Diplomātija

Vienā valodā ar ASV vēstnieku

Latviešu valoda dominēja kārtējā Diplomātiskā salona vakarā žurnālistu namā, neraugoties uz to, ka vakara programmu bija sagatavojusi ASV vēstniecība un tas noritēja amerikāņu nacionālo svētku — Halovīna dienas — gaisotnē. Kamīna zāli Reiterna nama pagrabā greznoja tradicionālie Halovīna dienas gaismekļi (no izdobtiem ķirbjiem veidotas leļļu galvas), un vakara mājastēvs Lerijs Nepers, ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, atbilstoši svētku tradīcijai bija tērpies kreklā un kovboja zābakos.

Lerijs Nepers skaidrā latviešu valodā pastāstīja, kā Halovīna dienu svin Amerikā: oktobra beidzamajā dienā bērniem skolās tiek rīkoti jautri karnevāla gājieni, bet vakarā mazie amerikāņi pēc senas, no Črijas nākušas tradīcijas, apstaigā mājas un viņiem tiek dāvāti saldumi.

Atbilstoši Halovīna dienas noskaņai arī diplomātiskā salona vakarā valdīja jautra gaisotne. Neraugoties uz to, tika izteikti arī viedokļi visnotaļ svarīgos jautājumos. Namatēva lomā bez ASV vēstnieka bija iejuties arī ASV vēstniecības pirmais sekretārs Filips Aivss, kurš tāpat teicami apguvis mūsu valsts valodu. Abu latviski runājošo kungu sabiedrību labi papildināja ASV Valsts departamenta Eiropas nodaļas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biroja vadītāja Kerola van Vorsta, kas tikai pirms četrām stundām bija ieradusies Latvijā un atzinās, ka šis viņai ir pirmais Baltijas valstu apmeklējums. Viesu vidū bija Itālijas un Somijas vēstnieki, tāpat diplomāti no Krievijas, Polijas un Ukrainas vēstniecībām, žurnālisti no “Latvijas Vēstneša”, “Neatkarīgās Rīta Avīzes”, “Rīgas Balss”, radiostacijas “Brīvā Eiropa” un Krievijas televīzijas pārstāvji, kā arī daži 5. un 6. Saeimas deputāti un kultūras darbinieki.

Vakara ieskaņā ASV vēstnieks Lerijs Nepers sniedza ieskatu ASV ārpolitikas prioritātēs, pakavējoties pie Latvijas politisko norišu vērtējuma. L.Nepers kā pozitīvus faktus minēja Saeimas ratificēto Latvijas līgumu ar Eiropas Savienību un Latvijas oficiālo pieteikumu uzņemt mūsu valsti šajā starptautiskajā organizācijā. ASV vēstnieks uzsvēra, ka ikvienai valstij ceļā uz Eiropas Savienību un citām autoritatīvām starptautiskajām institūcijām jāizjūt atbildība par demokrātijas nostiprināšanu, cilvēka tiesībām un likuma varu. “Svarīgi ir ne vien pieņemt jaunus likumdošanas aktus, bet arī izpildīt tos, sacīja Lerijs Nepers. Vēstnieks īpaši atzīmēja cīņu pret organizēto noziedzību un uzsvēra, ka mūsu valstīm ir iespējas paplašināt sadarbību šajā svarīgajā jomā. Viņš teica, ka centīsies sekmēt ASV investīciju apjoma palielināšanos Latvijā. Taču, lai tas notiktu, mums kopīgi jārada atmosfēra, kas iedvesmo Rietumu investētājus”, teica ASV vēstnieks. Viņš arī sacīja, ka daudz sadarbības iespēju mūsu valstī ir aizsardzības jomā. ASV jau atbalsta Baltijas miera bataljonu. “Mūsu mērķis ir, lai Latvija soli pa solim tuvotos NATO un Rietumeiropas standartiem,” teica ASV vēstnieks Lerijs Nepers.

Savukārt Kerola van Vorsta , ASV Valsts departamenta Eiropas nodaļas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biroja direktore, uzsvēra, cik lielu nozīmi ASV administrācija piešķir Latvijai un Baltijas valstīm kopumā. Viņas vadītais birojs nodibināts pirms trim mēnešiem, un tas, pēc viņas domām, liecina par ASV administrācijas lielo interesi par Baltijas valstīm. Viešņa atgādināja virkni faktu, kas raksturo Latvijas attiecību paplašināšanos ar Rietumu pasauli pēdējos piecos gados: Latvija piedalās NATO programmā “Partnerattiecības mieram”, EDSO darbā, domā par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. “Latvijas attiecības ar ASV šajā laikā kļuvušas daudz-šķautņainākas. Mūsu valstīm izveidojies labs dialogs. Gan ASV prezidentam Bilam Klintonam un viceprezidentam Albertam Goram, gan citiem ASV valsts ierēdņiem ir liela interese par jūsu valsti,” teica Kerola van Vorsta. Viņa pastāstīja, ka Baltijas darba grupa ASV Valsts departamentā satiekas reizi mēnesī, lai apspriestu situāciju mūsu reģionā. Taču Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jautājumi tiek skarti biežāk, arī atsevišķās sarunās. Šo sarunu lokā apspriestas daudzas svarīgas problēmas. Piemēram, kādi ir Krievijas nodomi attiecībā uz Baltijas valstīm. Kerola van Vorsta piebilda, ka tūlīt pēc tā dēvētās “Krievijas aizsardzības doktrīnas” parādīšanās presē ASV Valsts departaments ātri reaģējis, apliecinot visai pasaulei un arī Krievijai, ka ASV iestājas par Latvijas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Viešņa atgādināja par prezidenta Klintona pērn solīto atbalstu — 10 miljoniem ASV dolāru Baltijas miera bataljonam, tagad šis solījums izpildīts. Viņa pastāstīja, ka ASV patlaban valda budžeta krīze, un ir ārkārtīgi grūti pārliecināt kongresu par nepieciešamību piešķirt līdzekļus tieši Baltijas valstīm. “Katra projekta apstiprināšana iespējama vienīgi ar cīņu,” teica Kerola van Vorsta, atgādinot, ka arī vienu miljonu ASV dolāru Skrundas “monstra” uzspridzināšanai nebija viegli sagādāt.

Vakara turpinājumā ASV oficiālās personas atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Kerola Van Vorsta, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par Latvijas tēlu Amerikā, uzsvēra, ka liela nozīme šo priekšstatu veidošanā ir ASV dzīvojošiem latviešiem. “Viņu ir daudz, un viņi ir ļoti aktīvi,” teica Kerola van Vorsta, piebilstot, ka tiklīdz viņa ieradusies savā jaunajā darba vietā ASV departamenta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu birojā, tā viņu apmeklējuši latviešu sabiedrības pārstāvji. Turpinot atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, Kerola van Vorsta atzina, ka amerikāņu apziņā Baltija tomēr ir viens veselums, daudziem amerikāņiem pagaidām vēl nav reāla priekšstata par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas etniskajām un kultūras atšķirībām. “Tas, protams, ir zināšanu trūkums,” viņa teica, uzsverot, ka tie amerikāņi, kas ir kontaktā ar ASV dzīvojošo latviešu, lietuviešu vai igauņu kopienām, labi iepazinuši katras Baltijas valsts savdabību. Viņa pauda pārliecību, ka ASV un Baltijas valstu kontaktiem vēršoties plašumā, amerikāņi iegūs labāku priekšstatu par katru Baltijas valsti.

Dzīvu atsaucību ASV oficiālajos pārstāvjos izraisīja žurnālistu doma, ka līdzās sadarbībai aizsardzības jomā un ASV investīciju sekmēšanai veicināmi arī kultūras un sporta kontakti, kas prasa daudz mazāk līdzekļu. ASV vēstnieks Lerijs Nepers, atbalstot šo domu, minēja divu latviešu hokejistu sekmīgu piedalīšanos ASV profesionālā hokeja norisēs, kā arī daudzus konkrētus gadījumus mūsu valstu kultūru kontaktos. L.Nepers atgādināja faktu, ka viņa valstī nav kultūras ministrijas, kultūras dzīves sekmēšanu veic citas institūcijas.

Diskusijā iesaistījās arī vairāki 5. un 6. Saeimas deputāti. 5. Saeimas deputāte Larisa Laviņa atgādināja, ka arī Latvijas valsts dzīvē bijis laika posms bez kultūras ministrijas. “Es pret to iebildu, bet mani toreiz neuzklausīja,” teica Larisa Laviņa. Viņa arī korekti atzīmēja, ka dažkārt Latvijā pedagoģiskā misijā ierodas ārvalstu speciālisti, kuru profesionālais līmenis nav adekvāts Latvijas jauniešu zināšanām. “Es to nesaku, lai kritizētu amerikāņu speciālistus, bet lai uzteiktu mūsu jauniešu līmeni,” piebilda 5. Saeimas deputāte. L.Laviņa sacīja, ka laikam gan ikviens Latvijas skolēns var kartē parādīt Amerikas Savienotās Valstis, bet tai pašā laikā viņai nācies redzēt, kā Rietumu jaunieši kartē rādot Latviju, saka: “It’s small part of Russia” (“Tā ir maza Krievijas daļa” — angļu val.). Larisa Laviņa atzīmēja, ka Latvijā ir labvēlīga vide kā latviešu, tā arī citu Latvijā dzīvojošo tautu kultūru attīstībai.” Apgalvojumi, ka šajā aspektā pastāvot problēmas, ir politiķu izdomājums,” sacīja Larisa Laviņa, vēlot 6. Saeimas deputātiem savā darbā atcerēties kultūras svarīgo lomu un ierādīt tai pienācīgu vietu. 6. Saeimas deputāts Oļģerts Dunkers teica, ka šajā jomā viņš apsola visenerģiskāko rīcību.

Savukārt ASV vēstnieks Lerijs Nepers teica, ka nevar piekrist dažkārt izskanējušajiem apgalvojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā saistībā ar valsts valodu. Taču viņš uzsvēra, ka demokrātijas principi prasa iespējami lielāka iedzīvotāju skaita iesaistīšanu aktīvā valsts un sabiedriskajā dzīvē.

Halovīna dienas tikšanās Diplomātiskajā salonā noslēdzās ar visu Latvijas puses pārstāvju atzinības vārdiem ASV vēstniekam Lerijam Neperam un ASV vēstniecības pirmajam sekretāram Filipam Aivsam par viņu teicamajām latviešu valodas zināšanām. Viņi abi latviešu valodu samērā īsā laikā apguvuši jau ASV, gatavojoties savai misijai Latvijā. Uz žurnālistu jautājumu, kurš latviešu vārds viņiem mācību procesā licies pats grūtākais, Lerijs Nepers atbildēja: “Šķiņķis”. Savukārt Filipam Aivsam visgrūtākā likusies frāze “uz redzēšanos”. “Nu tad lai jums nekad nenāktos no mums atvadīties!” — tāds bija žurnālistu vēlējums ASV amatpersonām Diplomātiskā salona vakara izskaņā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors