Domu apmaiņā pie Valsts prezidenta — kultūras personības

Piektdien, 3.novembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Latvijas inteliģences pārstāvjiem. Uz tikšanos Rīgas pils Baltajā zālē Valsts prezidents bija aicinājis vairāk nekā 30 sabiedrībā pazīstamas personības — dažādu radošo profesiju pārstāvjus. Šīs tikšanās galvenais mērķis — domu apmaiņa par pašreizējo situāciju valstī, par vēlēšanu rezultātiem, par iespējamo valdības sastāvu, par jaunās valdības programmu. Prezidents lūdza inteliģences pārstāvjus izteikties par šiem jautājumiem un paust savu viedokli, kā viņi katrs redz šo situāciju. Savas domas par iespējamo valdības sastāvu un tās iespējamo vadītāju izteica Viktors Avotiņš, Imants Ziedonis, Alberts Bels, Vita Matīsa, Anda Līce, Džemma Skulme, Miervaldis Polis, Jānis Stradiņš un citi.

Sarunu gaitā izskanēja dažādi viedokļi par iespējamo Latvijas nākotni. Bet,
runājot par vēlēšanu rezultātiem, pārsvarā bija viedoklis, ka šādā veidā izpaudusies tautas neapmierinātība, tauta ir vīlusies līdzšinējos vadītājos. Šajā sakarā Valsts prezidents minēja savas pēcvēlēšanu tikšanās ārzemēs. Kā uzsvēra prezidents, šādi vēlēšanu rezultāti ārvalstu politiķos izbrīnu nerada, jo tas ir normāls process. Bet ārvalstu politiķus izbrīna un dara uzmanīgus tas, ka Latvijas tautas uzmanību un ievērību, piemēram, ieguvis iebraucējs no svešas zemes, viņus uztrauc Zīgerista kunga personība un viņa pagātne. Tas liek nopietni pārdomāt, kā tas saskan ar mūsu iepriekšējiem centieniem — ar valodu likumu, ar mūsu tautas mentalitāti vispār.

Vairāki inteliģences pārstāvji izteica bažas par Nacionālo izlīguma bloku. Pēc viņu uzskata, ja valdību veidos Ziedonis Čevers, Latvija var veidoties par divkopienu valsti, un tāda perspektīva ir diezgan satraucoša. Bet skaidrs ir viens, ka abi bloki ir izveidojušies lielā steigā un šobrīd notiek cīņa par varu.

Vita Matīsa raksturoja tautas izvēli kā tādu, kas nošķirama divās grupās: vieni redz savu nākotni pašu spēkiem un pašu rokām veidojamu, citi atkal grib redzēt sev kādu stipru saimnieku, kas prastu labi komandēt un pateikt visu priekšā, kas un kā darāms. Tādēļ stipri jādomā, kādēļ mēs izvēlējāmies neatkarīgas valsts atjaunošanas ceļu un kā vārdā esam veikuši visas iepriekšējās reformas. Guntis Ulmanis te uzsvēra domu, kā katrs no mums šodien redz valsts lomu un nacionālu valstiskumu kā tādu.

Izskanēja arī priekšlikums rīkot atkārtotas vēlēšanas, jo neviens no abiem blokiem nevarēs sastādīt stabilu valdību, kas gūtu lielu atbalstu Saeimā. Līdz ar to tāda valdība varētu pastāvēt tikai kādu pusgadu. Atkārtotas vēlēšanas valstij neizmaksāšot tik dārgi kā valodu maiņa ik pa pusgadam. Šis variants esot labs arī tāpēv, kā vēlētāji tieši tagad redz, kas kurš ir. Valsts prezidents šo priekšlikumu ņēma vērā, bet teica, ka nav nopietni ik mēnesi valstī veikt vēlēšanas. Atkārtotas vēlēšanas neko nedotu, jo pēc socioloģiskajām aptaujām šobrīd vēlēšanu rezultāti būtu tieši tādi paši, kādi jau tie ir.

Runājot par nākotnes plāniem, visi inteliģences pārstāvji atzīmēja, ka liela uzmanība jāpievērš jaunatnes izglītībai. Nākamās vēlēšanas būs jau pēc trīs gadiem, un tajās piedalīsies pašreizējie skolēni, tāpēc ir jānodarbojas ar viņu politisko izglītošanu. Bet jaunajai valdībai lika visus spēkus veltīt tautas izglītībai, labu ierēdņu sagatavošanai, stiprai finansu politikai un, kas nav jāaizmirst nekad — jāsaglabā veselīga, dzīvotspējīga, aktīva tauta.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un prezidenta padomnieks kultūras jautājumos Raimonds Pauls

Dzejniece Anda Līce un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš

Miervaldis Polis, Imants Ziedonis, Andris Tomašūns, Alberts Bels un Māra Zālīte

Jānis Dripe, Andrejs Vilks un Viktors Avotiņš

Alvis Hermanis, Māra Ķimele un Edmunds Freibergs

Visi vienkop pie Valsts prezidenta