Valdības gads. Valdības darbs

Foto: Māris Kaparkalējs,"LV"

Vakar Valdības namā, Ministru Prezidentu zālē, Ministru kabinets rezumēja savu gada veikumu, kas izpaudies īpašā sējumā "Valdības darba gada pārskats. No 1994. gada augusta līdz 1995. gada augustam". Tas bija patīkams brīdis gan Ministru kabineta locekļiem, gan pārējiem izpildvaras pārstāvjiem, kurā ikviens centies ielikt savu artavu. Ministru Prezidents Māris Gailis kopāsanākušajiem izteica savas pārdomas, bet grāmatas priekšvārdā raksta:

Šos ievadvārdus sākšu ar atskatu nesenā pagātnē — ar iepriekšējās valdības atkāpšanos. Iepriekšējais “Latvijas ceļa” partneris — Zemnieku savienība izstājās no koalīcijas un tās ministri demisionēja. Tas bija rezultāts ilgstošām domstarpībām par reformu īstenošanas veidiem, to mērķiem un arī jautājums par muitas tarifiem izrādījās neatrisināms toreizējās koalīcijas ietvaros. Divus mēnešus ilgusī valdības krīze beidzās pagājušā gada 15. septembrī, kad Saeima nobalsoja par manis sastādīto jauno valdību. “Latvijas ceļa” koalīcijas partneris ir Tautsaimnieku politiskā apvienība.

(– – –)

Tā bija politiķu valdība, kas balstoties uz ministriju ierēdņiem, nodrošināja deklarācijas “Par valdības iecerēto darbību” realizāciju. Pirmo valdības darba apkopojumu — atskaiti “Valdības darba 100 dienas”, es nolasīju Saeimā 1995. gada 12. janvārī. Jau tad bija redzams, ka laiks diktē labojumus, tāpēc, lai koriģētu un precizētu atsevišķas sadaļas ministriju izstrādātajās darbības koncepcijās, tikos ar katru ministru. Tomēr valdības darba prioritātes palika nemainīgas. Tās ir:

• valsts un pilsoņu drošība, kas sevī ietver gan valsts aizsardzības stiprināšanu, gan nesaudzīgu cīņu ar noziedzību, korupciju, nodokļu nemaksāšanu;

• Latvijas lauku attīstība;

• izglītība.

Darbs šajās prioritārajās jomās plānveidīgi turpinājās, un katrā ir sasniegti būtiski panākumi. Pieminēšu lauksaimniecības likuma izstrādāšanu, izglītības koncepciju, kā arī kriminālās slodzes atslābumu. Arī citās jomās tika nodrošināta iepriekšējās valdības aizsāktā darba turpināšana — paātrinājās privatizācijas process, notiek pensiju indeksācija, principā pabeigta valsts pārvaldes reforma, izveidots mehānisms veiksmīgai Latvijas integrācijai Eiropā, kā arī daudzi citi nozīmīgi darbi, kas stiprina Latvijas valsti. Tomēr nevaru nepieminēt banku un budžeta krīzi, ko uzskatu par nopietnāko visā atjaunotās Latvijas pastāvēšanas laikā. Vissmagāk tā skāra valsts maznodrošināto slāni, kas zaudēja savus ietaupījumus banku sabrukuma rezultātā. Kādam bija jāuzņemas atbildība ja ne par cēloņiem, tad par sekām.Valdība šo atbildību uzņēmās.

Tika nodibināta krīzes grupa, kas, izanalizējot krīzes cēloņus un iespējamās sekas, izstrādāja pasākumu plānu tās pārvarēšanai. Satversmes 81. panta kārtībā valdība pieņēma trīs banku sektoru saistošus likumus, ir veikti visi priekšdarbi, lai nodibinātu Banku aģentūru, kas uzņemas daļu no uzraudzības funkcijām, Latvijas Banka pastiprina komercbanku uzraudzību, kā arī, pats svarīgākais, — izveidots kompensāciju mehānisms, kas ļauj noguldītājiem atgūt noguldījumu pamatsummu valdības noteiktās kompensācijas apmērā. Visiem minētajiem pasākumiem jāatjauno uzticība banku sektoram, bez kura uz tirgus saimniecību orientēta ekonomiskā sistēma nevar normāli funkcionēt.

Nomainīti Valsts ieņēmumu dienesta un Muitas departamenta vadītāji, iecelts ieņēmumu valsts ministrs un krīzes grupas ietvaros izstrādāts pasākumus plāns valsts ieņēmumu uzlabošanai. Sadarbībā ar Iekšlietu ministriju veikti radikāli kontrabandas apkarošanas pasākumi, kā arī pieņemti nepieciešamie tiesību akti, panākot situācijas uzlabošanos.

Uzsākot darbu, domāju, ka mans uzdevums būs turpināt iepriekšējās valdības aizsākto reformu procesu un nodrošināt tautsaimniecības attīstību un dzīves līmeņa celšanos. Tomēr mans laiks izrādījās streiku un satricinājumu laiks, kurā gūtās atziņas vēl skaidrāk izkristalizēja nepieciešamību skatīties uz norisēm valstī to kopsakarībās. Par spīti grūtībām, problēmu risinājumus meklējot, es pirmkārt domāju par to, kā tie atbilst valsts ilgtermiņa attīstības mērķiem.

Neļausim ikdienas raizēm mūs nomākt un saglabāsim možu, radošu garu!