Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

Izdarīt likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt termina “zemes gabals” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Zemes gabals — konkrētam zemes īpašniekam vai izmantotājam juridiski noteikta teritorija.”

2. Izteikt 4.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pilsētas dome:

— izskata pārsūdzības kārtībā saņemtos pilsētas zemes komisijas lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes nodošanu īpašumā par maksu un zemes īpašuma kompensāciju un pieņem attiecīgu lēmumu;

— piešķir zemi lietošanā;

— pārdod pašvaldības zemi fiziskajām un juridiskajām personām likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā;

— patur savā rīcībā zemi, kura izmantojama zemes reformas pabeigšanai atbilstoši šā likuma un likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” prasībām.”

3. 6.pantā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

“2) ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi pilsētu pašvaldības pārtrauc zemes piešķiršanu lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām bez bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku piekrišanas, izņemot gadījumus, kad zeme ar speciālu likumu piešķirama valstij svarīgu objektu celtniecībai. Zemes reformas laikā Ministru kabinets pēc pašvaldības priekšlikuma var izdot rīkojumu par zemes pieprasījumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu pašvaldības teritorijā šā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem ēku un būvju īpašniekiem;”;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pilsētu zemes komisijas apkopo zemes pieprasījumus un pieņem lēmumus likumā “Par zemes komisijām” noteiktajā kārtībā.”

4. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Zemes reformas otrā kārta

Zemes reformas otrajā kārtā uz apkopoto pieprasījumu pamata pilsētu domes:

1) izstrādā pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības programmu;

2) izstrādā vai koriģē pilsētas ģenerālplānu atbilstoši ekonomiskās un sociālās attīstības programmai, nodrošina nepieciešamos izejas datus zemes ierīcības projekta sastādīšanai pilsētai, pilsētas kadastra grupai vai atsevišķam zemes gabalam un pēc šo projektu (projekta daļu) sastādīšanas pieņem lēmumus par to apstiprināšanu.”

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8. pants. Zemes reformas trešā kārta

Zemes reformas trešajā kārtā:

1) pilsētu zemes komisijas:

— nodod zemi īpašumā, nokārtojot zemes īpašuma attiecības atbilstoši šā likuma 12.panta noteikumiem;

— dod uzdevumu uzmērīt īpašumā nodoto un lietošanā piešķirto zemi un ierādīt tās robežas dabā;

— izsniedz zemes īpašuma un zemes lietošanas dokumentus;

2) pilsētu pašvaldības:

— piešķir zemi lietošanā;

— veic pašvaldības zemes inventarizāciju;

— precizē pilsētas administratīvās robežas.”

6. 9.pantā:

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) juridiskajām personām, ja bijušie zemes īpašnieki ar testamentu novēlējuši tām savus zemes īpašumus.”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ja zemes īpašuma tiesības līdz 1940.gada 21.jūlijam nebija nostiprinātas zemesgrāmatā, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes nomas — izpirkuma vai izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, pārbaudot šo darījumu likumību un — zemes izpirkšanas gadījumā — konstatējot pirkuma maksas daļēju vai pilnīgu iemaksu.

Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņu īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas nolēmumu.”

7. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

“Visus zemes pieprasījumus izskata attiecīgās pilsētas zemes komisija un pieņem lēmumus likumā “Par zemes komisijām” noteiktajā kārtībā.”

8. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu vai atsevišķu zemes gabalu ierīcības projektos, izņemot gadījumus:

1) ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc 1940. gada 22. jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem (vai to daļām) atsavinājuši likumā noteiktajā kārtībā. Tad pašreizējam ēkas īpašniekam — Latvijas Republikas pilsonim — ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā, kādā tas bija viņa lietošanā apbūvei ēku un būvju atsavināšanas brīdī, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes gabala daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos;

2) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas Republikas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā uzcēluši dzīvojamās ēkas vai arī būvē tās. Tad dzīvojamās ēkas īpašniekam — Latvijas Republikas pilsonim — ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kādās tas tika piešķirts apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Tādas pašas tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā ir arī dārzkopības sabiedrības biedram — augļu dārza lietotājam, ja zeme viņam piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām platībā, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetrus, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas augļu dārza ierīkošanai noteikto minimālo zemes gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama augļu dārza īpašnieka zemes gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos vai tiek piešķirta līdzvērtīga zeme tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Piezīme. Ja šā panta 1. un 2.punktā minētajos gadījumos ēkas īpašnieks nevēlas zemi izpirkt vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940.gada 21.jūlijam, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme tika piešķirta apbūvei, zemes nomas maksas maksimālo lielumu zemes reformas laikā nosakot ne lielāku par zemes (nekustamā īpašuma) nodokli divkāršā apmērā. Ja ēkas īpašnieka pilsonība atzīta saskaņā ar 1995.gada 16.marta likumu “Grozījumi Pilsonības likumā”, bet bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās datumam atjaunotas īpašuma tiesības, šīs zemes nomas maksas maksimālais lielums nedrīkst pārsniegt pusotrkārtīgu zemes (nekustamā īpašuma) nodokli;

3) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti (vai to daļas), kuru sarakstus apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti — ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Tad īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no tām zemēm, kas paliek pašvaldību rīcībā un izmantojamas zemes reformas pabeigšanai atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”.”

9. Izteikt 13.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Zemes īpašuma un zemes lietošanas attiecības nokārto, pamatojoties uz pilsētas domes apstiprināto pilsētas ģenerālplānu, zemes ierīcības projektu un noteiktajām zemes paraugvērtībām. Zemes īpašuma izmantošanas aprobežojumus zemes reformas gaitā pilsētas zemes komisija nosaka, pamatojoties uz šo likumu, pilsētas domes apstiprinātajiem apbūves noteikumiem un citiem atsevišķiem likumiem vai tiesas spriedumiem.

Ja pilsētas zemes komisija sešu mēnešu laikā no brīža, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, nav izskatījusi bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.”

10. Izteikt 18. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki un personas, kas iegūst zemi īpašumā par samaksu, īpašuma tiesību atjaunošanas procesā, kā arī iegūstot zemi īpašumā par samaksu, atbrīvojamas no valsts nodevas maksāšanas.”

11. Izslēgt 22.panta otrajā daļā vārdus “kuras apstiprina Ministru kabinets”.

12. Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Zemi, uz kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vai pašvaldības vārda, var pārdot tikai izsolē, izņemot gadījumus, kad uz šīs zemes atrodas fiziskajām vai juridiskajām personām piederošas ēkas un būves un šīs personas izmanto pirmpirkuma tiesības uz zemi atbilstoši šā likuma 17.pantam. Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pārējie pretendenti līdz 1995.gada 31.decembrim — tikai ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, pēc 1995.gada 31.decembra — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — ar naudu un īpašuma kompensācijas sertifikātiem.”

13. Papildināt likumu ar 24.1pantu šādā redakcijā:

“24.1 pants. Juridisko personu dāvinājumu un citu ar zemes īpašuma tiesībām saistītu darījumu izskatīšanas kārtība

Šā likuma 19. — 21. un 24.pantā minētie noteikumi attiecināmi arī uz gadījumiem, kad juridiskās personas zemi iegūst īpašumā dāvinājuma vai maiņas rezultātā vai arī kā mantisko ieguldījumu, zemes īpašniekam iestājoties uzņēmējsabiedrībā.

Šādos gadījumos pirms zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā Centrālajai zemes komisijai iesniedzams dāvinājuma vai maiņas līguma noraksts vai attiecīgās uzņēmējsabiedrības pārvaldes institūcijas lēmums par pamatkapitāla palielināšanu un ziņojums par mantisko ieguldījumu.”

Pārejas noteikums

Līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie pilsētas domes lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu ir spēkā un ir par pamatu zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 12.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 1. novembrī