2. novembra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies ir 55 deputāti. Saeimas 2.novembra sēdi paziņoju par atklātu.

Sākam izskatīt darba kārtību. Ir iesniegumi Prezidijā un šodien varbūt sāksim ar iesniegumu, kura saturs ir šāds: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdzam izdarīt grozījumus Saeimas 2.novembra sēdes darba kārtībā, tas ir, izslēgt no darba kārtības šādus jautājumus: 13.punktu, 14.punktu, 15.punktu, 16.punktu, 17.punktu, 20.punktu. Deputāti Gorbunovs, Folkmane, Lagzdiņš, Elferts, Mārtiņš Virsis.” Godātie kolēģi, pirms mēs sākam darba kārtībā mainīt secību, mums ir principā jālemj, vai mēs šodien skatīsim darba kārtībā iekļautos otros lasījumus, es šeit nedomāju otros lasījumus steidzamos vai pirmos lasījumus steidzamos, bet otros lasījumus, kuriem vēl pēc tam, lai tie tiktu pieņemti trešajā lasījumā, ir vajadzīgas 10 dienas. Līdz 7.novembrim, kā jūs saprotiet, šo 10 dienu vai nakšu — nav. Un tāpēc ir tāds priekšlikums. Un, lūdzu, arī jūs varbūt gribat teikt kaut ko šajā sakarā, jo praktiski, ja mēs skatām šos otros lasījumus, to mēs varam tikai atstāt vēsturē, ka tie šeit ir izskatīti un pēc tam tie ir jānodod nākamās Saeimas komisijām. Lūdzu, vēlreiz palūkojieties savā darba kārtībā! Tātad ir runa par 13.punktu, otrais lasījums, “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”; 14.punktu — “Par kooperatīvajām (kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām, apvienībām vai savienībām”, otrais lasījums; 15.punktu — likumprojekts “Lauksaimniecības likums”, otrais lasījums; 16.punktu — likumprojekts “Likums par zemes dzīlēm”, otrais lasījums; 17.punktu — likumprojekts “Par enerģētiku”, tālāk — 20.punktu — likumprojekts “Grozījumi Darba likumu kodeksā”, otrais lasījums. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu izslēgt no darba kārtības otros lasījumus? Nav iebildumu. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, par iesniegtiem priekšlikumiem mainīt secību, iesniegšanas kārtībā. Pirmais — Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz likumprojektu “Augstskolu likums”, trešais lasījums, izskatīt pēc darba kārtības 12.jautājuma — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Lūdzu, Pēteris Elferts, “Latvijas ceļš”.

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir arī otrs priekšlikums, kas ierosina izskatīt trīs sociālo un darba lietu komisijas likumus un tad Augstskolas likumu, un mēs varētu turēties pie šādas... Katrā ziņā Sociālo un darba lietu komisijai tas nāktu par labu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, neviens nevēlas komentēt savu iesniegumu? Deputāts Ābiķis, jūs komisijas vārdā, bet, kolēģi, izmantojiet tribīni, grūti dzirdēt jūsu replikas un... Jūs lūdzat balsot? Jā, labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu “Augstskolu likumu”, trešo lasījumu, izskatīt pēc darba kārtības 12.jautājuma — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 10, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir arī mainīt darba kārtību un likumprojektu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””, nākamais — “Par valsts pensijām” un tad “Augstskolu likumu” izskatīt pēc likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vai nav iebildumu? Nav. Neviens nelūdz balsot, līdz ar to priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti, tad vēl ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegums par likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”, par tā iekļaušanu darba kārtībā, bet to izskatīsim pēc tam, kad būsim Prezidija ziņojumos akceptējuši Prezidija atzinumu par šo likumprojektu. Vai vēl kādi iesniegumi ir par izmaiņām darba kārtībā? Nav.

Godātie kolēģi, ir jāatzīst, ka sēdes vadītājs ir izdarījis kļūdu. Mēs sēdi pārtraucām, izskatot likumprojektu “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu”, un, es ļoti atvainojos, vajadzēja sākt ar šo jautājumu. Es ceru, ka mēs neesam šeit kaut ko īpaši, izskatot tādā veidā, kaut ko īpaši sliktu izdarījuši, bet Kārtības rullis gan ir pārkāpts, un tas man jāsaka atklāti un jāatvainojas jums. Bet tātad es atgādinu, sēdi mēs pārtraucām, jo, balsojot divreiz, pēc pārtraukuma divreiz balsojot, nebija kvoruma un līdz ar to sēde tika slēgta. Līdz ar to mums sēde tagad... Sēdē ir jāturpina izskatīt šis jautājums, un Imants Kalniņš, Budžeta un finansu komisijas vārdā, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts, un jums ir arī komisijas iesniegums.

 

I.Kalniņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Budžeta komisija lūdz noņemt šo jautājumu no dienas kārtības.

Sēdes vadītājs. Tātad iesniegumā ir nedaudz cita redakcija, un jūs atsaucaties uz komisijas iesniegumu. Iesniegumā ir lūgums pārtraukt likumprojekta “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu” izkatīšanu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta. Šādu iesniegumu var iesniegt komisija vai 20 deputāti. Ir iesniegusi komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu pārtraukt likumprojekta “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu” izskatīšanu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 4. Priekšlikums ir pieņemts.

 

Tagad par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidija ziņojumi. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Iesniedz Ministru kabinets. Iebildumu nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot Tautsaimniecības, agrāras un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Tālāk — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”. Iesniedz Ministru kabinets. Iebildumu nav. Saeima nolemj nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

 

Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju nr.135”. Iesniedz Ministru kabinets. Iebildumu nav. Saeima nodod Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Tālāk — likumprojekts “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. Iesniedz Saeimas deputāti Lagzdiņš, Kreituse, Putniņš, Kiršteins, Straume. Iebildumu nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Līdz ar to mums ir jāizskata Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums — likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” iekļaut 2.novembra sēdes darba kārtības piektajā sadaļā kā pirmo darba kārtības punktu. Deputātiem iebildumu nav, līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

 

Sēdes vadītājs. Tālāk — atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas aizsardzības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Milberga, Grīga, Stankēviča, Sinkas un Pētersona jautājumiem par robežapsardzības kārtību uz Latvijas un Igaunijas robežas. Ministru kungi, vai kāds no jums nav pilnvarots komentēt radušos situāciju? Prezidijā atbildes nav. Lūdzu! Romāns Apsītis, tieslietu ministrs.

 

R.Apsītis (tieslietu ministrs). Godātā Saeima! Sakarā ar to, ka Ministru prezidents vēl nav varējis ierasties Saeimas sēdē aizņemtības dēļ, ir lūgums atlikt šo jautājumu uz nedaudz vēlāku laiku.

Sēdes vadītājs Mums nekas cits neatliek, kā pieņemt zināšanai jūsu teikto un gaidīt šo laiku.

 

R.Apsītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un finansu ministres Sāmītes atbilde uz Saeimas deputātu Stalta, Ābiķa, Vaivada, Siliņa, Folkmanes, Putniņa un Kazāka jautājumu par autoratlīdzību un izpildītājmākslinieku honorāru izmaksām. Mūsu līdzšinējā kārtība ir bijusi tāda, ka ir jākomentē īsi sniegtā atbilde. Finansu ministre Sāmītes kundze. Lūdzu!

 

I.Sāmīte (finansu ministre). Atbildot uz deputātu jautājumu, jums ir izsniegts paskaidrojums. Finansu ministrija izskatīja Latvijas Republikas Saeimas jautājumus un savas kompetences robežās paskaidro, ka 1995.gada precizētā budžetā valsts uzņēmumam “Latvijas Radio” ir paredzēta dotācija — 1 714 775 latu apmērā. Tai skaitā arī autoratlīdzība. Autoratlīdzībai un honorāriem izpildītājmāksliniekiem — 80 000. Valsts uzņēmumam “Latvijas Televīzija” — attiecīgi 3 163 747 lati un 100 000 latu autoratlīdzībai, honorāriem. Finansu ministrija minētajiem valsts uzņēmumiem no valsts budžeta dotāciju piešķir vienā summā, nesadalot šos līdzekļus atsevišķu pasākumu finansēšanai. Līdz ar to Finansu ministrijas rīcībā diemžēl nav informācijas par veiktajām izmaksām autoratlīdzībai un honorāriem. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Lēmuma projekts “Par Roberta Hartviga deputāta mandāta apstiprināšanu”. Tātad deputātiem ir iesniegti dokumenti. Saeimas deputāta Antona Seiksta iesniegums, ar kuru viņš noliek 5.Saeimas deputāta mandātu sakarā ar to, ka viņš ir ievēlēts Nacionālajā radio un televīzijas padomē. Tālāk ir Centrālās vēlēšanu komisijas informācija, ka deputāta Antona Seiksta vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta — Roberts Hartvigs. Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu par Roberta Hartviga deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Ir Roberta Hartviga iesniegums, ka piekrīt pildīt 5.Saeimas deputāta pienākumus, un ir lēmuma projekts — apstiprināt Roberta Hartviga deputāta mandātu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Roberta Hartviga deputāta mandātu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Roberta Hartviga deputāta mandāts ir apstiprināts.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu”. Juridiskās komisijas vārdā Ruta Marjaša, lūdzu! Lūdzu uzmanību, kolēģi!

 

R.Marjaša (LC). Dokuments nr.2118 ar visiem pielikumiem. Juridiskā komisija lūdz iecelt Zaigu Ceru par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Jūsu rīcībā ir attiecīgi raksturojumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums. Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 6. Zaiga Cera iecelta par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

 

R.Marjaša. Nākamais priekšlikums ir iecelt Daigu Grīnbergu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 2, atturas — 6. Daiga Grīnberga iecelta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

 

R.Marjaša. Nākamā kandidatūra ir Skaidrīte Hreptova. Viņa tiek ieteikta iecelt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 6. Skaidrīte Hreptova iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

 

R.Marjaša. Nākamā kandidatūra ir Iveta Meldere. Tiek ieteikta iecelt par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 3. Iveta Meldere iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

 

R.Marjaša. Ieteikts iecelt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Sanitu Rūtenbergu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 5. Sanita Rūtenberga iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

 

R.Marjaša. Tiek likts priekšā iecelt par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi Ingunu Tābori.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 6. Inguna Tābore iecelta par Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi, es atvainojos par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

 

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par G.Vilmanes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

R.Marjaša. Dokuments nr.2119 ar pielikumiem. Tiek ieteikts iecelt Guntu Vilmani par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 2, atturas — 5. Gunta Vilmane iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

 

 

Lēmuma projekts “Par A.Dundura iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi”.

R.Marjaša. Dokuments nr.2120 ar pielikumiem. Tiek ieteikts iecelt Arni Dunduru par Ventspils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 3. Arnis Dundurs tiek iecelts par Ventspils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

 

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtības secībā, tagad ir jautājums — likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Jānis Lagzdiņš, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! 6. Saeimas Pagaidu starpfrakciju padome izveidoja darba grupu, kurai jānodarbojas ar 6. Saeimas komisijas veidošanas jautājumiem. Šī darba grupa, izskatot Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcijas iesniegumu, kā arī “Latvijas ceļa” frakcijas iesniegumu, ierosina izdarīt Kārtības rullī dažus nebūtiskus grozījumus. Proti, 149. pantā, kurā ir runa par pastāvīgi darbojošamies komisijām, kādas ir likumdevējām iestādēm, ierosina likvidēt Vides un sabiedrisko lietu komisiju, kā arī izveidot jaunu komisiju, proti, Eiropas lietu komisiju. Lai vides un sabiedrisko lietu jautājumi arī tiktu risināti Saeimā, Starpfrakciju darba grupa ierosina sabiedrisko lietu risināšanu nodot Cilvēktiesību komisijai, savukārt vides jautājumu risināšanu — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Turklāt mēs ierosinām papildināt 149. panta pirmo daļu ar 16. punktu, proti, ar Eiropas lietu... ietverot šajā daļā Eiropas lietu komisiju. Daudzkārt ir runāts par to, kādēļ ir nepieciešama īpaša institūcija, kas nodarbotos ar Latvijas integrācijas jautājumiem Eiropā. Par to ir daudz rakstījusi prese, par to mēs daudz esam runājuši arī šeit Saeimā no šīs augstās tribīnes,es šos motīvus, godātie kolēģi, neatkārtošu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es ierosinu pieņemt pirmajā lasījumā grozījumus Saeimas Kārtības rullī un šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu šodien divos lasījumos. Tātad vispirms, godātie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es aicinu nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par ierosināto steidzamību? Nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu, balsosim — izskatīt kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 1. Steidzamība ir pieņemta.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu izskatīt otrajā lasījumā šodien pat šo likumprojektu. Godātie kolēģi, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izvērtējot piecu deputātu iesniegto grozījumu Saeimas Kārtības rullī, konstatēja, ka nepieciešams izdarīt divus nebūtiskus precizējumus. Proti, precizēt 149. panta pirmās daļas 8. punktu, izskatot to šādā redakcijā: “Tausaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija”. Nevis “lietu komisija”, “vides un reģionālo lietu komisija”, bet “vides un reģionālās politikas komisija”. Atbilstoši kā tas bija šobrīd spēkā esošajā Kārtības rullī. Turklāt, lai varētu jau pēc iespējas ātrāk tikt izveidotas 6. Saeimas pastāvīgās komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina likumprojektu papildināt ar šādu tekstu: “Likums stājas spēkā 1995. gada 7. novembrī”.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai, deputāti, jums nav iebildumu pret to, ka mēs jau esam sākuši izskatīt otrajā lasījumā? Iebildumu nav.

Tagad par šiem labojumiem, par kuriem ziņoja komisijas vadītājs. Vai kādam ir iebildumi, vai kāds vēlas runāt, vai ir nepieciešami balsojumi? Iebildumu nav? Līdz ar to tātad lūdzu zvanu un balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, 2 — atturas. Likums pieņemts.

 

Tālāk. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Aleksandrs Kiršteins, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es gribētu jūs lūgt atbalstīt Ārlietu komisijas likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Šis līgums ir ļoti svarīgs sakarā ar to, ka Rīga izvirzās par lielāko Baltijas gaisa pārvadājumu tranzīta centru, un līdz ar to būtu ļoti svarīgi uzsvērt arī aviācijas drošības jautājumus. 14. pantā jūs varat pievērst uzmanību, ka, ja mēs šeit šodien ratificēsim šo līgumu, tad visi jautājumi, kas ir saistīti ar dažādiem terora aktiem gaisa kuģos, tiks novērsti saskaņā ar konvenciju, kas ir parakstīta Tokijā 1963. gada 14. septembrī. Kā arī tādi akti kā gaisa kuģu sagrābšana vai dažādi citi noziegumi, kas apdraud gaisa drošību, tiks novērsti saskaņā ar Hāgas konvenciju un Monvelas konvenciju. Bet pats galvenais ir, ievērojot to, ka beidzot vairāk vai mazāk ir sakārtota gaisa satiksme Latvijā un nodibināta šī jaunā aviokompānija, ir ļoti svarīgi tieši ļoti ātri pieņemt kā steidzamu divos lasījumos šodien šo likumprojektu tāpēc, ka faktiski šī vienošanās jau tika parakstīta 20. janvarī Rīgā, un visu laiku mēs to esam turējuši dažādu iemeslu dēļ un neesam spējuši šeit par šo jautājumu nobalsot. Tāpēc man būtu priekšlikums nobalsot kā steidzamu šo likumprojektu un pieņemt divos lasījumos jau šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Tad lūdzu zvanu un balsosim par priekšlikumu izskatīt kā steidzamu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, 1 — atturas. Steidzamība pieņemta.

Vai kāds vēlas runāt, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā? Nevēlas runāt. Līdz ar to balsojam par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu referentu!

 

A.Kiršteins. Ievērojot to, ka šis ir standarta līgums, kādus mēs esam jau šeit piemērojuši ar citām valstīm, man būtu lūgums nobalsot tūliņ otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav Lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — arī nav. Likums ir pieņemts.

 

Nākamais ir 30. jautājums — likumprojekts “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” trešajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Pēteris Elferts, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

P.Elferts (LC). Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2126, un ar tabulu, kas ir dokuments nr. 2126a. Noteiktā termiņā deputāti nebija iesnieguši priekšlikumus, bet ir daži priekšlikumi, ko iesniedza ministrija, ko komisija iesniedza kā savus priekšlikumus, bet pārējie priekšlikumi ir no valodniekiem. Tātad, kā jūs redzēsit, lielākoties pantu redakcija ir vienkārši precizēta.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Vai mēs varam šo procedūru vienkāršot tādā veidā, ka referents nosauks pantu, kurā ir precizēta panta redakcija, es jums jautāšu par jūsu atbalstu vai iebildumiem, un iesim uz priekšu. Tāpēc, ja ir kādi iebildumi, tad, lūdzu, uzmanīgi sekojiet un izsakiet savu viedokli, jo lasīt precizēto pantu, ja tas ir redakcionāli precizēts, acīmredzot nav vajadzības. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu kārtību! Nav. Lūdzu!

 

P.Elferts. 1. pants — “Likumā lietotie termini”.

Sēdes vadītājs. Par šo precizējumu nav iebildumu? Tālāk lūdzu!

 

P.Elferts. 2. pants — “Likuma uzdevumi”, precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 3. pants — “Likuma darbības joma”, precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 4. pantā ir izteikts panta nosaukums jaunajā redakcijā un panta redakcija ir precizēta. Mēs mainām panta nosaukumu no “Apdrošināšanas veikšana” uz “Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonds”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 5. pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Tāpat arī 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 7. pants — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 8. pantā — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Tāpat 9. pantā — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

P.Elferts. 10. pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 12. pants, jo 11. pantā nebija priekšlikumu, 12. pantā — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 13. pants — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 14.pants — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Par 15. un 16.pantu priekšlikumu nebija. 17.pants — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 18.pants — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 19.pants — tāpat precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 20.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 21.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 22.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 23.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 24.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 25.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 26.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

P.Elferts. 27.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Pārejas noteikumi. Komisija ierosināja papildināt Pārejas noteikumus ar papildinājumu, un tas ir, lai noņemtu slodzi no uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības, ka ar šā likuma spēkā stāšanās dienu sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums pāriet no uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības, iestādes vai organizācijas uz darba negadījumu fondu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par šo papildinājumu ir kādi iebildumi deputātiem? Nav.

 

P.Elferts. Otrais, tas ir, trešajā, ir precizēta panta redakcija... tas ir, pēc oriģināla — otrais Pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Tālāk.

 

P.Elferts. Un pēdējais Pārejas noteikumu punkts ir ierosināts no komisijas, tas ir, ja kaitējuma atlīdzība par sakropļojumu vai arodslimību bija noteikta pirms šā likuma spēkā stāšanās, apdrošināšanas atlīdzību pārrēķina saskaņā ar šā likuma Ministru kabineta noteikumiem. Tas ir ielikts, lai vienkārši nebūtu nekādu caurumu vai pārpratumu, pārejot no vienas sistēmas uz citu likumdošanas sistēmu, respektīvi, apdrošināšanas sistēmu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 4, atturas — 1. Likums pieņemts.

 

Nākamais ir 25.jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Trešais lasījums. Ojārs Kehris, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Izskatīšanai tiek nodots komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” trešajam lasījumam. Izņemot vienu vietu, kur mums būtu diskusija ne tik daudz varbūt par šo gadu, bet par mūsu principiem, ka mēs to darītu šī gadsimta beigās, mums būtu paredzēta šeit viena diskusija, kur arī komisija nevarēja panākt pilnīgu vienprātību. Bet tas, es atkārtoju, nemaina tik ļoti lielā mērā šā likuma būtību. Pārējos gadījumos komisija ir panākusi konsensu iesniegtajos labojumos. Tādēļ es pāriešu pie labojumiem, kas iesniegti pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

O.Kehris. Juridiskais birojs, ņemot vērā, ka iesniegtais likumprojekts visus pašreiz spēkā esošā likuma “Par sociālo nodokli” pantus izsaka jaunā redakcijā, ir ierosinājis iesniegto likumprojektu pēc formas sakārtot kā jaunu likumu “Par sociālo nodokli”. Šeit es sniegtu vēl vienu paskaidrojumu, kādēļ to nedarīja vispirms arī pati valdība un komisija, proti, ka pēc būtības šis likumprojekts ir par sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Likumprojekts par sociālās apdrošināšanas maksājumiem, nevis sociālais nodoklis. Bet atkal juridisku lietu dēļ, tādēļ, ka jau atsaucas uz šo sociālo nodokli citos likumprojektos, ka tomēr mainīt šo nosaukumu būtu pašlaik sarežģīti, kā to vienbalsīgi atzina mūsu juristi, tad mums pēc šīm diskusijām nācās piekrist šādai redakcijai, kādu ir ierosinājis Juridiskais birojs. Un tādējādi tas būtu būtībā jauns likums, jo mainītas ir praktiski visu pantu redakcijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

O.Kehris. 1. pantā ir Juridiskā biroja uzlabojumi pirmajam un otrajam apakšpunktam, kas ir labākā redakcijā. Mēs aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

O.Kehris. Nākamie priekšlikumi skar 4. pantu, kur arī ir Juridiskā biroja labāka, uzlabota redakcija. Un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

O.Kehris. 4. panta otrajā un trešajā daļā arī ir Juridiskā biroja labāka redakcija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

O.Kehris. Un nu, kolēģi, mēs esam nonākuši pie 5. panta — “Sociālā nodokļa likme”, kur mums iznāca diezgan pamatīga diskusija komisijā. Un es jums, godātie kolēģi, lūgšu uzmanību un paskaidrošu šīs diskusijas un šīs problēmas būtību.

Otrajā lasījumā mēs esam nobalsojuši un esošajā redakcijā ir nobalsots, ka sociālā nodokļa likme nepārsniedz 34 procentus no nodokļa objekta. Un šāda redakcija pilnā mērā apmierināja tos, kas bija iesnieguši priekšlikumus. Gan labklājības ministru, par kuru… šeit šo viedokli pārstāv Bērziņa kungs, apmierināja pilnā mērā arī citus iesniedzējus, tai skaitā arī mani, jo tā paredzēja, ka, kabinets strādājot, un to atzina arī Labklājības ministrijas speciālisti, ka principā varētu būt iespējams, ka šī likme būtu zemāka un vismaz tuvotos, kaut vai nedaudz tuvotos tām likmēm, kas ir citās Baltijas valstīs, kas ir mūsu lielākie konkurenti darba spēku konkurences ziņā. Bet šeit mēs sadūrāmies ar Juridiskā biroja ļoti konsekventu nostāju, ko viņi aizstāvēja. Viņu priekšlikums šeit ir izklāstīts, proti, 5. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu “nepārsniedz” ar vārdu “ir”. Tātad viņi, balstoties uz Satversmi, uzskata, ka nedrīkstētu šeit būt vārds “nepārsniedz”, jo tad ir jābūt spēkā arī šī likuma otrā lasījuma redakcijā nobalsotajam 4. pantam, kur ir teikts, ka Ministru kabinets ir tiesīgs samazināt šī panta pirmajā daļā noteikto likmi. Šis pants bija izdevīgs tajā ziņā, ka kabinets nedrīkstētu nekad paaugstināt virs 34 procentiem, bet varētu samazināt, kā arī, vismaz tāds bija deputāts Elferta priekšlikums, ka varētu samazināt uz kādiem atsevišķiem veidiem un šī darbība būtu daudz elastīgāka. Un arī pēc būtības, tā kā likums būtībā, un to atzīst visi, ir par sociālās apdrošināšanas maksājumiem, līdz ar to tam nebūtu nekādu problēmu arī ar Satversmi. Bet pēc formas likums ir nosaukts, es jau minēju ievadā,— “Par sociālo nodokli”. Un šeit Juridiskais birojs argumentēja ar to, ka atbilstoši Satversmei noteikts, ka nodokļus nosaka Saeima, līdz ar to mums nebūtu tiesību dot tiesības kabinetam noteikt šo konkrēto likmi, vai tur 32, vai 33, vai arī kā savādāk. Šeit tātad, lai gan, es saku, komisijā domas ļoti dalījās, komisija bija gatava un gribēja atbalstīt šo otrā lasījuma redakciju, bet, protams, ka nu mums lielā mērā arī gribētos rēķināties ar Juridiskā biroja ieteikumiem. Lai gan, es vēlreiz paskaidroju, ka pēc būtības, un, manuprāt, svarīgāka ir šī būtība, ka tas ir par sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Bet pašlaik atkal juridisku iemeslu dēļ tas ir nosaukts par sociālo nodokli. Tāpēc tiešām šeit šie Kusiņa kunga argumenti ir samērā respektējami. Bet, ja mēs neatrisinām un neatstājam otrā lasījuma redakciju, tādā gadījumā man diemžēl nācās uzturēt savu priekšlikumu, kurš jau bija iesniegts arī uz otro lasījumu, proti, ka sociālā nodokļa likme ir 33 procenti nevis 34. Un, kolēģi, ja jūs atceraties, šī diskusija, nav runa par šo gadu, bet ir runa par 2001.gadu, jo Pārejas noteikumos attiecīgi ir parādīts, kā no 1996.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.jūlijam vai līdz 2001.gada 1.jūlijam notiek šis samazinājums. Tāpēc pirmajā brīdi varētu likties, ka varbūt tā ir vairāk tāda principiāla vai tikai teorētiska diskusija. Bet tomēr mēs tā uzskatīt nevarējām, jo šeit tādā gadījumā mums sadūrās viedokļi ar Bērziņa kungu, un es paskaidrošu šeit šo lietas būtību. Jo es aizstāvētu, ja nav iespējams, kabinets var noteikt zemākas. Ja tam rodas objektīvas iespējas. Un objektīvas iespējas būtu kaut vai tās, uz ko mēs tiešām, es ceru, iesim,— kopēja Baltijas muitas ūnija. Un ja pašlaik Igaunijā pie 33%, Lietuvā pie 31%, Latvijā pie 38%, kas ir jāmaksā darba devējam papildus šajā sociālajā nodoklī, tad mūsu konkurētspēja šeit ir stipri zemāka. Un ja jau mēs varam teikt, ka vietējiem ieguldītājiem, kas nesekmē un ļoti daudzi nemaksā vienalga šo nodokli, ka ārzemju ieguldītājiem viņi maksā, bet viņi, protams, rēķina, kur šī lieta ir zemāka. Un tāpēc, ja mēs... jau kārtējo reizi mums viss notiek uz šīs ražošanas attīstības rēķina. Jo tajā brīdī, kad mēs runājām par kredītiem... tad visus kredītus ar augstajām kredītu procentu likmēm “apēd” valsts. Tad, kad mēs runājām par budžetu, tad mēs draudzīgi nobalsojām, ka sanācijas un privatizācijas līdzekļus mēs atdodam Operai, nevis darbavietu radīšanai. Un šeit atkal mēs nonākam pie tā, ja ir kaut kādas problēmas, ka tad mēs atturam jebkuras citas, proti, šīs sadales lietas, un nevis kā attīstīt šo ražošanu. Bet es paskaidroju arī, es domāju, viņš pats to arī varbūt darītu, bet es arī ļoti labi saprotu Bērziņa kunga viedokli, un viņa gadījumā es, ļoti iespējams, būtu spiests rīkoties tā, kā viņš to dara, konsekventi mēģinot aizstāvēt šos vismaz 34 procentus. Lai gan viņš uzskata, ka varētu aktīva darba rezultātā samazināt šajā laikā līdz 33 procentiem. Bet viņa argumenti atkal... viņš atgriežas pie iepriekšējiem balsojumiem Saeimā, kur Saeima tad, kad valdība lika priekšā pensiju vecuma normalizēšanu atbilstoši Eiropas standartiem, viņš nesaņēma Saeimas atbalstu. Arī citos gadījumos, ko valdība lika priekšā normalizēt, lai sakārtotu bez liekām privilēģijām šajā sociālajā sfērā, tas, protams, prasa atkal naudu, tad viņš nesaņēma šo atbalstu. Līdz ar to, protams, viņam atkal konsekventi nāktos aizstāvēt šo 30 vai augstāku sociālā nodokļa maksājumu.

Un tieši šis arguments manuprāt ir arī tas, pret kuru ir ļoti grūti iebilst. Ir arī varbūt vēl citi argumenti, kad varbūt Lietuva un Igaunija ar laiku ies uz augstāku sociālā nodokļa likmi, bet pašlaik tās ir runas. Pašreizējā brīdī nav šādas augstākās likmes , un tie potenciālie ieguldītāji, kuriem ir jāizvērtē šīs iespējas, protams, skatās uz šiem skaitļiem. Kaut vai uz šiem skaitļiem. Jo pēc pēdējiem kaut vai kredīta riska reitinga rādītājiem, kur Igaunija no vidēja riska ir nogājusi jau uz zema riska valsti, Lietuva saglabājas kā vidēja riska valsts, bet Latvija diemžēl ir augsta ieguldījumu riska zonā.

Tāpēc es mēģināju paskaidrot visas šīs pozīcijas, kāpēc mums notika šī sadursme. Es saku, ka tā gan neattiecas uz tuvākajiem četriem gadiem. Protams, ka nākamās Saeimas vai nākamā vara var ļoti daudz ko tāpat šeit mainīt. Bet tāda nu šeit bija šī loģika, un ja mums birokrātiski, manuprāt šeit birokrātiski, es saku, Tāpēc arī šeit nav komisijas skaidra viedokļa. Tā ir vienīgā ailīte, kuru izšķirot, atkal pārējās visas sakārtojas. Ja mēs šo birokrātisko iemeslu... tāpēc, ka mums likums ir nosaukts savādāk, mēs nevaram atstāt otrā lasījuma redakciju, tad manuprāt tomēr pastāv šī principiālā diskusija par to, kaut vai par šo 1 procentu, bet kas parāda gan šo attieksmi, gan virzību, šo vienu procentu šī gadsimta beigās. Tādi bija šie apsvērumi. Varbūt, ja kāds šeit runātu debatēs... Jā, tātad vēlreiz tikai par tekstu. Tātad pirmais balsojums šeit ir par Juridiskā biroja priekšlikumu — saglabāt, ja tas tiek atbalstīts. Tādā gadījumā, es saku, šeit komisijas domas dalījās, mēs gribējām to neatbalstīt, bet tomēr ir Juridiskā biroja argumenti, ka tas tādā veidā būtu pretrunā ar Satversmi. Tie ir ļoti nopietni iebildumi. Bet tādā gadījumā mums paliek balsošanai deputāta Kehra priekšlikums par 33 procentiem, otra iespēja ir šie 34.procenti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputātu! Mēs atklāsim debates, bet lūdzu tiešām ņemt vērā Juridiskā biroja ieteikumu un piezīmi par šo mūsu jau pieņemto redakciju. Vārds “nepārsniedz” 34 procentus, ko tiešām var tulkot kā Satversmes attiecīgā panta pārkāpumu, kurš izsmeļoši nosaka, ka nodokļu likmes pieņem Saeima ar saviem likumiem. Bet tagad sākam debates. Un ir pieteicies Makarova kungs, sociālo lietu valsts ministrs. Lūdzu! Pēc tam labklājības ministrs Bērziņš.

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Saeima! Labklājības ministrija iet uz smagu kompromisu, piekrītot sociālā nodokļa likmes samazināšanai, lai pieliktu punktu dažādām diskusijām. Jā, Igaunijā ir samazinātā sociālā nodokļa likme 33%, bet vienlaicīgi Igaunijā bezdarbnieku pabalstus maksā no valsts budžeta. Tajā pašā laikā Somijā sociālā nodokļa likme ir 40,5%, Dienvidslāvijā — 56%, Vācijā — 41,6%, Francijā — 47,38% un tā tālāk, un tā joprojām. Ņemot vērā, ka pensijas vecums tai pašā Somijā ir 65 gadi, Francijā — 65 gadi. Protams, Labklājības ministrija iet uz smagu kompromisu, jo mums ir vissarežģītākā demogrāfiskā situācija un pensijas saņem 26 procenti iedzīvotāju. Vienlaicīgi, akceptējot pensiju likumu otrajā lasījumā, tika pieņemti vairāki būtiski atvieglojumi un sociālās garantijas atsevišķām iedzīvotāju grupām, tādēļ Labklājības ministrija nevar piekrist tālākam sociālā nodokļa likmes samazinājumam, jo vienkārši tas nedos iespējas izmaksāt korektas pensijas. Un mēs arī turpmāk nonāksim situācijā, ka mums ir liels pensiju saņēmēju loks un maza summa, no kuras aprēķina, un tādā gadījumā būs nopietni jādomā, kā cīnīties ar uzņēmējiem, kas maksā tikai minimālo algu un kas ir likumīgi, un neviens viņus nespēj piespiest to darīt savādāk. Un tajā brīdī, ja valdība iet uz to, ka privātstruktūrām minimālā alga būs krietni augstāka nekā valsts budžeta iestādēs, es šaubos, vai deputāti to atbalstīs. Tādēļ vienkārši es lūdzu, ņemot vērām, ka jums ir tiesības izvēlēties, vai nu šī sociālā nodokļa likme nepārsniedz 34%, vai ir 34%, nesamazināt to vēl tālāk, jo Latvijā nav augstākais sociālais nodoklis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbildot uz to “izmesto cimdu”, ko nupat “izmeta” Kehra kungs attiecībā uz sociālā nodokļa vēl lielāku samazināšanu, es varu pievienoties visam, ko teica Makarova kungs. Mēs varētu iet uz lielāku samazināšanu, ja mēs varētu izlikties, ka mums nav 26 procenti pensionāru, kam jāmaksā pensijas, un ka mums nav vesela virkne atvieglojumu dažādām iedzīvotāju kategorijām, ko, otrajā lasījumā izskatot likumu par pensijām, jūs iebalsojāt. Tāpēc mans priekšlikums ir ļoti konkrēts, 5. pantā balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu un tiešām atbilstoši Satversmei nokārtot šo jautājumu, aizstāt “nepārsniedz” ar vārdu “ir”. Jo šeit nebūs lielas problēmas, kādus divus gadus droši vien mēs vēl nevarēsim neko samazināt, jo mums ir jāsakārto sistēma un jānoregulē mūsu valstī šie jautājumi. Un attiecībā uz deputāta Kehra priekšlikumu es aicinu balsot par otrā lasījumā nobalsoto un Kehra kunga priekšlikumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība, un tad Ojārs Kehris kā deputāts. Nu mēs... tātad procedūra būs tāda, es atvainojos... Tiešām procedūra būs tāda — mēs vispirms balsosim par vārdiņu “ir” un pēc tam balsosim par deputāta Kehra priekšlikumu. Bet, nu, jūs saprotat, citādi nevar. Tad balsojums rādīs, vai paliek 34% vai 33%. Nu, mēs sākām par visu, ja, jūs gribat atsevišķi pirms katra balsojuma, ja? Ja, Lūdzu! Kehra kungs, ko jūs gribējāt darīt, jūs arī uz tribīni nācāt? Kā lūdzu? Kā deputāts vēl pie tās vispārējās lietas, un tad mēs sāksim atsevišķi, ja? Labi, lūdzu, Ojārs Kehris kā deputāts. Un tad sāksim atsevišķi par vārdiņu “ir” un par 33 un 34%.

 

O.Kehris. Par procedūru. Manuprāt pareizi būtu, jo Gundars Bērziņš, es saprotu, nāk runāt par 5. panta otro... par pirmo arī...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tālāk turpinām debates par šī 5. panta atsevišķām daļām. Sākam debates par priekšlikumu, ko Juridiskais birojs ir iesniedzis, es neatkārtošu vēlreiz šos argumentus, tas ierosina aizstāt vārdu “nepārsniedz” ar vārdu “ir”. Sākam debates. Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība.

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad nosk aidroja procedūru. Tikām skaidrībā, ka šobrīd tiks balsots par punktiem atsevišķi un arī debates būs atsevišķi par katru punktu. Tāpēc es šoreiz arī gribētu runāt par 5. panta pirmo apakšpunktu. Runājot par šo sociālo nodokli, neapšaubāmi tiek piesauktas citas valstis, kur ir ļoti augsts sociālais nodoklis. Tikai tiek aizmirsts, kādā stāvoklī ir šīs valstis, kādā attīstības līmenī un kāda ir šo valstu dinamika. Visās valstīs, kur šis milzīgais sociālais un sociālā nodokļa slogs, attīstības dinamika ir ļoti niecīga vai gandrīz tās nav. Tad ir jautājums, kādā līmenī atrodas šīs valstis? Kāds ir ienākums uz iedzīvotāju un tā tālāk. Kādas sociālās garantijas un ko spēj dot šīs valstis. Tās, protams, pie sava līmeņa spēj dot daudz. Paskatīsimies, kādā stāvoklī ir mūsu valsts. No 1990. gada līdz šim brīdim nacionālais kopprodukts salīdzināmās cenās ir nokrities par 50 procentiem. Protams, ir šī problēma — attīstība un sociālās garantijas. Bet, neattīstoties ražošanai, šim kopproduktam nebūs iespēju tālāk maksāt, mēs vienalga būsim spiesti palielināt slogu, arvien samazināsies ražošana, vienalga nespēsim nodrošināt šīs sociālās garantijas kaut minimālā līmenī.Tāpēc neapšaubāmi ir jāmeklē šis līdzsvars starp attīstību un sociālo slogu uzņēmējiem. Un es domāju, ka ir iespējams kaut nedaudz prognozējamā, pārskatāmā nākotnē iet uz šo 33% likmi. Jo, kas notiek šodien. Es neesmu pārliecināts, ka skaitlis ir precīzs, bet tas, ka sociālā nodokļa parāds ir fantastiski liels, tas ir skaidrs. Man vismaz ir informācija, ka tas pat sasniedz 80 miljonus latu, parrēķinot visus... tos

 Turpinājums nākamajos numuros