Statistika

Iedzīvotāju viedoklis par ekonomisko situāciju valstī un par savas ģimenes materiālo stāvokli

Valsts statistikas komiteja katru ceturksni veic sabiedriskās domas aptauju par ģimenes materiālās labklājības un ekonomiskā stāvokļa izmaiņām.

Š.g. 2. ceturksnī aptaujā piedalījās 983 mājsaimniecības, tai skaitā 592 (60,2%) pilsētā un 391 (39,8%) laukos. Pētījumā vairākumā pārstāvētas ģimenes ar 1–2 bērniem līdz 18 gadu vecumam (45,4%), 10,8% — pensionāru ģimenes, 7,9% — ģimenes ar 3 un vairāk bērniem, 35,8% — pārējās ģimenes.

1. Apsekojuma apkopojošs rādītājs ir patērētāju “uzticības” rādītājs (konfidences indikators). To aprēķina kā aritmētisko vidējo no 5 jautājumiem, no kuriem divi attiecas uz ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli un nākotnes perspektīvām, nākošie divi — uz vispārējo ekonomisko situāciju valstī pašreiz un nākotnē un viens — uz iespējām iegādāties ilglietošanas preces. Šis rādītājs līdz šim ir negatīvs (-41%). 1995. gada aprīlī dažās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Grieķijā, tas bija -31, Itālijā — -24, Vācijā — -6, bet Dānijā — +8.*)

Patērētāju konfidences indikators š.g. 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, pazeminājies par 6 punktiem un ir iepriekšējā gada attiecīgā laika perioda līmenī. Pilsētās iedzīvotāji ir pesimistiskāk noskaņoti nekā laukos: konfidences indikators š.g. 2. ceturksnī pilsētās bija -44, laukos — -36.

2. Veiktās aptaujas dati liecina par joprojām sabiedrībā valdošo negatīvo vērtējumu kā attiecībā uz savas ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli, salīdzinot ar situāciju pirms 12 mēnešiem, tā arī nākotnes perspektīvām.

Ģimenes pašreizējā materiālā stāvokļa novērtējums* )

*) Vērtējums izteikts procentos no kopējā atbilžu skaita. Pozitīvo atbilžu īpatsvaru apzī-
mē ar “+”, negatīvo — ar “-”, neitrālo — ar “=”. Saldo iegūst sekojoši: S=(“+”) – (“-”).

 

Grūtības respondentiem sagādāja prognozēt savas ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņas tuvāko 12 mēnešu laikā. Vairāk nekā trešā daļa (36,8%) no aptaujātajām ģimenēm nespēja atbildēt uz šo jautājumu.

 

 

Ģimenes materiālā stāvokļa
nākotnes prognozes

Analizējot š.g. 2. ceturksnī veiktās aptaujas rezultātus, varam secināt, ka ģimeņu materiālā stāvokļa vērtējumā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Lielākā daļa aptaujāto mājsaimniecību (80% — 1. cet., 82% — 2.cet.) atzīmē, ka izjūt nopietnas materiālās grūtības: attiecīgi 13% un 15% no tām nonākušas parādos, tikai 11% (š.g. 2. cet.) respodentu atzīmē, ka dzīvo bez kādām rūpēm. Visgrūtāk klājas ģimenēs ar 3 un vairāk bērniem. Tajās 83% respodentu spiesti atzīt, ka viņiem tik tikko pietiek līdzekļu pārtikas iegādei un uzturā nākas no kaut kā atteikties, 7% ģimeņu no kopējā skaita cieš trūkumu. Daudzbērnu ģimenēs trūkumu cieš 10%. Tikai 16% aptaujāto ģimeņu atzīmē, ka tām pilnībā pietiek līdzekļu pārtikas iegādei.

3. Aptaujā tika konstatēts, ka arī vispārējais ekonomiskās situācijas izmaiņu vērtējums ir negatīvs. Respondenti visai pesimistiski vērtē valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanās iespējas tuvākā gada laikā.

 

Pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējums

Ekonomiskās situācijas attīstības perspektīvas

 

Līdzīgi kā ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņas, arī vispārējās ekonomiskās situācijas izmaiņas tuvāko 12 mēnešu laikā nevarēja prognozēt trešā daļa aptaujāto mājsaimniecību (29%).

4. Ievērojama daļa aptaujāto mājsaimniecību (67%) norāda uz cenu pieaugumu, salīdzinot ar 1994.g. 2. ceturksni. To apstiprina arī statistikas dati: 1995.g. 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, cenas pieauga par 26,5% (inflācija kopš š.g. sākuma ir 14,9%). Dzīves dārdzības pieauguma vērtējums 2. ceturksnī bija +47 punkti (1994.g. 2. ceturksnī — +44). Tai pašā laikā aptaujātajās mājsaimniecībās, vadoties no savas pieredzes, prognozēja tālāku cenu pieaugumu. Šā jautājuma atbilžu saldo bija +53 punkti.

 

Dzīves dārdzības izmaiņas salīdzinājumā ar situāciju pirms 12 mēnešiem (atbilžu saldo)

Patēriņa cenu indekss

(pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, procentos)

5. Ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju, kā arī vairākuma ģimeņu pašreizējo materiālo stāvokli, jāatzīst, ka patērētāju pieprasījums ir diezgan zemā līmenī. Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto (60%) atzīst, ka pašreiz nav iespējams kaut ko vērtīgu nopirkt. Liela daļa aptaujāto ģimeņu (53%) apgalvo, ka arī tuvāko 12 mēnešu laikā viņi nevarēs atlicināt naudu šādiem pirkumiem. Tikai 1,4% respondentu tuvākā gada laikā cer atlicināt naudu vērtīgiem pirkumiem. Līdz ar to var secināt, ka tuvākajā laikā nav gaidāmas pieprasījuma uzlabošanās tendences.

 

Mājsaimniecības budžets 1995. gada I pusgadā

 

Šā gada I pusgadā vērojama inflācijas tempu samazināšanās. Patēriņa cenu indekss (PCI) pret iepriekšējo periodu bija šāds: I ceturksnī — 109,0%, II ceturksnī — 106,2%. Mājsaimniecību1 naudas ieņēmumiem2 (rēķinot uz mājsaimniecības locekli) 1995.g. I pusgadā salīdzinājumā ar 1994.g. I pusgadu pieaugot par 30,9%, bet PCI (inflācija) — par 26,3%, iedzīvotāju pirktspēja šajā laika posmā palielinājās vidēji par 3,6%, kā rezultātā nedaudz uzlabojās ģimeņu materiālais stāvoklis.

 

1 Valsts statistikas komiteja 1995.g. I pusgadā apsekoja 988 mājsaimniecības.

2 Naudas ieņēmumu summā nav ietverta tā naturālo ienākumu daļa, ko mājsaimniecības iegūst no savas saimniecības un izlieto personīgajam patēriņam.

 

 

Ienākumi un sociālais stāvoklis

1. Mājsaimniecību bruto naudas ieņēmumu (pirms nodokļu nomaksas) pieaugumu dažās saimniecību kategorijās 1995.g. I pusgadā salīdzinājumā ar 1994.g. I pusgadu raksturo zemāk ievietotā tabula:

(uz mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

Visas Tai skaitā

mājsaimniecības pilsētās laukos

1994.g. I pusgads 36,78 42,04 27,17

1995.g. I pusgads 48,15 55,89 34,28

1995.g. I pusgads pret

1994.g. I pusgadu, % 131 133 126

 

2. Mājsaimniecību naudas ieņēmumu sastāva pārmaiņas pārskata periodā raksturo sekojošās tabulas dati:

(uz mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

1994.g. 1995.g. 1995.g. Ieņēmumu struktūra, %

I pusgads I pusgads I pusgads

pret 1994.g. 1994.g. 1995.g.

I pusgadu, % I pusgads I pusgads

Visi naudas ieņēmumi 36,78 48,15 131 100 100

tai skaitā:

darba samaksa 24,23 33,82 140 65,8 70,2

ienākumi no

sabiedriskajiem

fondiem 6,73 7,86 117 18,3 16,3 no tiem:

pensijas 3,92 5,08 130 10,6 10,6

pabalsti 2,34 2,30 98,1 6,4 4,8

ienākumi no

personiskās

saimniecības 2,03 2,22 109,0 5,5 4,6

pārējie ieņēmumi 3,79 4,25 116 10,4 8,9

 

3. Pilsētu un lauku mājsaimniecību ienākumu avotus raksturo tālāk
ievietotā tabula: (uz mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

Mājsaimniecības pilsētās Mājsaimniecības laukos

1994.g. 1995.g. 1994.g. 1995.g.

I pusgads I pusgads I pusgads I pusgads

Visi naudas ieņēmumi 42,04 55,89 27,17 34,28

tai skaitā:

darba samaksa 30,73 42,72 12,33 17,85

ienākumi no

sabiedriskajiem fondiem 6,75 8,03 6,70 7,55

no tiem:

pensijas 4,13 5,32 3,52 4,66

pabalsti 2,02 2,04 2,94 2,77

ienākumi no

personiskās

saimniecības 0 0 5,75 6,19

pārējie ieņēmumi 4,56 5,14 2,39 2,69

 

4. Atšķirīgi ir bijuši naudas ieņēmumu rādītāji pilsētu un lauku mājsaimniecībās (1995.g. I pusgada rādītāji mīnus 1994.g. I pusgada rādītāji):

(uz mājsaimniecības locekli, Ls)

Naudas ieņēmumu pieaugums Pieauguma struktūra, %

1995.g. I pusgadā

Visas tai skaitā Visas tai skaitā

mājsaim- pilsētās laukos mājsaim- pilsētās laukos

niecības niecības

Visi naudas ieņēmumi 68,21 83,08 42,62 100 100 100

tai skaitā:

darba samaksa 57,56 71,91 33,14 84,4 86,6 77,8

ienākumi no

sabiedriskajiem

fondiem 6,77 7,68 5,13 9,9 9,2 12,0

ienākumi no

personiskās

saimniecības 1,10 0,02 2,62 1,6 0,0 6,1

pārējie ieņēmumi 2,78 3,47 1,73 4,1 4,2 4,1

 

5. Pārskata periodā iezīmējās tendences bezdarba samazināšanās virzienā. 1995.g. jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju nodarbinātības dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājies par 7,2 tūkst. jeb par 4,5% un bija 77,9 tūkst. Šajā laika posmā bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā saruka no 6,4% līdz 6,1%. Taču jāpiebilst, ka bezdarba līmenis laukos, sevišķi Latgalē, ir augstāks nekā pilsētās. Tas negatīvi ietekmē lauku iedzīvotāju dzīves līmeni.

6. Joprojām turpinās iedzīvotāju mantiskā noslāņošanās. Trūcīgajās ģimenēs1 naudas ieņēmumu līmenis 1995. gada I pusgadā bija par 57% zemāks nekā vidējais un par 78% zemāks nekā materiāli nodrošinātās ģimenēs2. Mazturīgo ģimeņu ienākumi veidoja tikai 46% no krīzes iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības.

 

1 Šeit un turpmāk — trūcīgās ģimenes, kuru naudas ieņēmumi, rēķinot uz ģimenes locekli, bija līdz Ls 30,00 mēnesī.

2 Materiāli nodrošinātās ģimenes, kuru naudas ieņēmumi, rēķinot uz ģimenes locekli, bija Ls 70,01 un vairāk mēnesī.

 

Viens no maznodrošināto ģimeņu zemo ienākumu iemesliem ir ievērojamais apgādājamo, proti, bērnu (vecumā līdz 16 gadiem) skaits šajās ģimenēs. Bērnu īpatsvars trūcīgajās ģimenēs pārskata laika posmā bija 43%, bet caurmērā apsekotajās ģimenēs šis rādītājs veidoja tikai 29% (pārtikušajās — 14%). Piebildīsim, ka pabalsti bērniem šā gada I pusgadā, rēķinot uz ģimeni, bija Ls 18,51 (Ls 3,09 mēnesī) jeb 2,6% no ģimeņu naudas kopieņēmumiem. Trūcīgajās ģimenēs tie bija lielāki —
Ls 38,77 pusgadā (Ls 6,46 mēnesī) jeb 9,4% no šo ģimeņu naudas ieņēmumiem.

7. Salīdzinājumā ar 1994.g. I pusgadu, kad aptaujāto mājsaimniecību vidējie naudas ieņēmumi bija par 6,1% zemāki par krīzes iztikas minimumu, 1995.g.
I pusgadā tie pārsniedza minēto rādītāju par 6,8%, kas redzams no tālāk ievietotās tabulas datiem:

(uz mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

1994.g. I pusgads 1995.g. I pusgads

Mājsaimniecības naudas ieņēmumi,

rēķinot uz vienu tās locekli 36,78 48,15

Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma

preču un pakalpojumu groza vērtība 49,63 61,64

Viena iedzīvotāja krīzes iztikas minimuma

preču un pakalpojumu groza vērtība

(pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem) 39,19 45,09

Mājsaimniecības naudas ieņēmumi

uz vienu tās locekli, % pret:

pilnu iztikas minimumu 74 78

krīzes iztikas minimumu 93,9 106,8

 

 

Mājsaimniecību izdevumu struktūra

1. Mājsaimniecību naudas ieņēmumu pieauguma rezultātā uzlabojusies to izdevumu struktūra. Samazinājies izdevumu īpatsvars pārtikai, pakalpojumiem, bet palielinājies nepārtikas preču iegādei (uz mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls).

1995.g. Izdevumu struktūra, % 1994.g. 1995.g I pusg. pret

I pusg. I pusg. 1994.g. 1994.g. 1995.g. I pusg., % I pusg. I pusg.

Visi naudas izdevumi 35,66 46,85 132 100 100

tai skaitā:

pārtikai 15,73 19,01 121 44,1 40,6

nepārtikas precēm 6,90 9,52 138 19,3 20,3

alkoholiskajiem dzērieniem 0,54 0,70 130 1,5 1,5

maksas pakalpojumiem 6,99 9,10 130 19,6 19,4

no tiem maksa par dzīvokļa īri un

komunālajiem pakalpojumiem 4,24 5,44 128 11,9 11,6

nodokļi 2,84 5,23 184 9,0 12,2

citi izdevumi 2,66 3,29 124 7,5 7,0

2. Pārtikušajās ģimenēs naudas izdevumu struktūra ir ievērojami labvēlīgāka nekā mazturīgajās, kur pārāk liels ir izdevumu īpatsvars uzturam un pakalpojumiem, bet mazs — nepārtikas precēm (uz mājsaimniecības locekli mēnesī):

Mājsaimniecības locekļa vidējie mēneša

naudas ieņēmumi 1995.g. I pusgadā

līdz 30,00 70,01 un vairāk

Ls % Ls %

Visi naudas izdevumi, Ls 20,92 100 87,19 100

tai skaitā:

pārtikai 11,52 55,1 28,55 32,8

nepārtikas precēm 3,52 16,8 19,92 22,8

alkoholiskajiem dzērieniem 0,31 1,5 1,32 1,5

maksas pakalpojumiem 3,81 18,2 13,45 15,4

no tiem maksa par dzīvokļa īri un

komunālajiem pakalpojumiem 2,33 11,1 7,60 8,7

nodokļi 0,73 3,5 13,52 15,5

citi izdevumi 1,03 4,9 10,43 12,0

 

3. Jāatzīmē, ka maznodrošinātajās ģimenēs naudas izdevumi 1995.g. I pusgadā joprojām pārsniedz to ieņēmumus (par 0,9%) (uz mājsaimniecības locekli mēnesī Ls):

Mājsaim- Naudas Naudas Izdevumi

niecību ieņēmumi izdevumi pret ieņē-

skaits, % mumiem, %

 

Viss mājsaimniecības 100 48,15 46,85 97,3

tai skaitā

ar mājsaimniecības

locekļa vidējiem

mēneša

naudas

ieņēmumiem

1995.g. I pusgadā, Ls:

līdz 30,00 22,5 20,73 20,92 100,9

30,01–40,00 16,9 35,05 34,88 99,5

40,01–50,00 16,3 44,83 43,98 98,1

50,01–60,00 11,5 54,59 53,72 98,4

60,01–70,00 9,1 64,44 61,96 96,1

70,01 un vairāk 23,7 93,73 87,19 93,0

 

4. 1994.g. II ceturksnī 7,5% aptaujāto ģimeņu atbildēja, ka ir labi apstākļi, lai krātu naudu, bet 1995.g. II ceturksnī šis rādītājs bija tikai 2,9%. Savukārt šajā pašā laikā no 67,4% līdz 82,1% palielinājās to respondentu skaits, kuri apgalvoja, ka naudas uzkrāšanas apstākļi ir nelabvēlīgi. Kopumā atbilžu negatīvais saldo pārskata periodā palielinājies no 59,9% līdz 79,2%. Šeit vērojama banku krīzes negatīvā ietekme.

 

 

Ģimeņu uzturs

1. Mājsaimniecību naudas izdevumi pārtikai 1995.gada I pusgadā, rēķinot uz mājsaimniecības locekli, palielinājās par 20,8% un sasniedza Ls 19,01 mēnesī. Tajā pašā laikā pārtikas PCI (bez alkoholiskajiem dzērieniem) pieauga par 15,2%. Tādējādi ģimeņu pirktspēja šīm precēm ir nedaudz palielinājusies (par 4,9%). Naudas izdevumu īpatsvars uzturam mājsaimniecību kopizdevumos ir sarucis no 44,1% 1994.gada I pusgadā līdz 40,6% 1995.gada I pusgadā.

Pirktspējas celšanās rezultātā mājsaimniecībās par 26% palielinājies augu eļļas patēriņš (no 2,42 kg uz ģimenes locekli 1994.g. I pusgadā līdz 3,05 kg 1995.g.
I pusgadā), par 5,8% — olu, par 5,5% margarīna un citu taukvielu, par 4,7% — dārzeņu un ķirbjaugu, par 3,8% — gaļas un gaļas izstrādājumu, par 3,2% — piena un piena produktu patēriņš. Tajā pašā laikā krities augļu un ogu (par 11%) , kartupeļu (par 5,2%), zivju un zivju produkcijas (par 4,4%) patēriņš. Šo produktu patēriņa kritums saistīts gan ar piedāvājuma samazināšanos, gan ar straujo cenu celšanos. Piemēram, kartupeļiem cena pārskata periodā cēlusies 2,4 reizes.

2. Ievērojami zemāks 1995.g. I pusgadā bija pārtikas produktu patēriņš mazturīgajās ģimenēs ne tikai salīdzinājumā ar pārtikušajām, bet arī ar vidējo patēriņa līmeni (uz mājsaimniecības locekli, kilogramos):

Mazturīgās

Visas Mazturīgās Pārtikušās mājsaimniecības % pret

mājsaim- mājsaim- mājsaim- visām pārtikušajām

niecības niecības niecības mājsaimn. mājsaimn.

Gaļa un

gaļas izstrādājumi

(pārrēķināti gaļā) 26,33 17,95 36,45 68 49

Piens un

piena produkti

(pārrēķināti pienā) 163,50 135,91 202,60 83 67

Zivis un

zivju produkcija

(pārrēķināti zivīs) 5,69 4,08 6,84 72 60

Olas (gabalos) 107 74 146 69 51

Maize un

labības produkti

(pārrēķināti miltos) 44,47 41,63 48,05 93,6 87

Kartupeļi 52,93 49,31 60,49 93,2 82

Dārzeņi un

ķirbjaugi 26,98 18,14 38,80 67 47

Augļi un ogas

(pārrēķinātas

svaigās) 13,80 7,55 22,17 55 34

Cukurs

(ieskaitot izlietoto

konditorejas

izstrādājumos) 11,72 9,43 15,07 80 63

Margarīns un

citas taukvielas 1,44 1,42 1,92 98,6 74

Augu eļļa 3,05 2,42 3,36 79 72

 

3. Zināmas daļas pārtikas produktu patēriņa palielināšanās rezultātā mazliet augusi ģimeņu dienas uzturdevas enerģētiskā vērtība un barības vielu daudzums. Salīdzinājumā ar 1994.gada I pusgadu uztura kaloritāte šā gada I pusgadā kļuvusi lielāka par 2,8%, olbaltumvielu daudzums — par 4,1%, taukvielu — par 5,8%, ogļhidrātu — par 0,5%.

Aptaujāto mājsaimniecību dienas uztura enerģētiskā vērtība un barības vielu daudzums 1995.gada I pusgadā attiecībā pret minimālo normatīvu redzams nākošajā tabulā:

Visas Mazturīgās Pārtikušās minimālais Pret normatīvu, % mājsaim- mājsaim- mājsaim- normatīvs1 visas mazturīgās pārtikušās

niecības niecības niecības māj- māj- māj-

saim- saim- saim-

niecības niecības niecības

Olbaltum-

vielas, g 62,8 51,7 78,1 76,1 68 102,6

tai skaitā

dzīvnieku

izcelsmes 37,4 28,6 49,1 38,6 96,9 74 127

Taukvielas,

g 94,5 75,8 119,6 95,6 98,8 79 125

tai skaitā

dzīvnieku

izcelsmes 64,6 50,6 84,2 19,6 3,3 reizes 2,6 reizes 4,3

reizes

Ogļhidrāti,

g 304,5 270,0 353,4 331,7 91,8 81 106,5

Enerģētis-

kā vērtība,

kkal 2333 1980 2819 2517 92,7 79 112

Jāpiebilst, ka apsekotajās mājsaimniecībās uzturā pārāk daudz lieto dzīvnieku izcelsmes taukvielu, bet nepietiekami — augu izcelsmes olbaltumvielu.

 

1 Šos normatīvus aprēķinājis Latvijas tirgus pētīšanas institūts.

 

 

Ģimeņu izdevumi nepārtikas precēm

1. Mājsaimniecības naudas izdevumu augšanas tempi nepārtikas precēm 1995.gada I pusgadā salīdzinājumā ar 1994.gada I pusgadu (rēķinot uz mājsaimniecības locekli) bija straujāki (138,1%), nekā šo preču cenu celšanās tempi (nepārtikas preču PCI — 131,9%). Mājsaimniecību pirktspējas celšanās rezultātā (par 10,5%) palielinājies naudas izdevumu īpatsvars nepārtikas preču iegādei mājsaimniecību kopizdevumos no 19,3% līdz 20,3%. Pieaudzis tādu preču pirkumu apjoms (rēķinot uz mājsaimniecību) kā apavi (par 26%), zeķes (par 23%), rokas un kabatas pulksteņi (par 30%), tualetes ziepes (par 40%), saimniecības ziepes
(par 11%), trikotāžas veļa (par 6,1%).

 

 

Maksas pakalpojumi

1. Mājsaimniecību naudas izdevumi pakalpojumiem 1995.gada I pusgadā salīdzinājumā ar 1994.gada I pusgadu, rēķinot uz mājsaimniecību, palielinājās par 30% (pilsētnieku mājsaimniecībās — par 31%, laucinieku mājsaimniecībās — par 26%) un sasniedza Ls 23,10 mēnesī (attiecīgi Ls 26,62 un 14,81 mēnesī).

Mājsaimniecību naudas izdevumu pārmaiņas pakalpojumiem ir sekojošas
(uz mājsaimniecību mēnesī, Ls):

			1995.g	Izdevumu struktūra, %
	1994.g. 1995.g. I pusg. pret
	I pusg.	I pusg.	1994.g.	1994.g.	1995.g.
			I pusg., %	I pusg.	I pusg.
Naudas izdevumi
pakalpojumiem	17,74	23,10	130	100	100
tai skaitā:
komunālie,
kultūras un
citi pakalpojumi	15,45	20,54	133	87,1	88,9
no tiem:
dzīvokļa īres un
komunālo pakalpojumu
apmaksa	10,14	13,32	131	57,2	57,7
tai skaitā maksa par:
dzīvojamo platību	1,49	1,96	132	8,4	8,5
apkuri	3,99	5,98	150	22,5	25,9
elektroenerģiju	1,23	1,39	113	7,0	6,0
gāzi	1,35	1,41	104,4	7,6	6,1
ūdeni un
citiem pakalpojumiem	2,08	2,58	124	11,7	11,2
sadzīves
pakalpojumiem	2,29	2,56	122	12,9	11,1

2. Maksas pakalpojumu cenu pieaugums pārskata periodā pret salīdzināmo laikposmu ir bijis lielāks (43,9%) nekā vidējais mājsaimniecību izdevumu pieaugums pakalpojumiem (30,2%). Tādējādi mājsaimniecību maksātspēja šiem mērķiem ir sarukusi par 9,5%.

Sevišķi smags stāvoklis bija mazturīgajās mājsaimniecībās, kuras 1995.g.
I pusgadā dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksai bija spiestas iztērēt 60,1% no naudas izdevumiem pakalpojumiem vai 11,1% no visiem naudas izdevumiem. Tai pašā laikā šo mājsaimniecību zemais maksātspējas līmenis nav ļāvis pilnībā savlaicīgi norēķināties par minētajiem pakalpojumiem.

Valsts statistikas komiteja