Zvejniecībā — saimnieciskās darbības augšupeja

Normunds Riekstiņš, Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks — "Latvijas Vēstnesim"

Attēlos: darba diena Mangaļsalas SIA "Auda": tīklu labošana; Šprotu konservu cehā — Nikolajs Andrijevskis; Šprotu konservu ceha Kūpināšanas nodaļā — Olga Kravale, Gaļina Zibrova un Vita Zandberga Foto: Arnis Blumbergs

Par nozari

Valsts Zivsaimniecības pārvalde Zemkopības ministrijas pakļautībā ir tikai gadu. Līdz šim esam bijuši dažādās ministrijās un bijām tā nozare, kas saņēma visvairāk pārmetumu.

Var teikt, ka patlaban salīdzinājumā ar lauksaimniekiem izskatāmies pozitīvāk. Problēmas, protams, saglabājas, un tās ir jārisina.

Zivsaimniecība — tā ir gan zvejniecība, gan zivrūpniecība, gan arī valsts pārvaldes institūcija. Šogad darbu uzsācis arī specializētais Zivju produkcijas sertifikācijas centrs, kas kontrolē zivju produkcijas kvalitāti, ievērojot Eiropas Savienības prasības, risina jautājumus, kas saistīti ar uzņēmumu sertifikāciju.

Zivsaimniecības zinātni pārstāv Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts un Iekšējo ūdeņu problēmu laboratorija. Patlaban tās ir divas institūcijas, bet ceram, ka būs viens Valsts zivsaimniecības pētniecības institūts, kas pārzinās gan iekšējos ūdeņus, gan ārējos — Baltijas jūrā.

Trešā un galvenā joma ir zivis, šo resursu stāvoklis. Tie ir resursi, ko varam iegūt paši un kas ir jāiepērk.

Pēdējos gados zvejas intensitāte okeānā ir samazinājusies. Tas saistīts ar vispārēju zivju krājuma stāvokļa pasliktināšanos, kā arī novecojušās zvejas flotes ekspluatācijas nodrošināšanas problēmām. 1993.gadā okeānā tika nozvejotas 107842 tonnas, 1994.gadā — 91523 tonnas, bet šogad pirmajā pusgadā nozvejotas 52165 tonnas zivju.

Zivju nozveja ir palielinājusies Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī. 1993.gadā nozvejoja 29870 tonnu, 1994.gadā — 37000 tonnu, bet šā gada sešos mēnešos — 28760 tonnu zivju.

Salīdzinot ar 1994.gada pirmo pusgadu, šogad ir divkāršojusies mencu nozveja, bet reņģu lomi palielinājušies par 32 procentiem. Jāatzīmē, ka brētliņu un reņģu nozvejas limiti iepriekšējos gados netika apgūti. Šogad situācija reņģu nozvejā ir uzlabojusies, piešķirtais gada limits ir 32400 tonnu, pirmajā pusgadā nozvejotas 15955 tonnas. Brētliņu zvejā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem stāvoklis nav mainījies un ir neizmantotas limita rezerves.

Zvejas apjomu palielināšanās Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī liecina, ka 1995.gadā nozvejos apmēram 60-65 tūkstošus tonnu zivju, kas pilnībā nodrošinās pārstrādes rūpniecības nozari ar izejvielām.

Par jaudām

Kādas ir problēmas un grūtības? Jaunizveidoto akciju un paju sabiedrību, tāpat SIA jaudas zivju produkcijas ražošanā nav pilnībā izmantotas. Lielāks pieprasījums ir svaigām zivīm, to kulinārijas izstrādājumiem, bet ne konserviem. Zivju konservu krājumi ir ievērojami lielāki nekā to pieprasījums vietējā tirgū.

Taču eksportēto zivju īpatsvars ir tikai pieci procenti no kopējā eksporta preču apjoma.

Arī turpmāk zivju eksporta jomā noteicošais būs Austrumu tirgus. Tā ir Krievija, Baltkrievija, Ukraina, kur iecienīti Latvijā ražotie zivju konservi. Lielākas grūtības ar produkcijas realizēšanu ir Eiropas Savienības valstīs, jo šeit ir augstas kvalitātes prasības, noteikti arī stingri ierobežojumi, limiti.

Lai iekarotu vietu šajā tirgū, nepieciešams ieviest jaunu zivju pārstrādes tehnoloģiju, modernizēt konservu cehus atbilstoši Eiropas standartiem, izveidot informācijas dienestu un sakaru sistēmas uzņēmumos darbam ar ārvalstīm. Savukārt uzņēmējiem, kas vēlētos to darīt, nepieciešami kredīti ar atvieglotiem noteikumiem.

Turpinājums no 1. lpp.

Latvijas zivju produkcija var ieinteresēt arī Rietumvalstu iedzīvotājus, par to liecina ārvalstu iestāžu pieredze un atsevišķu uzņēmumu sadarbības līgumi.

Saskaņā ar likumu par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju uz likvidēto kolhozu bāzes izveidotas zvejnieku akciju sabiedrības “Jūraslīcis”, “Brīvais vilnis”, paju sabiedrības “Auda”, “Selga”, “Bāka”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Carnikava — 1”, “Unda” u.c. Šie uzņēmumi strādā stabili, un to attīstībā ir pozitīvas izmaiņas.

Privatizācijas process vēl turpinās, no valsts uzņēmumiem šogad privatizēti trīs — Rīgas zivju konservu kombināts “Kaija”, Salacgrīvas zivju konservu rūpnīca un Rojas zivju konservu rūpnīca. Pārējo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu privatizācija vēl turpinās.

Pārstrādes uzņēmumu Latvijā ir pietiekami. Tikai jādomā par zivju sortimenta palielināšanu, nevar iet to vieglāko ceļu un gatavot tikai “šprotes”. Daudzi pārstrādes uzņēmumi cenšas izlūgties limitus zivju zvejai. Diemžēl prioritāte to saņemšanā ir zvejniekiem, jo zvejniecība ir viņu galvenais iztikas avots.

Par turpmāko zveju

Ir pilnīgi skaidrs, ka par okeāna zvejas attīstību vairs pašreizējā situācijā nevar būt runas. Labākajā gadījumā varam to saglabāt tādā pašā līmenī un tikai tajos rajonos, kas ir tuvāk Latvijai — Ziemeļatlantijā. Latvija ir pārstāvēta starptautiskajā Ziemeļrietumatlantijas zvejniecības organizācijā. Patlaban tur interešu sfērā ir garneļu zveja. Šīs zvejas iespējas ir nelielas, bet latviešu zvejniekiem ir iespējas pelnīt. Bez tam tur var zvejot mencas, jūras asarus, nedaudz kalmārus. Bet te ir runa vairāk par politisku problēmu, jo nozvejas kvota ir noteikta četrām valstīm kopā: Baltijas valstīm un Krievijai. Kā sadalīt kopējo apjomu šo valstu vidū? Ir piedāvāts mums to darīt pašiem, bet Krievija uzskata, ka tai pieder viss.

Mēs esam arī starptautiskās organizācijas — Jūras pētniecības padomes — locekļi. Tā ir mūsu zivju krājumu novērtēšana, balstoties uz starptautisko praksi, uz informācijas apmaiņas datiem. Tas ir arī pamats šo krājumu izmantošanai turpmāk.

Turpinās arī aktīva līdzdalība starptautiskās zivsaimniecības organizācijās (IBSFC — Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija, NAFO — Ziemeļrietumatlantijas zvejniecības organizācija, ICES — Jūras pētniecības padome), kurās tiek aizstāvētas Latvijas zivsaimniecības intereses.

Notiek sadarbība starpvalstu līgumu ietvaros ar Eiropas Savienību, Farēru salām, Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī tiek gatavoti un realizēti sadarbības projekti ar ārvalstīm Latvijas zivsaimniecības nozares attīstībai (PHARE projekts, Zviedrijas tehniskās palīdzības BITS projekti, Dānijas palīdzības programma).

17.oktobrī parakstīts sadarbības protokols ar Eiropas Savienību, Zviedriju un Somiju.

Esam noslēguši līgumus ar lielāko daļu Baltijas jūras valstu. Parakstītajā protokolā ar Eiropas Savienību, Zviedriju un Somiju “Par sadarbību zivsaimniecībā” ietvertas abu pušu intereses par zvejas iespējām vienas vai otras valsts ūdeņos. Mūsu zvejniekiem jau šogad bija iespēja zvejot mencas Zviedrijas un Dānijas teritoriālajos ūdeņos, kur labāki zvejas apstākļi. Mēs saglabājam šo apmaiņu ar Zviedriju tādā pašā līmenī kā līdz šim. Arī Eiropas Savienības valstis ir ieinteresētas zvejot mūsu zonā. Vislielākais pieprasījums ir pēc mencām. Vienojāmies arī par sadarbību zivsaimniecības zinātnē, zivju resursu kontroles jomā, arī par sadarbību starptautiskajās organizācijās. Eiropas Savienība vēlas mūs atbalstīt arī materiāli, atvēlot līdzekļus Latvijas un ES kopuzņēmumu veidošanai. Mūsu pusei jāiesniedz projekts. Turpināsim sadarboties ar Zviedriju zinātnes jomā, realizējot projektus zivsaimniecībā.

Zvejniecības problēmas ir aktuālas arī tajā ziņā, ka bijušo kolhozu zvejas flote (daļa kuģu ir privatizēti) ir ļoti novecojuši. Tā ir vēl sliktākā stāvoklī nekā kolhozu laikos, jo ir tendence kuģu skaitam samazināties. Zvejniekiem nav iespēju dabūt lētus kredītus, lai iegādātos jaunus kuģus. Zvejniecība nav tā nozare, kur iespējams gūt lielu peļņu, tā nav ienesīga nozare. Bet tā tomēr ir mūsu nacionālā nozare, bez kuras mēs Latviju nespētu iedomāties. Ja nebūs zvejniecības, tad mēs nebūsim īsta jūras valsts. Tāpēc noteikti jāgādā par zvejniecības saglabāšanu. Ja nebūs vairs kas zvejo, tad Baltijas jūrā zvejos varbūt spāņi un portugāļi, kas izzvejos mūsu resursus. Mēs esam par to, lai būtu nacionāla zvejniecības nozare, lai būtu zivju pārstrāde, kas piedāvātu produkciju Latvijai un arī aktīvi strādātu eksportam.

Par zivkopību

Valsts pārziņā esošās astoņas valsts zivju audzētavas — Tome, Kārļi, Salaca, Dole, Pelči, Brasla, Ķegums, Sērene — 1995.gadā ir izaudzējušas un izlaidušas valstij piederošās dabīgās ūdenstilpēs šādus zivju mazuļus:

— lašu viengadīgos un divgadīgos mazuļus — 826 tūkstošus,

— taimiņu viengadīgos mazuļus — 13 tūkstošus,

— zandartu, brekšu, vimbu vienvasaras mazuļus — 3143 tūkstošus,

— taimiņu, nēģu, līdaku kāpurus — 11346 tūkstošus.

Zivju krājumu novērtējumu un priekšlikumus zvejas regulēšanai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī izstrādā Zivsaimniecības pētniecības institūts, bet iekšējos ūdeņos šos darbus veic Iekšējo ūdeņu problēmu laboratorija. Valsts pārvaldes funkcijas zivsaimniecības nozarē realizē Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde. Mēs nodrošinām to resursu paplašināšanu, uz kuriem paši arī iedarbojamies.

Ja runājam par lašiem, tad patlaban Latvija Baltijas jūrā sāk veidoties par lašu lielvalsti. Problēmas ir tādas, ka lašu populāciju apdraud slimības un ir gājuši bojā Zviedrijā mākslīgi audzētie laši, slimas ir arī piekrastēs esošās zivis. Mūsu zivju audzētāju darbu varētu stimulēt Zivju fonda izveidošana, kā to paredz 1995.gadā pieņemtais Zvejniecības likums.

Ingrīda Rumbēna,

“LV” nozares redaktore

Zivju nozveja Latvijā

Ražošanas rādītāji

1993.g. 1994.g. 1994.g. 1995.g.

I pusg. I pusg.

Zivju nozveja — pavisam, tonnas 138712 1320XX-XXXXX 77680

No kopējās nozvejas:

zivju nozveja iekšējos ūdeņos 1000 1182 267 305

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 29870 37000 22533 25210

zivju nozveja okeānā 1078XX-XXXXX 46283 52165

Pārstrāde:

pārtikas zivju produkcija, ieskaitot

konservus, tonnas 35219 38988 17225 18276

zivju konservi, tūkst. nosac. kārbu 62313 81374 35817 37922

Eksports:

zivis un vēžveidīgie, tonnas 6706 20254 10435

t.p., tūkst. latu 2906 7125 3155

gatavie zivju produkti un konservi, tonnas 21504 24978 12110

t.p., tūkst. latu 17181 22648 13452

Kopā (tonnas) 28210 45232 22545

Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde

No janvāra līdz jūnijam (tonnas)

1994.g. 1995.g. 1995.g.

janvārī—jūnijā janvārī—jūnijā janvāris—jūnijs % pret 1994.g.

janvāri—jūniju

Pavisam 68983,6 77680,9 112,6

saldūdens zivis 267,8 305,3 114,0

jūras zivis 65581,8 75821,5 115,6

ūdens bezmugurkaulnieki (kalmāri) 2942,0 1530,0 52,0

No kopējās zivju nozvejas:

sardīnes, sardinellas 3059,0 10555,4 345,1

skumbrijas 54,0 1769,5 3276,9

stavridas 13518,0 19434,6 143,8

jūras asari 11209,0 5166,1 46,1

mencas 840,5 1393,0 165,7

reņģes 12177,4 14337,0 117,7

brētliņas 9261,2 9232,8 99,7

brekši 52,2 52,8 101,0

karpas 122,8 173,0 140,9

butes 28,8 34,2 118,8

laši 40,8 40,0 98,0

Valsts statistikas komiteja