Lai pietiktu maizes cilvēkiem un barības dzīvniekiem

Ar fotokameru "Rīgas dzirnavniekā": graudu pieņemšanas vietā, tā elevatorā, pie vadības pults

Arnis Bērziņš, Latvijas Valsts labības biroja direktors, — speciāli “Latvijas Vēstnesim”:
— Šoreiz, pēc pļaujas un apkūlībām, gribas parunāt par situāciju labības tirgū Latvijā... Cik lielas šobrīd ir labības rezerves mūsu valstī?

— Uz 15.oktobri valstī ir iepirkti 73 tūkstoši tonnu kviešu un apmēram 12 tūkstoši tonnu pārtikas rudzu, kas ir divas galvenās kultūras, ko izmantojam miltu un maizes ražošanai. Ministru kabinets ir apstiprinājis precizēto 1996.gada graudu ražošanas un patēriņa bilanci, un apstiprināts ir pārtikas kviešu deficīts 90 tūkstošu tonnu apmērā. Vienlaicīgi ir apstiprināts lopbarības graudu deficīts, jo vasarāju raža bija necerēti zema, piemēram, miežiem tikai 13 centneri no hektāra. Līdz ar to izveidojās negaidīts, neprognozēts lopbarības graudu deficīts vairāk nekā 180 tūkstošu tonnu apmērā.

Apstiprināts arī šis minētais lopbarības graudu deficīts. Tāpat pieņemts lēmums šim deficīta apjomam samazināt ievedmuitu līdz 0,5 procentiem līdz 1996.gada jūnijam. Valsts labības biroja padome nolēma, ka pagaidām pārtikas kviešu deficīts jāsedz centralizēti — no valsts rezervēm. Tātad no tiem līdzekļiem, kas palikuši pāri, iepērkot šī gada ražu no mūsu zemniekiem. Lielāko daļu ražas iepirka komercstruktūras.

— Kā notiks lopbarības graudu ievešana, kas to regulēs?

— Lopbarības graudu imports notiks konkursa kārtībā, kā to paredz likums “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi.” 24.oktobrī beigsies pieteikumu pieņemšana, 31.oktobrī tie tiks izskatīti. Un tie, kas būs izturējuši konkursu, saņems licences lopbarības graudu importam. Ražotājiem nevajag baidīties, ka tiks ievesti graudi. Deficīts ir ļoti liels, un kaut tik mēs spētu ievest tik daudz, cik nepieciešams. Graudu sagādē problēmas ir tādas, ka, pirmkārt, jau ir ļoti grūti graudus nopirkt un, otrkārt, tā kā ir runa par importu, tad jāteic, ka nav finansu resursu. Parasti, ja nu gluži neprasa priekšapmaksu, tad vismaz garantiju, ka tiks samaksāts. Būs grūti importētājiem sameklēt naudu, lai nebūtu jāņem bankā kredīts ar lieliem procentiem.

Noteikumos paredzēts, ka vispirms iespēja importēt graudus tiks dota pārstrādātājiem, patērētājiem un tiem, kas pirkuši graudus no vietējiem ražotājiem, un tikai tad pārējiem.

— Laikam jau tuvojošais lopbarības deficīts ir par iemeslu tam, ka tirgū kritušās sivēnu cenas?

— Tā tas varētu būt. Man neizpratni rada tas, ka gaļas pārstrādes uzņēmumi cīnās par to, lai atceltu ievedmuitu ievestajai gaļai. Protams, lopbarība kļūs dārgāka. No valsts puses uzcenojums graudiem ir iespējami mazs, bet graudu cenas pasaules tirgū ir augstākas, arī spēkbarības cenas var kāpt. Līdz ar to sadārdzināsies mūsu vietējo ražotāju produkcija. Ja importētajai gaļai atcels ievedmuitu, bet mūsu ražotāji dārgās lopbarības dēļ būs spiesti paaugstināt gaļas cenas, tad cietēji būs viņi.

Kas notiks, ja savu panāks gaļas pārstrādes uzņēmumi? Lopbarības graudi tiks sapirkti, ievesti, bet lopu jau vairs nebūs. Līdz ar to mūsu graudkopība tiks iznīcināta. Tomēr ir jāstrādā kopā un nevar tikai šauri aizstāvēt vienas grupas intereses.

Patlaban ir ļoti daudzi lopkopības kompleksi ar lielām grūtībām izdzīvojuši un nu jau cerīgi raugās nākotnē. Šāds solis tos pilnībā izmainīs. Nekādi nevar piekrist šim Gaļas pārstrādātāju asociācijas viedoklim un vēlmei atcelt ievedmuitu gaļai.

— Vai nebūtu labāk, ja gaļas pārstrādes uzņēmumi palīdzētu iepirkt graudus?

— Ja gaļas kombināts savu lieko naudu, par ko ārvalstīs var nopirkt gaļu, izlietotu graudu iegādei, tas noteikti būtu daudz labāk.

— Vai maize arī kļūs dārgāka?

— Esmu visu laiku to teicis, ka maizes cenai ir jāpalielinās. Jau divus gadus cena it kā stāv uz vietas. Kaut gan tajā pašā laikā miltu cena ir ievērojami palielinājusies. Acīmredzot lielie dzirnavnieki, kas pārstrādāja miltus, uz kviešu miltu rēķina kompensēja cenu citam blakus produktam, piemēram, miežu putraimiem. Maizes cepēji arī ir maksimāli samazinājuši savu uzņēmumu rentabilitāti, pat no 25 procentiem līdz 5 procentiem. Šī cīņa par tirgu patlaban vēl notur cenu. Vienreiz jau tam būs jānotiek, maizes cenai jāpalielinās. Un tas varētu būt tad, kad dzirnavnieki atkal palielinās miltu cenas. Tātad tad, kad maizi sāks cept no importētajiem kviešu graudiem, kas ir par 10 latiem tonnā dārgāki nekā vietējie. (Cenu nesamērību ietekmē tas, ka laikā no augusta līdz oktobrim pasaules cenas kviešu graudiem ir ievērojami pieaugušas.)

— Lūdzu pastāstiet par Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondu, par līdzekļu izlietojumu tajā.

— Tas nav nekāds papildu nodoklis labības ražotājiem. Tas varbūt ir papildu maksājums labības pārstrādātājiem un tirgotājiem. Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonds tika izveidots divu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, tā ir ilgtermiņa programma — ražotājs saņem attiecīgu piemaksu par katru tonnu izaudzētās labības. Un līdz ar to varētu prasīt mazāku samaksu no graudu uzpircēja. Otrkārt, šie trīs procenti, kas jāiemaksā Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondā kā pievienotās vērtības nodoklis attiecīgi ietekmē pārpircējus. Tātad pārstrādes uzņēmums, kas pats iepērk graudus, pārstrādā tos un realizē miltus vai spēkbarību, šo atskaitījumu trīs procentu apjomā veic pirms peļņas nodokļa aprēķina. Ja notiek pārdošana, tad neapšaubāmi produkcija par šo summu sadārdzinās. Tas ir arī galvenais mērķis — aizsargāt mūsu pārstrādātājus no pārpircējiem un pārpirkšanas. Jo, cik reizes pārpērk, par tik procentiem graudi kļūst dārgāki. Mūsu atskaitē redzams, cik daudz saņēmis katrs departaments, cik izmaksāts zemniekiem. Par vasarājiem šogad jau tika samaksāts 1.septembrī.

Jāpiebilst, ka patlaban par galveno kritēriju uzskatām zemes novērtējumu ballēs, tāpēc palīdzību no šī Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonda saņem Latgales rajoni. Domājam, ka nākamgad šī palīdzība lieti noderētu arī Ventspils un Liepājas rajonu pagastu zemniekiem, jo arī šeit zemes novērtējums ir ļoti zems.

Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore

Par 1995. gada Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonda izmantošanu (uz 1995.gada 14.augustu)

Piebilde: uz 1995.gada 14.augustu Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonda Ls 400853,33 saskaņā ar 1995.gada 19.maiju ZM pavēli nr.126 p.2 tiek paredzēta piemaksām līdz Ls 6 par katru ar ziemāju graudaugiem apsēto un apsekoto hektāru (1996.gada ražai).

Valsts labības biroja direktors A.Bērziņš

Par 1994.gada Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonda izmantošanu

Valsts labības biroja direktors A.Bērziņš

Informācija par pārtikas graudu prognozējamo izlietojumu

(tonnās)

Valsts labības biroja direktors A.Bērziņš