Rīgas līdzsvarota attīstība — nākotnes vīzija un šīsdienas realitāte

Izstrādājot Rīgas līdzsvarotas attīstības vadlīnijas, pilsētas Dome kā galveno mērķi izvirzījusi uzdevumu saskaņot ekonomisko attīstību ar augstu vides kultūru, sagādājot tagadējai un nākamajām paaudzēm optimālus dzīves, darba un vides apstākļus. Starptautiskajā konferencē “Rīga ceļā uz nākamo gadu simteni”, kas septembra nogalē notika Rīgā, par to referēja Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis . Aicinot viņu uz sarunu, centāmies noskaidrot, kāda ir reālā situācija un nākotnes perspektīvas šais vides un līdzsvarotas attīstības lietās, kas referātā tika aplūkotas vispārīgi, vairāk idejas līmenī.

— Pamatojot prasību pilsētas attīstības plānā iekļaut dabas aizsardzības programmu, jūs īpaši akcentējāt nepieciešamību saglabāt Rīgas dabas mantojumu. Kas šai ziņā paveikts un kas tiek plānots?

— Urbanizācijas gaitā mainās Rīgas dabas vide, ainava un virsūdeņu sistēma. Arvien mazākas kļūst dabiskās sauszemes teritorijas, kuru ekosistēmas palīdz stabilizēt aeroloģiskās un hidroklimatiskās sistēmas un samazināt gaisa piesārņojumu, veicina augu sugu saglabāšanos un kalpo kā augsnes un atmosfēras piesārņojuma indikators. Tās ir arī iedzīvotāju atpūtas vietas. Tās ir daļa no Rīgas tēla, tās savdabības. Rīgas dabas pamatni veido seši galvenie elementi — liegumi, meži, apstādījumi, ūdenstilpes, noteču un krasta joslas un tā sauktās atmatas. Katram no tiem ir savs statuss, apsaimniekošanas veids un darbības stratēģija. Lai šīs sauszemes un ūdens ekosistēmas saglabātos ilgākā laika posmā, mūsu dabas programmā tiek paredzēta bioloģiski vērtīgo teritoriju aizsardzība un šo minēto dabas pamatnes elementu saistīšana vienotā sistēmā. Tiek domāts par lielu savstarpēji saistītu neapbūvētu platību saglabāšanu un savienošanu, par jauniem apstādījumiem pilsētas centrālajā daļā un to sasaisti ar zaļajām teritorijām perifērijā. Blīvās rūpniecības joslas paredzēts pārtraukt ar zaļo zonu sistēmu. Sabiedrībai pieejamas zaļās joslas tiks veidotas Daugavas krastos, salās un gar Rīgas jūras līci.

Zemes reformas gaitā Dome iespēju robežās centīsies paplašināt šo pilsētas sauszemes un ūdens ekosistēmu tīklu. Dabas joslās un apzaļumotajās teritorijās zemes izmantošanas dominante būs dabas resursu saudzēšana un saglabāšana, visām saimnieciskajām aktivitātēm respektējot dabas aizsardzības noteikumus.

Visstingrāk no urbanizācijas ietekmes jāsargā liegumi, kas ir paši trauslākie un svarīgākie dabas pamatnes elementi. Patlaban Rīgā ir pieci šādi liegumi — Daugavgrīvas un Vecdaugavas kompleksie dabas liegumi, Vakarbuļļu un Jaunciema botāniskie liegumi un Krēmeru zooloģiskais liegums. Daugavgrīvas un Vecdaugavas liegums un Vakarbuļļi kā Lielupes grīvas sastāvdaļa ietverti arī Vispasaules dabas fonda projektā.

Par liegumiem vajadzētu izsludināt arī daļu no Spilves pļavām, Zolitūdes (Mūku) purvu, Mīlestības salu, Krievu salas ziemeļu stūri, Mangaļsalas mežu un Kundziņsalas ziemeļu stūri. Vakarbuļļu liegums savukārt būtu jāpaplašina līdz Liedaga ielai.

Liegumu teritorijām jābūt pilsētas vai valsts īpašumā, turpretim meži var būt arī privātīpašumā. Patlaban tiek gatavots īpašs privāto mežu apsaimniekošanas nolikums.

— Par Rīgas pilsētas un ārpilsētas mežiem jūs runājāt kā par svarīgu augu un dzīvnieku valsts daudzveidības saglabāšanas pamatu, atzīmējot to lomu gaisa attīrīšanas un skābekļa reproducēšanas procesos un līdz ar to — cilvēku veselības un labsajūtas veicināšanā. Kā sokas ar visu Rīgai kādreiz piederējušo mežu atgūšanu pilsētas īpašumā?

— Rīgas pilsētai līdz 1940.gadam piederēja apmēram 70 tūkstoši hektāru ārpilsētas mežu, kuru kopējā vērtība bija ap 80 miljoniem latu. Tā kā šie meži nebija ierakstīti Zemesgrāmatā, tagad ir grūti atjaunot īpašuma tiesības. Kaut gan pastāvošā likumdošana to neliedz, pilsētai nāktos izlietot daudz līdzekļu uzmērīšanas darbiem un dokumentu kārtošanai. Jāatzīstas arī, ka nav vēl izstrādātas to mežu izmantošanas programmas, kas jau ir pilsētas īpašumā. Sākt īpašuma tiesību atjaunošanu kavē arī tas, ka pilsētai nav līdzekļu šo lielo teritoriju uzturēšanai un mežu pārvaldes sistēmas reorganizēšanai. Turklāt atgūt nāktos arī izteikti nerentablas teritorijas.

Tomēr būtu neētiski atteikties no pilsētas gadsimtiem krātā īpašuma. Šie pirmās kategorijas meži ir nozīmīga Rīgas zaļās rotas daļa, šajās platībās atrodas arī galvenās dzeramā ūdens ņemšanas vietas. Kaut arī sakarā ar izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli Rīgas apkaimes meži ir stipri izcirsti un noplicināti, ik gadus tajos iespējams iegūt apmēram 100 tūkstošus kubikmetru koksnes, arī kādus 20 tūkstošus kubikmetru eksporta prasībām atbilstošu zāģmateriālu. Tas ļautu segt šo teritoriju uzturēšanas izdevumus. Mazākvērtīgo koksni savukārt varētu izmantot pilsētas siltumapgādei. Ienākumus var dot arī kūdras ieguve un mednieku saimniecības. Te pavērtos iespējas radīt jaunas darba vietas un piesaistīt pilsētas bezdarbniekus. Atgūto īpašumu varētu arī pārdot, iznomāt, mainīt, ieķīlāt vai citādi komerciāli izmantot.

Tomēr pats galvenais — pilsēta kontrolētu zaļo zonu un ūdens ņemšanas vietas un varētu pienācīgi rūpēties par dabas resursu saglabāšanu nākotnei.

— Tieši pirms gada Rīgas Dome apstiprināja pilsētas sabiedrisko apstādījumu attīstības koncepciju, kas paredz apstādījumu vecākās daļas pakāpenisku un metodisku rekonstrukciju. Kā veicies ar šiem darbiem?

— No budžeta piešķirto līdzekļu apjoms diemžēl palicis pagājušā gada līmenī, tāpēc sakarā ar inflāciju tikko izdodas segt parku un dārzu uzturēšanas izmaksas. Pilsētas uzņēmuma “Rīgas dārzi un parki” tehnika ir ļoti novecojusi un nolietota, jo pēdējo piecu gadu laikā nekas jauns nav iegādāts. Izjukuši ar “Ainavu” un “Fēniksu” noslēgtie sadarbības līgumi par kanālmalas apstādījumu sakopšanu un Viesturdārza rekonstrukciju, tāpēc pēdējā laikā nav veikti pat paši nepieciešamākie darbi. Visai kritisks ir arī Grīziņkalna, Miera parka un Dzegužkalna stāvoklis.

Strādāts tiek Ziedoņdārzā, kur kapitālās celtniecības darbiem atvēlēti 26 tūkstoši latu. Jau restaurēta dārznieku māja. Šādas arhitektoniski interesantas dārznieku mājas ir arī Grīziņkalnā un Arkādijas parkā, kas tāpat būtu restaurējamas. Ir izstrādāti Arkādijas parka, Kobes un Norčēpingas dārzu un Mārupītes strūklaku atjaunošanas projekti. Iegādāts sūknis, kas darbina peldošo strūklaku kanālā iepretim Operas namam.

Paredzēts atjaunot un nostiprināt Zemesgrāmatā Rīgas pilsētas īpašuma tiesības uz dārziem un parkiem. Domei jāizslēdz iespēja pārdot vai iznomāt teritorijas, kas perspektīvā varētu tikt izmantotas jaunu Rīgas pilsētas dārzu un parku veidošanai. Uz šādām teritorijām īpašuma tiesības var tikt atjaunotas vienīgi pašai Rīgas pilsētai.

Lai varētu atjaunot Rīgas vecos apstādījumus, jāveido sabiedrisks apstādījumu vecākās daļas rekonstrukcijas fonds. Tajā varētu iesaistīties teritoriāli ieinteresētie uzņēmumi un iestādes, juridiskas un fiziskas personas.

Patlaban akūtākie uzdevumi ir Vecrīgas apstādījumu rekonstrukcija, bulvāru joslas apstādījumu atjaunošana, pilsētas kanāla sakārtošana, Bastejkalna un kanālmalas apstādījumu rekonstrukcija, Daugavas krastmalas apstādījumu sakārtošana un Vērmanes dārza, Arkādijas parka un Grīziņkalna apstādījumu uzlabošana. Apstādījumu vajadzībām jāizveido jauns komposta un trūdzemes ražošanas uzņēmums, jo to iegāde Ādažos un Stopiņos izmaksā visai dārgi.

Katrā ziņā jāatsāk Mārupītes meliorācijas projekta izpilde, lai neaizietu postā tas darbs, kas jau paveikts Arkādijas parka meliorācijā.

— Kā svarīgu komitejas darbības virzienu jūs atzīmējāt rūpes par Rīgas dabiskajām virszemes ūdeņu sistēmām. Kas tad sagādā visvairāk rūpju?

— Šī ūdens sistēma no hidroloģiskā viedokļa ir ļoti sarežģīta. Tā ietver Daugavu, Buļļupi, Mārupi, Juglas ezeru un Ķīšezeru, kā arī pieteci no Rīgas aglomerācijas. Tautsaimniecībā tai ir svarīga funkcionāla nozīme kā transporta ceļiem un ūdens avotiem. Pie ūdeņiem ir arī vislabākā atpūta. Diemžēl antropogēnā slodze ir pārlieku liela. Par to liecina arī ūdeņu augstais piesārņojuma līmenis.

Paredzēts veikt kompleksus pētījumus, lai apzinātu un perspektīvā novērstu piesārņojuma avotus, it īpaši dzeramā ūdens ņemšanas vietu tuvumā. Sadarbībā ar Rīgas rajona un Jūrmalas pašvaldībām jācenšas samazināt piesārņojuma plūsmas. Pie ūdeņiem jāveido labiekārtotas atpūtas vietas.

— Lielu uzmanību Vides aizsardzības komiteja veltī Rīgas gaisa piesārņojuma problēmām. Kas var sekmēt to risināšanu?

— Sadarbībā ar Zviedrijas speciālistiem Rīgā radīta gaisa monitoringa sistēma, kas paredzēta gaisa piesārņojuma kontrolei un regulēšanai. Rīga ir pirmā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kur ieviesta šāda sistēma un līdz ar to radīta iespēja vides aizsardzības jautājumus risināt tehnoloģiski augstā līmenī.

Sistēmas vadība notiek ar ļoti lielas jaudas datora HP 9000 palīdzību, kurā ievadīta vektorizēta Rīgas fiziolģeogrāfiskā karte, kas satur informāciju par pilsētas reljefu un apbūvi. Sistēmai ir pieslēgta speciāla meteoroloģiskā aparatūra, kas novietota Spilves lidostā un divos dažādu augstumu līmeņos mēra vēja ātrumu un virzienu, gaisa spiedienu, vertikālo vēja ātrumu, Saules radiāciju un nokrišņu daudzumu. Informācija tiek nepārtraukti uzkrāta un pārraidīta uz galveno datoru ar modema palīdzību. Šī sistēma savienota ar Zviedrijas firmas OPSIS staciju, kas pašlaik atrodas pie Rīgas Domes ēkas, bet pirms tam tika izmantota mērījumu veikšanai Brīvības ielā. Šī stacija nepārtrauktā režīmā mēra sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda, formaldehīda, ozona, toluola un benzola koncentrāciju.

Ir konstatēts, ka vidējā sēra dioksīda koncentrācija gaisā ir 15 mkg/m3 (maksimāli pieļaujamā diennakts vidējā koncentrācija — MPK šai vielai ir 50 mkg/m3), bet maksimālā koncentrācija ir sasniegusi pat 172 mkg/m3. Beidzoties apkures sezonai, vidējās maksimāli pieļaujamās S02 diennakts vidējās koncentrācijas līmenis mērījumu vietā vairs netika pārsniegts.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem maksimāli pieļaujamā vidējā diennakts koncentrācija slāpekļa dioksīdam ir 40 mkg/m3. Tomēr konstatēts, ka vidējā NO2 koncentrācija pilsētas centrā ir 47,5 mkg/m3, bet maksimālā sasniedz 123 mkg/m3. Mērījumu laikā Brīvības ielā 62% dienu tika novērots MPK pārsniegums, bet 55% gadījumu MPK tika pārsniegta vairāk nekā divas reizes.

Diennakts laikā ozona saturs pilsētas gaisā samazinās rīta (5.00-9.00) un vakara (18.00-20.00) stundās. Tas norāda, ka O3 piedalās transporta līdzekļu izdalītā slāpekļa oksīda oksidēšanā par slāpekļa dioksīdu.

Benzola un toluola koncentrācija gaisā parasti nepārsniedz normu.

Analizējot gaisa piesārņojumu saistībā ar meteoroloģiskajiem apstākļiem, var konstatēt, ka slāpekļa dioksīda koncentrācija pilsētas centrā palielinās, valdot ziemeļrietumu un dienvidaustrumu vējiem, bet attiecībā uz slāpekļa dioksīda piesārņojuma avotiem īpaši jāpatur prātā Rīgas ostas zona.

Rīgā ir apsekotas arī katlu mājas, kas apkures sezonā rada ievērojamu piesārņojumu, jo nav apgādātas ar attīrīšanas ierīcēm.

Zināmas problēmas izraisa arī jaunu degvielas uzpildes staciju celtniecība un autostāvvietu iekārtošana, jo ne vienmēr tiek ņemtas vērā vides tīrības prasības. Veikti izpētes darbi vides piesārņojuma novērtēšanai jaunajā naftas bāzē Mīlgrāvī. Šo metodiku varēs izmantot arī citos objektos. Pakāpeniski uzlabojas sadarbība ar valsts kontroles iestādi — Rīgas reģionālo vides aizsardzības komiteju. Stāvokli vēl vairāk uzlabos Vides aizsardzības pārvaldes jaunā struktūra — rajonu un priekšpilsētu vides aizsardzības inspektori.

Rīgas gaisa piesārņojuma problēmu risināšanā mūsu komiteja par svarīgāko uzskata turpināt gaisa monitoringa sistēmas pilnveidošanu un piesaistīt Zviedrijas valdības līdzekļus.

Bijušās PSRS OND-86 sistēma jānomaina ar AIRVIRO sistēmu emisijas līmeņa novērtēšanai. Gaisa monitoringa sistēma jāizmanto praktisku pilsētas uzdevumu risināšanā.

Jāpēta iespējamās avārijas situācijas, kuru rezultātā varētu veidoties bīstams gaisa piesārņojums.

Jāveic papildpētījumi Rīgas ostas akvatorijā, kas ir viens no visvairāk piesārņotajiem Rīgas pilsētas rajoniem.

Sadarbībā ar Latvijas Televīziju iedzīvotājiem jāsniedz plašāka informācija par Rīgas gaisa piesārņojumu.

Sadarbībā ar Rīgas reģionālo vides aizsardzības komiteju jāpanāk konsekventa soda sankciju piemērošana par gaisa piesārņošanu.

Lai mazinātu transporta radīto gaisa piesārņojumu, jāsāk transporta plūsmu izvērtēšanas un pārveidošanas darbs.

— Pilsētas labiekārtojuma līmeni nosaka arī kanalizācijas sistēmas stāvoklis. Kāds tas ir Rīgā?

— Pilsētas kanalizācijas sistēmā ietilpst saimniecisko un ražošanas notekūdeņu bioķīmiskās attīrīšanas ietaises ar jaudu 384 000 m3 diennaktī, 32 notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas ar 802 km kolektoru, 6 lietus ūdeņu pārsūknēšanas stacijas ar 173 km kolektoru. Kanalizācijas sistēma aptver 92 % pilsētas iedzīvotāju.

Saimniecības notekūdeņu daudzums ir vidēji 221 900 m3 un ražošanas notekūdeņu — vidēji 80 000 m3 diennaktī, kopā — 301 900 m3 diennaktī, kas ir mazāk par notekūdeņu attīrīšanas ietaišu jaudu. Pašlaik gan uz šīm ietaisēm tiek novadīti tikai 220 000 m3 diennaktī. Pilsētas centrālā daļa un Juglā apmēram 82 000 m3 notekūdeņu diennaktī bez attīrīšanas un tiek novadīti Daugavā un Ķīšezerā.

Pilsētas kanalizācijas sistēmai nav pievienoti Buļļuciems, Bieriņi, Rumbula, Berģi, Bukulti, Trīsciems, Vecāķi — Vecdaugava un Mežaparks, kā arī daļa Imantas, Zolitūdes, Pleskodāles, Ziepniekkalna un Katlakalna.

Vietējās bioloģiskās attīrīšanas ietaises darbojas Bolderājā, Jaunciemā, Brekšos un Mangaļos.

Iepriekšējos gados pilsēta koncentrēja lielus budžeta līdzekļus, lai modernizētu notekūdeņu attīrīšanas sistēmu. Tika nodota ekspluatācijā notekūdeņu pārsūknēšanas stacija Duntes ielā un galvenā Daugavas kreisā krasta sūkņu stacija, kā arī daudzi citi objekti. Tomēr galvenais notikums bija Rīgas notekūdeņu bioķīmiskās attīrīšanas kompleksa nodošana ekspluatācijā Daugavgrīvas salā 1992.gadā.

Līdz 1995.gada beigām tiks pabeigts tuneļveida kanalizācijas kolektors no Duntes — Bukultu ielas līdz Ezermalas ielai, kā arī spiedvads no Lizuma līdz Ezermalas ielai. Šis kopējais sadales tīkls ļaus likvidēt mehāniskās kanalizācijas attīrīšanas ietaises Juglā, Ķīšezera krastā un papildus novadīt uz pilsētas bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm vidēji 25 000 m3 notekūdeņu diennaktī.

Investīciju programmas ietvaros paredzēts paplašināt un pilnveidot pilsētas attīrīšanas ietaises līdz 450 000 m3 diennaktī. Izstrādāta arī attīrīšanas ietaišu paplašināšanas koncepcija. Tā paredz intensificēt attīrīšanas procesu, sākuma posmā pielietojot ķīmiskos reaktīvus, kas dos iespēju pieņemt un attīrīt visus Rīgas notekūdeņus un atteikties no lieliem kapitālieguldījumiem attīrīšanas ietaišu paplašināšanai. Čpaša vērība tiks veltīta dūņu apstrādes pilnveidošanai, glabātavas izveidošanai un dūņu tālākas izmantošanas problēmām.

— Un kāda ir pilsētas atkritumu saimniecības stratēģija?

— Uzsākot darbu, pilsētas Dome mantojumā saņēma diezgan nesakārtotu pilsētas atkritumu saimniecību.

Atkritumu izvešana nija faktiski pilnīgi koncentrēta privātās firmas “Hoetika” rokās. Tai diezgan apšaubāmā veidā, kas izraisa šobrīd jau nepierādāmas aizdomas par korupciju, bija uzdāvināts pilsētas īpašums — atkritumu vedamās mašīnas un cita tehnika.

Pilsētas rīcībā ir tikai viena, turklāt mūsdienu prasībām neatbilstoša atkritumu izgāztuve Getliņos, kas piesārņo gruntsūdeņus, radot apdraudējumu dzeramā ūdens horizontiem. Izgāztuves apsaimniekošana bija nodota firmas “Hoetika” pārziņā, tādā veidā vēl vairāk monopolizējot atkritumu saimniecību.

Pilsētai nebija dienesta, kas rūpētos par atkritumu saimniecības attīstību, ja neskaita vienu pilsētas Vides aizsardzības pārvaldes speciālistu.

Sakarā ar transporta un citu izdevumu sadārdzināšanos vēl akūtākas kļūst problēmas, kas saistītas ar atkritumu nelikumīgu izgāšanu dažādās vietās.

Neveiksmīgi bijuši jauna atkritumu poligona vietas meklējumi.

Līdzšinējais pilsētas dalījums 7 gandrīz savstarpēji neatkarīgās pašvaldībās noveda pie tā, ka radās dažādas iniciatīvas bez savstarpējas koordinācijas. Piemēram, iepriekšējā Vidzemes priekš-pilsētas valde bez jebkāda ekonomiskā pamatojuma bija pasūtījusi vācu firmai “Sikom” atkritumu dedzināšanas rūpnīcas priekšprojektu par 60 000 DEM. Tika iztērēti līdzekļi, pretī saņemot diezgan nekvalitatīvu pētījumu, kas nav tālāk izmantojams.

Straujus uzlabojumus pilsētas atkritumu saimniecībā nav iespējams panākt bez ievērojamiem kapitālieguldījumiem, kādu pilsētas rīcībā nav. Augot visām komunālo pakalpojumu izmaksām, ir arī zema iedzīvotāju maksātspēja.

Pilsētas rīcībā bija dāņu firmas “Carl Bro” izstrādātais meistarplāns, kas norāda ceļus, kā uzlabojama pilsētas atkritumu saimniecība.

Uzsākot darbu, Domes vides aizsardzības komiteja pilsētas atkritumu saimniecības sakārtošanu un uzlabošanu uzskatīja par vienu no nozīmīgākajiem uzdevumiem.

Mūsu mērķis ir pakāpeniska virzība uz dalīto atkritumu vākšanu un to otrreizēju pārstrādi, atkritumu saimniecības demonopolizācija, veidojot konkurenci starp dažādiem uzņēmējiem, kas darbojas šajā jomā, un ārvalstu kapitālieguldījumu piesaiste.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju un rēķinoties ar iedzīvotāju ierobežoto maksātspēju, tomēr pakāpeniski jāpalielina maksa par atkritumu savākšanu.

Konsekventi jāievēro princips “piesārņotājs maksā”, pakāpeniski pastiprinot kontroli un atbildību par nelegālu atkritumu izgāšanu.

Ievērojot dāņu speciālistu atzinumus un Pasaules bankas novērtējumu, Rīgas Dome atteikusies no tādām šobrīd finansiālu apsvērumu dēļ nerealizējamām iecerēm kā atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būve, bet pakāpeniski un mērķtiecīgi cenšas sakārtot atkritumu saimniecību.

Rīgas pilsētai izveidojies labs kontakts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tas ļauj attīstīt un koordinēt projektus, kas nav atrisināmi tikai Rīgas līmenī. Pilsēta sekmīgāk nekā līdz šim risina attiecības arī ar Stopiņu pagastu, kura teritorijā ir atkritumu izgāztuve, kas, protams, rada neērtības iedzīvotājiem.

Ņemot vērā, ka jaunas atkritumu deponēšanas vietas izvēle ir neatliekama prioritāte, kas vienlaikus prasa arī ievērojamus kapitālieguldījumus, mēs uzskatām, ka citu lielāku projektu realizācija (biogāzes vai dedzināšanas rūpnīca) var būt iespējama tikai pēc šī projekta realizācijas. Ar Dānijas valdības papildfinansējumu atsākti jaunas izgāztuves vietas meklējumi. Izveidota speciāla komisija vides aizsardzības valsts ministra I.Emša vadībā. Jaunas izgāztuves vietu tomēr neizdevās savlaicīgi apstiprināt, tādēļ uz gadu atlikts Pasaules bankas iespējamais kredīts. Izdarītie pētījumi jaunajai valdībai dod visas iespējas pieņemt lēmumu par izgāztuves vietas izvēli.

Rīgas Domes Vides aizsardzības pārvaldē izveidota Atkritumu saimniecības nodaļa, kur koordinē šīs problēmas risināšanu pilsētā. Atkritumu saimniecības nodaļa izstrādājusi un Rīgas Dome pieņēmusi celtniecības atkritumu un cieto sadzīves atkritumu savākšanas noteikumus. Atsevišķa problēma ir lietoto autoriepu un automašīnu vraku deponēšana vai otrreizēja izmantošana, taču arī šajā jomā ir iestrādes. Jācer, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija risinās jautājumu par bīstamo atkritumu poligona izveidi, jo šis jautājums saskaņā ar likumu ir valsts kompetencē.

Vienotās pašvaldību policijas izveidošana perspektīvā ļaus daudz efektīvāk vērsties pret nelegāliem atkritumu izgāzējiem.

Rīgas Dome kopā ar Stopiņu pagastu izveidojusi pašvaldību SIA “Getliņi – 2”, pārņemot no firmas “Hoetika” izgāztuves apsaimniekošanas funkciju. Izgāztuvē veikti vairāki uzlabojumi. Noslēdzot ar vācu firmu “Nehlsen” līgumu par atkritumu izvešanu Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā, likvidēts “Hoetikas” monopols. Vienlaikus ar firmas “Nehlsen” ienākšanu reāli notiek ārvalstu kapitāla piesaiste. Rīgas Dome tomēr neplāno piešķirt prioritāti kādām konkrētām firmām vai arī prioritāti ārvalstu kapitālam attiecībā pret pašmāju uzņēmumiem. Turpmāk kāda noteikta pilsētas rajona nodošana apsaimniekošanā atkritumu izvedējorganizācijai notikts vienīgi konkursa kārtībā. Savu darbības jomu paplašinājusi arī firma “Hoetika”, pārņemot atkritumu izvešanu pilsētas kapos, kur līdz šim darbi tika veikti pilnīgi neapmierinoši.

Kopā ar dāņu firmu “Carl Bro” (varbūt mazliet lēnāk nekā gribētos”, turpinās darbs pie pilotprojektiem dalītai atkritumu vākšanai vairākos Rīgas rajonos. Šeit būs nepieciešams liels izskaidrošanas darbs, lai iedzīvotājus pakāpeniski pieradinātu pie dalītās atkritumu vākšanas.

Moderna un Eiropas līmenim atbilstoša atkritumu saimniecība prasa lielus izdevumus, tomēr tā ir vienīgā alternatīva sabiedrības virzībā uz līdzsvarotu attīstību.

Bet vides tīrība un līdzsvarota attīstība ir viens no Rīgas Domes politikas pamatprincipiem.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore