ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 5. oktobra likums "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.10.1995., Nr. 164/165 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37448
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Rīgas Ekonomikas augstskolu
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1. pants. Rīgas Ekonomikas augstskola — STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA — ir izveidota saskaņā ar līgumu, ko 1993. gada 30. jūnijā noslēdza Latvijas Republikas valdība — Latvijas Republikas Izglītības ministrijas personā un Stokholmas Ekonomikas skola — Zviedrijas valdības pilnvarojumā.
2. pants. Rīgas Ekonomikas augstskolas dibinātāji ir Latvijas valsts — Izglītības un zinātnes ministrijas personā un atbilstoši Zviedrijas likumiem funkcionējošā Stokholmas Ekonomikas skola — Zviedrijas valdības pilnvarojumā.
3. pants. (1) Rīgas Ekonomikas augstskola (turpmāk — Augstskola) ir dibināta kā bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tā reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.
(2) Augstskola atrodas Latvijā un ir juridiskā persona. Augstskolas zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis un ietverti vārdi "Rīgas Ekonomikas augstskola". Augstskolai ir savs karogs un ģerbonis. Tās atklāšanas diena — 8. novembris — ir Augstskolas svinamā diena.
(2) Augstskola atrodas Latvijā un ir juridiskā persona. Augstskolas zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis un ietverti vārdi "Rīgas Ekonomikas augstskola". Augstskolai ir savs karogs un ģerbonis. Tās atklāšanas diena — 8. novembris — ir Augstskolas svinamā diena.
4. pants. Augstskola ir augstākā mācību iestāde, kas sniedz akadēmisko izglītību, darbojas ekonomikas zinātnē un kalpo Latvijas tautas interesēm.
5. pants. (1) Augstskola ir autonoma mācību iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.
(2) Augstskola darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem Latvijas Republikas likumiem, starpvaldību līgumu, augstskolu starptautiskajām darbības normām, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, kā arī saskaņā ar saviem statūtiem.
(2) Augstskola darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem Latvijas Republikas likumiem, starpvaldību līgumu, augstskolu starptautiskajām darbības normām, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, kā arī saskaņā ar saviem statūtiem.
6. pants. Augstskolas darbību ar sabiedrības interesēm saskaņo un tās finansiālo darbību pārrauga Augstskolas valde (turpmāk — Valde).
II nodaļa. Augstskolas darbības mērķis, uzdevumi un pamatprincipi
7. pants. Augstskolas darbības mērķis ir dot studentiem akadēmisko izglītību un profesionālo sagatavotību, attīstīt zinātni un izkopt kultūru, lai saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo potenciālu un veicinātu tā attīstību.
8. pants. Augstskolas uzdevums ir gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus Latvijas un arī Baltijas zinātnei, tautsaimniecībai un valsts pārvaldei, dodot jaunas zināšanas un prasmi tās izmantot sabiedrības interesēs, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus ekonomikas zinātnēs, kā arī sagatavot skolotājus un zinātniskos darbiniekus, veikt speciālistu kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu. Augstskola piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus.
9. pants. Augstskolas studiju programmas paredz bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanu, kā arī zinātniskās pētniecības darba veikšanu un zinātniskā grāda iegūšanu. Profesionālās programmas paredz profesionālo sagatavošanu un atbilstošas kvalifikācijas apstiprināšanu. Akadēmisko grādu, profesionālās kvalifikācijas un zinātniskā grāda iegūšana ir Augstskolas studiju un pētniecības darba juridiski fiksētais (formālais) mērķis.
10. pants. Augstskolas darbības pamatprincipi ir:
1) izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība; studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja tā neskar citu personu tiesības, nav pretrunā ar ētikas normām un Latvijas Republikas likumdošanas aktiem;
2) studiju un zinātniskā darba nedalāmība;
3) studiju un zinātniskā darba atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām, civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.
1) izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība; studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja tā neskar citu personu tiesības, nav pretrunā ar ētikas normām un Latvijas Republikas likumdošanas aktiem;
2) studiju un zinātniskā darba nedalāmība;
3) studiju un zinātniskā darba atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām, civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.
11. pants. Augstskola dod iespēju iegūt akadēmisko izglītību un profesionālo sagatavotību Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīvesvietas. Katram sabiedrības pārstāvim atbilstoši viņa zināšanām, darbaspējām un prasmei ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas kļūt par Augstskolas darbinieku.
III nodaļa. Augstskolas kompetence un darbības formas
12. pants. Augstskola atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:
1) patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studentu un citu studējošo uzņemšanas papildu noteikumus un imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskā darba pamatvirzienus;
2) veic likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā promociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus diplomus un atestātus;
3) nodibina un piešķir augstskolas prēmijas un personālstipendijas.
1) patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studentu un citu studējošo uzņemšanas papildu noteikumus un imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskā darba pamatvirzienus;
2) veic likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā promociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus diplomus un atestātus;
3) nodibina un piešķir augstskolas prēmijas un personālstipendijas.
13. pants. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību Augstskolai ir tiesības:
1) organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes;
2) darboties nacionālos un starptautiskos fondos;
3) slēgt līgumus ar citām mācību un zinātniskajām iestādēm;
4) veikt izdevējdarbību, uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību, kas saistīta ar Augstskolas darbības mērķi.
1) organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes;
2) darboties nacionālos un starptautiskos fondos;
3) slēgt līgumus ar citām mācību un zinātniskajām iestādēm;
4) veikt izdevējdarbību, uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību, kas saistīta ar Augstskolas darbības mērķi.
14. pants. Augstskolas un tās personāla dibinātās biedrības un citas organizācijas darbojas saskaņā ar Valdes apstiprinātiem statūtiem. Ja kādas biedrības vai citas sabiedriskās organizācijas darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar Augstskolas interesēm, pēc rektora ierosinājuma Valde ar savu lēmumu ir tiesīga pārtraukt vai izbeigt tās darbību.
15. pants. Augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru nosaka Valde.
16. pants. Augstskola nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.
IV nodaļa. Augstskolas personāls
17. pants. Augstskolas personālu veido:
1) pastāvīgais personāls — pilnslodzes studenti, maģistranti un doktorandi; akadēmiskais personāls — profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti, kam Augstskola ir pamatdarba vieta; pārvaldes un saimnieciskais personāls, kā arī palīgpersonāls, kam Augstskola ir pamatdarba vieta;
2) pagaidu personāls — daļējas slodzes studenti, kā arī citi studējošie; akadēmiskais personāls, ko ieceļ amatos bez vēlēšanām vai kam Augstskola nav pamatdarba vieta; pārvaldes un saimnieciskais personāls, kā arī palīgpersonāls, kam Augstskola nav pamatdarba vieta; pensionētais akadēmiskais, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kā arī palīgpersonāls.
1) pastāvīgais personāls — pilnslodzes studenti, maģistranti un doktorandi; akadēmiskais personāls — profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti, kam Augstskola ir pamatdarba vieta; pārvaldes un saimnieciskais personāls, kā arī palīgpersonāls, kam Augstskola ir pamatdarba vieta;
2) pagaidu personāls — daļējas slodzes studenti, kā arī citi studējošie; akadēmiskais personāls, ko ieceļ amatos bez vēlēšanām vai kam Augstskola nav pamatdarba vieta; pārvaldes un saimnieciskais personāls, kā arī palīgpersonāls, kam Augstskola nav pamatdarba vieta; pensionētais akadēmiskais, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kā arī palīgpersonāls.
18. pants. Augstskolā studējošie ir studenti, maģistranti un doktorandi, kuri izmanto Augstskolas piedāvātās studiju iespējas un kuru pamatnodarbošanās ir studijas Augstskolā.
19. pants. (1) Studējošajiem Augstskola piedāvā konkrētas studiju programmas. Studijas Augstskolā notiek angļu valodā. Studējošajiem no Baltijas valstīm, iestājoties Augstskolā, brīvi jāpārvalda attiecīgā valsts valoda.
(2) Studējošie ir tiesīgi:
1) iegūt akadēmisko izglītību — bakalaura un maģistra grādu;
2) iegūt profesionālo izglītību un tai atbilstošu kvalifikāciju;
3) iegūt zinātnisko grādu;
4) noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru u.c.;
5) noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
6) izvēlēties studiju programmas, virzienus un mācībspēkus;
7) vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;
8) dibināt biedrības, pulciņus, klubus un citas organizācijas.
(2) Studējošie ir tiesīgi:
1) iegūt akadēmisko izglītību — bakalaura un maģistra grādu;
2) iegūt profesionālo izglītību un tai atbilstošu kvalifikāciju;
3) iegūt zinātnisko grādu;
4) noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru u.c.;
5) noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
6) izvēlēties studiju programmas, virzienus un mācībspēkus;
7) vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;
8) dibināt biedrības, pulciņus, klubus un citas organizācijas.
20. pants. (1) Augstskolā var studēt katrs, kas:
1) ieguvis likumdošanas aktu prasībām atbilstošu vispārējo vidējo izglītību, lai pretendētu uz bakalaura grādu;
2) ieguvis bakalaura grādu, lai pretendētu uz maģistra grādu;
3) ieguvis maģistra grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.
(2) Uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību apstiprina rektors.
(3) Ārvalstniekus un bezvalstniekus var uzņemt Augstskolā, ievērojot šā likuma un citu likumdošanas aktu prasības.
1) ieguvis likumdošanas aktu prasībām atbilstošu vispārējo vidējo izglītību, lai pretendētu uz bakalaura grādu;
2) ieguvis bakalaura grādu, lai pretendētu uz maģistra grādu;
3) ieguvis maģistra grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.
(2) Uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību apstiprina rektors.
(3) Ārvalstniekus un bezvalstniekus var uzņemt Augstskolā, ievērojot šā likuma un citu likumdošanas aktu prasības.
21. pants. Mācību maksu un stipendijas augstskolā var maksāt no valsts budžeta un citiem līdzekļiem. No Latvijas valsts budžeta atvēlētā mācību maksa un stipendijas tiek nodrošinātas, pamatojoties uz tādiem pašiem noteikumiem kā citu augstskolu studentiem. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Augstskolas studentiem ir tiesības saņemt stipendiju, kas nedrīkst būt mazāka par minimālo stipendiju attiecīgajā periodā. Studentu sadzīves apstākļi tiek nodrošināti, ievērojot tādus pašus noteikumus kā attiecībā uz citu augstskolu studentiem.
22. pants. (1) Akadēmiskajos amatos personas, kam ir atbilstoši zinātniskie grādi, uzaicina un ieceļ rektors.
(2) Kvalifikācijas prasības attiecībā uz personām, kas Augstskolā ieņem akadēmiskos amatus, ir tādas pašas, kādas attiecīgajiem amatiem noteiktas Latvijas Republikas likumdošanas aktos.
(2) Kvalifikācijas prasības attiecībā uz personām, kas Augstskolā ieņem akadēmiskos amatus, ir tādas pašas, kādas attiecīgajiem amatiem noteiktas Latvijas Republikas likumdošanas aktos.
23. pants. Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Valde saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
24. pants. (1) Augstskolas personāla darba samaksu nosaka Valde. Tā nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto.
(2) Augstskolas vadība rūpējas par personāla darba apstākļiem un atpūtu, nodrošina apstākļus tā profesionālajai darbībai, dod iespēju celt kvalifikāciju.
(2) Augstskolas vadība rūpējas par personāla darba apstākļiem un atpūtu, nodrošina apstākļus tā profesionālajai darbībai, dod iespēju celt kvalifikāciju.
V nodaļa. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas
25. pants. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas ir:
1) Valde;
2) rektors un prorektori;
3) akadēmiskā padome;
4) revīzijas komisija.
1) Valde;
2) rektors un prorektori;
3) akadēmiskā padome;
4) revīzijas komisija.
26. pants. (1) Valde ir Augstskolas dibinātāju izveidota institūcija. Saskaņā ar Augstskolas statūtiem tās sastāvu, izveidošanas kārtību un darbību nosaka dibinātāji.
(2) Valdi sasauc Valdes priekšsēdētājs ne retāk kā trīs reizes gadā. Valdes sēdē ar balsstiesībām piedalās rektors, ar padomdevēja balsstiesībām — prorektori.
(3) Valdes kompetencē ir:
1) izlemt konceptuālus Augstskolas darbības un attīstības jautājumus;
2) noteikt Augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru;
3) iecelt amatā un atcelt no amata rektoru un prorektorus;
4) apstiprināt Augstskolas budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;
5) sadarbībā ar akadēmisko padomi lemt par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem, par katedru, laboratoriju, fakultāšu, institūtu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;
6) lemt par citu struktūrvienību, kā arī biedrību un uzņēmumu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;
7) noteikt Augstskolas personāla darba samaksu;
8) apstiprināt augstskolas struktūrvienību, padomju un tās pārziņā esošo biedrību un citu institūciju statūtus vai nolikumus;
9) apstiprināt noteikumus par studiju gaitu, pārbaudījumu, kvalifikācijas un diplomu piešķiršanas kārtību;
10) apstiprināt nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;
11) apstiprināt studentu pašpārvaldes nolikumu;
12) apstiprināt Koordinācijas padomes sastāvu un nolikumu;
13) veikt citus tai uzliktos pienākumus.
(2) Valdi sasauc Valdes priekšsēdētājs ne retāk kā trīs reizes gadā. Valdes sēdē ar balsstiesībām piedalās rektors, ar padomdevēja balsstiesībām — prorektori.
(3) Valdes kompetencē ir:
1) izlemt konceptuālus Augstskolas darbības un attīstības jautājumus;
2) noteikt Augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru;
3) iecelt amatā un atcelt no amata rektoru un prorektorus;
4) apstiprināt Augstskolas budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;
5) sadarbībā ar akadēmisko padomi lemt par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem, par katedru, laboratoriju, fakultāšu, institūtu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;
6) lemt par citu struktūrvienību, kā arī biedrību un uzņēmumu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;
7) noteikt Augstskolas personāla darba samaksu;
8) apstiprināt augstskolas struktūrvienību, padomju un tās pārziņā esošo biedrību un citu institūciju statūtus vai nolikumus;
9) apstiprināt noteikumus par studiju gaitu, pārbaudījumu, kvalifikācijas un diplomu piešķiršanas kārtību;
10) apstiprināt nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;
11) apstiprināt studentu pašpārvaldes nolikumu;
12) apstiprināt Koordinācijas padomes sastāvu un nolikumu;
13) veikt citus tai uzliktos pienākumus.
27. pants. (1) Rektors pārstāv Augstskolu valsts un pašvaldību institūcijās, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās. Augstskolas intereses valdībā un Saeimā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs.
(2) Rektoru ieceļ Valde uz trim gadiem.
(3) Rektors pārzina un vada Augstskolas darbību un ir atbildīgs par to. Viņš nosaka prorektoru un citu amatpersonu kompetenci, apstiprina uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību, var ierosināt apturēt vai izbeigt Augstskolas dibināto biedrību vai citu organizāciju darbību.
(4) Darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors var izveidot Koordinācijas padomi, kuras sastāvu un nolikumu apstiprina Valde.
(5) Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus.
(2) Rektoru ieceļ Valde uz trim gadiem.
(3) Rektors pārzina un vada Augstskolas darbību un ir atbildīgs par to. Viņš nosaka prorektoru un citu amatpersonu kompetenci, apstiprina uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību, var ierosināt apturēt vai izbeigt Augstskolas dibināto biedrību vai citu organizāciju darbību.
(4) Darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors var izveidot Koordinācijas padomi, kuras sastāvu un nolikumu apstiprina Valde.
(5) Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus.
28. pants. Akadēmiskā padome pārzina studiju un zinātniskā darba organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas prorektora vadībā, un tajā ietilpst personas, kas kārto mācību darba jautājumus, kā arī citi ar studiju darba organizāciju saistītie speciālisti, akadēmiskā personāla un studentu pārstāvji.
29. pants. Akadēmiskās padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Valde. Tās lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.
30. pants. (1) Revīzijas komisija sastāv no diviem auditoriem (revidentiem). Katru gadu Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija un Stokholmas Ekonomikas skolas administrācija katra ieceļ vienu auditoru (revidentu) un savu pilnvaroto. Augstskolas konti tiek slēgti katra mācību gada beigās, bet ne vēlāk kā 30. septembrī. Valde informē auditorus arī par iepriekšējo finansu gadu.
(2) Revīzijas komisija revidē Augstskolas saimniecisko un finansiālo stāvokli un ziņo par to Valdei. Galīgais pārskats auditoriem jāiesniedz Ministru kabinetam vai tā pilnvarotai institūcijai un Stokholmas Ekonomikas skolas valdei līdz kārtējā gada 15. oktobrim.
(3) Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus.
(2) Revīzijas komisija revidē Augstskolas saimniecisko un finansiālo stāvokli un ziņo par to Valdei. Galīgais pārskats auditoriem jāiesniedz Ministru kabinetam vai tā pilnvarotai institūcijai un Stokholmas Ekonomikas skolas valdei līdz kārtējā gada 15. oktobrim.
(3) Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus.
VI nodaļa. Augstskolas studentu pašpārvalde
31. pants. Augstskolas studentiem, maģistrantiem un doktorandiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Valde. Valde var atteikt apstiprināšanu tikai no tiesiskā viedokļa. Augstskolas vadība atbalsta studentu pašpārvaldes darbību.
32. pants.(1) Studentu pašpārvalde:
1) reprezentē Augstskolā studējošos (studentus, maģistrantus un doktorandus) Latvijā un ārvalstīs;
2) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Augstskolā un citās valsts iestādēs.
(2) Studentu pašpārvaldes lēmumi ir obligāti visiem studējošajiem, ja tos apstiprinājis rektors.
(3) Studējošo biedrību, pulciņu, klubu un citu organizāciju līdzdalību studentu pašpārvaldē nosaka Augstskolas studentu pašpārvaldes nolikums.
(4) Studentu pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju no Augstskolas jebkuras struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.
(5) Studentu pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības kā novērotājiem būt klāt ieskaitēs un eksāmenos.
1) reprezentē Augstskolā studējošos (studentus, maģistrantus un doktorandus) Latvijā un ārvalstīs;
2) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Augstskolā un citās valsts iestādēs.
(2) Studentu pašpārvaldes lēmumi ir obligāti visiem studējošajiem, ja tos apstiprinājis rektors.
(3) Studējošo biedrību, pulciņu, klubu un citu organizāciju līdzdalību studentu pašpārvaldē nosaka Augstskolas studentu pašpārvaldes nolikums.
(4) Studentu pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju no Augstskolas jebkuras struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.
(5) Studentu pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības kā novērotājiem būt klāt ieskaitēs un eksāmenos.
VII nodaļa. Augstskolas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība
33. pants. (1) Augstskolas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
(2) Augstskolas īpašumu tās dibināšanas brīdī veido Latvijas valsts ieguldījums nekustamā īpašuma veidā Rīgā, Strēlnieku ielā 4a — 481 670 latu (7 083 930 Zviedrijas kronu) vērtībā, tas ir, 49 procenti no pamatkapitāla, un Zviedrijas valdības iedalītie naudas līdzekļi — 501 330 latu (7 373 070 Zviedrijas kronu) vērtībā, tas ir, 51 procents no pamatkapitāla. Latvijas valsts kapitāla daļas turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija, Zviedrijas kapitāla daļas turētāja ir Stokholmas Ekonomikas skola (Stockholm School of Economics).
(3) Latvijas valsts pamatkapitāla daļa nav samazināma.
(2) Augstskolas īpašumu tās dibināšanas brīdī veido Latvijas valsts ieguldījums nekustamā īpašuma veidā Rīgā, Strēlnieku ielā 4a — 481 670 latu (7 083 930 Zviedrijas kronu) vērtībā, tas ir, 49 procenti no pamatkapitāla, un Zviedrijas valdības iedalītie naudas līdzekļi — 501 330 latu (7 373 070 Zviedrijas kronu) vērtībā, tas ir, 51 procents no pamatkapitāla. Latvijas valsts kapitāla daļas turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija, Zviedrijas kapitāla daļas turētāja ir Stokholmas Ekonomikas skola (Stockholm School of Economics).
(3) Latvijas valsts pamatkapitāla daļa nav samazināma.
34. pants. Augstskolas īpašumā nodoto nekustamo īpašumu var atsavināt par pilnu īpašuma vērtību tikai ar Ministru kabineta lēmumu.
35. pants. Augstskolas likvidācijas gadījumā nekustamais īpašums Rīgā, Strēlnieku ielā 4a, atdodams valsts īpašumā un nododams Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā.
36. pants. Augstskolas budžets sastāv no:
1) Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, kas tieši iedalīti Augstskolai saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu;
2) Zviedrijas valdības iedalītiem naudas līdzekļiem;
3) Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai;
4) ienākumiem no studentu sagatavošanas par atlīdzību un speciālistu kvalifikācijas celšanas vai pārkvalificēšanas;
5) ienākumiem no zinātniskajiem līgumdarbiem;
6) ienākumiem no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;
7) ziedojumiem, dāvinājumiem, arī tādiem, attiecībā uz kuriem ir īpaši izmantošanas nosacījumi;
8) citiem likumdošanas aktos paredzētiem ienākumu avotiem.
1) Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, kas tieši iedalīti Augstskolai saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu;
2) Zviedrijas valdības iedalītiem naudas līdzekļiem;
3) Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai;
4) ienākumiem no studentu sagatavošanas par atlīdzību un speciālistu kvalifikācijas celšanas vai pārkvalificēšanas;
5) ienākumiem no zinātniskajiem līgumdarbiem;
6) ienākumiem no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;
7) ziedojumiem, dāvinājumiem, arī tādiem, attiecībā uz kuriem ir īpaši izmantošanas nosacījumi;
8) citiem likumdošanas aktos paredzētiem ienākumu avotiem.
37. pants. (1) Augstskolas budžeta veidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Valde, bet tā izpildi kontrolē revīzijas komisija. Latvijas valsts budžeta līdzekļus, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod Augstskolai tieši tās struktūrvienības, juridiskās vai fiziskās personas rīcībā, kura realizē šo programmu vai pasākumu.
(2) Atsevišķu struktūrvienību budžets kā patstāvīga daļa ietilpst Augstskolas budžetā.
(2) Atsevišķu struktūrvienību budžets kā patstāvīga daļa ietilpst Augstskolas budžetā.
38. pants. Augstskolai ir tiesības Latvijas Republikā un ārvalstīs veikt šādas darbības:
1) atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;
2) slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem;
3) izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus saskaņā ar likumdošanas aktiem un atbilstoši Augstskolas darbības mērķim;
4) veikt Augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību, kuras ienākumi un peļņa ir ieskaitāma Augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Augstskolas darbības mērķim;
5) saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī juridisko un fizisko personu kredītus, ziedojumus un dāvinājumus.
1) atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;
2) slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem;
3) izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus saskaņā ar likumdošanas aktiem un atbilstoši Augstskolas darbības mērķim;
4) veikt Augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību, kuras ienākumi un peļņa ir ieskaitāma Augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Augstskolas darbības mērķim;
5) saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī juridisko un fizisko personu kredītus, ziedojumus un dāvinājumus.
39. pants. Augstskolai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm attiecībā uz nodokļu maksājumiem, īpašuma pārvietošanu pāri valsts robežai un citām jomām. Tai ir arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm, kā arī šādi atvieglojumi:
1) Augstskola kā bezpeļņas sabiedrība ir atbrīvota no nodokļu maksāšanas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;
2) Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā maksā nodokļus un ir atbrīvoti no valsts nodevas par vīzu (atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā) saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;
3) Augstskola ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par Augstskolas ēkas rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.
1) Augstskola kā bezpeļņas sabiedrība ir atbrīvota no nodokļu maksāšanas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;
2) Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā maksā nodokļus un ir atbrīvoti no valsts nodevas par vīzu (atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā) saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;
3) Augstskola ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par Augstskolas ēkas rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.
Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 5. oktobrī.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs
Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs
Rīgā 1995. gada 25. oktobrī