Statistika

Par bezdarbu valstī

Nodarbinātības valsts dienesta infrormācija liecina, ka līdz 1995.gada 1.oktobrim valstī reģistrēti 81,8 tūkstoši aktīvi darba meklētāji (1.septembrī — 82,9 tūkstoši). Par bezdarbniekiem atzīti 76,6 tūkstoši cilvēku vai 6,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.septembrī — attiecīgi 77,6 tūkstoši un 6,1%). 1994.gada 1.oktobrī valstī bija reģistrēti 88,7 tūkstoši aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīts 81 tūkstotis cilvēku.

Vairāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 38,1 tūkstotis cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 18,6 tūkstoši cilvēku (1994.gada 1.oktobrī — attiecīgi 35,6 tūkstoši un 11 tūkstoši).

Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,5 tūkstošiem cilvēku, martā — 8,8 tūkstošiem cilvēku, jūnijā — 7,4 tūkstošiem cilvēku, jūlijā — 10,7 tūkstošiem cilvēku, augustā — 7,6 tūkstošiem cilvēku, septembrī — 7,8 tūkstošiem cilvēku.

Vairāk par pusi bezdarbnieku (51%) ir vecumā 30—49 gadi, bet katrs piektais bezdarbnieks (21%) ir jaunietis vecumā līdz 25 gadiem. Tas arī nosaka situāciju, ka bez iepriekšējas darba pieredzes ir neliela daļa bezdarbnieku — 11%.

Bezdarbnieku sadalījums pa profesijām liecina, ka visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur — 20,7 tūkstoši cilvēku vai 27% no kopskaita. Savukārt, vismazāk bezdarbs skāris augstākās kvalifikācijas profesiju grupu — dažāda līmeņa vadītājus — to skaits ir tikai 1,5 tūkstoši cilvēku vai 2% no bezdarbnieku kopskaita.

Tikai 6% bezdarbnieku bija augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku — 33% ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizglītību — 27%. Tas liecina, ka augstāko izglītību ieguvušie spēj labāk orientēties situācijā un var vieglāk atrast darbu.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (53%) ir sievietes.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1995.gada septembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 28,2 tūkstošiem cilvēku vai 37% no bezdarbnieku kopskaita. Šī gada septembrī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā par 630,2 tūkstošiem latu vai vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 22,37.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1995.gada 1.oktobrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 25,0%, Krāslavas — 23,2%, Preiļu — 23,0%, Balvu — 21,6%, Jēkabpils — 16,3%, Daugavpils — 13,6%, Ludzas — 13,4%.

1995.gada deviņos mēnešos ar Nodarbinātības dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 4 tūkstoši cilvēku vai 4,9% no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīti 10,8 tūkstoši cilvēku.

Valstī pastāv arī “slēptais bezdarbs”, kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dikstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā, kas radušies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ.

1995.gada deviņos mēnešos iepriekš minēto iemeslu dēļ valsts sektora uzņēmumos kopā zaudēti 1508 tūkstoši cilvēkdienu, no tiem rūpniecības uzņēmumos — 1201,4 tūkstoši, būvniecībā — attiecīgi 101,9 tūkstoši, transporta un sakaru uzņēmumos — 81,2 tūkstoši. Tas nozīmē, ka 1995.gada deviņos mēnešos minētajos uzņēmumos nevienu dienu nav strādājuši, t.i., bijuši “slēptie bezdarbnieki” 7,9 tūkstoši cilvēku, no kuriem rūpniecībā — 6,3 tūkstoši, būvniecībā — 0,5 tūkstoši, transporta un sakaru uzņēmumos, 0,4 tūkstoši cilvēku.

1995.gada deviņos mēnešos valsts un pašvaldību uzņēmumos, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu “slēptie bezdarbnieki” bija 1,8% apmērā no valsts sektorā strādājošo skaita, no tiem rūpniecībā — 5,8%, būvniecībā — 6,7%, transporta un sakaru uzņēmumos — 0,7%.

Paredzams, ka, pasliktinoties uzņēmumu ekonomiskajam stāvoklim, daļa no “slēptajiem bezdarbniekiem” papildinās reģistrēto bezdarbnieku skaitu.

VSK Darba statistikas daļa