DIPLOMĀTIJA

Nīderlandes attieksme: “Latvija pieder pie Rietumeiropas”

Nepiespiestā, sirsnīgā gaisotnē noritēja Nīderlandes delegācijas tikšanās ar Latvijas žurnālistiem, kas pēc viesu vēlēšanās memoranda parakstīšanas priekšvakarā bija sarīkota Žurnālistu namā. Uzrunājot masu informācijas līdzekļu pārstāvjus, tikšanās vadītājs Hanss Hagemans, Nīderlandes vēstniecības Stokholmā pirmais sekretārs, uzsvēra, ka jau kopš bērnu dienām atceroties Latvijas vārdu — jau skolā viņš mācījies par Holandes un Zviedrijas cīņu par kundzību Baltijas jūrā un ietekmi arī Latvijas krastā. Viņš uzsvēra, ka nākamajam gadam paredzētā palīdzības programma būs veltīta galvenokārt privātā sektora atbalstīšanai Latvijā, Programmas mērķis ir arī sekmēt Nīderlandes firmu kontaktus ar partneriem Latvijā. Latvijā Holande redz arī labas tirgus iespējas savai produkcijai. “Priecājos par jauno, 1996.gada programmu,” uzsvēra Hanss Hagemans. “Esmu pārliecināts, ka tā būtiski paātrinās mūsu valstu ekonomisko sadarbību.” Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Hanss Hagemans teica, ka Holande ir vitāli ieienteresēta sadarboties ar visām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, taču labākas kontaktu iespējas redz tieši Baltijas valstīs. “Citas valstis, teiksim, Albānija, mums ir tālākas un grūtāk izprotamas,” sacīja Hanss Hagemans, uzsverot, ka Latviju un abas pārējās Baltijas valstis, neraugoties uz 50 okupācijas gadiem ar Rietumeiropu saista ciešas vēsturiskās un kultūras saites.

Savukārt Nīderlandes delegācijas vadītājs Hanss Drīsers, kas ir Ekonomikas ministrijas Viduseiropas un Austrumeiropas nodaļas vadītājs, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par Latvijas pašreizējo finansiālo situāciju, kā negatīvu tendenci atzīmēja lēno privatizācijas gaitu, kas steidzami jāuzlabo. “Ārzemju investētāji vēlas redzēt stabilitāti,” uzsvēra Hanss Drīsers, prognozējot Nīderlandes investīciju straujāku pieaugumu Latvijā tuvā nākotnē. Viņš minēja arī veselu virkni pozitīvu aspektu Latvijā. Galvenais no tiem — straujās pārmaiņas, kas mūsu valstī notikušas četros gados kopš neatkarības atjaunošanas. “Čpaši uzskatāmi Latvijas sasniegumi ir salīdzinājumā ar dažām citām valstīm šajā reģionā,” teica Hanss Drīsers.

Visnotaļ atzinīgi Nīderlandes delegācija, atbildot uz zurnālistu jautājumiem, novērtēja neseno vēlēšanu rezultātus Latvijā. Viņu ieskatā, pozitīvs fakts ir relatīvi lielais vēlētāju skaits — pēc ārvalstu novērotāju prognozēm, viņi esot sagaidījuši, ka vēlēšanās piedalīsies labi ja puse balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju.

Nīderlandes delegācijas locekļi tāpat apliecināja savu visnotaļ pretrunīgo iespaidu par ekonomisko attīstību Krievijā, kur stabilitātes trūkums visos līmeņos kavē ārzemju investīcijas un rada ekonomiskas problēmas, taču Krievijā esot vērojamas arī daudzas pozitīvas iniciatīvas. Nīderlandes delegācija izteica viedokli, ka Latvijai savos ekonomiskajos apsvērumos jāorientējas ne vien uz Rietumeiropu, bet arī uz sadarbību ar Krieviju. “Taču nav un nevar būt šaubu, ka Latvija ir Eiropas valsts un tai jābūt Rietumeiropā,” uzsvēra Nīderlandes delegācijas vadītājs Hanss Drīsers.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors