšlikumi, kuri bija balsojami, ir izskatīti 10.pantā. Lūdzu, nākamo pantu!

 

P.Elferts. Tātad pie 11.panta ir vecuma pensijas aprēķināšana. Un jaunajā 12.pantā jūs redzēsit formulu un gadu, arī skaidrojumu. Ir daļēji pieņemts deputāta Kokina priekšlikums, pieņemts Seiles kundzes priekšlikums un ir izstrādāta izsvērtāka redakcija, ko jūs redzat 4.ailītē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

P.Elferts. 12. pantā ir Seiles kundzes priekšlikums un Kokina kunga priekšlikums, un abi divi priekšlikumi ir iestrādāti 13. pantā jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk.

 

P.Elferts. 13. pants — tiesības uz invaliditātes pensiju. Ir “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums, kurš ir iestrādāts jau iepriekšējā pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk.

 

P.Elferts. Tāpat 14. pants ir precizēts jaunajā 15. pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu deputātiem?

 

P.Elferts. Un tāpat 15. pantā ir precizēta redakcija 16. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

P.Elferts. Tātad 16. pantā ir deputāta Kokina, deputātu frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un Seiles kundzes priekšlikums, kas ir iestrādāts jaunajā 17. pantā. Un šeit es gribu minēt, ka vakardien man zvanīja no Latvijas Invalīdu biedrības un uztraucās, ka vienā pantā ir rakstīts, ka ir izvēles pensija.... bet šajā pantā ir izmaksu pārtraukšana sakarā ar 60 gadu vecuma sasniegšanu, un tas ir saistīts ar to, ka katrā ziņā vecuma pensijas ir paredzētas, ka tās būtu lielākas nekā invaliditātes pensijas. Un lai to nodrošinātu un lai nebūtu aizdomas vai pretrunas likumā, tad skaidri un gaiši “Pārejas noteikumos” 19. pantā ir ierakstīts: invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija invaliditātes laikā nevar būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim. Tātad mēs esam noņēmuši arī šīs pretrunas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. 17. pants ir precizēts jaunajā 18. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk.

 

P.Elferts. Tāpat 18. panta redakcija ir precizēta 19. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Un ir papildināts 18. pants ar jauno trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

P.Elferts. Sociālo un darba lietu komisija ir veikusi vienu redakcionālu labojumu, izņemot vārdu “pilnīgi” no 19. panta, iestrādājot jaunajā 20. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

P.Elferts. 20. pants ir papildināts ar jaunu otro daļu par adoptētajiem.. Adoptētajiem tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas bija radušās līdz adopcijas brīdim, saglabājas.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Ir precizēta 22. panta pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Tā arī otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Un arī trešās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Un te ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums papildināt šo nodaļu ar — izdienas pensijas. Manuprāt tas nebūtu balsojams, jo mēs esam jau iepriekš to noraidījuši, neiestrādājot iepriekšējos pantos — izdienas pensija.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti? Tālāk.

 

P.Elferts. Tāpat nākamais Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums nebūtu balsojams. Tas ir 19. lappusē , faktiski tas saistās ar 23. pantu.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti? Tālāk.

 

P.Elferts. Kā arī priekšlikums 24. pantā, kas... Un 20. pantā ir iekšlietu ministra Ādamsona priekšlikums, tāda paša rakstura priekšlikums kā Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums attiecībā uz izdienas pensiju. Nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Kāpēc jūs domājat, ka nebūtu balsojams? Tāpēc, ka nav izdienas pensijas? Tur izsvītrojām, ja?

 

P.Elferts. Jā.

Sēdes vadītājs. Labi.Tālāk!

 

P.Elferts. 23. pantā ir iestrādāta jauna redakcija, nemainot būtību, bet vienkārši sakārtojot, ko jūs redzat jaunajā 24. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

P.Elferts. Ir “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums vārdus “ik gadu” aizstāt ar vārdu “ik pusgadu”. Tas attiecas uz pensiju apmēra palielināšanu vai arī, respektīvi, ko mēs tagad saucam par indeksēšanu. Tātad, ka būtu izskatāms nevis reizi gadā, bet ik pusgadā, un komisija šo priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk!

 

P.Elferts. 26. pants ir precizēts 27. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. 27. pants precizēts jaunajā 28. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Un 29. pantā komisija pieņēma “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu attiecībā uz pensijas vecumu 55 gadi un 60 gadu vecumu. Un tāpat arī precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Kāpēc te mums no 27. panta pēc tam 29.pants?

 

P.Elferts. Nebija priekšlikumu 28. pantā.

Sēdes vadītājs. Tāda nu nav tā prakse, ka, ja nav priekšlikumu, tad to pantu vispār neraksta. Viņš taču ir pirmā lasījuma redakcijā.

 

P.Elferts. Tā ir.

Sēdes vadītājs. Liela vaina nav, bet nu tomēr. Debašu šeit nekādu nav, bet attiecīgi trešajā lasījumā tas ir jāieraksta, ka debatēsim par priekšlikumiem trešajā lasījumā, ja arī nav priekšlikumu. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. 31. pants ir precizēts jaunajā redakcijā kā 32. pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

P.Elferts. Bet ir papildināts ar trešo daļu. Bet faktiski tas nebūtu balsojams un būtu jāizņem ārā, jo mēs iebalsojām Seiles kundzes priekšlikumu 11. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Ir “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums 34. pantā 2. apakšpunktā. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu svītrot palīgteikumu “bet ne ilgāk par 10 gadiem” , tā vietā liekot “reizinot tās ar inflācijas pieauguma koeficientu šajā laika periodā”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 7, atturas — 17. Pieņemts priekšlikums. Tālāk “Pārejas noteikumi”.

 

P.Elferts. Tā... Pārejas noteikumos ir ļoti daudz priekšlikumu. Un pirmie, ko jūs redzat pirmajā lasījumā, saistās ar pārejas periodu un ar likumu, ko pieņēma ... kas faktiski stājās spēkā ar 1991. gadu. Komisija noraidīja priekšlikumus, jo faktiski tas saistās ar pielīdzināto periodu, un šeit ir svarīgi, ka nepasliktināja stāvokli tiem cilvēkiem, kuri saņem pensijas šodien, bet nevajadzētu izmainīt kārtību, vai nu pieliekot klāt vai atņemot nost vienai vai otrai iedzīvotāju grupai vai kategorijai. Tāpēc 25. lappusē jūs redzat komisijas izstrādāto variantu, ka saglabājas norma, kas ir iestrādāta vecajā pensiju likumā, kas ir 8.2. punktā. Jo te ir ļoti daudz priekšlikumu, kuros aicināts faktiski svītrot vai pilnveidot tieši šo daļu, kas jau eksistē.

Sēdes vadītājs. Jā, bet mums katrs no šiem priekšlikumiem ir jāizskata atsevišķi un, ja deputāti lūdz, ir jābalso. Pirmais ir frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu balsosim “Pārejas noteikumu” 1. punkta ievadu un pirmās daļas apakšpunktu izteikt šādā redakcijā, un tālāk šī redakcija jums ir 24. lappusē.

Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 8, atturas — 15. Priekšlikums ir pieņemts.Tālāk!

 

P.Elferts. Tālāk ir “Tēvzemei un brīvībai” ...

Sēdes vadītājs. “Latvijas Republikas... armiju iekļaut Latvijas Republikas pilsoņiem... arī”, svītrojot “kā arī”...

 

P.Elferts. Tas atkal saistās ar pielīdzināto stāžu, kas ir jau esošā likumdošanā, un komisija uzskatīja, ka vajag saglabāt esošās normas, nevis svītrot.

Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 7, atturas — 13. Pieņemts. Nākamais priekšlikums — pēc vārdiem “iekšlietu iestādēs” papildināt ar “izņemot VDK”.

 

P.Elferts. Es aicinu noraidīt... pēc komisijas priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 7, atturas — 10. Tālāk deputāta Kokina priekšlikums — “Pārejas noteikumu” 1.panta otrā apakšpunkta ceturto rindkopu izteikt šādā redakcijā: “Dienesta, ierindas un komandējošā sastāva pamatos, iekšlietu iestādēs, ja tas noticis Latvijā un bijis lojāls Latvijas valstij.” Vai šo jau neizslēdz iepriekšējais balsojums? Vai ir jābalso?

 

P.Elferts. Principā, jā. Un arī faktiski nevar mērīt, kāds ir lojāls. Tas nav objektīvs rādītājs.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kokins lūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk deputāta Resnā priekšlikums. Referents vēlas komentēt?

 

P.Elferts. Te faktiski tas saistās atkal ar apdrošināšanas stāžu un pielīdzināto periodu. Vecie noteikumi ir spēkā, un faktiski mēs mainām to, kas ir jau spēkā ar atpakaļejošu datumu. Bet Resnā kungs noņēma iepriekšējo priekšlikumu un aicināja mūs sakārtot šo uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk deputātes Kuprijanovas priekšlikums.

 

P.Elferts. Tas būtu tas pats.

Sēdes vadītājs. Deputāta Kokina priekšlikums — sesto rindkopu izteikt šādā redakcijā: “Mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā pēc diploma — izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks.” Vai tas nav jau pieņemts?

 

P.Elferts. Līdzīga redakcija ir pieņemta par maģistratūru.

Sēdes vadītājs. Jūs lūdzat balsojumu? Diemžēl jūsu dialogs ir tik kluss... Deputāts Kokins lūdz balsojumu.

 

P.Elferts. Komisijas priekšlikums ir noraidīt.

Sēdes vadītājs. 26.lappuse. Sesto rindkopu izteikt šādā redakcijā: “Mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā pēc diploma — izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks.” Lūdzu, balsojam par deputāta Kokina priekšlikumu. Bija signāls? Tagad jābalso. Vēlreiz spiediet pogu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 9, atturas — 20. Pieņemts.

Gunāra Resnā priekšlikums — papildināt 1.punkta pēdējo nodaļu — politiski represēto ieslodzījuma vietās nometinājumā un izsūtījumā pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātos rajonos — pēc Krievijas klasifikācijas — pieckārtīgā apmērā.

 

P.Elferts. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, dodot faktiski tā, kā tas ir jau iebalsots, un esošajā kārtībā trīskāršā apmērā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 5, atturas — 19. Pieņemts. Deputāt Kokin, jūsu nākamais priekšlikums. Punktus un komatus nebalsojam. Ja pa daļām jūs lūdzat balsot, tad lūdzu! Deputāts Kokins noņem savu priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Kokins: “Nē, balsot!”) Deputāt Kokin! Jūs tiešām izmantojat sēdes vadītāja labvēlību un nekonsekvenci, bet šoreiz es tomēr būšu konsekvents un nepiekāpšos jums. Ja jūs tiešām to noņēmāt un to deputātiem paziņoja, tad, lūdzu, iesniedziet trešajā lasījumā un nobalsosim jūsu priekšlikumu. Lūdzu tālāk, referent.

 

P.Elferts. Ir precizēts “Pārejas noteikumu” 2.punkta otrajā daļā, bet ir līdzīgi, kā komisija lika priekšā iepriekšējā punktā, “Pārejas noteikumu” punktos, ka saistās ar veco likumu “Par apdrošināšanas stāžu”. Apdrošināšanas stāžam pielīdzināti tikai tie nodarbinātības periodi, kas līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam bija uzskaitīti esošā likumā. Bet, tāpat kā iepriekšējā punktā, ir ļoti daudz priekšlikumu, kas aicina svītrot esošās normas. Tātad tie būtu balsojami, bet vienkārši komisijas vārdā es varētu aicināt tos noņemt vai arī noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai jūs nevarētu precīzāk tomēr par katru sniegt savu komentāru, jo šeit manuprāt daži priekšlikumi jau izriet arī no iepriekšējiem balsojumiem. Vai tas pilnīgi nav tā? Ja tā nav, tad jūs komentējiet un mēs balsosim par katru atsevišķi.

 

P.Elferts. Vai es varētu lūgt vienu konsultāciju uz pusminūti?

Sēdes vadītājs. Pusminūte konsultācijai.

 

P.Elferts. Pēc konsultācijas — “Tēvzemei un brīvībai” faktiski tie pirmie divi priekšlikumi nebūtu balsojami, jo tie ir jau nobalsoti iepriekšējā punktā. Tātad atkrīt deputāta Kokina un Seiles kundzes priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti tam piekrīt?

 

P.Elferts. Un 2.punkta ceturto sadaļu... Deputāta Resnā priekšlikumu jau iebalsoja... Faktiski noņēma. Tāpat arī Kuprijanovas kundzes priekšlikums netika uzturēts iepriekšējā “Pārejas noteikumu” punktā. Un sesto rindkopu... Tas jau nobalsots, ko deputāts Kokins liek priekšā. Tas ir jau iebalsots likuma pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

P.Elferts. Tātad “Pārejas noteikumos” 3.punkts ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, un komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Tālāk!

 

P.Elferts. Faktiski mēs esam iebalsojuši Kuprijanovas kundzes priekšlikumu, un Resnā kunga priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Tad ir 4.punkts — komisija noraidīja Kuprijanovas kundzes priekšlikumu, jo viņa lūdza izslēgt vārdus, kas saistās ar nodarbinātības fondu, kā arī ar negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonda izveidošanu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Tāpat arī piektajā apakšpunktā Kuprijanovas kundzes priekšlikums būtu noraidāms, jo faktiski šie fondi tiek veidoti atsevišķos likumos. Tas saistās ar darba negadījumu fondu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Ir frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums — svītrot “Pārejas noteikumos” 8.punktu. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, bet acīmredzot mums būs jāprecizē šis punkts trešajā lasījumā, jo tas saistās ar iebalsotām normām, kas nesakrīt ar komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Piekrīt frakcijas deputāti? Klusē. Tātad piekrīt. Tālāk!

 

P.Elferts. Tāpat ir “Pārejas noteikumu” 9.punkts precizēts, bet tas saistās ar 8.punktu. Tātad komisijai būs nepieciešams šo punktu precizēt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Jā. Tālāk!

 

P.Elferts. 10.punktā ir deputāta Resnā priekšlikums, kas saistās ar politiski represētās personas... lūdz iestrādāt koeficienta apmēru — 1,15. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo likumā esošajā normā ir, ka tiek aprēķināts darba stāžs trīskāršā apmērā. Tātad nebūtu nepieciešama dubultkompensācija. (No zāles deputāts G.Resnais: “Es aicinu balsot!”)

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais aicina balsot par savu priekšlikumu. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godāto Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinātu tomēr nebalsot par Resnā kunga priekšlikumu, jo faktiski mēs jau dažus pantus atpakaļ, izdarot balsojumu, esam radījuši situāciju, ka mēs tagad pat savā likumā esam ielikuši Krievijas klasifikatoru, pēc kura mēs vieniem pieckārtīgi, otriem — trīskārtīgi, un tagad gan šo pieckārtīgo, gan trīskārtīgo mēs plānojam indeksēt ar indeksu 1,2 vai 1,5. Es piedāvāju šodien nebalsot šo jautājumu vai balsot pret Resnā kunga priekšlikumu un saskaņot to trešajam lasījumam. Jo pretējā gadījumā man ir zināmas šaubas, kā mēs vispār nobeigsim trešajam lasījumam šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais. Lūdzu!

 

G.Resnais. Es pacentīšos neatcerēties pagātni un spožo... un arī nepieminēšu spožo nākotni un apmierinošo tagadni. Jā, likumīgi tā ir — politiski represētajam cilvēkam pavadītais laiks Sibīrijā šajā stāža ziņā tiek pielīdzināts viens pret trīs, un mēs ļoti labi zinām pašreizējā pensijā, cik tiek maksāti santīmi, nu tagad 33, bija 29 santīmi pa gadu. Nu tad parēķiniet, cik tas trīskāršotais gads ir iedevis naudas. Un mēs ļoti labi zinām, neskatoties uz visiem labajiem 5.Saeimas lēmumiem, kas it kā atvieglo likteni politiski represētiem, tajā skaitā transportā un medicīnā, kas šodien notiek. Un arvien vairāk mēs dzirdam, ka prasiet sev solīdu pensiju, lai jūs varat dzīvot. Medicīna ir apsīkusi, pašvaldības ir bez naudas, un, ja šie cilvēki, kuriem šī neatkarība ir bijusi primāra, šodien dabū ciest vēl vairāk, es šeit neredzu nekādas problēmas pielietot šo koeficientu 1,15. Šeit jau arī faktiski vairāk morāls algu, pensijas paaugstinājums, nekā izdzīvošanai nepieciešamais. Es lūdzu atbalstīt savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tagad mums būtu jāprecizē un jānolasa šis priekšlikums. 10.punktu papildināt ar jaunu sadaļu sekojošā redakcijā — politiski represētās personas ar apdrošināšanas stāžu vīriešiem 25 gadi, sievietēm — 20 gadi, koeficienta apmērs 1,15. Par to iet runa? Tātad mēs balsojam par jūsu priekšlikumu 10.punktu papildināt ar jaunu sadaļu sekojošā redakcijā — politiski represētās personas ar apdrošināšanas stāžu vīriešiem 25 gadi un sievietēm 20 gadi, koeficienta apmērs 1,15. Lūdzu, balsosim. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 1, atturas — 18. Pieņemts. Tālāk!

 

P.Elferts. Pāriesim uz nākamo punktu un to precizēsim uz trešo, tātad precizēta redakcija nākamajā daļā — kas ir strādājuši sevišķi smagos apstākļos, viņiem koeficients ir 1,2 un 1,22.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Tāpat ir precizēta redakcija, kas saistās ar tiem cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos apstākļos — 1,1 — sievietēm, 1,09 — vīriešiem. Nākamā daļa, kas attiecas uz tiem, kuri piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanā, ir izslēgta. Bet tajā pašā laikā ir papildināts 11.punkts ar jaunu otro daļu, kas saistās ar bērniem, piešķirot apgādnieka zaudējuma pensiju bērniem, kas pēc Černobiļas avārijas dzimuši tās seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēs. Pensijas aprēķināšanai mirušā apgādnieka faktiskais vai iespējamais pensijas kapitāls indeksējams ar koeficientu 1,1.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

P.Elferts. Tāpat ir jauns 12.punkts, kas saistās ar izdienas pensijām, ko jau es izlasīju, apspriežot likumu pantus, kas saistās ar pensiju veidiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Nākamais ir deputāta Kokina priekšlikums. Viņš ir izstrādājis jaunu mehānismu, matemātiskā formula ir jums priekšā, bet tas saistās ar vidējo sociālo apdrošināšanas iemaksu, un komisija atbalstīja iepriekšējo redakciju, kas saistās ar reālām individuālām iemaksām, nevis vidējās iemaksas. Tātad komisija noraidīja šo priekšlikumu, un es komisijas vārdā aicinu arī Saeimu noraidīt šo priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Kokins: “Es iestājos par balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Kokins lūdz balsot. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Kokina kunga balsojums būtībā kopē to likumdošanu, to sistēmu, kas mums ir šodien, ka tiek rēķināts vidējais, vidējās darba algas vidēji gadā. Mēs šodien runājam par personificēta katra cilvēka apdrošināšanas maksājumiem, un, ja mēs šādu priekšlikumu nobalsojam un nobalsojam “par”, tad faktiski šis princips, uz kuru mēs ejam, izstrādājot šo likumu, ka katram ir savas personificētās apdrošināšanas iemaksas un katram viņa izmaksājamās naudas summas tiek rēķinātas no šīm personificētajām iemaksām, ko viņš ir iemaksājis, tad šī shēma sabrūk. Es aicinātu atbalstīt komisijas variantu un balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, jums vārds!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātie kolēģi! Manis piedāvā shēma faktiski ņem vērā divus faktorus. Viens, ko nupat minēja cienījamais ministra kungs, fondētās iemaksas, tā ir kopējā daļa mums, un manā shēmā ietilpst daļa, kas ņem vērā pirms 1996.gada izdarītos sociālos maksājumus, ko cilvēki ir maksājuši, strādājot savu mūžu. Ja ņem vērā Labklājības ministrijas piedāvāto variantu, tad šī iepriekšējā daļa, iepriekšējais darba stāžs, it sevišķi tiem cilvēkiem, kas tuvākā laikā ies pensijā, respektīvi, tūlīt pēc 1996.gada, praktiski īsti netiek ņemta vērā. Lūk, tādēļ es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai aizstāvētu šo cilvēku intereses.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Priekšlikums, šāda shēma varētu būt, bet tādā gadījumā, ja mēs sekojam šai loģikai, mums šajā shēmā jāiestrādā visi gadi, sākot ar 1940.gadu. Mēs tagad ejam uz pavisam citu shēmu. Tātad nav nekāda pamata teikt, ka jāiet tieši šajos trijos gados jeb kādos citos gados, ir personificēti apdrošināšanas maksājumi un ir vispārēja kārtība, kādā mēs nupat, pārejas formulu skatoties, paņēmām, sakārtojām iepriekšējo darba stāžu pielīdzināšanu apdrošināšanas stāžam, un, ja mēs ejam uz iepriekšējo darba stāžu pielīdzināšanu apdrošināšanas stāžam vispārējā kārtībā, tad nav nekāda pamata runāt par trim atsevišķiem gadiem kā izņēmumu. Es aicinātu jūs balsot par komisijas variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Zvanu! 34.lappuse — deputāta Kokina priekšlikums — “Pārejas noteikumu” 13.panta sākuma kapitāla formulu izteikt šādi. Tālāk jums ir šīs formulas teksts. Balsojam, lūdzu, par deputāta Kokina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 16, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek pirmā lasījuma redakcija. Nav jābalso komisijas, nav izmainīts nekas komisijas variantā?

 

P.Elferts. 13.punktā ir precizēta redakcija un tad ir deputāta Zaščerinska priekšlikums. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo tas saistās ar... kur jūs redzat, ne mazāk par vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu, tad faktiski mēs gribam koncentrēties uz... Ja būtu, piemēram, saistīts ar minimālo algu, bet vidējo — nekādi, jo mēs pārejam uz individuālām iemaksām, nevis vidējo.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis. Lūdzu! Atklājam debates par jūsu priekšlikumu.

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Pašlaik rajonu pilsētās, mazpilsētās, laukos ir ļoti daudz pirmspensijas vecuma cilvēku, kuri strādā par minimālo algu vai strādā gadījuma darbus un saņem, kā saka, varbūt vēl mazāk par minimālo algu. Pie pašreizējās kārtības, aprēķinot pensiju šiem cilvēkiem pēc pašreizējās kārtības, var teikt, ka viņi praktiski paliek gandrīz vai bez pensijas. Tāpēc es ierosināju tā — aprēķināt pēc vidējās cilvēka iemaksas, bet ne mazāk par vidējo valstī, lai tiem cilvēkiem, kas varbūt ir nostrādājuši visu mūžu sūri grūtā darbā, ir bijuši varbūt tiešām, kā saka, visu mūžu varbūt ir pelnījuši lielu algu, šos pēdējos gadus nav spējīgi to izdarīt, ne jau aiz sava slinkuma, ne jau savas neizdarības dēļ, nav spējīgi nopelnīt pat minimālo algu, praktiski paliek bez pensijas, pārrēķinot pensiju. Jo vairāk tāpēc, ka šeit ir arī zināma pretruna. 37.lappusē šim pantam ir piebilde, teiksim, ja persona pēc likuma stāšanās spēkā nav strādājusi vai vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algu nosaka pēc 1995.gada vidējā, ja viņš ir strādājis, bet saņēmis tikai minimālo, viņam aprēķinās pēc viņa izpeļņas, kas ir krietni mazāka. Pie tam, ja viņš ir strādājis šajā periodā mazāk par 12 mēnešiem, kopējo atskaitījumu dalīs ar 12, arī parādīsies mazāk. Manuprāt te nav loģikas. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Pēc tam — Makarova kungs.

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Zaščerinska kunga priekšlikums ir ļoti vērā ņemams un it kā izsvērts. No otras puses, šeit mēs atkal sastopamies ar to pašu, ka mēs mēģinam noteikt vidējās sociālās apdrošināšanas maksājumus, dažādas vidējās kategorijas, kas ir pretrunā ar to, ka mēs runājam par katra cilvēka konkrētajām personificētajām apdrošināšanas iemaksām. No otras puses, es gribu kategoriski iebilst pret to, ka kādam laukos varētu nebūt pensijas vai kādam pilsētā varētu nebūt pensijas. Saskaņā ar šo likumu visiem pienāksies minimālā pensija neatkarīgi no tā, kā tas notiks, bet neatkarīgi no tā, ko viņš būs samaksājis. Attiecībā uz Zaščerinska kunga piebildi par to, ka vienreiz jau šī likumprojekta “Pārejas noteikumos” ir runāts par sociālās apdrošināšanas iemaksu vidējo algu. Es gribu teikt, jā, mēs esam padomājuši un mēs esam domājuši, ka ir pilnīgi iespējama tāda situācija, ka atsevišķos reģionos varētu būt tādi cilvēki, kas pēdējos piecus gadus kaut kādu iemeslu dēļ nav strādājuši. Un mums ir jāpaņem un jāatrod viens atskaites punkts, kuru mēs varam paņemt kā universālu rādītāju, pārejot uz šo jauno pensiju shēmu, un tas tik tiešām ir tas 1995.gada vidējais. Kāpēc, godātie deputāti, lai saglabātu šos pašus pamatprincipus, kas ir likumā ielikti. Es aicinu jūs balsot par komisijas sagatavoto variantu, jo tas faktiski atrisina to, par ko runāja Zaščerinska kungs.

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Pēc tam — deputāts Zaščerinskis — otrreiz.

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Godājamā Saeima! Labklājības ministrija, piedāvājot šādu formulu, bija pārņemta ar vienu domu — stimulēt šobrīd strādājošo uzrādīt reāli saņemto algu. Zaščerinska kunga priekšlikums šobrīd pasaka — privātstruktūru vadītāji, lai dzīvo, — 28 lati oficiāli un 300 lati kabatā! Un Labklājības ministrijai ir pietiekami daudz faktu, kas pierāda — privātās struktūras nevēlas maksāt reālo darba algu, ko maksā cilvēkiem, nemaksā nodokļus, un šādā veidā mēs tikai stimulēsim šo kārtību. Tajā pašā laikā pensiju likumdošana paredz, ja cilvēka maksājumi ir bijuši pietiekoši mazi, viņš saņem ne mazāk kā... Tādēļ es tiešām aicinu jūs šoreiz balsot par komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Es negribu piekrist Makarova kungam. Ja jau cilvēkam ir iespēja saņemt 300 latu algu un viņš zinās savus atskaitījumus no 300 latu algas un no šiem atskaitījumiem saņems pensiju, tad diez vai viņš tam piekritīs. Bet, ja cilvēks saņem tikai, kā saka, minimālo algu jeb, teiksim, nedaudz virs minimālās algas, un mums ir ieraksts, ja viņš vispār nav strādājis šajā periodā, tad viņam pēc atskaitījumiem, vidējiem atskaitījumiem 1995.gadā, tieši tad varēs iznākt tā, ka viņš labāk pasaka: jūs man samaksājiet minimālo algu un pierādiet, ka es neesmu strādājis. Tad es saņemšu pensiju pēc diviem vai trijiem gadiem, aizejot pensijā, saņemšu pēc 1995.gada vidējās valsts iemaksas. Vidējās. Bet ja jūs man parādīsiet tos 28 latus, tad es tikai no tiem 28 latiem piemaksu saņemšu. Pie tam, ja es nebūšu strādājis visu gadu jeb mazāk par 12 mēnešiem, tad man vēl to nostrādāto mēnešu summu dalīs ar 12, tātad vēl mazāk būs. Tā kā es uzskatu, ka mēs varam panākt tieši pretējo, ka tie, kas saņem mazāku summu, centīsies vispār saņemt konvertā un vispār neparādīt, ka viņš strādā, lai saņemtu pēc 1995.gada vidējās valsts iemaksas.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs! Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Nevar uzrakstīt tādu likumu, kas vienlaicīgi nodrošinātu esošajiem pensionāriem pārticību, un tādu, kas vienlaicīgi nodrošinātu to, ka strādājošie reāli uzrādītu ienākumus un maksātu. Nav iespējams šīs divas lietas pilnībā apvienot. Tāpēc mums šodien ir jāizšķiras, kas mums ir primāri — savākt iespējami daudz naudas sociālajā budžetā, lai varētu radīt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus esošajiem pensionāriem, vai radīt sistēmu, kas vēl trīs gadus pieturēsies pie kaut kādiem vidējiem rādītājiem, kuru šajā pensijas shēmā nav, un tādējādi ļaus cilvēkiem jeb neieinteresēs pietiekoši cilvēkus uzrādīt savus patiesos ienākumus. Tā ir tā lielā izsšķiršanās. Ja mēs pieņemam šodien Zaščerinska kunga priekšlikumu, tad faktiski tas nozīmē to, ka strādājošie, kuri šodien pilnībā neuzrāda visus savus ienākumus, tos arī trīs gadu laikā vēl neuzrādīs. Tas nozīmē, ka nebūs šo papildu līdzekļu, uz kuriem mēs ceram sociālajā budžetā, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi esošajiem pensionāriem. Tas nozīmē to, ka tā labā dzīve viņiem sāksies tikai pēc trim gadiem. Es, protams, varbūt drusku saasinu krāsas, bet es uzskatu, ka tas šoreiz ir principiāli nepieciešams, jo tas ir tas pamatakmens visam tam darbam, ko mēs esam izdarījuši. Tāpēc es aicinu balsot par komisijas sagatavoto priekšlikumu un atbalstīt to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates esam pabeiguši. 35. un 36. lappusē. Deputāta Zaščerinska priekšlikums. “Pārejas noteikumu” 13.punktā — “Vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksas formulējumi, aizejot pensijā 1997.gadā, izteikt sekojoši”... Un tālāk teksts. Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim par deputāta Zaščerinska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 14, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 2, atturas — 7. Pieņemta komisijas redakcija. Tālāk!

 

P. Elferts. Mēs beidzot esam noņēmuši visus strīdīgos punktus, un te ir 14.punkts, kur ir precizēta redakcija. Tur vajadzētu būt — 14.punkts, nevis 15. Un pie...

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. Pie 15.punkta ir “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums, kas lūdz izskatīt iespēju indeksēt pensijas ik pusgadu, nevis gadu, un to komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. 16.punkts ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Arī 16.punkta 3. un 4.apakšpunkts, kā arī 6.apakšpunkts.

Turpinājums nākamajos numuros