DIPLOMĀTIJA

“Ukraina nekad nav šaubījusies par savu piederību Eiropai”

“Mums nekad nav bijušas šaubas par to, ka Ukraina pieder Eiropai. Mēs arī nekad neesam prātojuši par to, vai Ukraina ir vai nav liela valsts,” vakar preses konferencē Ukrainas vēstniecībā teica Ukrainas pilnvarotais lietvedis Latvijas Republikā Volodimirs Čornijs, uzsverot savas valsts nozīmīgo vietu mūsdienu Eiropā. Ukraina ar saviem 603,7 tūkstošiem kvadrātkilometru un 52,1 miljonu iedzīvotāju ir viena no lielākajām Eiropas valstīm, kam, kā uzsvēris Ukrainas prezidents Leonīds Kučma,— ir liela nozīme Eiropas attīstībā un drošības nostiprināšanā pasaulē.

Pirmdien, 23. oktobrī preses konference bija veltīta Ukrainas valdības izstrādātajai jaunajai ekonomiskajai programmai, taču savu uzrunu žurnālistiem Volodimirs Čornijs sāka ar atskatu uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 50. gadadienas jubilejas sesiju. Tajā Ukrainas prezidentam Leonīdam Kučmam pēc izlozes iekritis gods runāt tūdaļ pēc ASV prezidenta Bila Klintona, sesijas mājvietas prezidenta, apsveikuma runas. V.Čornijs pakavējās arī pie savā ziņā unikālās situācijas — Ukraina jau pusgadsimtu ir ANO dalībniece, kaut arī tās valstiskā neatkarība tika proklamēta tikai 1991. gada 24. augustā un suverēnas Ukrainas valsts izveidošana tika noslēgta ar referendumu tā paša gada 1. decembrī. “Fakts, ka Ukraina bija 51 ANO dibinātājvalstu vidū, ticis vērtēts dažādi,” atzina Volodimirs Čornijs, uzsverot, ka 50 gadi Apvienoto Nāciju Organizācijā Ukrainai tomēr devuši lielu pieredzi, kas valstij ļāva tūlīt pēc savas neatkarības pasludināšanas veidot ārpolitiskās attiecības ar citām valstīm. Pašlaik jau 44 valstīs darbojas 53 Ukrainas diplomātiskās pārstāvniecības — vēstniecības, ģenerālkonsulāti un konsultāti. (Latvijā Ukraina savu vēstniecību sāka iekārtot 1993. gada 23. jūnijā, un abu valstu prezidenti Guntis Ulmanis un Leonīds Kučma to atklāja šogad 24. maijā.)

Ukrainas pilnvarotais vēstnieks arī apliecināja savas valsts kursu uz atbruņošanos un lielo ieroču arsenālu iznīcināšanu. Ukraina šajā ziņā ir īpaši grūtā situācijā: pēc PSRS sabrukuma tās īpašumā nonāca milzīgi ieroču krājumi, tai skaitā kodolieroči. Ukrainas valdība konsekventi īsteno šī bruņojuma iznīcināšanas programmu — tiek demontēti kodolieroči, Kijevas tanku būves un Harkovas tanku remonta rūpnīcā tiek iznīcināts liels daudzums tanku. “Šis process ir ārkārtīgi dārgs,” atzina Volodimirs Čornijs, piebilstot, ka tas atstāj arī smagu iespaidu uz Ukrainas ekonomisko un ekoloģisko situāciju. “Dažkārt bruņojuma iznīcināšana izmaksā vēl dārgāk, nekā pirms tam izmaksājusi pati bruņošanās,” teica V.Čornijs, uzsverot, ka viņa valsts “ir uzņēmusies šo smago nastu un tiek ar to galā, kaut arī tas ir ļoti grūti”. Ukraiņu diplomāts arī pastāstīja par savas valsts bruņoto formējumu aktīvu piedalīšanos NATO programmā “Partnerattiecības mieram”. Ukraina bijusi pirmā valsts bijušās PSRS teritorijā, kas atsaukusies uz šo NATO iniciatīvu. Militārās sadarbības jomā panākti labi rezultāti — Ukrainas teritorijā notikušas kopīgas Ukrainas un ASV bruņoto vienību mācības.

Tāpat Ukrainas karavīri piedalījušies mācībās citās valstīs. Jautāts par Ukrainas attieksmi pret NATO paplašināšanas plāniem, Volodimirs Čornijs uzsvēra, ka viņa valsts uzskata, ka šis projekts ir vienīgi pašas NATO kompetencē, un negatavojas iebilst pret tās vai citas valsts vēlēšanos iestāties NATO.

Preses konference Ukrainas vēstniecībā

Tāpat Ukrainas karavīri piedalījušies mācībās citās valstīs. Jautāts par Ukrainas attieksmi pret NATO paplašināšanas plāniem, Volodimirs Čornijs uzsvēra, ka viņa valsts uzskata, ka šis projekts ir vienīgi pašas NATO kompetencē, un negatavojas iebilst pret tās vai citas valsts vēlēšanos iestāties NATO. Ukraina arī konsekventi iestājas pret jebkuras citas valsts pretenzijām uz veto tiesībām šajā jautājumā. Ukrainas pilnvarotais lietvedis atzina, ka zināmas bažas viņam izraisot starptautiskajās aprindās cirkulējošie “īstie vai provokatīvie” paziņojumi, ka NATO paplašināšanās Austrumu virzienā varētu būt saistīta ar kodolieroču izvietošanu šajās jaunajās teritorijās. “Mūsu valstij, kas konsekventi iznīcina kodolieročus, tā liktos ārkārtīgi bīstama tendence,” teica Volodimirs Čornijs.

Preses konferences turpinājumā žurnālisti tika iepazīstināti ar Ukrainas valdības jauno ekonomisko programmu — jau sesto četru gadu laikā kopš Ukrainas neatkarības proklamēšanas. Ukraiņu diplomāts atklāti pateica, ka iepriekšējās programmas cietušas neveiksmi, taču jaunā programma esot daudz reālistiskāka. V.Čornijs uzsvēra šīs programmas aktualitāti Ukrainas pašreizējā ekonomiskajā situācijā. “Mūsu ekonomika un mūsu tauta pašlaik ir saspīlētā stāvoklī, kas pat apdraud mūsu neatkarību,” teica Ukrainas pilnvarotais lietvedis. Rūpniecības ražošanas apjoms Ukrainā joprojām samazinās, kaut gan pēdējā laikā parādījušās lejupslīdes palēnināšanās tendence. Vienlaikus, neraugoties uz rūpniecības lejupslīdi, nedaudz palielinās Ukrainas preču eksports. Taču kopumā situācija valstī esot smaga. Ukrainas ekonomika cieši saistīta ar citiem agrākās PSRS reģioniem, vispirms jau ar Krieviju. Krievija un citas NVS valstis arī turpmāk būšot Ukrainas lielākās ekonomiskās sadarbības partneres, taču Ukraina nekādā ziņā nepieļaušot attiecību veidošanu “pa vertikāli”, kā tas bija PSRS pastāvēšanas laikā. Ukrainas plašākās sadarbības partneres Rietumos esot Vācija un Austrija, strauji palielinoties sadarbība ar ASV. Labi esot ekonomiskie kontakti arī ar Baltijas valstīm — vislabākie ar Lietuvu, tad Latviju, kaut gan abām pusēm šajā jomā ir vēl daudz neizmantotu iespēju.

Ukrainas valdības jaunās ekonomiskās programmas svarīgākie aspekti ir inflācijas tempu samazināšana (no 7,5 procentiem šogad līdz 2,5 procentiem nākamajā gadā), ārvalstu investīciju palielināšana, maksājumu krīzes samazināšana un nodokļu politikas uzlabošana, eksporta stimulēšana, kā arī pašmāju ražojumu atbalstīšana — šajā jomā ukraiņu diplomāti visnotaļ pozitīvā nozīmē minēja mūsu valstī sastopamo lozungu “Izvēlies Latvijas preci”. Preses konferencē tika uzsvērtas Ukrainas un Latvijas labās ekonomiskās un politiskās attiecības, kam tālākās attīstības impulsu dos mūsu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Ukrainā 21. — 22.novembrī. Pēc Ukrainas puses informācijas, galvenais uzdevums šīs vizītes laikā būs noslēgt starp mūsu valstīm brīvās tirdzniecības līgumu. Pašlaik tiekot intensīvi strādāts pie šī līguma paketes sagatavošanas, un darbs, pēc Ukrainas puses domām, ritot uz priekšu lēni, jo līgums jāpieskaņo Eiropas Savienības standartiem.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors