ARHĪVI RUNĀ

Dienests. Demobilizācija. Palikšana

Jānis Riekstiņš

Visi arhīvu dokumenti nepārprotami rāda, ka jau kopš 1945. gada ļoti daudzi PSRS bruņoto spēku demobilizētie virsnieki par savu turpmāko dzīves vietu izvēlējušies Latviju, un vispirms — Rīgu. Neraugoties uz lielo dzīvokļu trūkumu, to, ka Latvijas pamatiedzīvotājiem rindā uz dzīvokļiem nācās gaidīt daudzus gadus, demobilizētie virsnieki ar apdzīvojamo platību tika apgādāti pirmām kārtām, ļoti īsos termiņos. Viņiem ar PSRS Ministru padomes un PSKP CK lēmumiem, tāpat kā ar atbilstošiem LPSR MP un LKP CK lēmumiem, bija piešķirtas arī daudzas citas privilēģijas. Viss tas veicināja arvien lielāka demobilizēto virsnieku skaita plūšanu tieši uz Latviju. Uzskatāmā veidā teikto apliecina arī LPSR kara komisāra, ģenerālmajora I.Čašas 1961.gada 2.aprīļa atskaite.

Latvijas PSR kara komisariāts. Slepeni

Trešā daļa

1961.g.2.aprīlī

nr.297

Latvijas KP CK sekretāram b. M.Gribkovam

Latvijas PSR MP priekšsēdētāja vietniekam b. V.Krūmiņam

BKA kadru daļas priekšniekam pulkvedim b. V.Žigadlo

Nosūtu atskaiti par atvaļināto virsnieku un virsdienesta karavīru materiālo un sadzīves nodrošinājumu Latvijas PSR uz 1961.g. 1.aprīli.

Latvijas PSR kara komisārs, gv. ģenerālmajors I. Čaša

LVA, PA–101.f., 24.apr., 96.I., 52.lp.

Slepeni

Atskaite

par saskaņā ar 1960.gada 15.janvāra likumu

“Par jaunu, ievērojamu PSRS bruņoto spēku samazināšanu”

rezervē atvaļināto karavīru

materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanu

Latvijas PSR.

Uz 1961.g.1.janvāri

Pēc 1960.g. 15.janvāra atvaļinātie stājušies uzskaitē 2874 cilv.

I Iekārtošana darbā

a) Jāiekārto darbā 160 cilv.

to skaitā:

— nav iekārtoti darbā vairāk nekā mēnesi kopš stāšanās uzskaitē 70 cilv.

— nesaņem pensiju 63 cilv.

b) Atskaites ceturksnī iekārtoti darbā 447 cilv.

c) No pēc 1960.g. 16.janvāra atvaļinātajiem nosūtīti mācīties 716 cilv.

to skaitā:

— uz augstākajām un vidējām speciālām mācību iestādēm, ieskaitot vakara un neklātienes nodaļas 591 cilv.

— uz skolām un kursiem profesijas apgūšanai 125 cilv.

 

II Nodrošināšana ar apdzīvojamo platību

a) Ar apdzīvojamo platību nav nodrošināti no bruņotajiem spēkiem atvaļinātie virsnieki 583 cilv.

to skaitā:

— atvaļināti pirms 1960.g. 15.janvāra 188 cilv.

— atvaļināti pēc 1960.g. 15.janvāra 395 cilv.

No tiem, kas atvaļināti pēc 1960.g. 15.janvāra, vairāk nekā 3 mēnešus kopš stāšanās uzskaitē apdzīvojamā platība nav ierādīta 242 cilv.

b) Atskaites periodā apdzīvojamā platība nav ierādīta 73 cilv.

to skaitā:

— atvaļināti pirms 1960.g. 15.janvāra 14 cilv.

— atvaļināti pēc 1960.g. 15.janvāra 59 cilv.

 

III Papildu ziņas

1. No visiem uzskaitē uzņemtajiem no BKA un SBF ieradušies 2205 cilv.

tai skaitā no vietējiem garnizoniem 1746 cilv.

2. Ieradušies no citiem kara apgabaliem (flotēm) 669 cilv.

to skaitā, kam nav savas apdzīvojamās platības un tuvu radinieku 400 cilv.

3. No tiem, kas ieradušies, uzskaitē stājušies:

a) Rīgā 2367 cilv.

b) republikas pakļautības pilsētās 439 cilv.

c) lauku rajonos 68 cilv.

4. Pavisam darbā iekārtoti pēc 1960.g. 15.janvāra atvaļinātie virsnieki

(to sk. virsnieki — augstāko mācību iestāžu un tehnikumu

dienas nodaļu studenti) 2038 cilv.

no tiem:

a) Rīgā 1669 cilv.

b) republikas pakļautības pilsētās 320 cilv.

c) lauku rajonos 49 cilv.

tai skaitā:

a) vadošos amatos pilsētās 186 cilv.

b) par strādniekiem un kalpotājiem 1446 cilv.

c) lauksaimniecībā 9 cilv.

d) nosūtīti uz augstskolām un tehnikumiem

(dienas nodaļām) 397 cilv.

5. Pavisam 1960.—1961.g. ierādīta apdzīvojamā platība (14 880 m2) 579 cilv.

tai skaitā:

a) atvaļinātajiem pirms 1960.g. 15.janvāra 103 cilv. 2605m2

b) atvaļinātajiem pēc 1960.g. 15.janvāra 476 cilv. 12 275m2

6. 1961.gada 2.ceturksnī plānots saņemt apmēram 4000m2 (aptuveni 150 dzīvokļus) apdzīvojamās platības atvaļināto virsnieku nodrošināšanai.

 

IV Paskaidrojums

a) Pasākumi, kas veikti atskaites ceturksnī, lai uzlabotu atvaļināto virsnieku materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanas darbu.

1. 1961. gada 7. martā Latvijas KP Centrālās komitejas un Latvijas PSR MP kopīgā sēdē pieņemts lēmums “Par apdzīvojamās platības izdalīšanu no PSRS bruņotajiem spēkiem atvaļināto karavīru nodrošināšanai 1961. gadā”.

2. 1961. gada 4. februārī Rīgas pilsētas izpildkomitejas komisijas paplašinātajā sēdē, piedaloties pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājam un Latvijas KP CK pārstāvim, tika apkopoti atvaļināto karavīru materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanas rezultāti un noteikti 1961. gada uzdevumi.

Šajā sēdē piedalījās Rīgas rajonu kara komisāri, rajonu milicijas daļu priekšnieki un 3. daļas priekšnieki.

3. Atvaļināto kravīru materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanas darbs apspriests Latvijas KP Rīgas pilsētas rajonu komiteju birojos.

4. 1961.gada martā 3. daļas virsnieki izdarīja pārbaudi, kā notiek atvaļināto virsnieku iekārtošana darbā sekojošās Rīgas rūpnīcās: “Rīgasseļmaš”, Vagonbūves rūpnīcā, Aparātbūves rūpnīcā un Liepājas jūras kuģniecībā.

 

b) Atvaļināto virsnieku ierašanās, uzņemšana uzskaitē un izvietošana republikas teritorijā.

Pēc 1960.g. 15.janvāra uzskaitē stājušies 2874 cilv.

no tiem:

1960.g. 1.ceturksnī 113 cilv.

1960.g. 2.ceturksnī 214 cilv.

1960.g. 3.ceturksnī 1196 cilv.

1960.g. 4.ceturksnī 722 cilv.

1961.g. 1.ceturksnī 629 cilv.

Dati, kas raksturo atvaļināto karavīru ierašanos republikas pilsētās:

Pilsētas un rajona Pavisam No tiem

nosaukums ieradušies No BKA un SBF Tai skaitā No citiem kara T.sk. - nav savas

no vietējiem apgabaliem, apdzīvojamās

garnizoniem flotēm platības un

radinieku

Ventspils 24 20 15 4 —

Daugavpils 116 89 55 27 21

Jelgava 66 57 14 9 5

Liepāja 170 161 143 9 3

Rēzekne 18 11 1 7 2

Jūrmala 45 36 34 9 6

Kopā republikas

pakļautības pilsētās 439 374 262 65 37

Citos republikas

rajonos 68 39 14 29 10

Rīga 2367 1792 1470 575 353

Kopā: 2874 2205 1746 669 400

Tādējādi atvaļināto karavīru pamatmasa par savu pastāvīgo dzīvesvietu ir izvēlējusies Rīgu — 2367 cilv., tas ir apmēram 83%. Bez tam no 507 cilvēkiem, kas ieradās citos rajonos, 439 par pastāvīgo dzīvesvietu izvēlējās republikas pakļautības pilsētas un tikai 68 — lauku rajonus, bet parasti viņi dzīvo rajonu centros.

Jāatzīmē, ka Rīgā ieradušies 394 rezerves virsnieki no citām pilsētām, kuriem bijušajā dienesta vietā bijusi apdzīvojamā platība — to viņi nodevuši, mainot dzīvesvietu.

Šie virsnieki pa kara apgabaliem iedalāmi:

BKA — 132 cilv. MJF — 10 cilv.

SBF — 24 cilv. BKA — 24 cilv.

TAKA — 32 cilv. Urālu KA — 6 cilv.

Turkm. KA — 12 cilv. — 12 cilv.

KKA — 11 cilv. MKA — 11 cilv.

Sib. KA — 4 cilv. Baltkr. KA — 16 cilv.

KA — 8 cilv. Od.KA — 8 cilv.

Piekarp. KA — 7 cilv. Aizb. KA — 8 cilv.

ŅKA — 29 cilv. Piejūras KA — 11 cilv.

Klusā ok. flote — 12 cilv. ZF — 17 cilv.

Rīgā ierodas atvaļinātie virsnieki, kas nodod savu apdzīvojamo platību bijušajā dienesta vietā, ne tikai no nomaļām vietām, bet arī no lielām Padomju Savienības pilsētām, piemēram:

— apakšpulkvedis O. Garckis ar sievu un diviem bērniem ieradies no Klaipēdas;

— apakšpulkvedis S. Prohorovs Rīgā ieradās viens bez ģimenes no Jeiskas Rostovas apgabalā, kur viņam bija labiekārtots trīsistabu dzīvoklis. Pieraksts atteikts, ieteikts izdarīt dzīvokļu maiņu;

— vec. leitnants A. Medvedkins ar sievu un diviem bērniem ieradies no Taškentas;

— kapteinis V. Belaševs ar sievu un diviem bērniem ieradies no Čerņahovskas Kaļiņingradas apgabalā.

Viņam bija tiesības pierakstīties uz atvieglotiem noteikumiem Tbilisi, kur dzīvo viņa vecāki;

— vec. leitnants N. Maļutins ar sievu un diviem bērniem ieradies no Krivojrogas Dņepropetrovskas apgabalā. Sievas radinieki dzīvo Latvijas PSR, Krāslavā;

— pulkvedis L. Harčenko ieradies no Taškentas, kur viņam bija labiekārtots dzīvoklis. Ģimene pašlaik dzīvo Čerkasu apgabalā.

Atvaļinātajiem karavīriem, kuri ieradušies Rīgā un kuriem pilsētā nav radinieku vai savas apdzīvojamās platības, ir ļoti grūti atrast apdzīvojamo platību, kas atbilstu pastāvošajām sanitārajām normām. Tomēr viņi atsakās no pilsētas komisijas priekšlikumiem izbraukt uz republikas rajoniem, kur ir dzīvokļi un iespējams iekārtoties darbā, un visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas pierakstīties un saņemt apdzīvojamo platību Rīgā. Gadās, ka notiek arī blēdības, piemēram:

— 3. ranga kapteinis G. Hairuļins ieradās no Ventspils un pierakstījās privātā mājā Alīses ielā 5, dz. 26. Iesniedza karaspēka daļā nr. 27120 izdotu izziņu par apdzīvojamās platības nodošanu rajona DzED. Pēc tam tika konstatēts, ka Ventspilī viņam pieder personīgā māja, kurā dzīvo viņa 20 gadus vecais dēls. Atteikts nodrošināt ar apdzīvojamo platību;

— leitnants L. Želtoks kopā ar sievu ieradās no Šauļiem, ir pierakstīts un uzņemts rindā uz apdzīvojamo platību. 1961. gada sākumā Maskavas rajona kara komisariāts viņam iedalīja mazgabarīta dzīvokli, no kura leitn. Želtoks atteicās. 1961. gada 22. martā uz pieņemšanu pie pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieka ieradās virsnieka Želtoka māte un iesniedza iesniegumu, kurā lūdza iespaidot dēlu, jo dēls no mātes slēpjas. Māte ir II grupas invalīde, viņai ir sava māja Mogiļevā. Dēls mātei materiālajā ziņā nepalīdz un braukt uz mājām nevēlas. Māte lūdz dēlu palīdzēt pabeigt mājas celtniecību. Lieta vistuvākajā laikā tiks izskatīta pilsētas komisijā;

— apakšpulkvedis M. Černovs ieradies no Priekules Latvijas PSR un pierakstījies Rīgā. Rajona izpildkomitejā nodevis izziņu par dzīvokļa nodošanu bijušajā dienesta vietā, bet patiesībā dzīvokli nav nodevis. Jautājums par b. Černova nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību atrodas pilsētas komisijā izskatīšanai;

— majors I. Staņeckis ieradies no Baranovičiem Baltkrievijas PSR. Latvijas PSR KK un pilsētas izpildkomitejā ienākušas dienesta biedru vēstules, ka pilsonim I. Stavņickim Frunzē ir personīgā māja un dzīvoklis Staņislavas pilsētā. Fakti tiek pārbaudīti.

 

c) Atvaļināto karavīru iekārtošana darbā

Ar atvaļināto karavīru iekārtošanu darbā nodarbojas rajonu komisijas, rajonu kara komisariāti, bet Rīgā — arī pilsētas komisija. Gan Rīgā, gan republikas rajonos sevišķu grūtību ar iekārtošanu darbā nav.

Rīgā atvaļinātie virsnieki galvenokārt iekārtojas darbā par strādniekiem ražošanā. 3. daļas virsnieku izdarītajā pārbaudē par atvaļināto virsnieku iekārtošanu darbā Rīgas uzņēmumos konstatēts:

Aparātbūves rūpnīcā

Pavisam darbā iekārtoti — 118 cilv.

no tiem:

par inženieriem un tehniķiem — 57 cilv.

Rezerves virsnieki, kuriem nav specialitātes, to apgūst darba vietās pieredzējušu meistaru vadībā, piemēram:

— vec. tehniķis, leitnants V. Nagornijs ieguvis atslēdznieka specialitāti un nopelna 110—120 rubļus mēnesī;

— kapteinis S. Kazanovs sāka strādāt kā elektromontētājs, pašlaik strādā par meistaru. Alga 120 rbļ. Aktīvi piedalās sabiedriskajā darbā. Ir rūpnīcas partijas organizācijas biroja loceklis;

— pulkvedis I. Čuničevs ieguvis virpotāja specialitāti un nopelna 120 rubļus mēnesī. Ņoti aktīvi piedalās rūpnīcas partijas un politiskajā dzīvē. Ir ceha partijas organizācijas sekretārs.

Rūpnīca “Rīgasseļmaš”

Pavisam darbā pieņemti 20 cilv.

no tiem:

par inženieriem un tehniķiem 6 cilv.

par strādniekiem 14 cilv.

Rūpnīcā strādājošo rezerves virsnieku vidējā alga ir 90—110 rubļi mēnesī.

Ražošanas pirmrindnieki — dispečers, vec. leitnants V. Frolovs, atslēdznieks, Padomju Savienības varonis 1. ranga kapteinis A. Mironovs, elektriķis, leitnants H. Plečanovs izpilda normu par 110—12% un aktīvi piedalās visos rūpnīcā rīkotajos sabiedriski politiskajos pasākumos.

Rūpnīcas partijas organizācijas uzskaitē ir 196 rezerves virsnieki, tie veido partijas organizācijas balstu rūpnīcai izvirzīto uzdevumu izpildē.

Uzņēmumu vadītāju, partijas organizāciju sekretāru un arodbiedrību vietējo komiteju priekšsēdētāju atsauksmes par atvaļinātajiem virsniekiem ir tikai labas, tiek atzīmēta viņu augstā disciplīna un organizētība, aktīvā piedalīšanās partijas, politiskajā un sabiedriskajā darbā.

Republikas rajonos atvaļinātie virsnieki parasti iekārtojas darbā vadošos amatos. Ievērības cienīga ir rezerves majora B. Turkovska politiskā ierosme, izsakot vēlēšanos strādāt lauksaimniecībā.

Biedrs B. Turkovskis pēdējos dienesta gadus pavadīja Krāslavas rajona KK 3. daļas priekšnieka amatā. Viņš izrakstīja literatūru par lauksaimniecību, pamatīgi izstudēja PSKP CK plēnumu materiālus par lauksaimniecību.

Pēc atvaļināšanas 3 mēnešus strādāja Latvijas KP Krāslavas RK par ārštata instruktoru. Pēc tam sakarā ar paša lūgumu tika nosūtīts darbā par atpalikuša Krāslavas rajona kolhoza “Dzimtene” priekšsēdētāju.

Pašlaik b. Turkovskis sekmīgi veic kolhoza priekšsēdētāja pienākumus un gatavojas studijām Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas neklātienes nodaļā.

 

d) atvaļināto virsnieku nodrošināšana ar apdzīvojamo platību

No armijas atvaļināto virsnieku nodrošināšana ar apdzīvojamo platību republikā raksturo sekojoši dati:

Ventspils 9 — 9 — — — —

Daugavpils 30 10 20 23 1 22 11

Jelgava 10 3 7 19 1 18 11

Liepāja 17 — 17 10 — 10 —

Rēzekne 4 1 3 9 — 9 8

Jūrmala 13 — 13 4 — 4 4

Pilsētās 83 14 69 65 2 63 34

Lauku

rajonos 22 — 22 9 — 9 4

Rīgā 474 89 385 509 186 323 204

Kopā: 579 103 476 583 188 395 242

Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un Rēzeknē atvaļināto virsnieku nodrošināšana ar apdzīvojamo platību notiek uz kapitālās celtniecības jaunajās mājās rezervētās apdzīvojamās platības rēķina.

Citos rajonos galvenokārt uz atbrīvotās apdzīvojamās platības rēķina.

Atvaļinātajiem virsniekiem pavisam ierādīti 14 880m2 apdzīvojamās platības, t. sk. Rīgā — 12 080m2.

No rezervētās platības, kas noteikta ar Latvijas KP CK un Latv. PSR Ministru padomes 1960. gada 30. maija lēmumu, 1960. gadā nav saņemti 1284m2. To izraisīja fakts, ka apdzīvojamā platība netika savlaicīgi nodota ekspluatācijā. Nesaņemtā apdzīvojamā platība resoriem un ministrijām tiks atsavināta līdz ar jauno māju nodošanu ekspluatācijā 1961. gadā.

Tā kā republikas teritorijā ierodas daudz atvaļināto karavīru, kuriem nepieciešama apdzīvojamā platība, bet dzīvojamās mājas netiek savlaicīgi nodotas ekspluatācijā, tad 242 virsnieki jau ilgāk kā 3 mēnešus no ierašanās brīža nav nodrošināti ar apdzīvojamo platību, Rīgā — 204 cilvēki:

vairāk nekā 3 mēnešus — 47 cilv.

vairāk nekā 4 mēnešus — 57 cilv.

vairāk nekā 5 mēnešus — 52 cilv.

vairāk nekā 6 mēnešus — 33 cilv.

vairāk nekā 7 mēnešus — 15 cilv.

1960. gadā Rīgā ir bijuši gadījumi, kad vietējās padomes atsevišķiem atvaļinātajiem virsniekiem piešķīrušas apdzīvojamo platību, vadoties no paaugstinātām normām, piemēram:

Ņeņina rajonā:

— majoram A. Losenko četriem cilvēkiem piešķirtas 2 istabas 42 m2 platībā;

— apakšpulkvedim N. Gončarenko četriem cilvēkiem piešķirts 3 istabu dzīvoklis 42 m2 platībā.

Proletāriešu rajonā:

— leitnantam R. Kļeveram vienam pašam piešķirta istaba 16 m2 platībā;

— leitnantam S. Margosjanam diviem cilvēkiem piešķirta istaba 20 m2 platībā.

Maskavas rajonā:

— pulkvedim A. Bistrovam trīs cilvēkiem piešķirts atsevišķs 2 istabu dzīvoklis — 31,7 m2.

— vec. inženierleitnantam J. Demenčukam diviem cilvēkiem piešķirts atsevišķs divistabu dzīvoklis — 29,9 m2.

1961. gada 21. janvārī Rīgas pilsētas komisijā tika apspriests jautājums par to, ka rajonu izpildkomitejas nepareizi sadala apdzīvojamo platību. Komisija šo nevēlamo praksi nosodīja.

Bez tam, Ņeņina rajonā ir konstatēti gadījumi, kad atsevišķi virsnieki Rīgā ir saņēmuši apdzīvojamo platību, izmantojot viltu. Piemēram:

— rezerves kapteinis G. Mohovs ieradās no Daugavpils, kur viņam bija divistabu dzīvoklis, bet šo faktu viņš noslēpa. Ņeņina rajona izpildkomiteja viņu bez pārbaudes uzņēma apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē un 1961. gada sākumā kapteinim Mohovam Āgenskalna priedēs tika piešķirts 2 istabu dzīvoklis. Tagad pils. Mohovs dzīvokli Daugavpilī ir nodevis;

— kapteinis P. Tkačenko 1960. gada augustā ieradās no Stepanovskas Aizk. KA. 1961. gadā viņam piešķirts atsevišķs divistabu dzīvoklis jaunā mājā. Pēc tam tika konstatēts, ka laikā no 1957. līdz 1960. gadam pils. Tkačenko Krasnodarā uzcēlis personīgo māju un 1960. gadā pusi mājas pārrakstījis uz mātes vārda, kura arī dzīvo šajā mājā;

1961. gada 11. martā šie fakti tika apspriesti pilsētas komisijā. Pilsētas komisija vērsa Ņeņina rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja v.i. Viborniha uzmanību uz to, ka rezervē atvaļināto karavīru materiālo sadzīves jautājumu nodrošināšanas komisija strādā neapmierinoši.

Komisija pieņēma arī lēmumu lūgt Ņeņina rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju par pieļauto nolaidību un formālismu darbā sodīt komisijas priekšsēdētāju b. P. Gvušnānu un rajona dzīvokļu daļas priekšnieku b. Grigorjevu.

Reizē ar to karavīru nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību, kas saskaņā ar likumu “Par jaunu, ievērojamu PSRS bruņoto spēku samazināšanu” atvaļināti pēc 1960. gada 15. janvāra, vietējās padomes turpina nodrošināt ar apdzīvojamo platību virsniekus, kas no PSRS bruņotajiem spēkiem atvaļināti pirms 1960. gada 15. janvāra.

Piemēram: 1960.—1961. gadā Rīgā ar apdzīvojamo platību nodrošināti 89 pirms 1960. gada 15. janvāra atvaļinātie rezerves virsnieki.

Bez tam pašlaik Rīgas pilsētas rajonos notiek pirms 1960. gada 15. janvāra atvaļināto virsnieku dzīves apstākļu pārbaude un precizēšana. Šī darba rezultātā no rindas uz apdzīvojamās platības saņemšanu izslēgti 49 rezerves virsnieki, kuri jau saņēmuši dzīvokļus darbavietā vai dzīvo pie vecākiem apmierinošos apstākļos. Lai saskaņā ar 1960. g. 15. janvāra likumu no armijas atvaļinātos karavīrus nodrošinātu ar apdzīvojamo platību, Latvijas KP Centrālā komiteja un Latv. PSR Ministru padome savā 1961. gada 7. marta lēmumā nr. 136 uzdevusi izpildkomitejām, Tautas saimniecības padomei, ministrijām un resoriem 1961. gadā rezervēt apdzīvojamo platību sekojošā apjomā:

Rīgā — 14 600 m2

Daugavpilī — 1000 m2

Liepājā — 500 m2

Rēzeknē — 500 m2

Jelgavā — 500 m2

Ventspilī — 200 m2

Kopā: 17 400 m2

Tādējādi, saņemot 1960. gadam rezervēto apdzīvojamo platību (1384 m2) un 1961. gadā paredzēto (17 400 m2), 1961. gadā ar apdzīvojamo platību (vidēji 25 m2 ģimenei) tiks nodrošinātas apmēram 750 atvaļināto un rezerves virsnieku ģimenes.

 

e) Pie Rīgas pilsētas izpildkomitejas strādājošās atvaļināto virsnieku materiālo un sadzīves jautājumu nodrošināšanas komisijas darbs.

Pavisam notikušas 39 sēdes, no tām 1961. gadā — 9. Atskaites periodā komisijas sēdēs apspriesti sekojoši jautājumi:

1) Komisijas darba rezultāti 1960. gadā un 1961. gada uzdevumi.

2) Par rezervē atvaļināto karavīru pierakstīšanu un dzīvojamās platības sadali Rīgā.

3) Par nepareizo apdzīvojamās platības sadales praksi Rīgas pils. Ņeņina rajonā.

4) Par rezervē atvaļināto virsnieku nodrošināšanu ar darbu.

5) Rezervē atvaļināto karavīru sūdzību un iesniegumu izskatīšana.

Pavisam izskatītas 360 sūdzības un iesniegumi, to skaitā:

a) pierakstīšanās jautājumos — 296,

b) jautājumā par uzņemšanu rindā uz apdzīvojamo platību — 64.

Izskatot sūdzības un iesniegumus, jautājums atrisināts pozitīvi: saskaņā ar pierakstīšanos — 192 gadījumi; sakarā ar uzņemšanu rindā uz apdzīvojamo platību — 30.

Izskatot sūdzības, pilsētas komitejai attiecībā pret katru atvaļināto virsnieku ir individuāla attieksme, piemēram:

— vec. leitnantam G. Jefremovam radinieku nav (tēvs — ģenerālmajors un māte miruši un apglabāti Rīgā). Dienēja ārzemēs (PTR), pēc tam tika pārcelts uz Rīgu, bet apdzīvojamās platības viņam nebija. Lūdza atļauju pierakstīties, neievērojot sanitāro normu. Pierakstīšanās atļauta. Rajona izpildkomitejai rekomendēts izskatīt jautājumu par b. Jefremova uzņemšanu dzīvokļu rindā;

— apakšpulkvedis I. Čingaļevs kopā ar sievu ieradās no Čitas. Rīgā viņam dzīvo māsa, kurai ir 32,5 m2 liela apdzīvojamā platība. Māsa dzīvo viena. Atļauta pierakstīšanās kā ģimenes loceklim;

— apakšpulkvedis I. Račinskis kopā ar sievu un dēlu ieradās no Piejūras novada. Agrāk dzīvojis Rīgā. Atļauta pierakstīšanās, neievērojot sanitāro normu;

— vec. leitnants N. Maļutins kopā ar sievu un diviem bērniem ieradies no Krivojroga, tur viņam bija dzīvoklis. Sievas vecāki dzīvo Latvijas PSR Krāslavas rajonā. Lūdza atļauju pierakstīties, neievērojot sanitāro normu. Pierakstīšanās atteikta. Rekomendēts izbraukt dzīvot uz republikas rajoniem;

— meteoroloģiskā jūras dienesta majors N. Sokolovs ieradies no Sāremā salas IPSR. Kopā ar ģimeni nedzīvo. Ģimene (sieva un 3 bērni) dzīvo Vitebskā. Apdzīvojamā platība skaitās uz b. Sokolova vārda. Tiesa atteikusi šķirt b. Sokolova laulību. Pamatojoties uz to, b. Sokolovam nav dota atļauja pierakstīties un piedāvāts braukt uz Vitebsku pie ģimenes;

— kapteinis V. Smirnovs lūdza atļauju pierakstīties Gorkija ielā 27/29, dz. 20. Apdzīvojamā platība 67,9 m2 ir uz pils. Markovas vārda, tur dzīvo 3 cilvēki. Agrāk šajā dzīvoklī bijis pierakstīts atvaļinātais virsnieks Djakonovs, kurš saņēmis dzīvokli jaunā mājā Ņeņina ielā 391. Pils. Markova sistemātiski izīrē dzīvojamo platību. Pamatojoties uz komisijas lēmumu, pils. V. Smirnovs minētajā dzīvoklī pierakstīts. Proletāriešu rajona izpildkomitejai uzdots atsavināt pils Markovai lieko apdzīvojamo platību un nodot to b. Smirnovam;

— apakšpulkvedis V.Kuzmenko kopā ar sievu un dēlu ieradies no Baku, kur viņam bija labiekārtots dzīvoklis. Šo dzīvokli viņš ir nodevis. Rīgā atsevišķā četristabu dzīvoklī dzīvo b. Kuzmenko vecāki. Nelūdza atļauju pierakstīties pie vecākiem, bet gan pie paziņām.

Pilsētas komisija pieņēma sekojošu lēmumu:

Ņemot vērā to, ka rezerves virsnieks Kuzmenko Baku bija nodrošināts ar apdzīvojamo platību un to atstāja, piedāvāt b.Kuzmenko pierakstīties pie vecākiem kā ģimenes loceklim, neuzņemot rindā apdzīvojamās platības piešķiršanai.

1961.gada 30.janvārī notika Rīgas pilsētas komisijas sēde, tajā piedalījās Autotransporta ministrijas, Kultūras ministrijas, Vietējās rūpniecības pārvaldes, sadzīves pakalpojumu pārvaldes, Rīgas pilsētas Veselības aizsardzības nodaļas, Zinātņu akadēmijas, Arhitektūras un celtniecības nodaļas kadru daļu priekšnieki. Šajā sēdē, kurā piedalījās atvaļinātie virsnieki, kurus nepieciešams nodrošināt ar darbu, tika risināts jautājums par nosūtīšanu darbā uz šīm ministrijām un resoriem. Pamatojoties uz šo lēmumu, darbā iekārtoti 30 cilvēki.

 

f) Rezervē atvaļināto virsnieku uzskaite kara komisariātu darba plānošana viņu materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanā.

Katrā kara komisariātā iekārtota to atvaļināto karavīru uzskaite, kuriem nepieciešams darbs un apdzīvojamā platība.

Kara komisariātos, kuros rezervē atvaļināto karavīru skaits ir neliels, iekārtoti uzskaites žurnāli.

Lielos kara komisariātos (Maskavas raj., Proletāriešu raj.) iekārtota speciāla uzskaites kartotēka, bet attiecībā uz tiem, kuriem nepieciešama apdzīvojamā platība — personālie saraksti (paralēli rajonu izpildkomiteju sarakstiem), kas sastādīti tādā kārtībā, kādā virsnieki un virsdienesta karavīri uzņemti rindā uz apdzīvojamo platību. Materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanas darbs tiek plānots pa mēnešiem. Republikas kara komisariāta darba plānos atspoguļoti sekojoši jautājumi:

1) Republikas kara komisāra un Republikāniskā kara komisariāta virsnieku piedalīšanās pilsētas komisijas darbā, kas nodarbojas ar to karavīru iekārtošanu darbā un nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību, kuri atvaļināti saskaņā ar 1960.gada 15.janvāra likumu.

2) 3.daļas virsnieku piedalīšanās atvaļināto virsnieku pieņemšanā Rīgas pilsētas izpildkomitejas komisijā.

3) Republikas kara komisariāta virsnieku piedalīšanās dzīvojamās platības sadales komisijas darbā, kas Rīgas rajoniem iedala apdzīvojamo platību atvaļināto karavīru nodrošināšanai.

4) Atvaļināto virsnieku materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanas darba pārbaude pilsētas un rajonu kara komisariātos.

5) Pilsētas komisijas locekļu un Republikāniskā kara komisariāta virsnieku kopīgs darbs rajonu komisiju pārbaudē, kas nodarbojas ar rezervē atvaļināto virsnieku nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību un iekārtošanu darbā.

6) Atvaļināto virsnieku darbā iekārtošanas kontrole republikas uzņēmumos un iestādēs.

1960.gada 31.martā Latvijas PSR kara komisārs, gvardes ģenerālmajors I.Čaša

LVA, PA-101. f., 24.apr., 96.I., 53.—66.lp.