26. oktobra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 46 deputāti... 47... 48... 49... Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 54 deputāti.

Saeimas 26.oktobra sēdi paziņoju par atklātu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumus par darba kārtību un izmaiņām tajā. Iesniegšanas secībā — pirmais dokuments nr.2110. Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris lūdz iekļaut un izskatīt pirmajā lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pēc darba kārtības trešās sadaļas 5.punkta. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Steidzamību izskatīsim tad, ja gadījumā šis jautājums tiek iekļauts darba kārtībā, un tad, kad tas tiks izskatīts. Tagad, lūdzu, par iekļaušanu. Vai ir deputātiem iebildumi? Nav iebildumu. Tad iekļaujam darba kārtībā.

Nākamais. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris lūdz “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, darba kārtības 9.punkts, “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, darba kārtības 11.punkts... Tas ir cits dokuments par muitas nodokli (tarifiem). Tālāk “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””, darba kārtības 12.punkts, pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, nu, tagad jau pēc “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, jo šis jautājums jau ir iekļauts darba kārtībā aiz 5.darba kārtības jautājuma — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Par šo Budžeta un finansu komisijas ierosinājumu deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Tālāk. Aizsardzības... Es atvainojos, secībā... secība ir sekojoša, nedaudz cita. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu izdarīt šādas izmaiņas darba kārtībā: likumprojektus — 19.jautājumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību””, 21.jautājumu “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, 22.jautājumu “Par slimības un maternitātes pabalstiem”, 23.jautājumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, 27.jautājumu “Par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”, 28.jautājumu “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu” izskatīt pēc trešās sadaļas likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli” — 12.8.

Godātie deputāti, frakcijas “Latvijas ceļš” iesniedzēji, Indulis Bērziņš, jūs pirmais esat parakstījis šo iesniegumu, kā jūs domājat šo lietu, ņemot vērā jau tos grozījumus, ko mēs esam izdarījuši, vai jūs ņēmāt vērā kā negrozītu darba kārtību, jo tagad viņa aiziet visiem visiem priekšā. Jo šis grozījums par zemes nodokli, darba kārtības 12.punkts, tas ir aizgājis... Budžeta komisija to aizcēlusi uz augšu. Nē, es tad visu izskaidrošu no gala, ko mēs esam pieņēmuši un kāda ir situācija, lai būtu... Esiet tik laipni un paņemiet darba kārtību un nedaudz vēlreiz iziesim, šīs lietas sakārtojot.

Tātad pirmais mums bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegums, un rakstiet darba kārtībā, lai jums arī būtu priekšā šī lieta. Tātad viņi ierosināja iekļaut un izskatīt pirmajā lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pēc darba kārtības trešās sadaļas 5.punkta — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Tā numurs... tas mums ir pagājušā reizē iesniegts šis dokuments, iesniegums nr.2110, bet dokuments nr.2096. Līdz ar to šis jautājums darba kārtībā, ierakstām pēc 5.punkta, mums parādās jautājums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Esam to izdarījuši.

Tagad nākamo, lūdzu, ņemam. Budžeta un finansu komisija ierosina “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, 9.punkts, “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, 11.punkts, “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””, 12.punkts, un grozījumi likumā... Jā. Un viss. Tos izskatīt pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, tas nozīmē pēc 5.punkta, bet, tā kā mēs jau vienu esam iebalsojuši, tad pēc 6.punkta “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Vai tiktāl deputāti piekrīt? Jā.

Bet tagad “Latvijas ceļš” veselu strīpu šeit ierosina izskatīt — 19.jautājumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību””, “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, 21.jautājumu, “Par slimības un maternitātes pabalstiem”, 22.jautājumu, “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, 23.jautājumu, “Par īpašuma atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”, 27.jautājumu, “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu”, 28.jautājumu, pēc likumprojekta 12.8. “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””, bet likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli”” tagad ir aizgājis pirms bijušā 6.punkta. Tātad formulējam jūsu priekšlikumu — nevis pirms 13., jo tagad tie numuri mums būs citi, bet pirms likumprojekta “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Lūdzu, ierakstām šo paketi, ko piedāvāja “Latvijas ceļš”, pirms likumprojekta “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Vai esat iepazinušies, godātie deputāti? Un vai jums ir iebildumi, vai nav iebildumu? Nekādu iebildumu nav. Vai ir vēl kādi iesniegumi? Vēl bija mums iesniegums no Aizsardzības komisijas... Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izslēgt no darba kārtības komisijas iesniegtos likumprojektus “Grozījumi likumā “Par policiju”” un “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Deputātiem nav iebildumu? Nav, tad esam to akceptējuši. Vai vēl kādi iesniegumi ir? Ir iesniegti divi jautājumi, bet tos, kā vienmēr, mēs nolasīsim attiecīgajās sadaļās vai arī laikā, kas būs visvairāk pieņemams, bet katrā ziņā šajā sēdē.

 

Sākam izskatīt darba kārtību. Par atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu, Irēna Folkmane, Saeimas sekretāra biedre.

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Prezidijs 23. oktobra sēdē izskatīja deputāta Gundara Bērziņa iesniegumu, kurā viņš lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25. un 26.oktobrī. Prezidijs piekrita piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu Gundaram Bērziņam 25. un 26.oktobrī, par ko ziņo arī Saeimai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Atvaļinājums piešķirts.

 

Tālāk. Pastāvīgie priekšlikumi. Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, lēmuma projekts “Par pilsonības piešķiršanu Ludmilai Braunai par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija ar balsu vairākumu izvirza Ludmilas Braunas kandidatūru izskatīšanai Saeimas sēdē sakarā ar pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas valsts labā. Ludmilas Braunas kundzes kandidatūru pilsonības piešķiršanai par izciliem nopelniem Latvijas valsts labā ir izvirzījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Profesore Ludmila Brauna, pēc tautības krieviete, dzimusi 1924.gadā Krievijā, Permas pilsētā. Ludmila Brauna mācījusies un ieguvusi augstāko izglītību Kijevas konservatorijā, Latvijā viņa dzīvo kopš 1947.gada un strādā Latvijas Konservatorijā par koncertmeistari ilustratori. 1962.gadā profesore Brauna uzsāk speciālas dziedāšanas pedagoģijas darbu. Pie profesores mācījušies un beiguši mācību kursu vairāk nekā 30 dziedātāji, to vidū dziedātājas Brahmane, Krēsliņa, Jākobsone, Galante, Kalniņa, Garanča un citi. Brauna uzrakstījusi vairākus metodiskus darbus par vokālās mākslas metodikas un prakses jautājumiem. Latvijas mūzikas sabiedrībā augsti vērtē dziedātājas Braunas agrāko gadu koncertdarbību un ierakstus radio. Kopā ar savu dzīvesbiedru, nelaiķi, ievērojamo Latvijas pianistu, koncermeistaru profesoru Braunu, dziedātāja izpildījusi daudzu mūsdienu latviešu komponistu darbus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu — “Ludmilu Braunu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — 1. Ludmila Brauna uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu tālāk!

 

 

Lēmuma projekts “Par pilsonības piešķiršanu Jurijam Posmetnijam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

J.Kokins. Pilsonības likuma izpildes komisija savā 1995.gada 19.septembra sēdē izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas labā Jurijam Pomestnijam. Par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas labā Jurijam Pomestnijam komisija ir pieņēmusi negatīvu lēmumu. Jurija Pomestnija kandidatūru ir izvirzījuši deputāti Indulis Bērziņš, Panteļējevs, Gundars Bērziņs, Edvīns Inkēns, Liepiņš, Virsis, Berķis, Resnais, Rozentāls, Tomiņš. Pomestnija kungs ir dzimis 1940.gadā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos...Posmetnijs...

 

J.Kokins. Posmetnijs, jā, es atvainojos... Posmetnija kungs ir dzimis 1940.gadā Ukrainā, Zaporožjes strādnieku ģimenē. No 1948.gada līdz 1954. gadam mācījies Rīgas 34.vidusskolā, bet no 1954.gada līdz 1959.gadam mācījies Rīgas Pārtikas rūpniecības tehnikumā. Pēc karadienesta pdomju armijā no 1966.gada līdz 1970.gadam ir mācījies Kaļiņingradas zivsaimniecības institūtā. Kopš 1959.gada strādājis par strādnieku dažādos Latvijas uzņēmumos — alus darītavā “Vārpa”, “Aldaris”, tajā skaitā arī citos uzņēmumos. Vēlāk — par iecirkņa meistaru, celtniecības pārvaldes priekšnieku un par direktora vietnieku celtniecības jautājumos. 1975.gadā saskaņā ar Latvijas Pārtikas rūpniecības ministrijas pavēli tika iecelts par alus darītavas “Aldaris” direktoru. Kopš 1979.gada darba pārcelšanas kārtībā strādāja par direktora vietnieku Rīgas Vīna un šampanieša kombinātā. Vēlāk iecelts par galveno inženieri šinī uzņēmumā, kur nostrādājis līdz 1983.gadam. 1983.gadā tika iecelts par Rīgas Vīna un šampanieša kombināta direktoru, un nostrādājis šinī amatā līdz 1993.gadam. 1993.gadā uz Rīgas Vīna un šampanieša kombināta bāzes tika izveidota akciju sabiedrība “Rīgas vīni”, kur saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu tika ievēlēts par šī uzņēmuma padomes locekli. Posmetnija kungs ir bioloģijas zinātņu doktors, zinātniekie darbi saistīti ar šampanieša ražošanas tehnoloģiju, kā arī ar dažādu bezalkoholisko dzērienu ražošanas tehnoloģijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Juriju Posmetniju uzņem Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par — 35, pret — 9, atturas — 6. Jurijs Posmetnijs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

 

J.Kokins . Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izskatām nākamo jautājumu! Lēmuma projekts “Par finansu krīzi komercbankās un valsts finansu sistēmas stabilitāti” . Gala ziņojums. Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs — Vilis Krištopans, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

V.Krištopans (LC). Godājamais Prezidij, godājamā Saeima! Katram deputātam ir izdalīts dokuments nr.2011, un komisijas vārdā lūdzu akceptēt iesniegto lēmuma projektu. Pielikumā ir komisijas gala ziņojums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni un paņemiet attiecīgo dokumentu — nr.2011. Vai debatēs ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu, kuru iesniedza Saeimas Izmeklēšanas komisija, “Par finansu krīzi komercbankās un valsts finansu sistēmas stabilitāti”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 3, atturas — 6. Pieņemts.

Irēna Folkmane, Saeimas sekretāra biedre, lūdzu! Jautājums.

 

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ielūkojieties dokumentā nr.2107. Tas ir deputātu jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Mārim Gailim. Jautājums... Šeit ir faktiski trīs jautājumi iekļauti.

Vai nav mainīta un tuvākajā laikā netiks mainīta robežapsardzības kārtība uz Latvijas un Igaunijas robežas? Vai robežapsardzības stāvokli un Latvijas un Igaunijas robežas ir ietekmējusi finansu krīze?

Un trešais. Vai samazinājies robežsargu skaitliskais sastāvs uz Latvijas un Igaunijas robežas? Kāds ir šāda samazinājuma tiesiskais pamats?

Parakstījuši deputāti Milbergs, Grīgs, Stankēviča, Sinka un Aleksandrs Pētersons.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim. Lūdzu tālāk!

 

I.Folkmane. Otrs dokuments nr.2109. Adresēts Ministru prezidentam Gaiļa kungam un finansu ministrei Sāmītes kundzei.

Deputātu jautājums īsumā ir šāds: 1995.gada budžeta likumā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai tika izdalīti attiecīgi 80 000 un 100 000 latu autoratlīdzību un izpildītāju mākslinieku honorāru izmaksām. Cik lielā apjomā šogad ir finansētas šīs budžeta likumā minētās pozīcijas? Un vēl seko trīs papildjautājumi, kas skar šo tēmu. Parakstījuši deputāti Stalts, Ābiķis, Vaivads, Siliņš, Folkmane, Putniņš un Kazāks.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Gaiļa kungam un finansu ministrei Sāmītei.

 

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”. Aija Poča — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāte.

 

A.Poča (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamā Saeima! Mūsu darbam — izskatīšanai otrā lasījumā “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” — nepieciešams dokuments nr.2051b, kurā ir apkopoti priekšlikumi, kas saņemti komisijā uz otro un pēdējo lasījumu, jo šis likumprojekts izskatāms steidzamības kārtībā. Par šī likumprojekta 1.punktu ir saņemts vides aizsardzības valsts ministra Emša priekšlikums precizēt 5.punkta redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Poča. Arī nākošais ir vides aizsardzības valsts ministra Emša kunga priekšlikums precizēt “Pārejas noteikumu” 2.punktu. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu?

 

A.Poča. Vairāk priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — nav, 1 — atturas. Nav kvoruma! Lūdzu, balsojam vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 2. Pieņemts.

 

A.Poča. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, dokuments nr. 2096. Aija Poča, lūdzu, turpiniet!

 

A.Poča. Cienījamā Saeima! Minētie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kurus iesnieguši likumdošanas iniciatīvas kārtībā 5 deputāti, ir nepieciešami saistībā ar to balsojumu, kas ir izdarīts Saeimā pirms divām nedēļām, kad bija akceptēts likums par Valsts ieņēmumu dienestu trešajā un galīgajā lasījumā. Un tas ir saistīts ar šo strīdīgo jautājumu par to, vai Valsts ieņēmumu dienests... speciālais budžets var tikt veidots no summām, kas tiek uzrēķinātas par pārrēķiniem un par soda naudām, ko uzrēķina Valsts ieņēmumu dienests. Jau toreiz mēs diskutējām par šīs kārtības konceptuālo būtību un filozofiju, bet jāatzīst, ka, izdarot šo grozījumu, kur praktiski tika noņemts Valsts ieņēmumu dienestam šīs summas novirzīt speciālajā budžetā, ir izdarīts arī zināmā veidā lāča pakalpojums tieši Valsts ieņēmumu dienestam, jo speciālais budžets netiek novirzīts tikai algām. Jums dokumentā kā pielikums ir klāt parādīts, ka šīs naudas summas tiek novirzītas arī saimniecisko izdevumu segšanai. Un redziet, ka no pamatbudžeta faktiski Valsts ieņēmumu dienests saņem kopumā saimnieciskajiem izdevumiem tikai 13 procentus, bet apmēram 87 procenti ir no šī speciālā budžeta. Protams, šis speciālais budžets nav tikai no soda naudām un uzrēķiniem. Arī tur ir par muitas pakalpojumiem ienākumi, par konvoja darbību un arī citi ieņēmumi. Un tomēr, ja mēs būtu atbalstījuši šo ideju, tad valsts budžetam pilnībā ir jāfinansē Valsts ieņēmumu dienests, arī saimnieciskie izdevumi. Mums bija nepieciešams to iestrādāt jau šī gada budžeta grozījumos. Tie ir akceptēti, un vairāk budžeta grozījumu šogad nebūs. Līdz ar to praktiski Valsts ieņēmumu dienesta saimnieciskā darbība var tikt apdraudēta. Kā viens no galvenajiem argumentiem šeit bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iebildums, ka valsts institūcijām ir jābūt finansētām no valsts budžeta. Bet, izdiskutējot šo jautājumu Budžeta komisijā, arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja šobrīd iesniegtos šos grozījumus Valsts ieņēmumu dienestā. Un arī Budžeta komisija atbalstīja, un līdz ar to es lūdzu jūs atbalstīt un izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā, lai līdz šī gada beigām Valsts ieņēmumu dienests saņemtu savu finansējumu, varētu segt visus savus saimnieciskos izdevumus.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vispirms izskatīsim ierosinājumu par steidzamību. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 6. Pieņemts. Vai par pirmo lasījumu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. 48. Es atvainojos.

 

A.Poča. Cienījamo priekšsēdētāj! Ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir ārkārtīgi būtisks, lūdzu noteikt otro lasījumu šodien, pēc stundas apmēram. Jeb pēc pusdienām.

Sēdes vadītājs. Tā kā jūs ar mani runājāt, bet deputāti mūsu sarunu nesaprata, jo es arī neielaidos nekādā dialogā, tad vēlreiz, lūdzu, deputātiem izklāstiet lietas būtību un deputāti lems, kā tālāk darīt.

 

A.Poča. Es ierosinu šo likumprojektu izskatīt šodien, vislabākais būtu pēc kādas stundas, jo, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā Budžeta komisijā, tekstā ir radušies precizējumi un mums vienkārši jums ir jāizdala otrā lasījuma precizētais teksts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Viss tālākais ir atkarīgs no pašas komisijas, kad komisija ierosinātu izskatīt, tad deputāti vēlreiz lems par konkrētu izskatīšanu. Nav iebildumu? Nav. Paldies!

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Trešais lasījums. Aija Poča turpina, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

 

A.Poča. Jūsu darbam, cienījamie deputāti, nepieciešams dokuments nr.2100, kur ir apkopoti priekšlikumi, kas saņemti Budžeta komisijā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” trešajam lasījumam.

Par šī likumprojekta 1.punktu priekšlikumi nav saņemti. Par 2.punktu jeb tas ir 6.panta...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Jūs, lūdzu, precīzi sauciet! Nav tādu pirmo un otro punktu. Sāciet no gala!

 

A.Poča. Par likumprojekta 6.panta pirmās daļas 14.punktu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Poča. Par šī panta pirmās daļas 20.apakšpunktu ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — papildināt minētā panta tekstu “ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti arī tipogrāfiju pakalpojumi šīs literatūras un izdevumu ražošanai un veidošanai”. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

A.Poča. Par 6.panta pirmās daļas 21.apakšpunktu ir saņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru atbalstīja Budžeta komisija, bet izteica citā redakcijā, kas arī jums visiem ir redzama. Respektīvi, ka Latvijas Republikā reģistrētie masu informācijas līdzekļi, kā arī mākslas, dokumentālās un mācību filmas, to veidošana un izplatīšana, ja to veic Latvijas Republikā oficiāli reģistrēts izplatītājs, arī nav apliekami ar pievienotās vērtības nodokli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu tālāk!

 

A.Poča. Un kā pēdējais ir Budžeta komisijas ierosinājums — noteikt likuma spēkā stāšanās laiku, tas ir, nākamā diena pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” . Otrais lasījums. Dokumenta nr.655 un 2061.

 

A.Poča. Šinī dokumentā jums ir apkopoti, cienījamie deputāti, otrajam lasījumam saņemtie priekšlikumi. Un kā pirmais priekšlikums ir deputāta Krištopana priekšlikums — nepaaugstināt ievedmuitas nodokļu likmi jeb, respektīvi, atgriezties pie vecās, jau esošās muitas nodokļu tarifu likmes, kas bija noteikta līdz šī likumprojekta iesniegšanai, respektīvi, kafijai, grauzdētai, ar kofeīnu, saglabāt to 1% pamatlikmi vispārējā tirdzniecības režīmā un 0,5% — labvēlības režīma statusā, kā arī brīvās tirdzniecības statusā. Un līdzīgi arī ir kafijai, grauzdētai, bez kofeīna. Budžeta komisijā pēc ilgām diskusijām šo deputāta Krištopana priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vispirms par procedūru. Tātad pirmajā lasījumā bija akceptēti šie jaunie muitas nodokļu tarifi.

 

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Un tagad deputāts Krištopans formulē tā — nepaaugstināt ievedmuitas nodokļu likmi, tas ir, saglabāt spēkā esošā redakcijā pozīcijām —, un nosauktas šīs pozīcijas. Vai tās ir visas pozīcijas vai tikai dažas?

 

A.Poča. Nē, tās ir šīs divas, — tātad kodu 090121 un 090122.

Sēdes vadītājs. Bet kafija, tēja — 09 grupa paliek?

 

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Te veidojas sarežģīta procedūra, jo šeit ir... mūsu praksē šis ienāk kā deputāta Tomiņa ierosināta panta traktējums un tam ir arī argumenti. Un es tikai domāju, ka tādā veidā šeit var to lietu izskatīt. Un, proti, tātad otrajā lasījumā notiek balsošana par katru panta punktu vai daļu. Pantu kopumā vai panta grupu. Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso. Tātad šeit ir šis gadījums, kad deputātiem ir iebildumi jau par nobalsoto pantu. Un tāpēc mēs jau pagājušajā reizē šeit balsojām, bet daži deputāti nesaprata varbūt, par ko mēs balsojam. Mēs balsojam par pirmā lasījumā apstiprinātā panta redakciju. Un ja deputāti nobalso par to, tad tas paliek savā redakcijā. Ja deputāti nobalso “pret”, tad šī redakcija mainās un tā paliek iepriekšējā redakcijā, tas ir, tāda, kāda tā ir bijusi pirms pirmā lasījuma. Vai par procedūru deputātiem ir kādas neskaidrības vai iebildumi? Turklāt vai šo mēs arī varam attiecināt uz atsevišķām daļām, jo šeit ir runa par panta divām daļām. Jo šeit nav viss, nu ne labojams, bet viss labojams kopumā, kurš ir pieņemts pirmajā lasījumā. Tur ir trīs daļas. Bet tagad ierosinu balsot par divām daļām.

 

A.Poča. Jā! Tāpēc, ka šeit bija arī problēmas pirmajā nobalsotajā lasījumā ar...

Sēdes vadītājs. Skaļāk! Lūdzu, klusāk, deputāti! Šeit ir nopietna lieta un iedziļinieties, lūdzu! Jūsu balsojums izšķirs.

 

A.Poča. Tātad šeit situācija ir diezgan sarežģīta.

Sēdes vadītājs. Vispirms par procedūru, lai mums būtu skaidrība un būtu atbalsts.

 

A.Poča. Par procedūru runājot, ir jābalso par šīm divām pozīcijām, jo jautājums par ievedmuitas tarifu izmaiņām skar tikai kafiju un neskar tēju, mate un garšvielas. Tātad šinī gadījumā mums ir jābalso tikai par divām šī panta pozīcijām. Pirmās daļas divām pozīcijām.

Sēdes vadītājs. Es domāju, ka šeit to varētu attiecināt, jo par daļu var uzskatīt jebkuru nodalītu lietu vai teikumu, vai jēdzienu, un tas būtu attiecināms uz daļu.

 

A.Poča. Arī tādējādi, ka šeit ir atšķirīgi kodi nākošajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Un atšķirīgi kodi. Par procedūru nav iebildumu deputātiem? Kolēģi, vai kāds vēlas runāt par lietas būtību? Nevēlas. Tad es vēlreiz atkārtoju. Man diemžēl pagājušajā reizē izteica neapmierinātību, deputāti nebija sapratuši šo it kā sarežģīto procedūru. Tātad ir pirmajā lasījumā apstiprināts pants vai pielikums, kurā ir atsevišķas daļas. Un iet runa par kafiju, tēju, kafiju, grauzdētu, ar kofeīnu, kafija, grauzdēta, bez kofeīna — 09 grupa, 090121, 090122 grupa. Tagad, ja kāds deputāts iebilst, tad šo pantu balso atsevišķi vai šī panta daļas balso atsevišķi. To mēs arī tagad darīsim. Tikai jums ir jāsaprot, kā jūs savu izvēli izdarat. Mēs balsojam nevis par deputāta Krištopana iesniegto priekšlikumu — nepaaugstināt ievedmuitas nodokļu likmi, bet mēs balsojam par pirmajā lasījumā nobalsotām šī panta daļām. Un balsojums “par” atstāj šo pirmā lasījuma redakciju neskartu, balsojums “pret” šo redakciju izmaina un atgriež tajā redakcijā, kur tas bija pirms pirmā lasījuma. Vai par šo lietu ir iebildumi vai skaidrība, pirms mēs balsojam? Lūdzu, balsosim par pirmā lasījuma redakcijas... Divi balsojumi būs uz divām daļām. Vispirms par pirmo un pēc tam par otro. Par pirmo daļu, par kuru mēs balsojām, — 090121 — kafija grauzdēta, ar kofeīnu. Balsojam par pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju. Jo deputātiem ir par to iebildumi. Līdz ar to mēs balsojam tagad. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 25, atturas — 5. Līdz ar to pozīcija 090121 — kafija grauzdēta, ar kofeīnu, — paliek spēkā esošajā redakcijā. Pirmā lasījuma nobalsotā redakcija netiek atbalstīta. Tagad, lūdzu, balsosim par otru — 090122 — kafija grauzdēta, bez kofeīna. Par pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 14, atturas — 13. Nav kvoruma. Kolēģi, mums jautājumu nav daudz. Es ceru, ka varam sakoncentrēties un izskatīt šos jautājumus. Balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 14, atturas — 21. Pirmā lasījuma redakcija netiek atbalstīta. Līdz ar to paliek spēkā esošā redakcija. Lūdzu tālāk!

 

A.Poča. Tātad nākošais ir par šā likumprojekta otro daļu par pozīciju 2101—10, kur ir deputāta Krištopana priekšlikums — samazināt ievedmuitas nodokļa likmi. Viena procenta pamatlikme — 0,5% likme vislielākās labvēlības režīmam un 0,5 % likme brīvās tirdzniecības režīmam kafijas ekstraktiem, esencēm un koncentrātiem, jeb, kā tautā saka, šķīstošajai kafijai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad nav jābalso. Pieņemts.

 

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 3, atturas — 6. Pieņemts.

 

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 31.novembrim, es atvainojos, oktobrim.

Sēdes vadītājs. 31.oktobris. Ir iebildumi deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

A.Poča. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Jūsu darbam ir nepieciešams rudens sesijā izskatāmais dokuments 1036, kuru iesnieguši 5 deputāti. Tas ir likumprojekts... Grozījumus ir iesnieguši 5 deputāti. Un šā likumprojekta nepieciešamību un steidzamību pamato divi argumenti. Saeima noraidīja Ministru kabineta sagatavotos grozījumus jeb, pareizāk sakot, jauno redakciju likumam “Par zemes nodokli”. Līdz ar to priekšlikumi, kas bija iestrādāti arī saistībā ar atsevišķu teritoriāli administratīvo struktūrvienību pārveidošanos Latvijas pašvaldībās... Pēc pašvaldību iniciatīvas un lēmumiem, respektīvi, vairākiem jaunizveidotiem pagastiem, arī pagastiem, kuriem ir izmainījušās teritorijas, nav noteiktas zemes nodokļa likmes. Līdz ar to praktiski ir ierobežots šiem pagastiem iekasēt savu budžeta pamatieņēmumu pozīciju — zemes nodokli. Tātad šajos grozījumos, kas jums ir iesniegti, ir norādītas šo jauno teritoriāli administratīvo vienību zemes nodokļu likmes attiecīgi tai situācijai, kāda ir šobrīd. Bez tam ir problēma arī ar to, ka esošā zemes nodokļa likuma redakcija vēl joprojām ir noteikusi likmes 1990.gada laikā valstī esošajās valūtas — Latvijas rubļa — vienībās. Bez tam šajā likumā bija noteikts, ka Finansu ministrijai ir jāindeksē atbilstoši inflācijas likmēm, arī atbilstoši inflācijas tempiem arī zemes nodokļa likmes. Arī šī situācija ar šiem grozījumiem ir novērsta, un praktiski tās likmes, kas ir šeit jau jums visiem priekšā dokumentā, ir ar šo indeksāciju. Tas ļoti būtiski atvieglos tieši pašvaldību darbu zemes nodokļa iekasēšanā. Budžeta komisija šos priekšlikumus atbalstīja un ierosināja izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā. Lūdzu, arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni, godātie deputāti, dokuments nr.1036, 1088. Ierosināt steidzamību. Vai kāds vēlas runāt par to? Nevēlas. Lūdzu, tad balsosim. Zvanu! Lūdzu, balsojam par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 4. Steidzamība ir pieņemta.

 

A.Poča. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts.

 

A.Poča. Cienījamā Saeima! Tā kā šeit praktiski deputātiem nav iespējams iesniegt priekšlikumus, jo šeit ir skaitliski izteiktas nodokļu likmes, kas ir aprēķinātas un precizētas atbilstoši tiem noteikumiem, kas pastāv pie šo nodokļu likmes noteikšanas, es lūdzu šo likumprojektu akceptēt otrajā un galīgajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam, nevienam, nevienam deputātam nav iebildumu? Nav iebildumu. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

 

A.Poča. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Par sociālo palīdzību”. Trešais lasījums. Es atvainojos! 6. vēl mums ir. Atsaucu likumprojektu “Par sociālo palīdzību”. Tas būs nākamais. Bet tagad ir likumprojekts “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras, zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm pilsētās”. Jānis Vaivads — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā. “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Vaivads (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es ceru, ka mūsu grūtais ceļš šā likuma pieņemšanā šodien varētu tomēr sekmīgi noslēgties, jo no visām diskusijām tomēr manuprāt ir beidzot atrasts tas atrisinājums, kas ļāva mums sakārtot un arī pareizi izprast šā likuma darbību. Šajā sakarībā komisija turpināja sastrādāties ar Juridisko biroju, un jums priekšā sagatavotais likumprojekts varbūt ir tas vienīgais risinājums šajā sarežģītajā jautājumā, proti, vai mēs ar likumu nosakām jau katras zinātniskās kultūras un izglītības iestādes, jau katras ēkas statusu, vai mēs ar likumu nosakām tikai tās juridisko statusu, dodam juridisko adresi, un tālāk Valsts īpašuma fonds ķeras klāt katrai šai iestādei, precizē tās sastāvu un visu galīgi izvērstu sarakstu par katru šādu iestādi un visām kopumā iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tādā veidā noformējot visu valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu sistēmu līdz pat katrai atsevišķai ēkai. Tas ir viens no pamatprincipiem, kā tikai varēja šo likumu arī uzbūvēt, un tas tagad arī šādā veidā ir darīts.

Otra būtiska problēma bija tā, ka mēs visu laiku strīdējāmies par to, vai tas skar laukus, vai neskar laukus, un kādā kontekstā šis saraksts tiek veidots, proti, par to, ka tas izriet no likuma “Par zemes reformu pilsētās”. Lai atbildētu arī uz šo jautājumu, mēs esam 1.pantu izteikuši nepārprotamā manuprāt redakcijā, tas ir, ka šā likuma mērķis ir noteikt izglītības, kultūras un zinātnes objektu un nacionālo sporta bāžu statusu nolūkā sakārtot zemes īpašuma tiesības Latvijas Republikas pilsētās. Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikā” 12.pantu. Es domāju, ka ar to ir noņemta arī tā pretruna, kas visu laiku ir bijusi, ka mēs īsti nezinām, par ko tad ir runa — par pilsētas zemēm vai par lauku zemēm un tā tālāk.

Vēl es gribētu, pirms mēs ejam konkrēti pa pantiem, pateikt. Proti, dodot jaunu redakciju katram no šiem pantiem, komisija tātad par to iekļaušanu šajā sarakstā ir vienojusies un balsojusi. Tas nozīmē faktiski, ka katrai adresei atsevišķi pretī būtu bijis jābūt arī tādam ierakstam kā — atbalstīt, jo citādi jau šis objekts nevar iekļūt šajā sarakstā. Vienīgi tas mums... izveidot šo dokumentu ļoti tādu... burtiski katram punktam pretī būtu “atbalstīt”. Tad mums būtu šī ailīte nepārtraukti piedrukāta pilna ar “atbalstīt”. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē: ja par kādu objektu izraisās diskusija, tad par to var balsot atsevišķi, un arī šeit tas var tikt izskatīts. Līdz ar to es gribu teikt, ka mēs varētu sākt skatīt šo likumprojektu jau pa pantiem. Par virsrakstu, es domāju, mēs vairs nevaram diskutēt, jo tas iepriekšējās apspriešanas laikā Saeimā tika pieņemts...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, cienījamo referent! Godātie deputāti! Lūdzu, strādājam ar dokumentu nr. 2087b. Vai visiem ir šis dokuments? Ir. Citus dokumentus drusciņ malā nolieciet un šo paņemiet. Tā, sākam.

 

J.Vaivads. Tātad 1.pants ir jau manis nolasītajā redakcijā likts priekšā, un tādu ir iesniedzis Juridiskai birojs. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

J.Vaivads. Tālāk — 2.pants tiek likts priekšā ar jaunu struktūru, tātad izteikt 2.pantu, ka valsts nozīmes izglītības objekta statuss ir šādām iestādēm, tad seko iestāžu saraksts, kurā katrai iestādei iekavās ir norādīta tās juridiskā adrese, lai nebūtu pārpratumu par to, vai tieši šīs adreses objekts ir tas diskusiju objekts, kas ietverams sarakstā, vai tā kā mēs runājām, ka tālāk katru precizē Valsts īpašumu fonds. Tāda ir shēma. Tātad ir priekšlikums izteikt panta virsrakstu šādi — tad nāk jau konkrētais saraksts.

Sēdes vadītājs. Par 2.pantu deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir deputāta Karnupa priekšlikums papildināt ar šo sarakstu. Komisija iepazinās ar šo priekšlikumu un atbalstīja. Tas ir vēl pirms 3.panta, atsevišķa deputāta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

 

J.Vaivads. Tālāk — 3.pantu izteikt redakcijā — valsts nozīmes zinātnes objektu statuss ir šādām iestādēm — un seko konkrēts uzskaitījums. Tikai ar vienu piebildi, tātad no iepriekšējā lasījumā sagatavotā projekta tika svītrota Viļānu mākslīgās apsēklošanas stacija, jo, sīkāk izanalizējot šīs iestādes statusu, to attiecināt uz valsts nozīmes zinātnes objektu nebija iespējams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Vai jūs par visiem otrā lasījuma svītrojumiem ziņojat trešajā lasījumā?

 

J.Vaivads. Jā, ja būs tādi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

J.Vaivads. Tālāk. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā — valsts nozīmes kultūras obejekta statuss ir šādām iestādēm — un konkrētas iestādes ar konkrētām juridiskām adresēm. Ja jūs uzmanīgi iepazināties un varat iepazīties ar šo dokumentu, tad ir izņemti ārā faktiski visi tie neskaidrie objekti, par kuriem nebija skaidrs, ko Kultūras ministrija šajā gadījumā bija domājusi — konkrētu iestādi vai konkrētu vietu — un tagad ir pilnīgi precīzi juridiski sakārtots, ir dotas tiešas juridiskās adreses un tālāk pēc tā strādās Valsts īpašuma fonds.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir svītrots, tātad bija priekšlikums svītrot to, kur arī bija neskaidrības attiecībā uz juridisko statusu, tas ir, izstāžu zāle... ir vienots objekts citā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir deputātu Lagzdiņa un Kreitusa priekšlikums papildināt tieši valsts kultūras nozīmes objektu sarakstu ar valsts arhīvu iestādēm. Jā, varbūt grūtāk bija atrast, bet es domāju, ka tas ir arī vienīgais pareizais risinājums, un mēs tiešām arī arhīvus iekļāvām šajā valsts kultūras nozīmes objektu sarakstā, un tālāk seko konkrētas adreses un konkrētas juridiskas iestādes.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir kultūras ministra Dripes priekšlikums papildināt arī kultūras iestāžu sarakstu ar Rīgas motormuzeju, kas manuprāt ir pašsaprotami un pareizi, un arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir deputātes Rugātes priekšlikums papildināt ar diviem objektiem, tas ir Latvijas Radio un Latvijas Radio un televīzijas centrs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk bija precizējums, ka šajā sarakstā papildus nāk nevis vispār valsts ... vispār kultūrvēsturiski pieminekļi, bet tikai valsts nozīmes, kas savukārt ir definēti likumā par kultūras pieminekļu aizsardzību. Līdz ar to ir pilnīgi saskaņots šis likums ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Tālāk nāk šis saraksts, kas arī jau bija, tas ir par nacionālajām sporta bāzēm, bet tikai izteikt kā atsevišķu pantu. Tātad — nacionālās sporta bāzes, un tālāk seko saraksts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Man rada pārdomas šajā nacionālo sporta bāžu aizsargājamā sarakstā pēdējā 10.pozīcija, jo likuma 1.pants ir tāds, ka šie ir objekti, kuros atrodas šādas valsts dibinātas un finansētas, kā arī vienīgās valsts mēroga attiecīgās nozares izglītības, kultūras un zinātnes iestādes. Tad vispirms sporta bāze, nu, varētu būt izglītības, varbūt, lai gan tas ir, godīgi teikšu, aiz matiem pievilkts klāt pie izglītības iestādēm — sporta bāze. Bet kāpēc man rada pārdomas šis 10.ieraksts? Vispirms tāpēc, ka tas nav valsts īpašums, bet gan municipālais īpašums, tātad šeit ir pretruna, tas nav vienīgais savā nozarē. Bet galvenokārt, kāpēc manī rada pārdomas šis objekts un jautājums par šī objekta likumību šajā sarakstā, ir tāds, kad pēdējo reizi Sporta manēžā notika sacensības, sporta sacensības, cik reizes dienā un kādi sporta veidi realizē savas treniņnodarbības Sporta manēžā. Es personīgi nezinu 1995.gadā nevienas sporta sacensības Sporta manēžā. Tā ir Rīgas municipalitātes komerctirdzniecības iestāde. Un, ja tā vēl ir palikusi nacionālo sporta bāzu sarakstā, tad ir jālabo tas saraksts vai arī jāatjauno sporta nodarbības Sporta manēžā.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... precizēsim procedūru, jo...

 

I.Kreituse. Es ierosinu, ja nevar atbildēt uz jautājumiem, kad tur ir pēdējās sacensības un cik bieži dienā tur trenējas, un kādas sporta grupas, tad Sporta manēžu pagaidām no šī saraksta uz šo brīdi svītrot.

Sēdes vadītājs. Tātad jūsu priekšlikums — svītrot. Bet saskaņā ar Kārtības rulli mēs atsevišķi balsojam par šo redakciju, lai to… vai nu “par”, tad tā paliek, ja “pret”, tad tā tiek svītrota.

 

I.Kreituse. Tātad es esmu... Ja nevar atbildēt, tad “pret”.

 

J.Vaivads. Es nevaru, protams, dot uzreiz izsmeļošu sacensību vai treniņu kalendāru, kas tur tiek realizēts Sporta manēžā. Tas, ka tur treniņi notiek, tas ir fakts. Tālāk, ja mēs runājam par to, ka tas ir municipālais uzņēmums, jā, tā ir municipālā, šī ēka, bet apakšā ir zeme, kas ir ne tikai Rīgas pilsētas zeme, un līdz ar to tam jābūt kopējam vienotam šī īpašuma statusam un no tāda viedokļa... Tā ir arī… kā līdz šim bijusi šajā sarakstā, kas ir sagatavots jau par nacionālajām sporta bāzēm. Tas, ka nacionālās sporta bāzes šajā sarakstā ir vispār, to jau mēs paši vienojāmies 1.pantā, pieņemot 1.panta redakciju, kur mēs skaidri un gaiši esam ierakstījuši, ka nacionālās sporta bāzes. Bet tātad jautājums ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs. Lūdzu!

 

V.Novakšānovs (LZS) . Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka otrajā lasījumā uz trešo tika solīts — nu būs viss kārtībā, ievests un pilnveidots šis saraksts. Bet es varu teikt, ka vajadzēja varbūt rakstiski man ierakstīt, bet ceru, ka viņš būs tas saraksts, bet gribu, lai vēsturē tas ieiet, un varbūt būs vieglāk nokārtot šajos tuvākajos gados to strīdu. Un es vēlētos, lai šajā sarakstā būtu arī Dagdas mūzikas skola, bijusī, tas ir Krāslavā, Krāslavas mūzikas skola, un tieši runa ir par bijušo Krāslavas rajona partijas komitejas māju, lai tā būtu šajā sarakstā un nebūtu vēlāk nekādu strīdu.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, precizēsim...

 

V.Novakšānovs. Krāslavas mūzikas skola.

Sēdes vadītājs. Jā, to mēs saprotam, bet procedūra, kā jūs iesakāt mums procedūru tālāk veidot?

 

V.Novakšānovs. Es.. ja var, lūdzu, šajā sarakstā ierakstīt arī Krāslavas mūzikas skolu.

Sēdes vadītājs. Jā, nu jūs it kā uz manu sirdsapziņu atstājat to, mana sirdsapziņa jāsaskaņo ar Kārtības rulli, kā jūs saprotat. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es runāšu par to apspriežamo pantu, par kuru mēs sākām, tātad par Latvijas Republikas Augstākās padomes apstiprinātajām nacionālajām sporta bāzēm. Tāpat kā visos iepriekšējos pantos, kur bija runa par kultūras un izglītības iestādēm, šīs iestādes visas tika pārskaitītas, neskatoties uz to, vai tie ir privātuzņēmumi, un šeit jau es pagājušajā sēdē, piemēram, pieminējo šo augstskolu “Attīstība”, kura tāpat ir palikusi šajā sarakstā, un šajā gadījumā izvērsās diskusija par Rīgas pilsētas municipālo uzņēmumu — Rīgas Sporta manēža —, palikt vai nepalikt tam šajā sarakstā. Es uzskatu, ka tam ir jāpaliek šajā sarakstā, jo virsraksts ir — par valsts nozīmes objektiem, neatkarīgi no tā, kam viņš pieder. Šajā gadījumā viņš tiešām pieder Rīgas pilsētai, bet varbūt dzīve to spiež, ka nevar uzturēt šādu uzņēmumu, nevar to izmantot tikai treniņiem, tāpēc tur jāielaiž varbūt iekšā tie tirdzniecības uzņēmumi. Un, ja mēs to izņemam no šī valsts nozīmes nacionālo sporta bāzu saraksta, tad šī lielā, savā laikā labi aprīkotā un speciāli vieglatlētikai domātā treniņu manēža tik tiešām izputēs un pārvērtīsies par tirdzniecības centru. Es aicinu atstāt to šajā sarakstā. Un es gribu iebilst arī pret apspriešanas kārtību, jo man arī vairākas reizes… mani ierosinājumi kaut ko svītrot vai izņemt no saraksta, ja nav tāda rakstista ierosinājuma, nemaz nav jābalso, jābalso ir par pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Tās lietas ar procedūru vienmēr ir mainīgas un dažādas. Godātie kolēģi, es nebiju līdz galam varbūt izsvēris šīs lietas, jo šeit jau ir atbildīgās komisijas priekšlikums un līdz to, tad, protams, svītrot… likt uz balsojumu svītrošanu, nevar. Bet, ja deputāte Kreituse pieprasa balsojumu pa daļām, tad šeit ir tas gadījums, ka var atsevišķu daļu balsot. Un pēc tam, protams, ja nobalso “par”, tad tā paliek, ja — “pret”, tad tā nepaliek. Bet deputāte Kreituse, kā es sadzirdēju, ja pareizi sadzirdēju. Vēlreiz, lūdzu, esiet tik laipna, jūs neprasāt balsojumu pa daļām? Neprasa balsojumu pa daļām. Līdz ar to šis jautājums atkrīt, pa starpām bija debates … Voldemāra Novakšānova ierosinājums. Tur lai komentē referents, lūdzu!

 

J.Vaivads. Jā, es arī visnotaļ atbalstu, teiksim, šīs mūzikas skolas kā objekta iekļaušanu šajā sarakstā, bet es neredzu tiešām, kā to varētu tagad izdarīt tieši šajā brīdī. Es gribu teikt, ka neviens likums nav absolūts savā pilnībā un mūžīgs savā pastāvībā, tādēļ var šis priekšlikums tikt sagatavots, un es domāju, ka jebkurā gadījumā šis likums var tikt papildināts.

Sēdes vadītājs. Jā, nu jāizsaka tikai nožēla. Bet tas jautājums bija tik ļoti svarīgs. Tad tiešām laiks bija viņu iesniegt. Bet nu tas nav noticis. Un tagad mums Kārtības rullis trešajā lasījumā neļauj tādu procedūru veikt. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir priekšlikums bijušo 2.pantu izteikt tagad jau kā 7.pantu jaunā redakcijā, tas ir tas princips, ka tālāk šo darbu precizējumu pārņem Valsts īpašuma fonds un apstiprina Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. Tālāk manuprāt arī būtisks ir nākamais pants par to, ka reorganizācijas gadījumos arī tiek pārmantots šis statuss. Un tas ir tagad izteikts kā 8. pants bijušā 3. panta vietā.

Sēdes vadītājs. Par 8. panta redakciju nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir precizēta arī bijušā 4. panta, tagad 9. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tālāk ir deputāta Siliņa kunga priekšlikums, ka šis likums stājas spēkā nākošā dienā pēc tā izsludināšanas. Es domāju, ka tas ir atbalstāms priekšlikums, jo mums tiešām šī likuma steidzamība netika uzturēta līdz galam, bet tas ir tiešām steidzīgs, lai tiktu pie...

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras, zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm pilsētās” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 50 — par, pret — 1, atturas — 4. Pieņemts.

 

J.Vaivads. Varbūt es tikai gribētu skaidrības labad, arī stenogrammas precizitātes labad: radio un televīzijas objektu kopskaits bija trīs.... Rugātes kundze lūdza to precizēt, un es to arī precizēju. Un paldies par atsaucību!

Sēdes vadītājs. Arī starpsauciens no zāles, ka vārds “pilsētās” nav... mēs balsojām par to likumprojektu, kurš ir iesniegts trešajā lasījumā, bet viņš jau tiek nobalsots ar tiem labojumiem un grozījumiem, kuri ir akceptēti trešajā lasījumā, tāpēc šeit nekādas pretrunas nav.

 

Nākamais būtu... par policiju ir noņemts... desmitais — likumprojekts “Par sociālo palīdzību”. Trešais lasījums. Aida Prēdele, Kristīgo demokrātu savienība, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

 

A.Prēdele (KDS). Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir dokuments nr. 2102a, kas ir likumprojekts “Par sociālo palīdzību”, trešā lasījumā sagatavotais dokuments. Komisija no ārpuses, no citām komisijām un no ārpus komisijām esošiem deputātiem nesaņēma nevienu priekšlikumu. Tā ka varētu domāt, ka trešajam lasījumam šis likumprojekts varētu izskatīties pavisam ne tik apjomīgs, kā tas šobrīd ir iznācis, jo pēc būtības trešajā lasījumā itin nekas netiek mainīts. Taču tanī laikā, kad mēs apspriedām likumprojekta “Par sociālo palīdzību” pirmos un otros lasījumus, nebija sagatavota visa sociālās palīdzības likumu pakete un nebija arī pieņemts jumta likums par sociālo palīdzību. Un tad nu, lūk, pamatojoties uz šo te jumta likumu, komisija un tās deputāti sakārtoja redakcionāli šo likumu. Tāpēc arī tas ir... šo labojumu daudzums ir diezgan apjomīgs. Bet es atkārtoju vēlreiz — būtībā labojumu ir ļoti maz vai pat, es teiktu, 95% ir redakcionāla rakstura.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai mēs varam norunāt, ņemot vērā tikko mums izteikto skaidrojumu par šī likuma labojumiem un grozījumiem trešajā lasījumā, vai mēs varam pieņemt varbūt tādu nevis procedūru, bet veidu... Cienījamā referente, piemēram, mums teiks 1. panta tur... 3. vai 2. apakšpunkts vai daļa ir precizēta. Es lūgšu jums: vai jums ir iebildumi... ir vai nav, un tālāk ejam pie nākamā panta. Jo, ja nevēlas kāds deputāts, lai komentētu katru precizējumu, tad, protams, mums būtu vajadzīgs mazāk laika. Bet pie jebkura... vismazākās jebkuras jūsu iebildes vai vēlmes runāt, vai lūgt balsojumu, mēs to darīsim. Vai nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Jā, tāds būtu arī mans lūgums.

Sēdes vadītājs. Un arī cienījamā referente mums to lūdz. Tad sākam? Nav iebildumu? Lūdzu!

 

A.Prēdele. Tātad 1. pants — “Likumā lietotie termini”. Tur ir precizēta redakcija, pirmais teikums... virsraksts ir sakārtots.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav.

 

A.Prēdele. Tālāk. Sociālo un darba lietu komisija aicina papildināt terminu skaidrojumu ar terminu “materiālā palīdzība”. Tas arī ir pieņemts kā jauns termins.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Prēdele. Tālāk. 3. daļā ir precizēta redakcija, jo līdz tam nebija tāda termina “valsts sociālā pabalsta”.

Sēdes vadītājs. Lai mums būtu skaidrība turpmākajā gaitā, tā nav daļa, tas ir punkts. Nav iebildumu? Tālāk.

 

A.Prēdele. Arī 4. punktā ir precizēta redakcija, papildināts ar vārdu “sociālais pabalsts”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 5. punkts ir precizēts, nomainot vārdus “gados vecas personas” ar terminu “pensijas vecuma personas”, jo gados veca persona var justies arī jaunībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Papildināts termins... pieņemts...

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? 2. pants.

 

A.Prēdele. Pētera Elferta, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra, priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 3. pantā komisija arī vēlas, saskaņojot ar likumu “Par sociālo drošību”, izteikt pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 4. pants, precizēta panta redakcija gluži valodnieciski.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 7. pantā arī ir precizēta panta redakcija gluži valodnieciskā veidā un atkal parādās tas pats “pensijas vecums”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Paklausot un uzklausot Juridiskā biroja padomu, mēs esam grozījuši 2. daļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tuvāk mikrofoniem un skaļāk, lūdzu!

 

A.Prēdele. 8. pants. Mēs esam redakcionāli mainījuši un Sociālo un darba lietu komisija to ir darījusi, un tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 9. pants. Arī komisija ir izteikusi 9. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Atbildīgā komisija ir mainījusi vietām 10. un 11. pantu, ne pēc satura, bet gluži formāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 10. pants — precizēta panta redakcija. Atkal ir runa par “pensijas vecuma personām”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 11. pants. Precizēta panta redakcija. Filoloģiski un terminoloģiski.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 12. pants. Pēteris Elferts, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, ir ierosinājis precizēt nosaukumu, un to mēs arī esam izdarījuši.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

A.Prēdele. 13. panta nosaukums ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Un 13. panta 1. punktā Pēteris Elferts, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, ir ierosinājis redakcionālu labojumu, kas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 14. panta 2. punktā arī ir precizēta redakcija ar to, ka tādi noteikumi, kādi šeit ir minēti, jau šobrīd darbojas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Mēs tālāk esam izslēguši 15. pantu, tāpēc es gribu vērst jūsu uzmanību, ka no šī brīža... nē, es atvainojos... šī nav tā vieta. Mēs vienkārši mainām numerāciju, esam izslēguši šo pantu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Es atvainojos, kolēģi, tik tuvu tribīnei mītiņot nevajag... ja? Lūdzu, turpiniet!

 

A.Prēdele. Bez tam šī panta otro daļu mēs esam iekļāvuši 8. panta otrajā daļā, jo šīs normas iekļaujas likumā par sociālo drošību... pirmā un trešā daļa un savukārt 2. daļa 8. panta otrajā daļā mūsu likumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

A.Prēdele. Kā jau es minēju, tātad šeit tomēr situācija veidojas tāda, ka numerācija atpaliek, jo mēs izslēdzām 15. pantu. Šī ir tā vieta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 19. pantā ir izdarīti vairāki labojumi, kurus ir ierosinājis Pēteris Elferts, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Tie ir pieņemti .

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 22. pantā vecajā un 21. pantā jaunajā arī ir izdarīti Pētera Elferta, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra, ierosinātie labojumi, izslēdzot vārdus “no brīža”, aizstāt ar “no dienas”. Redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Un tāds pats labojums ir arī 23. pantā vecajā un 22. pantā jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 24. pantā vecajā un 23. pantā jaunajā ir arī vairāki precizējoši labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Tāpat arī 2. punktā ir Pētera Elferta, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra, redakcijas precizējums, kas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Precizitātes labad — tā ir daļa... Nav iebildumu? Tālāk.

 

A.Prēdele. Arī 3. daļā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 25. pantā vecajā un 24. pantā jaunajā atkal ir precizēta redakcija, ko ierosina Pēteris Elferts...

Sēdes vadītājs. To esam jau akceptējuši citās daļās. Pieņemts. Tālāk!

 

A.Prēdele. 26. pantā vecajā un 25. pantā jaunajā arī ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

A.Prēdele. Tāpat arī 27. pantā vecajā un 26. pantā jaunajā panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Kā arī 27. panta 3. punktā ir neliels Pētera Elferta precizējums, ko komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 28. pantā vecajā redakcijā un 27. pantā jaunajā arī ir izdarīti redakcionāli labojumi. Komisija tos ir izdarījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 30. pantā vecajā un 29. pantā jaunajā arī tāpat ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 33. vecajā un 32. jaunajā redakcijā ir izteikts pants jaunā redakcijā, kur ir tikai vārdu kārtība mainīta, valodnieciski labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 34. pants vecajā un 33. pants jaunajā — ir labojums saskaņā ar likumu “Par sociālo drošību”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Es atvainojos, godātie kolēģi, pēc divām minūtēm pārtraukums. Mums vēl šeit ir 4 lappuses izskatāmas. Pēc pārtraukuma to darīsim? Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Un pēc tam būs divi paziņojumi. Reģistrācija!

Godātie kolēģi! Divi paziņojumi. Pirmais. Vēlos atgādināt, ka Frakciju padome, kurā aicinām piedalīties komisiju vadītājus, tagad pulksten 10.30 sanāk uz īsu sanāksmi Sarkanajā zālē. Jums bija rakstīts, ka Viesu zālē, bet Sarkanajā zālē, tur mums būs ērtāk. Tas ir viens paziņojums. Otrs paziņojums. Deputāts Budovskis... neko gan neesat iesniedzis, bet nu dodaties uz tribīni, cerams, ka...

M.Budovskis (LNNK). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Baltijas asamblejas delegācijas sanāksme Prezidija zālē šinī pārtraukumā. Lūdzu ierasties!

Sēdes vadītājs. Irēna Folkmane, Saeimas sekretāra biedre, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Mariss Andersons, Eduards Berklavs, Gundars Bērziņš, Inese Birzniece, Jānis Bordāns, Jānis Bunkšs, Ilmārs Dāliņš, Aivars Endziņš, Māris Graudiņš, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Raimonds Jonītis...

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns ir zālē.

I.Folkmane. Raimonds Jonītis, Ojārs Kehris, Odisejs Kostanda...

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris ir zālē.

I.Folkmane. Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Valdis Pavlovskis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Jānis Urbanovičs, Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

( P ā r t r a u k u m s )