Diplomātija

Latvija un Rietumi: prioritātes

ASV Informācijas dienesta (USIS) Latvijas biroja sagatavotais komentārs.

"Latvijas Vēstneša” rīcībā to laipni nodeva ASV vēstniecības pirmais sekretārs Filips Aivs.

Latvijas mērķtiecīgā apņemšanās sekot demokrātijas idejai un integrēties Rietumos ir pamats ilgstošām partnerattiecībām ar Ziemeļamerikas un Rietumeiropas demokrātiskajām valstīm. Saeimas pārliecinoši ratificētais Latvijas asociatīvais līgums ar Eiropas Savienību un 13.oktobrī Valsts prezidenta un valdības parakstītais pieteikums par uzņemšanu Eiropas Savienībā bija būtiski pasākumi Latvijas integrēšanās stratēģijas realizācijā. Visas 6.Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir apņēmušās atbalstīt Latvijas ātru iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvija ir arī aktīva dalībniece Eiropas Padomē un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā. Šoruden Latvija tiek pilnībā iesaistīta konsultācijās par NATO nākotni gan Briselē, gan arī tepat Rīgā. Šīs uzrunas un semināra mērķis ir piedāvāt Latvijai un Rietumiem konkrētus, kopīgus pasākumus, kas paātrinātu integrācijas procesu un ļautu Latvijai kļūt par pilntiesīgu Rietumeiropas brīvo valstu sabiedrības locekli.

Pirmkārt, ir nepieciešams nostiprināt demokrātiju, fundamentālo cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. Rietumu atbalsts un sadarbības iespējas joprojām būs pieejami Latvijai, kamēr tā veido modernu tiesu sistēmu un neatkarīgu, profesionālu tiesnešu kopumu, kas spēj nodrošināt godīgu un efektīvu tiesas procesa īstenošanu. Latvija ir guvusi lielus panākumus, izveidojot juridisku struktūru, kas aizstāv fundamentālās cilvēktiesības un piedāvā katram indivīdam iespēju pilnībā piedalīties valsts politiskajā, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Naturalizācijas pārvaldes un Cilvēktiesību biroja atvēršana pierāda, ka Latvija ir nolēmusi šos likumus pilnībā un godprātīgi izpildīt. Viens no Latvijas jaunās valdības vissvarīgākajiem uzdevumiem būtu nodrošināt šīm iestādēm politisko atbalstu un visus vajadzīgos resursus efektīvam darbam.

Mūsdienu organizēto noziedzību neiegrožo nacionālās robežas, tāpēc tā rada arvien pieaugošos draudus pasaules brīvo valstu mieram un labklājībai. Neviena valsts nevar tai efektīvi pretoties vienatnē. Tikai ciešas koordinācijas un sadarbības ceļā mēs būsim spējīgi pasargāt mūsu tautas no starptautiskās organizētās noziedzības, vienlaikus saglabājot brīvas un demokrātiskas valsts iestādes. Amerikas Savienotās Valstis un citas Rietumu valstis ir gatavas sadarboties ar Latviju arvien ciešāk, lai cīnītos pret organizēto noziedzību un terorismu.

Otrkārt, ievērojams tirdzniecības apjoms ar Rietumvalstīm un Rietumu kapitāla ieguldījumu pieaugums radītu jaunu atbalstu ekonomiskai attīstībai un tirgus reformām Latvijā. Palielinoties tirdzniecībai un ieguldījumiem, veidotos jaunas, savstarpēji izdevīgas sadarbības formas un pieaugtu Latvijas drošība un labklājība. Turklāt Latvijai tas nodrošinātu kapitāla ieplūšanu un tirgus pieredzi, kas tai ir tik vajadzīgs, lai tālejošas strukturālās reformas papildinātu makroekonomikas stabilitātes politiku.

Rietumu ieguldītāji rūpīgi salīdzina sadarbības iespējas Latvijā ar iespējām citās Viduseiropas un Baltijas valstīs. Ieguldītāju uzticību Latvijas ekonomiskajos apstākļos varētu stiprināt, ja jaunā Latvijas valdība apņemtos nodrošināt stabilu, starptautiski konvertējamu nacionālo valūtu, tirgus un ekonomisko reformu paātrināšanu, kā arī noteikti rīkotos, lai pārvarētu budžeta un banku krīzes un nodokļu nemaksāšanu, kas apdraud Latvijas ekonomiku. Iespējamiem ieguldītājiem ir vajadzīgs labvēlīgs juridiskais un administratīvais klimats, tai skaitā:

1) skaidra apņemšanās paātrināt privatizācijas procesu, izmantojot taisnīgas un pilnībā pārskatāmas metodes un piedāvājot iespēju ieguldīt līdzekļus daudz-sološos uzņēmumos;

2) intelektuālā īpašuma pienācīga aizsardzība;

3) Rietumu uzņēmēju darbības veicināšana Latvijā. Piemēram, būtu svarīgi atcelt vīzas ASV pilsoņiem, kas Latvijā ierodas īslaicīgiem apmeklējumiem, un izsniegt ASV uzņēmējiem, kuri uzturas Latvijā, daudzkārtējas iebraukšanas vīzas, kas derīgas vienu gadu.

Turklāt pasaules pieredze skaidri rāda, ka ieguldītāji meklēs iespējas citur, ja viņu saprātīgie un abpusēji izdevīgie piedāvājumi sastapsies ar birokrātiju un politiskiem šķēršļiem. Jebkura veida protekcionisms kavē tirdzniecības darbību un kapitāla ieguldījumus, kā arī apdraud labklājību.

Treškārt, Latvija un Rietumi var stiprināt mieru un stabilitāti Baltijas reģionā un Eiropā, paplašinot sadarbību drošības jautājumos. Augustā Latvijas bruņoto spēku pārstāvji pirmo reizi piedalījās manevros ASV, kas notika NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros, un Saeima nesen pilnvaroja Latvijas militāro vienību piedalīties miera uzturēšanā bijušajā Dienvidslāvijā. Baltijas miera uzturēšanās bataljona mācību centrā Ādažos latviešu, igauņu un lietuviešu karavīri teicami izmanto tehniku, ko sagādāja Rietumvalstis. Gandrīz ik nedēļu notiek kāda pieredzes vai apmaiņas programma starp Rietumvalstu un Latvijas virsniekiem un karavīriem.

Tātad ir radīts stabils pamats turpmākai sadarbībai visos līmeņos Rietumu un Latvijas aizsardzības iestādēs. Šīs arvien stiprākās sadarbības saites ir vitāli svarīgas Latvijai laikā, kad tā attīsta modernus militāros spēkus uz demokrātiskiem un civilās kontroles pamatiem, ieviešot uzbūves principus, apmācības un tehniku, kas arvien vairāk līdzinās NATO un Rietumeiropas Savienības standartiem. Paplašināta sadarbība ar Rietumvalstīm drošības jomā dod lielākas iespējas Latvijai piedalīties Eiropas jaunās drošības kārtības veidošanā kā pilntiesīgai partnerei.

Šīs prioritātes veido pamatu plašām un dinamiskām partnerattiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Rietumeiropu, kas nostiprinās Latvijas neatkarību, suverenitāti un labklājību. Efektīvi sadarbojoties, Latvija un tās partneri Ziemeļamerikā un Rietumeiropā var gūt lielus panākumus savstarpējās drošības un labklājības nostiprināšanā, vienlaikus aktīvi piedaloties jaunas Eiropas drošības struktūras veidošanā.

Svarīgākie punkti:

* Nepieciešamība nostiprināt demokrātiju, fundamentālo cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. Latvija jau ir spērusi nozīmīgus un pozitīvus soļus, nodibinot Naturalizācijas pārvaldi un Cilvēktiesību biroju. Būtiska ir arī cieša sadarbība cīņā pret starptautisko organizēto noziedzību, vienlaikus saglabājot brīvas un demokrātiskas valsts iestādes;

* Ievērojams tirdzniecības apjoma ar Rietumvalstīm un Rietumu kapitāla ieguldījumu pieaugums radītu jaunu atbalstu ekonomiskai attīstībai un tirgus reformām Latvijā. Iespējamiem ieguldītājiem ir vajadzīgs labvēlīgs juridiskais un administratīvais klimats, tai skaitā iespēja ieguldīt līdzekļus daudzsološos uzņēmumos, intelektuālā īpašuma pienācīga aizsardzība un Rietumu uzņēmēju darbības veicināšana Latvijā;

* Latvija un Rietumi var paplašināt sadarbību drošības jautājumos, lai Latvija nostiprinātu modernus militāros spēkus uz demokrātiskiem un civilās kontroles pamatiem, ieviešot uzbūves principus, apmācības un tehniku, kas arvien vairāk līdzinās NATO un Rietumeiropas savienības standartiem. Šī sadarbība ietver “Partnerattiecības mieram”, Baltijas miera uzturēšanas bataljonu un citus kopīgus pasākumu.