2. novembra sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.171.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbildot uz to “izmesto cimdu”, ko nupat “izmeta” Kehra kungs attiecībā uz sociālā nodokļa vēl lielāku samazināšanu, es varu pievienoties visam, ko teica Makarova kungs. Mēs varētu iet uz lielāku samazināšanu, ja mēs varētu izlikties, ka mums nav 26 procenti pensionāru, kam jāmaksā pensijas, un ka mums nav vesela virkne atvieglojumu dažādām iedzīvotāju kategorijām, ko, otrajā lasījumā izskatot likumu par pensijām, jūs iebalsojāt. Tāpēc mans priekšlikums ir ļoti konkrēts, 5. pantā balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu un tiešām atbilstoši Satversmei nokārtot šo jautājumu, aizstāt “nepārsniedz” ar vārdu “ir”. Jo šeit nebūs lielas problēmas, kādus divus gadus droši vien mēs vēl nevarēsim neko samazināt, jo mums ir jāsakārto sistēma un jānoregulē mūsu valstī šie jautājumi. Un attiecībā uz deputāta Kehra priekšlikumu es aicinu balsot par otrā lasījumā nobalsoto un Kehra kunga priekšlikumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība, un tad Ojārs Kehris kā deputāts. Nu mēs... tātad procedūra būs tāda, es atvainojos... Tiešām procedūra būs tāda — mēs vispirms balsosim par vārdiņu “ir” un pēc tam balsosim par deputāta Kehra priekšlikumu. Bet, nu, jūs saprotat, citādi nevar. Tad balsojums rādīs, vai paliek 34% vai 33%. Nu, mēs sākām par visu, ja, jūs gribat atsevišķi pirms katra balsojuma, ja? Ja, Lūdzu! Kehra kungs, ko jūs gribējāt darīt, jūs arī uz tribīni nācāt? Kā lūdzu? Kā deputāts vēl pie tās vispārējās lietas, un tad mēs sāksim atsevišķi, ja? Labi, lūdzu, Ojārs Kehris kā deputāts. Un tad sāksim atsevišķi par vārdiņu “ir” un par 33 un 34%.

 

O.Kehris. Par procedūru. Manuprāt pareizi būtu, jo Gundars Bērziņš, es saprotu, nāk runāt par 5. panta otro... par pirmo arī...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tālāk turpinām debates par šī 5. panta atsevišķām daļām. Sākam debates par priekšlikumu, ko Juridiskais birojs ir iesniedzis, es neatkārtošu vēlreiz šos argumentus, tas ierosina aizstāt vārdu “nepārsniedz” ar vārdu “ir”. Sākam debates. Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība.

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad noskaidroja procedūru. Tikām skaidrībā, ka šobrīd tiks balsots par punktiem atsevišķi un arī debates būs atsevišķi par katru punktu. Tāpēc es šoreiz arī gribētu runāt par 5. panta pirmo apakšpunktu. Runājot par šo sociālo nodokli, neapšaubāmi tiek piesauktas citas valstis, kur ir ļoti augsts sociālais nodoklis. Tikai tiek aizmirsts, kādā stāvoklī ir šīs valstis, kādā attīstības līmenī un kāda ir šo valstu dinamika. Visās valstīs, kur šis milzīgais sociālais un sociālā nodokļa slogs, attīstības dinamika ir ļoti niecīga vai gandrīz tās nav. Tad ir jautājums, kādā līmenī atrodas šīs valstis? Kāds ir ienākums uz iedzīvotāju un tā tālāk. Kādas sociālās garantijas un ko spēj dot šīs valstis. Tās, protams, pie sava līmeņa spēj dot daudz. Paskatīsimies, kādā stāvoklī ir mūsu valsts. No 1990. gada līdz šim brīdim nacionālais kopprodukts salīdzināmās cenās ir nokrities par 50 procentiem. Protams, ir šī problēma — attīstība un sociālās garantijas. Bet, neattīstoties ražošanai, šim kopproduktam nebūs iespēju tālāk maksāt, mēs vienalga būsim spiesti palielināt slogu, arvien samazināsies ražošana, vienalga nespēsim nodrošināt šīs sociālās garantijas kaut minimālā līmenī.Tāpēc neapšaubāmi ir jāmeklē šis līdzsvars starp attīstību un sociālo slogu uzņēmējiem. Un es domāju, ka ir iespējams kaut nedaudz prognozējamā, pārskatāmā nākotnē iet uz šo 33% likmi. Jo, kas notiek šodien. Es neesmu pārliecināts, ka skaitlis ir precīzs, bet tas, ka sociālā nodokļa parāds ir fantastiski liels, tas ir skaidrs. Man vismaz ir informācija, ka tas pat sasniedz 80 miljonus latu, parrēķinot visus... tos uzņēmumus, kas ir bankrotējuši, un tā tālāk. Tātad faktiski jau šobrīd skaitītājs strādā, un ražošana iznīkst, un krājas šie parādi, bet nepalielinās tik ievērojami šie ieņēmumi, kaut gan, protams, sociālā nodokļa ieņēmumi iet labāk nekā citi, bet faktiski jau tas lielā mērā ir uz budžeta iestāžu darba algu rēķina. Tāpēc es domāju, ka ir jāizšķiras. Tas, ko Kehra kungs teica, tā ir taisnība, ka šobrīd mēs arvien vairāk zaudējam šī kredīta drošības, investīciju drošības ziņā. Citas valstis vismaz paliek uz vietas un kāpj šajos reitingos augstāk, bet mēs tā smuki arvien atkāpjamies tālāk. Un šis arī sociālā nodokļa ieņēmums ir atkarīgs ne tikai no nodokļu likmes, bet no tās bāzes, cik cilvēki, cik uzņēmēji maksā. Un tas ir atkarīgs no darba vietu veidošanas politikas, no investīciju politikas. Laba darba vieta, augsti apmaksāta darba vieta maksā ļoti dārgi. Dažās nozarēs vienas darba vietas radīšana maksā 100 000 dolāru, pat vairāk. Un kādā veidā ir iespējams radīt labi apmaksātas darba vietas, labas iemaksas sociālos budžetos, ja nav šo lielo ārvalstu investīciju. Un manuprāt par to ir vairāk jādomā, nevis par to, kā kraut šos nodokļus virsū nodokļu maksātājiem, uzņēmējiem. Tāpēc sakarā ar to, ka šajās dažās izmaiņās sociālajā sfērā jau tā tiek palielināti netiešie maksājumi uzņēmējiem dažādos veidos vai slimības pabalsti, ko pārsvarā tomēr sastāda šīs īstermiņa slimības vai kaut kādas infekcijas, vai saaukstēšanās, jau tiek uzlikti uz uzņēmēja pleciem, tas ir faktiski nodokļa sloga palielināšana tiešā veidā. Parādās arī citi jauni slēpti un neslēpti maksājumi, kas arvien apgrūtina uzņēmēju izdzīvošanu. Es domāju, ka, ja nemaldos, 2001.gads, uz kuru ir plānota šī 33% likme, ir tas, uz ko vajadzētu iet, nekas briesmīgs nenotiks, šī samazināšana būs pakāpeniska. Es aicinātu tomēr izšķirties. Lai arī uzņēmējiem būtu vieglāk izšķirties un saprast, ka Saeima, likumdevējs, uzņēmējus redz ne tikai kā cilvēkus, pret kuriem, kā Makarova kungs teica, ir jācīnās un ar varu jāatņem nauda, bet kā cilvēkus, par kuriem valsts rūpējas, lai viņiem būtu iespējas strādāt, lai būtu godīga konkurence, lai viņi arī būtu ieinteresēti maksāt vairāk un uzturēt šo valsti. Es aicinātu atbalstīt Kehra kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz — labklājības ministrs Bērziņa kungs.

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es savu viedokli pateicu un gribu vienīgi precizēt terminoloģiju, ko lietoja godātais deputāts Gundars Bērziņš. Gundars Bērziņš teica — sociālais slogs. Droši vien, ka daļa uzņēmēju tā saka, sociālais slogs. Saeima man un Labklājības ministrijas vārdā ir uzlikusi atbildību par cilvēkiem, un es to nesauktu par sociālo slogu, es gribētu teikt — tā ir sociālā atbildība. Un stāvoklis Latvijā mums ir tāds, kāds tas ir. Un šī sociālā atbildība ir jāuzņemas. Ja šo sociālo atbildību varētu uzņemties ar mazāku līdzekļu apjomu, Labklājības ministrija tam nepretotos. Es tomēr aicinātu 1.panta otrajā daļā Kehra kunga priekšlikumu neatbalstīt, saglabāt otrajā lasījumā ieviesto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pašreiz mēs ļoti aktīvi strādājam pie nodokļiem. Un es jau presē lasu jaunu domu — sāksies taupība. Ar nodokļiem mēs ļoti labi sociālo jautājumu it kā risinām, pārsvarā mēs domājam par pensionāriem, bet tajā pašā laikā mēs aizmirstam par dzimušiem bērniem un tiem bērniem, kuri vēl nav dzimuši. Patiesībā mēs aizmirstam par Latvijas tautu, kura runās latviešu valodā. Jo dzīvojot ar pašreizējām tendencēm, diez vai Latvijā dzims latvieši. Un kāpēc? Tāpēc, ka ar šiem stingriem, augstiem procentiem tieši nodokļos, mēs šodien samazinām ražošanu. Praktiski ražošana ir komas stāvoklī, un, ja šodien kāds uzņēmums godīgi maksā nodokļus, tam ir jāiet pa burbuli, un tas nozīmē, ka nebūs darba vietu. Nākamais. Ja tagad vēl mēs palielināsim to, ko jau tā pārnes uz uzņēmēju pleciem, tas nozīmē samazināt darba vietas, samazināt darba algas. Tas nozīmē, ka mūsu bērni uz skolu ies ļoti grūtā situācijā. Es gribu teikt, ka nākamajai Saeimai ir jāatrod elastīgi, optimāli likumi nodokļu lietā, lai tiktu veicināta ražošana, lai būtu Latvijā darba vietas un lai cilvēks varētu ar prieku no rīta iet uz darbu, nevis domāt par iztiku un domāt, kā tikt galā ar nodokļu slogu. Es lūdzu, cienījamie deputāti, atbalstīt deputāta Kehra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies? Lūdzu, Ojārs Kehris, kā deputāts, “Latvijas ceļš”. Es atvainojos, mūsu debates gan turpinājās par abām daļām.

 

O.Kehris (LC). Par pirmo daļu. Mums, kolēģi, laikam neatliek nekas cits, kā nobalsot tomēr par Juridiskā biroja priekšlikumu. Lai gan, nu, mums jāsaprot, ka juristiem būtu, te gan tas attiecas nevis uz Kusiņa kunga dienestu, bet uz kabineta juristiem, jo, ja varēja izdarīt manuprāt varēja izdarīt, ja tas ir uzņēmēja interesēs, tad tomēr pastrādāt un šīs juridiskās lietas, lai citos likumos nebūtu pretrunu, un to nosaukumu atrastu. Bet pašlaik mums nekas cits neatliek laikam, kā par pirmo balsot… par Juridiskā biroja… Jo savādāk mums var būt pārmetumi šajā likumdošanas sakārtošanas ziņā. Otrajā daļā…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Nu varbūt tad tiešām pabeigsim pirmo daļu. Jo citādi mēs aicinām visu darīt pa daļām, un debatējam nemitīgi par abām daļām. Vai par pirmās daļas priekšlikumu — 5. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu “nepārsniedz” ar vārdu “ir” — kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates pabeigtas par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu izteikt 5. panta pirmajā daļā… aizstāt vārdu “nepārsniedz” ar vārdu “ir”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 46 — par, 5 — pret, 19 — atturas. Pieņemts.

Turpinām debates par otro daļu. Lūdzu, Ojārs Kehris kā deputāts vēlējās runāt?

 

O.Kehris. Jā, par otro daļu. Es tikai varbūt pateiktu vēl dažus vārdus. Godātie kolēģi! Ja šeit mēs runājām… salīdzinājām likmes dažādās valstīs, tad var jau tās salīdzināt arī ar Vāciju, var salīdzināt varbūt ar Ameriku, var salīdzināt ar bijušo Dienvidslāviju. Bet, kolēģi, Eiropas kopienā mēs praktiski nekad nebūsim ātrāk kā līdz šī gadsimta beigām. Tad, kad mēs būsim Eiropas kopienā, mēs varēsim runāt par konkurenci ar šīm Eiropas valstīm, un nerunāsim šeit tiešām par darba algas līmeni un par citām lietām. Pašlaik mēs konkurējam un, es ļoti ceru, ka arvien vairāk konkurēsim, vismaz to, ko ir parakstījušas valdības un arī partijas ir parakstījušas savās programmās, ka mums būs Baltijas tirgus, un tas jau lielā mērā ir ar brīvās tirdzniecības līgumu. Un šeit mēs konkurējam Baltijas tirgū, un Baltijas tirgū mums ir 38… tur igauņiem ir 33, mums ir 31. Un tie šai gadījumā ir fakti.

Darba vietas. Protams, tas ir ļoti grūts vērtējums. Pēc ekspertu vērtējuma — 36 miljoni, es atvainojos, 36000 dolāru jeb apmēram 18000 latu, lai gan tas ir ļoti grūts rādītājs, tur ir ļoti lielas svārstības, bet maksā vienas darba vietas radīšana Latvijā. Ja mēs, par budžetu balsojot, nobalsojām par 2 miljoniem, kuri aiziet nevis sanācijai darba vietu radīšanai, bet aizgāja tajā skaitā Saeimas nodrošinājumam un citām vajadzībām, ļoti svarīgām lietām — Brāļu kapiem un tamlīdzīgi… Bet šo darba vietu nebūs, nebūs līdz ar to ģimenēm algu, nebūs sociālā nodokļa. Ja mēs tālāk… šis viens procents… arī varētu izrēķināt, cik konkrēti, teiksim, šo darba vietu nebūs. Es saprotu Bērziņa kungu. Pensionāri mums ir, un viņiem ir grūti, un viņiem vajag palīdzēt, bet ja mēs to palielināsim tikai ar nodokli, ar nodokļa slogu, manuprāt, šeit tomēr ir tā alternatīva, lai mums būtu, no kurienes ņemt. Vispirms ir tiešām jāražo un pēc tam var sadalīt. Lai gan tai pašā laikā, protams, es esmu pateicīgs Labklājības ministrijai, ka viņi jau atrada iespēju iet uz šiem 34% ilgākā laika periodā, bet manuprāt viņiem ir jāizvirza mērķis līdz gadsimta beigām sasniegt vismaz šos 33 procentus. Jāizvirza mērķis, jo viņiem ir iespējas strādāt daudz labāk, un tad arī daudz labāk argumentēt nākamajā Saeimā un frakcijās to, kāpēc ir nepieciešamas pensiju reformas un normalizācija, un citas lietas.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz — labklājības ministrs Bērziņš, lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godāto Prezidij, godātie deputāti! No šīs tribīnes daudzkārt izskan kritika Labklājības ministrijai par to, ka mēs maz rūpējamies par pensionāriem, ka mēs nepalielinām pensijas, kaut gan mēs to esam darījuši savu iespēju robežās un centušies to darīt. No šīs tribīnes izskanēja arī viedoklis, ka mēs pašlaik ar šo te balsojumu kaut ko taisāmies palielināt. Es kategoriski to noliedzu. Mēs jau tā ejam uz samazinājumu. Un ja mēs gribam, lai faktiski tādējādi mēs ierobežotu mūsu iespējas, teiksim, indeksēt pensijas arī nākotnē, izmaksāt visus tos pabalstus, kurus Saeima ir nobalsojusi, tad, protams, var iet uz šo samazinājumu. Es uzskatu, ka to nedrīkst darīt, un es pastāvu uz to. Un Labklājības ministrijas viedoklis ir tāds, ka ir jāsaglabā esošā redakcija. Un es tiešām aicinātu visus jūs balsot par otrajā lasījumā noteikto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk… Pēteris Elferts, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt otrā lasījuma redakciju, jo mēs esam ieguldījuši ļoti daudz darba un šodien pieliksim punktu pie sociālās reformas likumdošanas, un te faktiski ir strīds par likmi, kas būs pēc 6 gadiem. Tāpat ir ierosināts, ka mēs samazinām 5 gadu laikā likmi no 38% uz 34%. Un faktiski papildināt ar vienu gadu šobrīd, manuprāt tas ir… nu varētu tā, bet būtu loģiskāk, ja pie šī jautājuma atgriežas pēc 3 gadiem vai pēc 4 gadiem, tad, kad būs redzams, vai šī reforma ir uz pareizā ceļa un kādā veidā mēs varam samazināt likmes. Jo varbūt būs tāda situācija, ka mēs varēsim vēl samazināt. Bet es domāju, ka mēs esam jau parādījuši virzību, kādai vajadzētu būt nākamajos piecos gados, un redzēsim, kā būs ar to sesto gadu pēc tam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Kā referents, lūdzu, Ojārs Kehris.

 

O.Kehris. Godātie kolēģi! Kā komisijas priekšsēdētājam man būtu jāprecizē, ka mēs nevaram vairāk, kolēģi, atgriezties pie otrā lasījuma teksta, ko aicināja Bērziņa kungs un Elferta kungs. Jo tur bija rakstīts precīzi, ka likme nepārsniedz 34%, kas apmierināja visas puses, izņemot Juridisko biroju. Pašlaik mēs jau esam nobalsojuši Juridiskā biroja priekšlikumu... “nepārsniedz”. Tādējādi atgriezties mēs vairs...

Sēdes vadītājs. Nevis “nepārsniedz”... bet “ir”...

 

O.Kehris. Jā, jā... tātad, ka likme “ir”... jo otrā lasījuma redakcija bija, ka “nepārsniedz”. Tas ir tas, ko es gribēju precizēt kā komisijas priekšsēdētājs, un līdz ar to mums jābalso par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Ojāra Kehra priekšlikumu izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “sociālā nodokļa likme ir 33% no nodokļa objekta”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 11, atturas — 5. Ir pieņemts deputāta Ojāra Kehra priekšlikums 5. pantā. Tālāk lūdzu!

 

O.Kehris. Otrajā... šī panta otrajā daļā komisija nav atbalstījusi Gundara Bērziņa priekšlikumu, proti, ka par lauksaimniecības darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi noteikt sociālā nodokļa likmi 20% no nodokļa subjekta. Argumentējot to ar to, sevišķi to aizstāvēja Labklājības ministrija, ka šie izņēmumi un atvieglojumi, pirmkārt, sarežģī administrāciju. Bet es varētu ielaisties šeit garā skaidrojumā, varbūt ka Bērziņa kungs to pats jau ir saņēmis, ka līdzīgi kā ar pievienotās vērtības nodokli ilgā laikā tas nav izdevīgs pašiem šiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. 5 minūtes mums līdz pārtraukumam.

 

G.Bērziņš (LZS). Ņemot vērā to, ar ko Kehra kungs nobeidza, es arī lielā mērā varētu tam piekrist. Tāpēc jau ir Pārejas noteikumi, kur es piedāvāju pakāpeniski palielināt, jo šeit tomēr ir viena būtiska iezīme. Šis nodoklis šobrīd ir 18,5%. Tad pamēģināsim tā salīdzināt... Jūs ejat vai skrienat pa ceļu, jums ir 100 kilogramu svars, un jūs tā skrienat, skrienat un bākš un vēl simts kilogramu... Ko jūs darāt? Jūs varat paskriet? Jūs esat beigti uz vietas. Tāpat būs ar šiem kooperatīviem un individuālajiem uzņēmumiem. Es esmu par šo jautājumu runājis kooperatīvos, kas strādā godīgi, godīgi maksā nodokļus. Viņi atklāti pateica — ja būs šis nodoklis ar 1. janvāri, viņiem jābeidz strādāt. Un tad, piemēram, mūsu pagastā ir kooperatīvs, kur ir 40 cilvēkiem darbavietas. Kas notiks? Vai iegūs sociālā sfēra, kad šie 40 cilvēki tūlīt tiks izmesti ārā un nespēs strādāt? Es domāju, ka daudzās vietās laukos kooperatīvos ienākums uz vienu cilvēku vidēji ir 9 lati, knapi notiek cīņa, kā saka, par izdzīvošanu. Ja ir šīs darba vietas kooperatīvos, kāpēc tās jālikvidē? Ar pilnu atbildību varu pateikt, ka, pieņemot uzreiz, kā es teicu, uzmetot vienam simtam otru simtu virsū, daudz līķu būs, daudzi kooperatīvi laukos beigs eksistēt. Un tas būs to cilvēku nopelns, kas nobalsos par momentānu šī nodokļa paaugstināšanu. Es neesmu par to, kāda ir civilizēta sistēma, ka jāiet ir uz vienotām likmēm, atrodot citus veidus, kādā veidā noteikt ražošanas... pabalstīt vai kompensēt. Tāpēc mans priekšlikums — uz 1999. gadu, kad ir 35 procentu likme paredzēta, visiem izeja... arī lauksaimniekiem uz 1999. gadu 1. janvāri uz tiem 35 procentiem, bet pakāpeniski jau tagad, vienīgajai nozarei palielinot par pusotru procentu, nākamgad pieci, un tā tālāk... Bet uzņēmēji zinās, ka tā likme tiek palielināta par pieci, rēķinās biznesu. Parēķiniet, kādā veidā ir iespējams mūsu valstī taisīt biznesu, ja uz nākamo gadu kāds zemnieks vai kooperatīvā sabiedrība, teiksim tā, biznesa plānu ir izrēķinājusi, ir paņēmusi kredītu, ir ielikusi nosacījumu cenas un nodokļus, un pēkšņi viens nodoklis, pie kam liels, kas sastāda ļoti ievērojamu daļu, tiek palielināts divas reizes. Kādā veidā izpildīt šo biznesa plānu? Un kā tas beidzas kopumā uzņēmējiem, darba devējam, cik darba vietu tas maksā darba ņēmējiem un cik zaudē kopumā iemaksas. Jo vispār jau netiks... tā kooperatīva nebūs, netiks maksāts ne santīms. Ne jau palielināsies, tur jau tā nelaime. Parunājiet, lūdzu, ar tiem cilvēkiem, kas strādā. Un tāpēc es piekrītu arī tam, ko Kehra kungs teica, iesim uz šo vienoto sistēmu, bet iesim pakāpeniski, nesagrausim vēl strādājošās sistēmas līdz pamatiem. Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo arī tas jau ir kompromiss, jo tas tomēr vienīgais paredz šajā sfērā jau par pusotru procentu uzreiz ar janvāri palielināt pa pieciem gadiem. Arī man šis priekšlikums ir ļoti smags, bet tas ļaus vismaz izdzīvot, sagatavoties. Ja tiks pieņemts tas priekšlikums, kā tiek plānots, tad tas ir bezcerīgi, tas maksās tūkstošiem cilvēku darbavietu. Es tikai gribētu arī vēl par procedūru teikt. Šeit ir nedaudz nepareizi formulēts. Nevis papildināt šo otro daļu, bet ar jaunu otro daļu, un mainīt pārējiem numerāciju, jo tas neiet tanī otrajā daļā. Te ir kaut kāda pārrakstīšanās vai kaut kas, jo ir domāts šo manu priekšlikumu balsot kā jaunu otro daļu un pārējie pārbīdās. Tas tajā otrajā daļā īsti neiederas. Un es to tā arī tiku iesniedzis, es nezinu, kāpēc tas tā tīri tehniski...

Sēdes vadītājs. Bet kur jūs to ierosinājāt?

 

G.Bērziņš. Kā jaunu otro daļu.

Sēdes vadītājs. Bet pie 5. panta?

 

G.Bērziņš. Jā, jā, kā jaunu, nevis papildināt.

Sēdes vadītājs. Bet pantam tas būs papildinājums.

 

G.Bērziņš. Ā, nu jā... Tātad tas ir jauna otrā daļa, un pārējās daļas tad pārbīdās. Tāpēc es ļoti rūpīgi aicinu padomāt. Tikko beidzās priekšvēlēšanu kampaņa, man ļoti bieži bija iespējas diskutēt ar dažādu politisko partiju pārstāvjiem, kuri visi kā viens teica, ka samazināsim nodokļus. Es vienīgais biju tas sliktais, kas teica — papriekšu sakārtosim nodokļus un nepaaugstināsim. Visas partijas... nu tiešām, es ar vairākām biju vairākās diskusijās par nodokļiem, teica, ka samazināsim. Kungi mīļie, nu pildiet savus solījumus! Es vismaz solīju, ka es nepalielināšu, un es to arī darīšu, cīnīšos par to, lai vismaz nepalielina. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts A.Rozentāls: “Bet Tevi neievēlēja!?”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Pēc pārtraukuma runās sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Kolēģi, lūdzu uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies 15 deputāti: Andris Ameriks, Eduards Berklavs, Aivars Endziņš, Andris Gūtmanis, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons ir zālē.

 

I.Folkmane. Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Anita Stankēviča, Zigurds Tomiņš, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemiet vietas! Reģistrēsimies! Zvanu! Reģistrācija. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 55 deputāti. Turpinām sēdi.

Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs, lūdzu! Turpinām debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Izskatām trešajā lasījumā.

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Es gribu atgādināt šā likumprojekta jēgu. Likumprojekts ir ekonomiskais pamats tām sociālajām garantijām, ko paredz likums “Par pensijām”, likums “Par apdrošināšanu pret bezdarbu”, likums “Par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem” un normas, kas ir iekļautas sociālās drošības likumā. Tātad šis ir likums, kā rezultātā personificētās iemaksas būs par pamatu tālākām garantijām, ko saņems šie cilvēki sociālā riska gadījumā. Ja lauksaimniecībā nodarbinātajiem šis nodoklis ir zems, tātad mēs pilnīgi apzināti šiem cilvēkiem sociālās garantijas samazinām vecumdienās, bezdarba gadījumā un pārējos sociālā riska gadījumos. Tad ir jautājums, kam tas ir izdevīgi un kas to tālāk finansēs? Tādēļ, pirmkārt, es iesaku neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nopietni sagraus sociālās garantijas tiem cilvēkiem, kas ir nodarbināti lauksaimniecībā. Otrkārt, par pašu tekstu. Kas ir lauksaimnieciskā darbība? Šo jautājumu uzdeva jau 1990.gadā toreizējais ekonomikas ministrs un atbildi tā arī nesaņēma. Vai pašu izaudzētā produkcija ir Jelgavas cukurfabrikas darbs? Pavasarī un vasarā, kad tā pārstrādā cukurniedres. Vai kompots, kurā, piedodiet man, ir ķirbji un banāni, ir pašu izaudzētā produkcija? Uz ko šī norma attieksies? Es gribu tomēr 6.Saeimas lauksaimniekiem ieteikt runāt par nodokļu politiku lauksaimniecībā, kas skar valsts budžetu, kas skar pašvaldību budžetu, bet nevar par atvieglojumiem runāt tur, kur cilvēks pats sev pelna sociālās garantijas riska gadījumā. Tādēļ vienkārši lūdzu šobrīd neatbalstīt Bērziņa kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad, pirmkārt, es gribu tomēr precizēt, lai būtu skaidrs. Kāpēc tomēr ir tāda cīņa par šo punktu? Jo šobrīd iepriekšējā sociālā likumā “Par sociālo nodokli laukiem” ir noteikts šis 18,5% nodoklis. Galvenā problēma šeit ir šī nodokļa ļoti straujā palielināšana. Tātad pēc pusotra mēneša, drusku vairāk, šis nodoklis tiek palielināts divkārt. Tātad ievērojami paaugstinot šo slogu.

Par šīm sociālajām garantijām es jau teicu. Protams, ja mans priekšlikums netiks pieņemts, es rūpīgi sekošu un ceru, ka arī noskaidrošu tās darbavietas, kas tiks zaudētas, pieņemot šo likumu. Es tiešām esmu pārliecināts, ka to darbavietu būs tūkstošiem, kas zudīs laukos. Jo daudzi kooperatīvi strādā uz tāda “naža asmeņa”, vienkārši viena nodokļa palielinājums tiem būs nāvējošs. Esmu par to pilnīgi pārliecināts, jo esmu rūpīgi iepazinies ar vairāku šo kooperatīvu darbu un to izmaksas shēmām. Es esmu pārliecināts, ka šiem kooperatīviem nebūs iespējas izdzīvot. Un šie tūkstoši cilvēku kopumā laukos zaudēs darbavietas un nemaksās nekādu... un nāks pēc šī pabalsta. Tāpēc es tomēr piedāvāju ļoti rūpīgi pārdomāt un pieņemt šo manu priekšlikumu un arī Pārejas noteikumus, kas pārietu pēc tam uz vienotu šo likumu, bet pakāpeniski veidojot kaut kādus citus šos dotāciju mehānismus.

Par to, vai lauksaimnieciskā produkcija ir atšķirama vai nav. Es domāju, ka to var arī lemt tālāk, Ministru kabineta noteikumos precizējot, jo es gribu atgādināt, ka vairākos nodokļos tomēr šīs normas ir, un atšķirībā no iepriekšējiem nodokļu likumiem, ir definēts, kas ir lauksaimnieciskā ražošana - augkopība, lopkopība utt. Ir speciāls režīms pievienotās vērtības nodoklī lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kur, ņemot vērā civilizēto valstu pieredzi, ir 15 procentu piemaksa mazajiem nodokļu nemaksātājiem laukos. Tā kā jau šobrīd pastāv šī prakse par to, ka tiek šī lauksaimnieciskā ražošana definēta un dalīta nodokļu politikā. Ja tas notiek vienā vai otrā nodoklī, vai transporta nodevā, vai pievienotās vērtības nodoklī, vai peļņas nodoklī, uzņēmumu ienākuma nodoklī, ir atšķirīgs šīs lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem... 3000 neapliekas... Faktiski visos nodokļos šī lauksaimnieciskās produkcijas ražošana tiek definēta. Ja jau visos, vai tad nu vienā sociālajā nodoklī radīsies problēmas? Protams, ir kaut kādi saskares punkti, kur ir grūti precīzi noteikt šo sadalījumu, bet tāpēc arī “jumta” likumā ir ļoti precīzi noteikts, ka likums skaidro pašu likumu un Ministru kabineta noteikumi. Tajos jautājumos, kur ir neskaidrs, kabinets pieņem lēmumu, kādā veidā tas tiek pielietots, un nav nekādu problēmu. Tāpēc es tiešām lūgtu ļoti rūpīgi padomāt par to situāciju, kāda veidosies. Es saprotu, varbūt, ka sociālo un labklājības ministru... un lielā mērā, pateicoties viņam, notiek šīs sistēmas sakārtošana un neapšaubāmi pēdējā laikā ir izdarīts ļoti daudz. Tur es izsaku visu cieņu ministra kungam. Bet šajā gadījumā tomēr domāsim, kādas būs sekas šai nodokļu ievērojamai paaugstināšanai. Es tomēr aicinu ļoti rūpīgi izvērtēt un atbalstīt manu priekšlikumu, kas ļaus saglabāt laukos varbūt tūkstošiem darbavietu un, pakāpeniski šo sistēmu pilnveidojot, arī pāriet uz civilizētu šo sociālo nodokļu maksājumu shēmu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, labklājības ministrs. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Deputāts Gundars Bērziņš ļoti precīzi pateica, ka ir vesela virkne atvieglojumu, kas ir paredzēti laukiem un lauku ražotajai produkcijai un pārstrādes uzņēmumiem. Ir pilnīga taisnība viņam, ka uzņēmējdarbība laukos ir jāveicina ar dažādiem nodokļiem, ar dažādu nodokļu atvieglojumiem, ar īpašām investīciju programmām, ar īpašām reģionālās attīstības programmām. Ja mēs pieņemam Gundara Bērziņa piedāvāto redakciju, tad tādā gadījumā faktiski mēs jau šodien pasakām, ka sociālās garantijas laukos dzīvojošiem un strādājošiem ir uz pusi mazākas naudiskā izteiksmē nekā tiem, kas dzīvo un strādā pilsētās. Situācija jau ir tāda, plus viss tas, kas jau ir visos tajos pieņemtajos likumos tā, ka cilvēkam šīs sociālās garantijas ir atkarībā no tā, cik viņš katrs savā konkrētajā rēķinā ir iemaksājis. Ja mēs šodien apriori pasakām, ka jāmaksā ir divreiz mazāk, tas nozīmē, ka arī bāze šim aprēķinam būs šis divreiz mazākais skaitlis. Ja ir nepieciešamas kādas subsīdijas vai kāds atbalsts kādiem īpašiem uzņēmējiem, tad tas ir jādara ar dotāciju no valsts budžeta apdrošināšanas maksājumos. Tāpēc es aicinu balsot par komisijas piedāvāto redakciju un neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl vēlas runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

 

O.Kehris. Godātie kolēģi! Tātad komisija, iepazinusies ar Gundara Bērziņa priekšlikumu un uzklausījusi ministra Bērziņa argumentus šeit un arī Makarova kunga argumentus komisijas sēdē, vienbalsīgi aicina neatbalstīt deputāta Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu papildināt 5.panta 2.punktu ar šādu tekstu: “par lauksaimniecisko darbību un pašražotāju lauksaimniecības produkcijas pārstrādi un noteikt sociālā nodokļa likmi - 20% no nodokļu objekta”. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 13, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

 

O.Kehris . Trešajā daļā mēs esam atbalstījuši Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

 

O. Kehris . Ceturtajā daļā mums ir jāatbalsta, jo tas jau izriet no mūsu pirmā balsojuma par 5.panta pirmo daļu. Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

O.Kehris. Sestajā daļā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, proti, svītrot normu, ka šo maksājumu likmi nosaka Ministru kabinets. Manuprāt šī diskusija jau mums bija, jo, ja likmi nevar noteikt Ministru kabinets, un to manuprāt mēs izdarījām ar balsojumu 5.panta pirmajā daļā, tad arī šeit mums ir jāatbalsta Juridiskā biroja priekšlikums. Un mums būtībā tad arī, es saprotu, ka Bērziņa kunga priekšlikums ir daļēji ņemts vērā, jo konkrētas likmes nav bijušas iesniegtas, arī ministrija nebija gatava tās iesniegt, jo tā neatbalstīja šajā daļā Gundara Bērziņa priekšlikumu, tādējādi neatbalstīja Gundara Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, sākam debates!

 

G.Bērziņš (LZS). Kāpēc tomēr šis priekšlikums... Es piekrītu, ka daļēji tas ir iestrādāts komisijas pieņemtajā Juridiskā biroja formulējumā — izslēgt 2.pantu. Tātad uzliek kabinetam noteiktas šīs likmes, bet pamatā tomēr tas nav atrisināts. Jo šis ir viens no tiem pantiem, kur man šeit teica, ka nodokļi netiek paaugstināti. Šis ir tas pants, kur papildus tiek uzlikts jauns nodoklis, jo šīs summas līdz šim tika maksātas iekšā sociālajā nodoklī vai citādā veidā tika kompensētas, bet šobrīd tiek pieprasīta šī atsevišķā samaksa. Tad tomēr likumdevējam ir jānosaka vai nu maksimālie griesti vai kritēriji, kādā veidā šī summa tiek uzlikta vai kā tā tiek realizēta. Tāpēc es tomēr pastāvu arī uz savu priekšlikumu balsošanu, jo, ja ir nepieciešamība, ja ir skaidrs, kādas ir šīs likmes, kāda ir šī shēma, tad tā arī ir jāuzraksta. Nevis tā, ka par šiem gadījumiem atļausim uzlikt, un, piemēram, atsevišķā vietā ierakstīsim un vēl, piemēram, atsevišķām profesijām būs 5, 10 procenti vēl klāt. Es tomēr iebilstu pret to. Un, ja šobrīd Labklājības ministrijai nav skaidrs, kāda ir maksimālā likme vai kāds ir mehānisms, tad šo pantu piedāvāju svītrot. Un tad, kad būs pilnīga skaidrība par šīm te likmēm..., jo arī likums, kas tika iepriekš skatīts, es tur tā izskatīju, es arī neatrodu precīzi šīs te likmes. Arī tur ir atsauce — kabinetam - tiesības uzlikt nodokļus un noteikt šīs likmes. Es domāju, ka tā nav pareiza kompetenču sadale. Nodokļu likmes var noteikt tikai Saeima, un kabinets var tās tikai samazināt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tātad jūs ierosināt savā priekšlikumā svītrot 5.panta 6.punktu. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Visu, jā!”) Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Es pēc savas profesijas esmu vēsturnieks un mazliet esmu pastudējis 2. un 3.Saeimas darbību un Ministru kabineta darbību tajā laika posmā. Un tad Saeima neapšaubīja Ministru kabineta tiesības noteikt šo apdrošināšanas likmes sadalījumu pa apdrošināšanas veidiem. Šobrīd mēs sākam diskutēt, vai mēs to drīkstam atdot Ministru kabinetam vai nē. Kāpēc? Lai būtu skaidrs, piemēram, apdrošināšana pret bezdarbu. Ja pēkšņi bezdarbs aug, tad ir nepieciešams palielināt sociālā nodokļa daļu, kas tiek novirzīta bezdarba ierobežošanai. Ja kādā no nozarēm pēkšņi krasi pieaug nelaimes gadījumu skaits darbā, piemēram, šobrīd tas ir ļoti raksturīgs mežsaimniecībā, nevar būt, ka šī nozare turpinās dzīvot uz citu nozaru rēķina. Ja, piemēram, skolotāju vidū nav arodsaslimstības, es nezinu, kāpēc no skolotāju darba algām apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām būtu jānosaka tikpat liela likme kā tiem, kas strādā ķīmiskajā rūpniecībā vai kur citur. Tieši tādēļ Labklājības ministrija nevar atbalstīt Gundara Bērziņa priekšlikumu un lūdz balsot par komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Nevēlas. Godātie kolēģi! Par procedūru. Divi balsojumi. Pirmais - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums svītrot 5.panta 6.punktu. Pēc tam komisijas priekšlikums, kurā viņi atbalsta Juridisko biroju, 5.pantā izslēgt 6.daļas otro teikumu. Un, kā vienmēr, ja ne viens, ne otrs negūst vairākumu, paliek iepriekšējā sadaļas redakcija. Zvans mums ir bijis?

Balsojam, lūdzu, par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - svītrot 5.panta 6.punktu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad lūdzu komisijas priekšlikumu. 5.pantā izslēgt 6.daļas otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

O.Kehris. Nākamie papildinājumi skar šī panta 9.daļu, kur ir Juridiskā biroja redakcionāli labojumi, ko aicinām atbalstīt. Un līdzīgi 11.daļā — Juridiskais birojs ierosina “minimālās mēnešalgas” aizstāt ar “latiem”, proti, ar 150 latiem piecu minimālo mēnešalgu vietā, mēs aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Precizitātes labad — 6.pants un attiecīgie punkti. Ja es pareizi saprotu.

 

O.Kehris. 6.panta 9. un 11.punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu tālāk!

 

O.Kehris. 7.pantā ir saņemti priekšlikumi par 3.punktu, kur Juridiskais birojs iesaka izslēgt vārdus “pasta adrese”, komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Man ir ļoti neērti, bet nu tās divas iekaviņas ir daļas. Bet viena iekaviņa - punkts. Acīmredzot tur...

 

O.Kehris. Tas ir daļa, ja?

Sēdes vadītājs. Tā iznāk. Tā ir komisija iesniegusi. Ja divas iekaviņas.

 

O.Kehris. Jā. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

 

O.Kehris. Līdzīgi arī ir piektajā daļā. Arī atbalstīt Juridiskā biroja...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

O.Kehris. Tālāk seko 9.pants, kur mums ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums papildināt 9.pantu ar vārdiem “maziem un vidējiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām”, ko komisija, tiesa, Gundaram Bērziņam klāt neesot, komisija neatbalstīja, balstoties uz Labklājības ministrijas argumentiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Pirmais. Es gribētu paskaidrot, kāda ir šī priekšlikuma jēga, kāpēc tas ir tieši šajā pantā. Jo iepriekšējos pantos ir noteikts, ka darba devējs katru mēnesi maksā šo nodokli. Šis vienīgais pants runā par to, ka ir kaut kāds savādāks maksājumu vai taksācijas periods uzņēmējiem. Un, ja šobrīd tas ir plašākam uzņēmēju lokam, varbūt 3 mēnešos, reizi ceturksnī, varētu maksāt, tad pēc jaunās šīs formulas — tikai pašnodarbinātās personas. Tātad tie, kas nodrošina, tas ir, zemnieku saimniecība, ja tur nav neviena algota darba spēka, varbūt kaut kāda amatnieku saimniecība un tā tālāk. Bet ir ļoti liels skaits mazo uzņēmēju, kuriem ir viens, divi cilvēki, kuriem bija tiesības šobrīd iesniegt reizi ceturksnī šo atskaiti un maksāt. Šobrīd jaunais paredz, ka viņiem katru mēnesi jābrauc. Satiksme, piemēram, laukos un citur, nav tik laba, lai varētu bieži izbraukāt.

Otrs. Mēs esam gājuši šo ceļu citos nodokļos - pievienotās vērtības nodoklī ir noteikts, ka taksācijas periods ir mēnesis, bet pēc maksātāja iesnieguma ar neregulāru ražošanas ciklu Ieņēmumu dienests var noteikt citu taksācijas periodu, un zinu, ka ražotājiem, lauksaimniekiem ir noteikts, piemēram, trīs mēnešos, reizi ceturksnī, iesniegt. Tātad šī shēma kopumā ir ieta nodokļu likumdošanā. Šeit tiek nez kāpēc prasīts visiem, arī mazajiem, kur ir viens nodarbinātais cilvēks, braukt katru mēnesi un skriet uz šo Sociālo fondu. Protams, ir ļoti skaisti, bet ir jautājums, vai šeit tiks galā. Jo tomēr ir jāapzinās arī tas, ka ir ievērojami paplašinājies šo nodokļu maksātāju loks. Zināšanas par nodokļiem, sevišķi mūsu mainīgajā situācijā, kad mēs mainām, un šis likums arī tūlīt stāsies spēkā, mēs nespējam šo informāciju aizvadīt līdz šim te plašajam lokam, nodokļu maksātāju lokam. Tas ir ar pievienotās vērtības nodokli, ar šiem rēķiniem haoss turpinās vēl līdz šim brīdim, kaut gan 1.maijā stājās spēkā, kaut cik tiek sakārtots, atbilstoši likumam nespējam. Un šeit mēs atkal gribam kaut ko būtiski mainīt un palielināt šo termiņu, visiem uzņēmējiem, lai brauktu katru mēnesi maksāt. Pie kam arī mazais un vidējais uzņēmējs uzņēmumu ienākuma nodokli... likumā ir traktēts, kas ir mazais un vidējais uzņēmējs. Tur ir precīza definīcija, kā no trīs parametriem divi ir jāizpilda, lai viņš nebūtu pieskaitīts pie šiem mazajiem uzņēmējiem. Tāpēc es tiešām nezinu, kāpēc vajadzētu tā sarežģīt šo situāciju un neļaut šiem mazajiem uzņēmējiem maksāt reizi ceturksnī un iesniegt šīs te atskaites par sociālo nodokli. Es tomēr aicinātu rūpīgi pārdomāt. Protams, ja gūs uzvaru, jo faktiski jau šobrīd es tā redzu, ka mums pārsvarā gūst uzvaru šis te nodokļu fiskālais aspekts. Naudu, mums vajag ļoti daudz naudas... un saprātīgas sociālās garantijas ir jāsniedz. Ņemsim tik naudu un beigās attapsimies, ka nav no kā ņemt. Es tomēr ierosinātu padomāt, vai tas veicinās vai neveicinās šo uzņēmēju attīstību.

Un otrs. Vai sociālie dienesti nebūs spiesti palielināt štatus, palielināt izmaksas šo nodokļu administrēšanai? Jo tad, kad notika izmaiņas, kad tika palielināts loks, ko savā laikā par iedzīvotāju ienākuma nodokli brīdinājām, ka ievērojami tiek palielināts loks, tad, piedodiet man, ieņēmumu dienestos bija rindas koridoros. Nodokļu maksātāji, lai nomaksātu savus nodokļus, stāvēja rindā. Es baidos, ka arī šeit veidosies tāda pati situācija. Protams, ja tas tā tiks nobalsots. Es katrā ziņā atlicināšu laiku un nedaudz pakontrolēšu, vai tas tā tiešām nebeigsies, ka vienkārši sociālie dienesti ar šo lielo plūsmu netiks galā, cilvēki, lai nomaksātu nodokļus, būs spiesti vēl pastāvēt rindā, lai varētu savu naudiņu atdot. Pēc kāda laika būsim spiesti palielināt štatus un apkalpojošo personālu, lai varētu apkalpot. Un beigās viss tas palielinātais ieņēmums, tas, ko mēs zaudēsim uz tiem diviem mēnešiem, kur it kā daļēji šī neiemaksātā summa būs jākreditē, būs izlietots lietderīgi — nodokļu administrēšanas apkalpošanai. Man bail, ka tā tas iznāks. Tāpēc es ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu gan šinī, gan nākošajā daļā, kas ir saistīta ar šo pašu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Precizēsim! Šeit ir — papildināt 9.pantu ar — “maziem un vidējiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām”. Šim pantam ir daļas.

 

G.Bērziņš. Es varu precizēt. Aiz vārdiem “pašnodarbinātās personas” — “maziem un vidējiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām”.

Sēdes vadītājs. Tātad panta nosaukums tas ir.

 

G.Bērziņš. Pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Labi. Paldies! Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Un pēc tam deputāts Aristids Lambergs.

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Man dažkārt nav skaidrs, uz ko tomēr orientējas mūsu valsts turpmākajā dzīvē. Ja mūsu valsts tautsaimniecībā tiešām turpmāk atbalstīs sīko un vidējo uzņēmēju darbību, tad skaidrs, ka perspektīvā tie kļūs par lielākajiem nodokļu maksātājiem. Viņu īpatsvars palielināsies. Tādā gadījumā, ja naudu no šiem cilvēkiem mēs saņemsim reizi ceturksnī, man ir jautājums, kādai rezervei ir jābūt Sociālās apdrošināšanas fonda rīcībā, lai reizi ceturksnī pēc izplūdušas formulas — pēc 15.datuma un cik ilgi — savāktu naudu un izmaksātu pensijas. Bet varbūt pēc šī priekšlikuma pensijas arī turpmāk mēs maksāsim vienreiz ceturksnī? It īpaši es gribētu atgādināt vienu lietu. Laukiem šobrīd nodokļa īpatsvars ir apmēram 6 procenti, bet no savāktās summas mēs laukos izmaksājam 25 procentus. Tātad mēs vāksim no sīkiem un vidējiem uzņēmumiem pēc izplūduša termiņa — reizi ceturksnī —, un varbūt pensijas arī maksāsim reizi ceturksnī. Tas ir viens, ko es gribētu pateikt.

Otrkārt. Bērziņa kungs, naudu nemaksā Sociālās apdrošināšanas pārvaldē. To pārskaita uz šīs pārvaldes kontu. Nav rindu, lai pārskaitītu naudu, it īpaši, ja šie sīkie un vidējie uzņēmēji strādā legāli, izmantojot Latvijas banku pakalpojumus. Protams, ja nauda netiek virzīta caur bankām, bet tiek uzpirkta produkcija, nemaksājot nodokļus, tad viss ir kārtībā. Tātad šis mērķis ir maksimāli neļaut naudai virzīties caur banku, ieviest skaidrās naudas norēķinus un tālāk turpināt krāpt sociālās apdrošināšanas budžetu. Tādēļ es lūdzu tomēr, ņemot vērā, ka, ja viņš ir pašnodarbinātā persona, tai skaitā arī pats sevi nodarbina savā zemnieku saimniecībā, viņš tiešām maksā reizi ceturksnī, atskaitās reizi ceturksnī. Bet ja viņš ir atbildīgs par citu savā īpašumā strādājošo, ir jāmaksā regulāri, jo tās tomēr ir papildu garantijas tiem 26 procentiem Latvijas iedzīvotāju, kas saņem pensijas. Tādēļ es lūdzu neatbalstīt deputāta Bērziņa priekšlikumus 9.panta pirmajā un otrajā daļā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Pēc tam Gundars Bērziņš, otrreiz.

 

A.Lambergs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Arī es tāpat kā valsts ministrs aicinu neatbalstīt Gundara Bērziņa iesniegumu. Jo praksē, varu minēt par ārvalstu praksi, ir sociālais nodoklis un vispār ir nodokļi, kuri tiek atvilkti no darbinieku algām, jāiemaksā katru nedēļu, nevis mēnesī vai ceturksnī. Katru nedēļu, jo prakse rāda, ka cilvēki ir cilvēki. Ja šī nauda netiek iemaksāta, tā tiek izmantota, daudzos gadījumos izdota un neieplūst valsts kasē. Šis ļoti nopietns punkts, tādēļ es aicinātu visus deputātus neatbalstīt deputāta Bērziņa priekšlikumu. Tas nestrādā, novedīs valsti pie bankrota. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, otrreiz, lūdzu, 5 minūtes.

 

G.Bērziņš (LZS). Pirmais, ko es gribētu prezicēt Makarova kunga teiktajā. Maksā caur bankām pārsvarā lielie, varbūt vidējie arī maksā caur bankām, mazie maksā tieši šajā budžetā, skaidrā naudā, un tas nav ar banku starpniecību, viņiem ir jābrauc tieši uz šo rajona nodaļu, lai samaksātu. Otrs — par to, vai radīsies zaudējumi un kā tas ir civilizētās attīstītās zemēs — katru reizi nedēļā. Te ir tikai viena maza nianse. Mums nevienā vietā nav noteikts, kad un cik bieži ir jāmaksā alga, kad šie ienākumi. Es kā uzņēmējs varu noteikt, ka es maksāju reizi ceturksnī, un uzrādu, aizvedu sociālo atskaiti, ka nulle jau šajā mēnesī, es neesmu maksājis. To pašreizējā likumdošana nevienā vietā man neaizliedz darīt. Tāpēc šīs runāšanas par šīm sistēmām un tā tālāk... Tad ir jāsakārto viss pārējais. Kādā veidā tiek maksātas, jāreglamentē ir algas, kad ir jāizmaksā, cik ilgā laikā un tā tālāk. Šobrīd, es kā uzņēmējs, varu noteikt, ka es maksāju algu reizi ceturksnī, un neviens likums man to šobrīd neaizliedz. Nav šī lieta sakārtota, un tas rada tikai papildu sarežģījumus, tad, kad visas šīs lietas sakārto. Ja ir nedēļā, kā Amerikā, tad noteikti, ka tur ir reglamentēts, ka algu izmaksā reizi nedēļā, un tad ir viss kārtībā. Ir nedēļas ienākums, maksā nodokļus. Vai divreiz mēnesī, tad arī maksā šos te. Bet es piedāvāju civilizēti sakārtot visas šīs lietas, nevis taisīt kaut kādu haosu un ievērojami pasliktināt šo stāvokli. Jo šobrīd jau ir šī esošā situācija, ka mazie var maksāt reizi ceturksnī, tā ir viņu ievērojama situācijas pasliktināšana. Transporta shēma, transports, piemēram, mums nodrošina... mazajiem uzņēmējiem ir katram šis transporta līdzeklis? Autobusu satiksme mums nodrošina šī uzņēmēja nokļūšanu šajā centrā? Nenodrošina. To, ko citās valstīs par satiksmi... Lamberga kungs lieliski zina, cik lielas ir dotācijas sabiedriskajam transportam Amerikā — 60 līdz 70 procentu, un transports nodrošina šo visu tīklu. Pie mums tas nenodrošina, kādā veidā... jānāk 18 kilometri kājām, lai nomaksātu nodokļus, un vēl jāpastāv rindā. Tāpēc es pieļāvu, ka ir civilizēti jārisina, pakāpeniski ejot, ņemot vērā visus faktorus. Un, ja mēs vienā vietā ejam uz šo civilizēto sistēmu, tad kopumā visa sistēma ir jāveido tāda, nevis izraujot atsevišķus posmus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, labklājības ministrs.

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man tiešām ir drusku neērti teikt to, bet man tas ir jāpasaka, ka Latvijas Darba likumu kodekss reglamentē algas izmaksu, un tas nosaka, ka alga ir jāmaksā divas reizes mēnesī. Jautājums ir šodien tāds, ja mēs pensijas gribam maksāt katru mēnesi, tad mums arī jāiekasē apdrošināšanas maksājumi katru mēnesi, ja mēs pensijas taisāmies maksāt vienu reizi ceturksnī, tad mēs varam atļauties šādi mainīt likumu par sociālo nodokli. Mums ir nepieciešama šī nauda regulāri katru mēnesi, lai izmaksātu pensijas. Un, kā jau Gundars Bērziņš ļoti pareizi uzsvēra, tā kā mazo un vidējo uzņēmēju īpatsvars Latvijā ir liels un tas pieaugs arī turpmāk, tad līdz ar to arī šis naudas ienesums, lai cik tas būtu, teiksim, liels vai mazs, ir ļoti nozīmīgs. Tātad, godātie deputāti, es aicinātu balsot par komisijas sagatavoto variantu un noraidīt Gundara Bērziņa priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents runās? Lūdzu!

 

O.Kehris. Kolēģi, būtu viena piezīme, ka mazie nav sīkie un sīkie nav mazie uzņēmēji. Ir mazie un vidējie uzņēmēji, un tiešām terminu “sīkie” būtu labāk mēģināt nelietot. Bet par šiem priekšlikumiem. Arī komisija, uzklausot un izvērtējot tiešām pēc būtības gan tos argumentus, ko teica Bērziņa kungs, visvairāk par šo izmaksu stabilitāti, kur pensijas ir jāmaksā katru mēnesi, iesaka neatbalstīt Gundara Bērziņa priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim. Zvanu! Par Gundara Bērziņa priekšlikumu 9.pantā — sociālā nodokļa maksāšanas kārtība un termiņi pašnodarbinātām personām — papildināt ar “maziem un vidējiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām”. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 17, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts. Tagad par nākamo Gundara Bērziņa priekšlikumu...

 

O.Kehris. Es sapratu, ka Gundars Bērziņš uzskatīja tos par saistītiem... Vai viņš arī nāktu runāt par šo, ka viņš būtu...

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mēs... Gundars Bērziņš sakarā ar mūsu balsojumu neuztur savu priekšlikumu. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Es atvainojos, bet viena detaļa tomēr šajā priekšlikumā ir.”) Viņš atvainojas, viena detaļa tomēr ir.

 

G.Bērziņš (LZS). Es atvainojos, bet tomēr viena detaļa šajā otrajā priekšlikumā ir, jo šeit tātad ir sociālais nodoklis līdz kārtējā gada ceturkšņa pēdējā mēneša 15.datumam. Tātad šīs pašnodarbinātās personas maksā nodokli, piemēram, tātad pēdējais ceturksnis ir oktobris, novembris, decembris, decembrī līdz 15.datumam, nevis kā tas ir parasti un kā tas ir šobrīd, pēc ceturkšņa tanī mēnesī līdz 15.datumam. Protams, manā formulējumā — pēc ceturkšņa sekojošā mēneša, kur šis “pēc” ir domāts uz šo mēnesi, nevis datumu. Varbūt arī nav visai precīzi formulēts, bet tomēr ideja ir tāda, ka maksā nevis pirms ceturkšņa beigām jau mēneša 15.datumā, bet pēc ceturkšņa beigām tanī 15.datumā, un tāpēc šeit ir grūti... Tā kā šeit tie pašnodarbinātie nav atrunāti, es tomēr lūgtu par šo priekšlikumu balsot un varbūt redakcionāli precizēt. Jo šī ideja šeit ir skaidra, šeit pietrūkst varbūt tomēr viena vārda pirms tā “15”, lai nebūtu saprotams, ka pēc šī 15.datuma, šis “pēc” attiecas uz mēnesi. Es domāju, ka tā ir pašreizējā prakse. Es nezinu, es domāju, ka pārāk lielu iebildumu šeit Labklājības ministrijai arī nevajadzētu būt.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Lambergs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šajā gadījumā es atbalstu Gundaru Bērziņu. Tas ir loģiski, ka nevar iemaksāt nodokļus, kuri vēl nav izmaksāti jeb nav nopelnīti. Tātad un tā arī ir pasaules prakse, ka pēc ceturkšņa līdz nākamā mēneša 15.datumam ir jānokārto jeb jāiemaksā šie nodokļi. Šajā gadījumā lūdzu atbalstīt deputāta Bērziņa priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Redzat ir tā, ka deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums šobrīd ir nekorekts, un, ja tas tiks atbalstīts tādā nekorektā redakcijā, tad arī tā izpilde attiecīgi būs nekorekta. Līdz ar to Labklājības ministrija šobrīd tādā redakcijā to atbalstīt nevar, tādēļ es tomēr lūdzu balsot par komisijas viedokli. (No zāles: “Vajag redakcionāli precizēt!”)

Sēdes vadītājs. Zvanu! Debates pabeigtas. Vai referents vēlas? Nevēlas runāt referents. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums — mainīt 9.panta otro apakšpunktu un izteikt šādā redakcijā: sociālā nodokļa summa par gada ceturksni (trijiem mēnešiem) jānomaksā līdz pēc ceturkšņa sekojošā mēneša 15.datumam. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 8, atturas — 14. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim vēlreiz. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 8, atturas — 20. Priekšlikums ir pieņemts. (No zāles deputāts Bērziņš: “Mēs zaudējam.”)

 

O.Kehris. Kolēģi, nākamais priekšlikums skar 11.pantu, kur deputāts Gundars Bērziņš iesaka papildināt ar jaunu 6.punktu, proti, par to, ka pārņemt un apsaimniekot privatizēto valsts uzņēmumu rezervētās daļas pensiju fondiem un ka darbību ar šo rezervēto daļu apsaimniekošanas un līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Arī Labklājības ministrijas pārstāvji komisijā piekrita tam, un komisija lūdz atbalstīt šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad iepriekšējā priekšlikumā tur redakcionāls precizējums, tāpēc ka tas “pēc” attiecas uz “mēneša”, nevis uz datumu, tā kā Labklājības ministrijai tur iebildumu... Bet par šo daļu. Šī daļa ir ļoti būtiska, jo mēs nepārtraukti strīdamies — mazajiem, lielajiem, ātrāk, lēnām, lielāku nodokli, bet nedomājam par citiem līdzekļiem, kas varētu tikt izmantoti pensiju izmaksai un kas netiek apsaimniekoti. Un viena no tādām būtiskām, teiksim, izšķērdībām ir šobrīd pensiju fondiem rezervētās daļas privatizētajos valsts uzņēmumos, kur neviens viņus nepārstāv, akcionāru sapulcēs nepiedalās, neaizstāv, nedomā, kā strādāt ar šiem 5 procentiem vai vairāk procentiem, kas ir privatizētos uzņēmumos rezervēti pensiju fondiem. Un ļoti dīvaini ir, ka nevis Ministru kabinets vai kāda cita struktūra domā, kā tos apsaimniekos, un nāk ar šo priekšlikumu, bet ka tas ir jāsniedz deputātiem, vienkārši redzot to bezsaimnieciskumu, redzot kādas daļas šo privatizēto uzņēmumu netiek apsaimniekotas. Un kabinetam, protams, ir jāizšķiras, kādā veidā tie tiek apsaimniekoti, kādā veidā, kad ienāk šīs dividendes, kā tiek realizētas, kā, kur izmaksātas, kāda ir kārtība ar šīm akciju daļām strādājot, vai tās var pārdot vai nevar, mainīt vai iegūt vēl lielākas daļas, kā nodarboties. Es redzu, ka šis ir būtisks priekšlikums, kas būtiski paplašina, parāda jaunus avotus, no kā maksāt pensijas, nevis tikai tādā veidā, kā domāja, ka mēs atkal uzņēmējiem vēl vienu nodokli uzliksim, vēl vienu procentu, divus procentus, liksim biežāk maksāt un tā tālāk. Tas ir viens no tiem alternatīviem avotiem, es domāju, ka ir vēl šādi avoti. Un vēl šeit varētu domāt, kādā veidā palielināt to naudas daudzumu, ko mēs varam izmaksāt sociālo garantiju nodrošināšanai. Paldies par uzmanību un pateicos, ka šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs.

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Es būšu ļoti īss. Mēs atbalstām Gundara Bērziņa priekšlikumu un esam priecīgi, ka šī norma būs ielikta likumā, taču vienlaicīgi es gribētu informēt, ka jau Finansu un budžeta komiteja valdībā akceptēja, ka Sociālās apdrošināšanas fonds kļūst par šo līdzekļu pārvaldītāju. Paldies par likuma normu, bet nevajag mums pārmest tur, kur mēs tiešām jau strādājam. (No zāles: “Ar divu gadu novēlošanos.”)

Sēdes vadītājs. Skaļāk, lūdzu, sakiet, lai to var stenogrammā ierakstīt! (No zāles kaut ko izkliedz.) Piefiksēju stenogrammai jūsu starpsaucienu.

Lūdzu, referents! Tur jau nav ko debatēt.

 

O.Kehris. Mēs esam priecīgi, ka visi ir priecīgi, un aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

O.Kehris. Nākamais priekšlikums skar 13. panta 2. apakšpunktu, kur Gundars Bērziņš ierosinājis uzticēt noteikt kārtību Ministru kabinetam, nevis Labklājības ministrijai, kur arī Labklājības ministrija piekrita, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk lūdzu!

 

O.Kehris. Es pieņemu, tas ir abās vietās...

Sēdes vadītājs. Jā, tieši tā.

 

O.Kehris. 14. pantā ir saņemts deputātes Kuprijanovas priekšlikums. Viņa bija aicināta uz komisijas sēdi, bet arī neaizstāvēja komisijas sēdē savu priekšlikumu. Daļēji, bet tikai daļēji, tas neietver visu viņas priekšlikumu, tas ir arī atspoguļots Juridiskā biroja redakcijā. Un komisija tātad, kā šeit ir redzams, neatbalsta deputātes Kuprijanovas priekšlikumu, bet lūdz atbalstīt jaunu redakciju, kas ir izteikta Juridiskā biroja variantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem ? Nav, pieņemts. Tālāk lūdzu!

 

O.Kehris. Pārejas noteikumi, godātie kolēgi! Šeit Pārejas noteikumos pirmais ir Gundara Bērziņa priekšlikums, ko mēs lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

O.Kehris. Nākamais ir deputāta Kehra priekšlikums, kurš šeit būtu atbalstāms, jo būtībā jau tas ir izlemts mūsu iepriekšējā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk lūdzu!

 

O.Kehris. Nākamais skar deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu, kas ir saistīts ar mūsu balsojumu un kas tika noraidīts. Tā, ja? Līdz ar to arī šeit komisijai ir tāds pats viedoklis kā iepriekš, proti, to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr domāju, ka šis priekšlikums ir balsojams tādā sakarā, ka 5. panta pirmā daļā tika pieņemta 33% likme un visu pārējo nodokļu likmju transformācija no 38% pakāpeniski uz šiem 33% ir ielikta Pārejas noteikumos. Un šī daļa attiektos uz vienkārši, ieliekot varbūt pilnu teikumu, uz kuru... uz tiem nodokļu maksātājiem, kas bija šī likuma, pašreiz spēkā esošā likuma 3. panta trešajā daļā minēti, tātad lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji, kādā veidā pakāpeniski viņiem šis nodoklis tiek palielināts. Te ir vienkārši nedaudz problēma ielikt šinī te sākumā šo pilno teikumu un tad attiecināt šo nodokļu pakāpenisku paaugstināšanu šādā režīmā.Un es šeit tomēr neredzu arī problēmas. Jo, ja arī tiktu pieņemts tanī likuma pantā, kur bija piektā daļa... otrā daļa, mans priekšlikums — divdesmit — , ka tur tīri juridiski radās nelielas problēmas, ka šis nodoklis it kā nevar būt lielāks par 20%. Tāpēc — šī pārejas formula, lai izlīdzinātu pašreizējo likumdošanu, pašreizējo šo te likuma daļu, kas attiecas uz atvieglojumiem, un pieiet pie šī vienādā... Es domāju, ka tie ir balsojami. Es aicinātu tikai tos deputātus, es izskatīju to sarakstu, kas neatbalsta šos te atvieglojumus laukiem, piemēram, mani ļoti pārsteidza, ka “Saimnieka” pārstāvis Kreitusa kungs šo te neatbalsta, jo viņš bija viens no tiem, kas uzstājās pret nodokļu nepalielināšanu, bet viņš šobrīd nobalsoja par divkāršu nodokļa palielināšanu laukiem, tomēr skatīties un varbūt saskaņot savus vārdus ar darbiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība.

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbalstīt šo Gundara Bērziņa priekšlikumu un uzsvērt, ka tas nav pretrunā ar balsojumu par 5. panta 2. punktu. 5. pantā mēs nobalsojām par perspektīvo likmi, kāda tā būs tad, kad likums stāsies pilnā spēkā pēc Pārejas noteikumu darbības, kā saka, izbeigšanās. Un acīmredzot 5. pantā balsojums bija ļoti loģisks un pareizs, noraidot 20% likmi. Šeit varbūt ir tikai viena īpatnība, ka tādā gadījumā, pieņemot Gundara Bērziņa priekšlikumu, 1999. gadā lauksaimniecībā būs 35 procenti, 2000. gadā — 34 procenti, un 2001. gadā — 33 procenti, tā kā mēs nobalsojām 5. pantā. Tā kā pretrunas nav. Uzskatu, ka lauksaimniecībā likmei jāpieaug pakāpeniski, nevis uzreiz, un aicinu atbalstīt šo Gundara Bērziņa priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valsts ministrs un ministrs nāk vienotā ierindā... bet tad jūs izlemiet paši, kurš pirmais runāsiet. Lūdzu, sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs!

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamie kolēģi! Es negribētu atkārtot to diskusiju, kas bija pie 5. panta otrās daļas. Principā tas ir atkārtojums. Un tas, kā es vēlreiz saku, pasliktinās laukos nodarbināto cilvēku problēmu, jo par viņiem būs vienkārši iemaksāts mazāks sociālās apdrošināšanas maksājums. Es jau tobrīd teicu, ka šī politika ir jāizkopj citos nodokļu veidos. Un gribētu atgādināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz lauksaimniecībā nodarbinātajiem individuālajiem ražotājiem sāk strādāt tad un tikai tad, ja viņu gada ienākums pārsniedz 3000 latu. Tātad no šīs normas viņi ir atbrīvoti, no šī maksājuma. Arī peļņas nodoklis ir samazināts. Varbūt, ka vajadzīgas vēl papildu garantijas un atvieglojumi, bet šie atvieglojumi nedrīkst būt likumā, kas tieši skar viņu personīgās summas, ko viņi saņems riska gadījumā. Nu nevar šos cilvēkus nolikt nelīdzvērtīgā stāvoklī ar pilsētu iedzīvotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Es diemžēl tagad nevaru konstatēt... Jūs otrreiz runāsiet? Jā, lūdzu, 5 minūtes!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Zināma loģika Makarova kunga teiktajā bez šaubām ir. Bet situācija veidojas tāda, ka tām kooperatīvajām SIA, kas darbojas, būs jāizvēlas divi varianti — vai nu viņš maksā lielo nodokli tagad uzreiz, kā Bērziņa kungs teica — jau ar 200 kg viņam būs jāsāk skriet pie iepriekšējiem 100 kg, vai arī likvidējas. Bet es domāju, ka praktiski dzīvē būs trešais variants, kas būs kaut cik pieņemams gan vienam, gan otram, — nemaksās oficiāli, bet maksās konvertā. Un neienāks vispār, un atradīs izeju, kā izdzīvot. Es domāju, ka uz to mums nevajadzētu iet. Tāpēc jārisina jautājums tā, kā Gundars Bērziņš piedāvā, — pakāpeniski. Un, Makarova kungs, esmu dziļi pārliecināts, ka kooperatīvi nav spējīgi tādu slodzi uzreiz pacelt un viņi meklēs risinājumu, ka nemaksās, bet maksās konvertā pēc vienošanās. Un cilvēki, kam jāmeklē darbs un nebūs iespējas kur citur atrast darbu, būs spiesti tam piekrist. Gala rezultātā mēs ar šāda likuma, teiksim, uzreiz palielinājumu, panāksim tieši pretējo — nevis palielināsim ienākumus budžetā, bet samazināsim un veicināsim likuma neievērošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti un arī ministra kungs! Vispirms — mēs esam nobalsojuši par vārdu nevis “likme nepārsniedz”, bet “likme ir”. Tas acīmredzot vairāk nav diskutējams, un tas būtu jāpieņem, un jūsu priekšlikumos vienā vai otrā... bet nevis vārdi “nepārsniedz”, bet “likme ir”... Lūdzu, ministrs Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godāto Prezidij, godātie deputāti! Mēs, diskutējot par šiem atvieglojumiem un atkal un atkal piedāvājot tos pašus atvieglojumus, par kuriem mēs izdiskutējām 5. pantā, visu laiku it kā neatceramies to, ka mēs visos likumos, kurus esam pieņēmuši, esam nomainījuši filozofiju. Jo pašlaik ir tā — atvieglojums kādam tiek noteikts, un uz citu rēķina notiek šī pārdale. Tā kā Makarova kungs teica — lauki iemaksā 6%, bet saņem 21% laukā no sociālā budžeta ieņēmumu kopapjoma. Tad šī filozofija, par kuru mēs esam visi izdiskutējuši, nobalsojuši, tā ir tāda, ka katrs cilvēks saņem proporcionāli tam, ko viņš ir iemaksājis iekšā. Un šeit parādās gan cilvēku atbildība, gan valsts atbildība. Tas, ko, es vēlreiz atkārtošos varbūt, bet tas, ko piedāvā Gundars Bērziņš, tas ir noteikti, ka 1996. gadā visiem lauksaimniekiem sociālās garantijas ir divreiz mazākas, jo mēs ar likumu viņiem liekam maksāt divreiz mazāk. Tātad summa, no kuras viņiem rēķinās sociālo pabalstu, dažādas garantijas dažādu risku gadījumos, būs divreiz mazāka. Šeit nav nekādas loģikas. Pat ja to nobalso no Labklājības ministrijas viedokļa, tur nevarētu būt nekādi īpaši iebildumi, vienkārši mēs šos cilvēkus nostādām nelīdzvērtīgā situācijā, te nav loģikas. Šim priekšlikumam nav juridiskas slodzes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — otrreiz. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Pirmām kārtām jau nelīdzvērtīgā situācijā mēs nostādām tad, ja ienākumi ir dažādi. Mani tagad ļoti pārsteidz... lai mēs tā vienādi tās sociālās garantijas noteiktu, kāpēc Labklājības ministrija neierosināja cilvēkiem, piemēram, ar ienākumu līdz 100 latiem noteikt 50 vai 60%, jo viņiem arī ir mazāk — viņiem ir ienākumi mazāki, mazāki maksājumi, garantijas arī būs mazākas. Varbūt, ka tad te arī vajadzēja tā padomāt un tā, vadoties pēc koncepcijas, noteikt — jo mazāki ienākumi, jo lielāka nodokļu likme. Tad sociālās garantijas tuvotos un būtu vienādākas. Kāpēc Labklājības ministrija, ejot uz tādu koncepciju, neievēro to līdz galam? Otrs būtiskākais, ka es jau neesmu pret šo sistēmu. Kā jūs redzat, pakāpeniski šī sistēma izlīdzinās un 1999. gadā sasniedz vienotu likmi. Tur jau ir tas priekšlikums, bet atšķirībā no Labklājības ministrijas es piedāvāju evolūciju, nevis revolūciju. Es pēc dabas neesmu revolucionārs. Graut un lauzt un momentā... Evolūcija, kas nodrošina šī paša mērķa sasniegšanu pakāpeniski, nesagraujot to, kas ir šobrīd. Un tā šobrīd ir mana un labklājības ministra atšķirība. Viņš ir revolucionārs, es piedāvāju evolūciju, un jums ir izšķiršanās — kā balsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, varbūt precizētu... nevis par revolūcijām un evolūcijām, bet par tiem procentiem. Jo mums jau būs jābalso par procentiem. Un, piemēram, tiešām, jautājums... tas jāsaskaņo ar iepriekšējiem balsojumiem. Iepriekšējais balsojums ir 34%, es atvainojos, 33% — 34% bija otrajā lasījumā. Lūdzu, varbūt... Jūs debatēs vai kā referents, vai noslēdzam debates? Jā, lūdzu, lūdzu... Vairāk nav debatētāju? Debates ir pabeigtas un lūdzu referentu!

 

O.Kehris. Godātie kolēģi, es tiešām lūgtu būt ļoti uzmanīgiem. Es šeit runāšu tikai par formālo pusi, par būtību jau diskutēja abi pretējo pušu pārstāvji. Bet, kolēģi, lasīsim, kas ir piedāvāts! Un šie ir Pārejas noteikumi, par kuriem mēs pašlaik diskutējam. Un piedāvājums ir papildināt Pārejas noteikumu 5. panta 2. punktu ar to, ka līdz ar 5. panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienu sociālā nodokļa likme nepārsniedz... Un tālāk tiek dots šis samazinājums. Paņemsim tagad mūsu jau nobalsoto 5. panta 2. punkta redakciju, kurš jau ir nobalsots. Un tur tiek rakstīts, ka, ja sociāli apdrošinātā persona ir nodarbināta algotā darbā, sociālo nodokli darba devējs un darbinieks, arī ierēdnis, ierēdņa kandidāts, maksā vienādās daļās. Kolēģi, šeit vairs nav runas ne par kādiem zemniekiem, nav runas ne par maziem, vidējiem uzņēmumiem, ne kooperatīviem. Es varbūt kaut ko nesaprotu, kolēģi, bet manuprāt nu... jūs drusku vedat mūs maldināšanā. Ja mēs nobalsotu pašlaik šo Pārejas noteikumu Gundara Bērziņa piedāvātajā redakcijā, mums ir jāsaprot ar visu atbildību, ka tas attiecas nevis uz kooperatīviem un to, par ko runāja Gundars Bērziņš, bet tas attiecas uz visu, jo mēs nevaram atgriezties pie tā, kas jau ir nobalsots. Tāpēc es šeit tiešām lūgtu deputātus būt ļoti uzmanīgiem, jo emocijās debates tika izraisītas… it kā atgriezties pie jau izšķirtā jautājuma. Manuprāt tas nav tik ļoti korekti — atgriezties pie jau nobalsotā. Jo, ja man būs jāparaksta šis, tad es taču nevaru šeit... Es varu parakstīt, ka Pārejas noteikumos ir iebalsots tas, kas ir, un nevis... Te nav runas par tām lietām, par ko jūs iestājāties. Tas būtu mans komentārs kā komisijas priekšsēdētājam.

Sēdes vadītājs. Jā, bet es lūdzu referentu tā arī formulēt savu priekšlikumu, ka sakarā ar to, ka tādā un tādā pantā ir nobalsots tas un tas, šis priekšlikums nav balsojams. Es tikai to formu jums pasaku, es nezinu, kā jūs pats gribat to pateikt. Un tad nu deputātiem ir jālemj, vai atgriezties vēlreiz un pārbalsot vai...

 

O.Kehris. Saprotiet, formāli es nevaru pateikt, ka tas nav balsojams. Bet deputātiem ir jāsaprot tas, ka šie procenti attieksies nevis uz to, par ko runā Gundars Bērziņš, bet attieksies uz nobalsoto redakciju, proti, uz absolūti visiem. Tas ir... jo 5.2. ir nobalsotā redakcijā... ir palikusi otrā lasījumā nobalsotā. Tā attieksies arī, kā te ir rakstīts, uz ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem un uz visiem pārējiem. Te es lūdzu būt ļoti uzmanīgiem, un līdz ar to es, protams, kā komisija... nu, mēs lūdzam to neatbalstīt. Bet es tiešām kā komisijas priekšsēdētājs varu teikt, ka tas var ļoti sagraut jau, jo šeit vairs neiet runa tikai par vienu maksātāju grupu, kas bija kādi 6 procenti no kopējā budžeta, ir runa par simtprocentīgu, no visiem... Un tāpēc es tiešām aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad divi balsojumi. Pirmais deputāta — Gundara Bērziņa priekšlikums papildināt Pārejas noteikumu 5. panta 2. punktu, un tālāk jums ir teksts un deputāta Ojāra Kehra priekšlikums. Tas ir cits. Papildināt Pārejas noteikumu 4.punktu ar likmi šādā redakcijā. Par deputāta Kehra priekšlikumu runāsim tātad vēlāk, bet tagad balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu. Es nolasīšu, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Papildināt Pārejas noteikumu 5.panta 2.punktu ar “līdz 5.panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienai sociālā nodokļa likme nepārsniedz 1996.gada 1.janvāri”, es atvainojos, tad ir “sociālā nodokļa likme ir ar 1996.gada 1.janvāri — 20% no nodokļu objekta, ar 1997. gada 1.janvāri — 25% no nodokļu objekta, ar 1998.gada 1.janvāri — 30% no nodokļu objekta, ar 1999.gada 1.janvāri — 35% no nodokļu objekta”. Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 26, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk, referent!

 

O.Kehris. Godātie kolēģi! Deputāta Kehra priekšlikums un Juridiskā biroja jau principā šeit mums būtu jāņem vērā, jo tie jau ir nobalsoti, gan ir… un ja bija nobalsots likuma 33...

Sēdes vadītājs. Līdz ar to nav balsojami šie priekšlikumi. Tālāk lūdzu!

 

O.Kehris. Tālāk Pārejas noteikumu variantā mums būtu atkal jāatbalsta deputāta Kehra priekšlikums, jo tas jau ir izšķirts arī iepriekš, un sociālo lietu ministra Makarova priekšlikums šeit nebūtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Bet noteiktāk tās lietas! Tātad saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem sociālo lietu valsts ministra Makarova priekšlikums nav balsojams. Tā iznāk.

 

O.Kehris. Jā. Un ir pieņemts deputāta Kehra.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk lūdzu!

 

O.Kehris. Tālāk ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kurš ir iestrādāts sociālo lietu valsts ministra Makarova priekšlikumā, un līdz ar to arī komisija aicina atbalstīt izteikt Makarova kunga redakcijā, kas ir saistīts ar iekšlietu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām, kur vēsturiski šī pensiju sistēma ir bijusi nedaudz savādāka. Tātad līdz 50% maksā darba devējs, un tiek parādīts, kādās proporcijās tas notiek, šī pāreja līdz 2001.gadam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu? Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība.

 

G.Bērziņš (LZS). Tomēr ir iebildumi, jo ne tikai šis ierindas komandējošais sastāvs maksā. Ir vesela jau desmitiem gadu veca kārtība, kā, piemēram, autobusu šoferiem, kādā veidā tiek aprēķināti 55%, piemēram, autobusu parks pagājušajā gadā, es neatceros precīzu skaitli, cik ir nomaksājis šajā papildu sociālajā nodoklī, un neviens nav aizgājis iepriekšējā šajā laikā pensijā. Tātad papildus maksāt. Ja ir runa par visiem šiem maksājumiem, un vēl ir skolotāji un vēl citi, kuriem ir šīs pensijas, kas ir ātrāk. Kāpēc tikai viena kategorija tiek minēta likumā? Ja vispār ir runa par šīm izdienas pensijām, par šiem papildu sociālā nodokļa maksājumiem, tad jārunā ir par visiem, nevis par vienu kategoriju. Man, piemēram, nav skaidrs, jo šādā formā, kāda vajadzība ir likt vienu šo kategoriju, neapliekot, piemēram, autobusu šoferus, kur šobrīd ir vislielākā neskaidrība. Maksā milzīgas summas autobusu parks, papildus sociālo nodokli, pamatojoties vēl uz kaut kādiem 15 gadus veciem normatīviem. Tāpēc es iebilstu, ja nav šeit visu izdienas pensijas sistēmu, tad šeit nevajag. Vajadzīgs atsevišķs likums, kādā veidā un kā tiek formēts, un kādi ir šie papildu maksājumi, un kādas iestājas tiesības.

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

 

V. Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Manā priekšlikumā ir ietverta visa šobrīd pastāvošā izdienas pensiju sistēma ar nolikumiem par izdienas pensijām un par iekšlietu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām. Viss, kas šobrīd ir, šeit ir ietverts spēkā. Ar šo normu mēs stimulēsim šos strādājošo darba devējus veidot šos darba pensiju fondus. Tādēļ, lūdzu, nediskutēt, bet vienkārši atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par sociālo lietu valsts ministra priekšlikumu, es atvainojos, tas jau pēc tam ir komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, un līdz ar to tas ir komisijas priekšlikums, par kuru Gundars Bērziņš lūdz balsot. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 3, atturas — 6. Pieņemts.

 

O.Kehris. Kolēģi! Šajā likumprojektā Pārejas noteikumos pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas min, ka ar šā likuma spēkā stāšanos, zaudē spēku likums “Par sociālo nodokli”, kas bija spēkā līdz šim. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tas izriet no mūsu pirmā balsojuma jeb pirmā pieņēmuma pašā sākumā, sākot likumprojektu apspriest.

 

O.Kehris. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 6. Likums ir pieņemts.

 

Nākamais ir 29. darba kārtības punkts — likumprojekts “Par valsts pensijām” . Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Pēteris Elferts, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sāksim ar dokumentu nr. 2125, kur ir likuma teksts, kā komisija to liek priekšā Saeimai trešajā lasījumā, un ir tabula, dokuments nr.2125a. Vispirms es gribu pateikt, ka deputāti ir iesnieguši priekšlikumus, bet labojumi lielākoties ir redakcionāla rakstura. Tātad valodnieciski.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai jums nav iebildumu, ja mēs saglabāsim iepriekšējo kārtību. Referents nosauc precizēto pantu, es lūdzu jūs, vai jums nav iebildumu, un mēs tad ejam tālāk. Bet tur, kur ir deputātu iesniegumi vai jūs gribat debatēt, dodiet zīmi, ceļot roku vai rakstot iesniegumu, tas ir, pieteikumu debatēm. Nav iebildumu? Nav. Lūdzu, sākam!

 

P.Elferts. Katrā ziņā es uzsvēršu tās vietas, kur ir deputātu priekšlikumi.

1.pants. Ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 2.pants. Likuma uzdevums. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

 

P.Elferts. 3.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

 

P.Elferts. 4.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

 

P.Elferts. 6.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

P.Elferts. 7.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 8.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 9.pants sadalās vairākās daļās, un pirmajai un otrajai daļai ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts . Pie trešās daļas 1.punkts ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 2.punkts ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 3.punkts ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

P.Elferts. Sociālo lietu valsts ministrs ir ierosinājis papildināt 9.pantu ar jaunu ceturto daļu. Tas ir, komisija ieklausījās Juridiskā biroja viedoklī, ka šis priekšlikums nebūtu pieņemams, jo tas īstenībā būtu iekļaujams sociālā nodokļa likumā, kuru mēs tikko apspriedām. Bet tā kā tas nebija tajā likumā, tad Makarova kungs ierosināja to šajā, tas ir, ka no valsts budžeta veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas par strādājošiem invalīdiem Saeimas noteiktā apmērā. Faktiski principā komisija atbalstīja, bet pēc būtības nesaskatīja iespēju iestrādāt šo šajā likumā, jo likumā nebūtu konkrēta finansiālā seguma. Bet, ja pieņems šādu normu, tad vajadzētu, apspriežot valsts budžetu, būt konkrētai ailītei, kura papildinātu sociālās apdrošināšanas iemaksas tieši strādājošiem invalīdiem. Tas būtu faktiski jāpieņem, pieņemot valsts budžetu.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Nav. Tālāk!

 

P.Elferts. 9.pants ceturtā daļa. Ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Trešās daļas 4.punkts... Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

 

P.Elferts. 10.pants. Precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Otrās nodaļas nosaukumu ieteikt jaunā redakcijā, lai būtu skaidrība, nomainot valsts sociālā apdrošinājuma principu ar “tiesības uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 11. pantā ir jauna redakcija. Apspriežot šo likumu otrajā lasījumā, Seiles kundzei bija priekšlikums, faktiski iebilde, ka mēs bijām iestrādājuši 2.punktā, ka sievietes faktiski var pieprasīt priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju. Šeit mēs esam noņēmuši šo nevis pretrunu, bet ir pilnīgi skaidri pateikts, ka sievietēm, kuras sasniegušas 55 gadu vecumu, ir tiesības priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju. Tātad šīs pretrunas ir noņemtas.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Par 11.panta redakciju.

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Jā, šī redakcija ir zināmā mērā kompromiss starp visiem variantiem, un arī es varētu piekrist tādam nelielam pārveidojumam. Tas nozīmē, ka sievietes, kuras ir sasniegušas 55 gadu vecumu, labprātīgi var aiziet pensijā, ja viņas to vēlas. Tās, kuras vēlas turpināt strādāt, var arī turpināt strādāt. Un tomēr, ir viena nianse, uz kuru es vēlētos, lai atbild referents savā nobeiguma runā par šo pantu. Jo šādā gadījumā tās sievietes, kas ir sasniegušas 55 gadu vecumu, protams, saskaņā ar tām izmaiņām, kuras mums ir citā likumā par pensiju izmaksāšanas kārtību, nesaņems pilnu algu un pilnu pensiju. Pilnu algu un pilnu pensiju viņas saņems pēc 60 gadu sasniegšanas. Es lūdzu precizēt, vai tas tā ir. Acīmredzot tas ir tā. Varbūt, ka tas ir normāli, jo mūsu budžeta līdzekļi nenodrošina šādas lielas izmaksas. Un principā es varu piekrist šādai redakcijai un neiebilstu pret to, kā šeit ir.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāji nav pieteikušies. Debates beidzam. Lūdzu, referent!

 

P.Elferts. Mēs komisijā arī ļoti daudz runājām tieši par šo pantu, kādā veidā mēs varētu iestrādāt šo normu, ka sievietēm būtu tiesības aiziet pensijā ātrāk, kā tas ir paredzēts. Es gribu pakavēties pie tās situācijas, pie kā mēs esam attiecībā uz demogrāfisko stāvokli. Šobrīd 1,9 strādājošie uztur vienu pensionāru. Nākamajos 15 gados mūsu demogrāfiskā situācija būs tāda, ka 1,6 strādājošie uzturēs vienu pensionāru. Uzskatījām, ka ir nepieciešams paaugstināt pensiju vecumu, bet sapratām, ka Saeima šobrīd varbūt neizrāda pilnīgu sapratni par tieši šī jautājuma nepieciešamību. Un tāpēc mēs paredzam, ka deviņu gadu laikā pārejam uz to, ka gan vīriešiem, gan sievietēm pensijas vecums būs 60 gadi, bet ka sievietēm 55 gadu vecumā šajā pārejas posmā un arī turpmāk būs tiesības aiziet pensijā. Un tas būs pēc viņas izvēles. Tātad, ja sieviete aiziet šajā pārejas posmā — 56 gadu vecumā, tad, kad viņa sasniedz to pensijas vecumu, — tad viņa varēs strādāt, gan saņemt algu, gan saņemt pensiju. Bet tajā laika posmā starp 55 un 60 gadiem tas nav paredzēts, jo faktiski mēs esam iestrādājuši to normu, ka šī ir brīvprātība, respektīvi, sieviete var brīvprātīgi izvēlēties, vai iet pensijā vai ne, jo pamatpensija ir pensija, ko izmaksā pēc tam, kad tu esi nostrādājis. Pirms ej pensijā, tu saņem algu un pēc tam pensiju. Bet mēs saprotam mūsu situāciju šodien, ka ir arī jāizmaksā strādājošajiem pensionāriem gan algas, gan pensijas. Es ceru, ka tas apmierina.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. 12.pants — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

P.Elferts. 13.pants — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 14.pants — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 15.pants — precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 16.pants. Nosaukumu jaunā redakcijā un izslēgt panta pirmo daļu, un precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 17.pants. Es gribu pakavēties pie šī panta, jo mums ir ienākušas vairākas vēstules no Latvijas invalīdu biedrības. Un uztraukums ir tāds, ka šobrīd invalīdi saņem invaliditātes pensiju, bet pēc šā likuma, sasniedzot pensijas vecumu, viņi saņemtu vecuma pensiju. Tātad šeit grib ieviest, lai būtu pilnīga skaidrība par to, ka invalīds turpina saņemt savu invaliditātes pensiju. Bet sasniedzot pensijas vecumu, te ir tāda norma, ka, lai nevarētu būt tā, ka, sasniedzot pensijas vecumu, zaudē invaliditātes pensiju, saņemot vecuma pensiju, kura ir mazāka nekā invaliditātes pensija. Tātad te ir, ka ir tiesības saņemt vecuma pensiju invaliditātes pensijas vietā, bet nekādā gadījumā nevar samazināties pensiju izmaksas summa. Un to mēs esam iestrādājuši, pieņēmuši jau otrajā lasījumā, un es atkal pakavēšos pie Pārejas noteikumiem, lai nebūtu nekādu pārpratumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. 18.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 19.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 20.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 21.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Tāpat 22.pants — panta nosaukums un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 23.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 24.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 25.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 26.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

P.Elferts. Trešā nodaļa. Nodaļas nosaukuma precizējums — “pensijas piešķiršana” precizēts — “valsts pensijas piešķiršanu”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 27.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 28.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 29.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 30.pants — precizēta panta redakcija un nosaukums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 31.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Precizēts ceturtās nodaļas nosaukums — mainot “pensiju izmaksas” uz “valsts pensiju izmaksu”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 32.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 33.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 34.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 35.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 36.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 37.pants — precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 38.pants — precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Un pie Pārejas noteikumiem 1.punkta redakcija ir precizēta, bet ir arī ierosinājumi pie 3.punkta.

Sēdes vadītājs. Par Pārejas noteikumu 1.punktu vēlas runāt Jānis Kokins.

 

P.Elferts. Es varbūt. Jo tas ir pie 1.punkta 3.apakšpunkta. Un es varētu izskaidrot, ka pie šī punkta ir deputāta Kokina un deputāta Resnā priekšlikums. Ja drīkst, ja?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

P.Elferts. Saeima otrajā lasījumā pieņēma, ka apdrošināšanas stāžam, ir runa par pielīdzināto periodu, ka apdrošināšanas stāžam pielīdzināts arī politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos pēc Krievijas klasifikācijas — pieckārtīgā apmērā. Un, ņemot vērā iebalsoto redakciju otrajā lasījumā un deputāta Resnā priekšlikumu, komisija ierosina jaunu redakciju — iekļaujot daļēji Kokina kunga priekšlikumu, bet pilnībā deputāta Resnā kunga priekšlikumu. Tātad mēs papildinām faktiski, ka tām personām... respektīvi, Ministru kabinets nosaka, kuros rajonos būtu šo pielīdzināto rajonu galējos Ziemeļos. Tātad rajonos, kas uzskatāmi par galējiem Ziemeļiem un tiem pielīdzinātiem rajoniem, nosaka Ministru kabinets. Tām personām, kurām šis stāžs noteikts seškārtīgā apmērā, aprēķinot stāžu, tiek saglabāts. Tas ir pēc deputāta Resnā kunga priekšlikuma. Tātad nebūtu pretrunu ar esošo, jo dažiem represētajiem ir šis seškārtīgais stāžs. Tātad komisijas vārdā es aicinu atbalstīt komisijas variantu, kur mēs esam daļēji iestrādājuši deputāta Kokina priekšlikumu un pilnībā deputāta Resnā kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies. Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Pēc pārtraukuma turpināsim debates un runās Jānis Kokins. Bet tagad, lūdzu, uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! 12.28 nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Eduards Berklavs, Aivars Endziņš, Andris Gūtmanis, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis...

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics ir zālē.

 

I.Folkmane. Valdis Pavlovskis, Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Anita Stankēviča, Zigurds Tomiņš un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš ir zālē.

 

I.Folkmane. Zigurds Tomiņš — zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Zvaniet, lūdzu! Rezultātu! Reģistrējušies 48 deputāti. Lūdzu vēlreiz reģistrēties. Reģistrējamies! Rezultātu lūdzu! Reģistrējušies ir 52 deputāti. Turpinām debates. Izskatām likumprojektu “Par valsts pensijām”. Deputāta Kokina priekšlikums, Pārejas noteikumi. Lūdzu, Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība.

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka savā laikā Augstākās padomes Prezidijs nenoveda šo lietu līdz galam un izveidojās tāda situācija, ka vienā un tajā pašā lēģerī Ziemeļos politieslodzītajiem vieniem bija koeficients — 6, citiem šobrīd — 3, kaut gan viņi atradās vienā un tajā pašā lēģerī. Un pagājušajā reizē mēs iebalsojām it kā kaut kādu vidējo — 5. Faktiski es piedāvāju, ka, lai būtu taisnīgi, tiem, kuriem šobrīd, viņu ir vairums, paliek “6”, bet tiem, kuriem bija “3” un šodien it kā jau ir “5”, būtu arī “6”, lai būtu beidzot taisnīgums atjaunots, jo vairāk būtiski tas mūsu budžetu neiespaidos. Ja runā atklāti, lieta ir tā, ka šo cilvēku skaits dabiskā ceļā turpina samazināties, jo tie visi ir gados ļoti veci cilvēki. Tādēļ iestājos par to, lai būtu beidzot kopējs koeficients “6”. Ne jau tā, ka tas, kurš agrāk paspēja noformēt dokumentus, tam ir “6”, bet kurš drusku nepaspēja vai citu apstākļu dēļ, tam šodien ir “3” vai turpmāk it kā “5” kopējais. Tādēļ aicinu jūs balsot, es iestājos par balsojumu, par seškārtēju šī stāža ieskaitījumu... apdrošināšanas stāžā ieskaitīšanu.

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Jā, par represētajiem runājot. Protams, ir ļoti grūti runāt pret priekšlikumu, bet deputāta Kokina kunga priekšlikumā — ir pēc Krievijas klasifikatora. Es nezinu, kādā veidā Labklājības ministrija nodrošinās samērā mainīgo Krievijas klasifikatoru un kuru klasifikatoru tad mēs ņemsim vērā, vai to, kas bija 1960.gadā, vai to, kas ir spēkā 1985.gadā, vai to, kas būs spēkā 2000.gadā. Tādēļ tomēr es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi par deputāta Kokina priekšlikumu un pēc tam — komisijas priekšlikums. Debates esam pabeiguši, nav vairāk neviena, kas runā? Nav. Vai jūs vēlaties kā referents runāt? Lūdzu!

 

P.Elferts. Gribu vienkārši papildināt to, ko teica sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs, ka nekādi nevaram iekļaut citu valstu normas mūsu likumdošanā, tik tiešā veidā mēs varam pārņemt pieredzi no citām valstīm, bet neierakstīt citu valstu... šeit pēc Krievijas klasifikācijas. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt komisijas priekšlikumu, kur faktiski šīs normas daļēji ir pieņemtas, un ka tiem, kuriem ir šis stāžs seškārtīgā apmērā, stāžs tiek saglabāts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 12, atturas — 25. Nav kvoruma. Zvanu lūdzu! Balsosim vēlreiz. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 12, atturas — 35. Nav pieņemts. Balsosim par komisijas priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. Vēl pie šī punkta ir deputāta Kokina priekšlikums, kur viņš ierosina divkāršot darba stāžu tiem cilvēkiem, kuri ir nepamatoti notiesāti. Tātad tie būtu tie, kuri uz priekšu varētu būt nepamatoti notiesāti vai ieslodzījumā vai nometinājumā, vai izsūtījumā. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo tā nav nekāda pensiju likuma norma.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es gribētu vērst uzmanību, ka šis mans priekšlikums tieši skar pensiju likuma normas. Lietā tā, ka padomijas laikos bija cilvēki, kurus vienkārši arestēja, aizveda kaut kur, noturēja kādu laiku lēģerī vai nometinājumā Ziemeļos, pēc tam viņus atlaida... tādā ziņā ir runa par šiem cilvēkiem. Tad faktiski viņi bija uz laiku nepamatoti ieslodzīti un pēc tam atlaisti. Lūk, kāpēc viņiem būtu vismaz jādubulto tas stāžs. Tādēļ pieprasu balsojumu un aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Kārtību par to, kā tiek kompensēts cilvēkiem, kas tiešām ir bijuši nepamatoti aizturēti, nosaka cits likums, Civillikums. Otrkārt, šie cilvēki ir tiesīgi pieprasīt sāpju naudu par ciestajiem zaudējumiem, tai skaitā arī to, ka viņi varēja maksāt sociālās apdrošināšanas maksājumus, bet nav nomaksāts, iegūt šo naudu un veikt šīs izmaksas. Es vienkārši lūdzu jūs saprast, ka šī nav pensiju likuma norma. Tādēļ lūdzu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina ierosinājumu — nepamatoti tiesātiem (reabilitētiem) ieslodzījumā, nometinājumā un izsūtījumā pavadīto laiku ieskaita apdrošināšanas stāžā kā divkāršu darba stāžu attiecīgos novados strādājošiem uz brīvprātīgo darba tiesisko attiecību pamata. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 14, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. Pārejas noteikumos ir precizēta 2.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Ir precizēta 3.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Precizēta 4.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Precizēta 6.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Precizēta 7.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Precizēta 8.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Precizēta 9.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Precizēta 10.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Es atvainojos, tas ir, par 1.un 2.apakšpunktu, pie 3.punkta ir komisijas priekšlikums. Un pie šī priekšlikuma gribētu informēt, ka komisija ir atbalstījusi to, ka politiski represētām personām ar apdrošināšanas stāžu vīriešiem — 25 gadi, sievietēm — 20 gadi, koeficienta apmērs būtu 1,1, nevis 1,15, bet 1,1. Un tajā pašā laikā komisija arī atbalstīja daļēji Gunāra Resnā priekšlikumu, jo tas saistās ar tiem, kuri būs pensionāri, un atbalstījām Gunāra Resnā priekšlikumu, ka palielinām arī pensijas politiskajiem, tas ir, par šo pašu koeficientu 1,1.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

 

P.Elferts. Precizēta 11.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

P.Elferts. Precizēta 12.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Ir precizēta 13.punkta redakcija un ir izslēgta pēdējā daļa, kas saistās ar to, ja personas pēc šī likuma spēkā stāšanās nav strādājušas, ka viņiem pielīdzina vidējo algu. Tātad šo normu mēs izņēmām ārā, lai nebūtu tā, ka cilvēki, kuri nav strādājuši, saņem lielāku pensiju nekā tie, kuri ir strādājuši. Vienkārši sakārtošanas labad.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Ir precizēta 15. punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 16. punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

P.Elferts. Un, kā es jau minēju, mēs atbalstījām daļēji deputāta Resnā kunga priekšlikumu, ka politiski represētām personām agrāk piešķirtās vecuma pensijas pārrēķināmas, piemērojot koeficientu 1,1.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Precizēta 17. punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Un ir precizētas 19. un 18. punkta redakcijas, iekļaujot 18. punktā, un te ir tas Pārejas noteikumu punkts, par ko es jau agrāk runāju, ka šeit ir aizsargātas invalīdu tiesības ar to, ka te 18. punkta 2. apakšpukta pēdējā rindkopa “invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija invaliditātes laikā nedrīkst būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Tātad ar to arī ir izslēgts iepriekšējās redakcijas 19. punkts, jo tas ir iekļauts 18. punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 12. punkts ir precizēts kā jaunais 19. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Ir izslēgts 4. un 5. apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Un ir izslēgts 21. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Izslēgts 22. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Tie būtu visi priekšlikumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par valsts pensijām” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 7, atturas — 2. Pieņemts likums.

 

Nākamais ir likumprojekts “Augstskolu likums” . Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Jānis Vaivads, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Vaivads (LC). Godātais Prezidj, godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu Augstskolu likumā pamatā ir komisijas precizējumi, redakcionāli, kā arī vairāku deputātu — Gorbunova kunga, Siliņa kunga, Vaivada kunga — ierosinājumi.

1. pantā ir deputāta Gorbunova kunga priekšlikums papildināt 3. rindkopu ar tekstu “izglītības dokumenta izsniegšana pēc studiju programmas apguves”, tas ir atbalstīts un arī iekļauts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemta komisijas redakcija.

 

J.Vaivads. Priekšlikums svītrot arī skaidrojumu, ko nozīmē “emeritus ex officio”, jo tas ir tikai divās vietās lietots un tur arī šajos pantos šo terminu jēga ir atsegta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. 2. pants ir precizēts tikai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 3. pantā ir deputāta Gorbunova priekšlikums papildināt pantu ar “profesionālās augstskolas” jēdziena skaidrojumu, un tāds skaidrojums arī ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai par komisijas redakciju nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!

 

J.Vaivads. 4. pants ir tikai redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 5. pants — tāpat. Sestais...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... tomēr par katru atsevišķi. Par 5. pantu nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 6. pants arī ir precizēts redakcionāli, un 6. pantā ir arī Gorbunova kunga priekšlikums precizēt — aizstāt vārdu “apmācības” ar vārdu “mācības”, kas pēc būtības precīzāk atbilst.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

J.Vaivads. 7. pantā arī ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt vārdu “Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu”, tas arī atbilst lietas būtībai, jo pirms akreditācijas tādus lietot nebūtu pareizi.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. 8. pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 9. pants — precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 10. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt otro panta daļu ar 7. punktu par autortiesībām. Tas ir būtiski, proti, mēs ar likuma pantu esam noteikuši rektora atbildību, bet nekur nerunājam par tiesībām, lai šādu atbildību varētu arī nodrošināt. Un tātad Satversme mums ir jāpapildina arī ar iestrādātām normām par rektora tiesībām apjomā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto atbildību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

J.Vaivads. Tālāk. 11. pantā ir precizēta redakcija, ka Rektoru padome dod atzinumus, nevis slēdzienus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

 

J.Vaivads. Un arī komisijas priekšlikums ir papildināt vēl ar 3. daļu… ar 3. punktu jeb izteikt jaunā redakcijā 3. daļu.

Sēdes vadītājs. Par šo papildinājumu deputātiem nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tālāk ir mazliet mainīta likuma struktūra, proti, mums sekoja... otrajā lasījumā mums struktūra bija izkārtota tā, ka sekoja “augstskolu personāls”. Bet, nu, loģika jau prasītu sakārtot vispirms vadību un tad pāriet pie personāla. Tādēļ tagad mainās arī pantu numerācija, kas ir otrajā lasījumā, atbilstoši tagad arī būs cita numerācija trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt augstskolas pārstāvjus un vadības institūciju ievēlēšanas kārtību, tiesības un funkciju, kā arī pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtība ir jānosaka Augstskolu satversmē. Tas ir...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Nākamais pants pēc vecās numerācijas ir 32., pēc jaunās — 14, ir komisijā redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Nākamais ir 34. pants, arī ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 35. pants — arī tika redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 36. pants arī ir tikai redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 37. pants — arī tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 38. pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 39. pants — ir deputāta Gorbunova kunga priekšlikums otrā daļā aiz vārda “izmantošanā” papildināt ar vārdiem “un tos nevar izmantot citiem mērķiem augstskolā bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas”, proti, ir runa par finansējumu. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Par komisijas precizēto redakciju nav iebildumu? Nav. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. 40. pants — precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 41. pants — arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 42. pantā ir deputāta Gorbunova kunga priekšlikums par fakultātes vadību, kas ir atbalstīts un iestrādāts arī pantā.

Sēdes vadītājs. Par komisijas precizēto redakciju nav iebildumu? Nav. Tālāk.

 

J.Vaivads. Tālāk 43. pants — precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tagad ar to arī noslēdzas nodaļa par augstskolu vadību, un ir nodaļa par augstskolu personālu, kas pēc vecās numerācijas sākas ar 12. pantu.

Tātad šajā pantā ir Juridiskā biroja redakcionāli labojumi, kas ir komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Nākamais — 13. pants — akadēmiskais personāls, ir tikai precizējums, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs, papildināt atšifrējot, kas ir administratīvie amati, kā arī svītrot akadēmiskā personāla vecuma cenzu, kas tiek noteikts pilnīgi atsevišķi. Šis priekšlikums ir pieņemts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tālāk ir redakcionāls precizējums tajā pašā pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tālāk 14. pants — profesori. Ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 15. pants — precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 16. pants — tāpat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tā, es atvainojos, 16. pantā ir arī precizējums, ko iesniedzis deputāts Gorbunova kungs.

Sēdes vadītājs. Par komisijas precizēto redakciju nav iebildumu? Nav. Tālāk.

 

J.Vaivads. 17. pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 18. pants — arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 19. pantā ir faktiski sakārtots tīri... arī principā tīri redakcionāli, kas nozīmē, ka tur, kur nav iespējas organizēt paplašinātu augstskolas habilitācijas padomi, ir jāizveido attiecīgas nozares paplašināta habilitācijas padome, bet nevis nominācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tā... 20. pants paliek tāds, kāds ir. 21. pantā ir precizējumi, ko ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 22. pants — precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 23. pants — arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 24. pants — arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 25. — arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 26. — arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 27. pants — arī precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 28. — arī precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 29. pantā arī ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tagad seko atjaunotais jeb turpinās iepriekšējā, otrā lasījuma, struktūra, tas ir, 5. nodaļa — augstskolās studējošie... līdz ar to numerācijā ir 44. pants... Ir priekšlikums svītrot vārdus “un stomatoloģijā”, ko ir ierosinājuši paši profesionāļi šajā nozarē, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

 

J.Vaivads. 45. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt, kas ir pastāvīgais iedzīvotājs un attiecīgi ārvalstnieks un bezvalstnieks. Tas arī ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 46. pants arī ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 47. pants — arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 48. pants — ir tas, kur mums bija plašas diskusijas otrā lasījumā par attiecībām ar karadienestu, un deputāts Siliņš un deputāts Līgotnis ir saskaņojuši šo labojumu galīgajā redakcijā, ko komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 49. pantā ir mainīts virsraksts pēc Juridiskā biroja priekšlikuma un dota komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 50. pantā ir divi priekšlikumi, ko iesnieguši deputāti Bērziņš un Kiršteins. Principā abiem diviem ideja ir viena un tā pati, un šī ideja ir atspoguļota jaunā redakcijā, ko izstrādāja pati komisija, bet tur abu divu šo deputātu priekšlikums ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. 51. pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 52. pantā ir mainīts virsraksts, paplašinot “Mācību maksas un stipendijas”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Ir priekšlikums izsvītrot no otrā punkta — valsts pasūtījumu, jo attiecībā uz izglītību šis jēdziens ir ļoti grūti formulējams, bet visa kopējā, ja varētu tā teikt, valsts izglītība un šis likums jau ir uzskatāms kā vienots pasūtījums attiecībā uz izglītību no valsts puses.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tālāk. 53. pants — ir tīri juridisks precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 59. pants — ir tātad papildināt — Senāta pieņemšanas gadījumu... Senāta lēmumu pieņemšanas procedūru, ja ir piemērotas veto tiesības...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

 

J.Vaivads. Tālāk — 6. nodaļa, 55. pants — precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Un atbildīgā komisija ierosinājusi arī papildināt ar piekto punktu ... piekto daļu šādā redakcijā, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā augstskolai ir jānodrošina iepriekšējās studijas turpinājums. Tas arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tālāk 56. pants. Ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 57.pantā otrajā daļā ir ieteikts svītrot “Latvijas zinātņu padomes zinātnisko grādu nomenklatūrai atbilstoši šo studiju programmu klasifikācijai”. Proti, ar mērķi, ka iekļautos jau esošajā klasifikācijas sistēmā. Bet mēs jau diskutējām, ka augstskolām ir jābūt pietiekami plašai brīvībai zinātnes nozaru un virzienu radīšanā, tādēļ to ieteikts svītrot. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tālāk ir deputāta Gorbunova kunga priekšlikums — papildināt otrajā daļā aiz vārda “maģistra” ar vārdiem “kopā ar bakalaura”. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par komisijas precizēto redakciju nav iebildumu? Nav.

 

J.Vaivads. Tālāk ir tīri redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 59.pants. Tur ir būtisks labojums, ka, atsakoties no pielikuma, kas līdz šim bija otrajā lasījumā, kur ir uzskaitītas visas specialitātes, kuras izglītības dokumentos drīkst parādīties ar noteiktu amata ierakstu, jo tur vēl ir diskutējamas un precizējamas lietas, ka šo pirmo pielikumu aizstāt ar Ministru kabineta noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Septītā nodaļa. 60.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 62.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 63. pants — arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Astotā nodaļa. 64.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 65.pants precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 66.pantā ir būtiskāks priekšlikums. To izstrādājusi atbildīgā komisija. Proti, par to, ka Augstākās izglītības padomē būtu jābūt pārstāvētām trim būtiskajām sastāvdaļām, kas ir augstskolā. Tas ir — augstskolas vadība, mācību spēki, studenti. Līdzšinējā variantā ir bijis Rektoru padomes pārstāvju vietā. Tātad ir priekšlikums, viens ir no Rektoru padomes, otrs ir no mācību spēku profesionālas organizācijas, kuru akceptējusi Izglītības un zinātnes ministrija, un viens no analoģiskas studentu pārstāvniecības. Tāds ir iestrādāts papildinājums un precizējums Augstākās izglītības padomes sastāvā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. 67.pantā ir ieteikts mainīt virsrakstu. Es atvainojos, 66.pantā ir arī priekšlikums, ka Augstākās izglītības padomei kā pastāvīgs padomdevējs ir noteikts arī Augstākās izglītības departamenta pārstāvis no ministrijas, tas ir tīri, lai nodrošinātu šādas padomes profesionalitāti.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. 67.pantā, kā jau teicu, ir mainīts virsraksts un ir arī priekšlikums daļu, kas ir ietverta šajā pantā, bet attiecas tieši uz Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja darba nosacījumu, pārnest tieši pie panta, kur ir definēts viss, kas saistās ar padomes priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Tālāk — 68.pantā nav priekšlikumu. 69. pantā ir mainīts panta nosaukums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. 70.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. 72.pants.

 

J.Vaivads. 72.pantā ir komisijas priekšlikums, ka pati Augstākās izglītības padome izstrādā savu darbības reglamentu, un līdz ar to arī ir likts priekšā svītrot 3.punktu, kur nosaka balsošanas jeb lēmuma pieņemšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 73.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 74.pants, kā minēju, šeit ir papildināts no iepriekšējā panta par Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja darba nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 75.pants precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 76.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 77.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 78.pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 79.pants ir atbildīgās komisijas piedāvāts precizējums attiecībā uz studiju kreditēšanu. Tas ir arī iestrādāts kā priekšlikums trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 90.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 81.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 82.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 83.pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 84.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 85.pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 86.pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. 87.pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tālāk. Pārejas noteikumi. Sākotnējā daļa ir precizēta redakcionāli. Sestajā daļā ir priekšlikums, ka Augstākās izglītības padomes sastāvu iesniedz izglītības un zinātnes ministrs. Mēs komisijā novērtējām, ka šajā iesniegšanas procedūrā nebūtu varbūt jāiesaista Ministru prezidents, to var izdarīt arī ministrs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tālāk ir priekšlikums papildināt Pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu par to, ka divu mēnešu laikā ir jāsagatavo un jāapstiprina licencēšanas un akreditēšanas noteikumi un jau līdz šim licencētajām augstskolām ir pusgada laikā savas licences jāatjauno.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Tātad pēdējais ir — svītrot šo 1.pielikumu, jo mēs iestrādājām normu, ka šos amatus nosaka, nevis kvalifikācijas nosaukumus, nosaka Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Līdz ar to mēs varam balsot par šo Augstskolu likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Augstskolu likums” pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 4, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

 

J.Vaivads. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad mūsu darba kārtībā ir 18.jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Pirmais lasījums. Referenta nav. Diemžēl nav.

 

Nākamais ir 19.jautājums — likumprojekts “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” . Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība.

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet lūdzu dokumentu nr. 1096!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis. Iesniegtais likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek veikti norēķini starp nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem. Ja norēķinu kārtība nav noteikta citos speciālajos likumos vai noslēgtajos līgumos, piedāvātais priekšlikums paredz, ka norēķini ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par piegādāto produkciju ir jāveic desmit dienu laikā no piegādes dienas. Šie noteikumi neattiecas uz bankas norēķiniem. Ja netiek ievērots attiecīgais norēķinu termiņš, tad pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumi maksā soda naudu par nokavējumu Latvijas Bankas refinansēšanas likmes apmērā. Tautsaimniecības komisija izskatīja šo likumprojektu un, ņemot vērā, ka pašlaik tā tiešām ir nopietna problēma un lauku ražotājiem tiešām ilgstoši netiek apmaksāts par piegādāto produkciju, atbalstīja šo likumprojektu un lūdza izskatīt to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību! Kolēģi deputāti, lūdzu, nāciet un piedalieties balsojumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 5. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par pirmo lasījumu? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts ir samērā vienkāršs un ietvertais jautājums ir ļoti skaidrs visiem, būtu priekšlikums varbūt to pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs to izskatām arī otrajā lasījumā tūlīt? Nav iebildumu. Tad, lūdzu, balsosim par priekšlikumu pieņemt otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Ir pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ministru prezidentam aizsardzības ministram Mārim Gailim bija jautājums un tieslietu ministrs Romāns Apsītis lūdz vārdu, lai komentētu rakstisku atbildi. Savādāk... tad es atvainojos, bet jums vārds.

 

R.Apsītis (tieslietu ministrs). Godātā Saeima! Ministru prezidents un aizsardzības ministrs Māris Gailis šodien tomēr nav varējis, un liekas, arī nevarēs ierasties Saeimā, lai pats komentētu savas rakstiski sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem par Latvijas un Igaunijas robežas apsardzību. Viņš tomēr ir pilnvarojis Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Andri Līgotni atbildēt uz eventuālajiem deputātu jautājumiem. Tātad uz jautājumiem, ja tādi būs attiecībā uz šīm rakstiski noformētajām atbildēm, un šīs atbildes ir formulētas dokumentā, kas tagad ir pavairots un izsniegts deputātiem. Tas ir dokuments nr.2107a. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai Prezidijā vai sekretariātā ir iesniegti priekšlikumi par debatēm? Nav. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

 

Nākamais ir 21. jautājums — likumprojekts “Likums par pretestības kustības dalībnieka statusu”. Inese Birzniece, Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja, “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!

 

I.Birzniece (LC). Godājamais Prezidij! Kolēģi! Tā kā šis likumprojekts bija dienas kārtībā pagājušās nedēļas plenārsēdē, tad vēl pastāvēja iespēja trijos lasījumos izskatīt šo likumprojektu. Tātad komisijas vārdā tagad, šodien mums ir tikai šodiena un pirmdiena kā plenārsēdes palikušas, komisijas vārdā mēs iesakām — noņemam no dienas kārtības, bet gribam nodot to izskatīšanai nākošajai Saeimai, ja tas ir iespējams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt? Nav citu iespēju, ja? Līdz ar to pārtraucam izskatīt šo jautājumu.

 

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību””. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Pēteris Elferts.

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka mēs šodien pieņēmām jauno likumu “Par valsts pensijām”, tur ir iekļautas šīs normas, kas ir paredzētas, ka strādājošiem pensionāriem izmaksāt gan algu, gan pensiju. Tas pirmkārt. Un otrkārt, ka likumprojektā “Par valsts pensijām” pagaidu Pārejas noteikumos ir šis — tad, kad jaunais likums stājas spēkā, pagaidu aprēķināšanas kārtība zaudē savu spēku. Tātad komisijas vārdā es noņemu šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to šī jautājuma izskatīšanu pārtraucam.

 

Nākamais ir likumprojekts “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”. Lūdzu! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs darbojamies ar dokumentu nr.2136.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

V.P.Karnups. Jums ir izdalīti arī papildu materiāli, kur ir apskatīti gan Lietuvas, gan Igaunijas likumi šajā jomā. Un mēs varam sākt izskatīt otrajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

V.P.Karnups. Pie 1.panta bija deputāta Čepāņa priekšlikums — svītrot 1.panta otro daļu, kur ir minēts, ka reiz noteikto Valsts prezidenta atalgojumu nedrīkst samazināt laikā, uz kuru Valsts prezidents ievēlēts. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Pēc komisijas domām, prezidenta algai, kad tā ir noteikta, vajadzētu palikt stabilai, un tādā ziņā viņš varētu turpināt visu viņa uzturēšanas jeb amata laiku. Jo mainīt kaut kādu iemeslu dēļ termiņa vidū būtu vienkārši, pēc mūsu uzskatiem, necieņa pret Valsts prezidenta institūciju kā tādu, un vajag atcerēties, ka šeit mēs runājam ne par personībām, bet mēs runājam par Valsts prezidenta institūciju, kas tomēr ir mūsu valstī vissvarīgākā. Un komisija aicina atbalstīt komisijas lēmumu, neatbalstīt Čepāņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Čepānis lūdz balsojumu? Nelūdz. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tad ir pieņemta komisijas redakcija. Tālāk lūdzu!

 

V.P.Karnups . Nākamais priekšlikums ir saistīts ar 10.pantu. Deputāts Čepānis ir iesniedzis vairākus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir saistīts ar izmaiņām 10.panta pirmās daļas pirmajā apakšpunktā — noteikt ikmēneša pensiju 20% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Pēc mūsu komisijas domām, esošā pieņemtā redakcija, kur ikmēneša pensija ir 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, ir korekta. Šeit mēs zināmā mērā mēģinājām atrast zelta vidusceļu, skatoties uz citu valstu piemēru. Un, piemēram, Igaunijā valsts prezidents saņem 75%, Lietuvā — 50%. Komisija nolēma turēties pie 50% apmēra, jo vēlreiz vēlētos atkārtot, ka šeit mēs nerunājam par personību, mēs runājam par Valsts prezidenta institūciju kā tādu. Un, ja Saeima nolemj jeb pieņem, jeb ieceļ personu, cilvēku mūsu valsts visaugstākā amatā, tad, pēc komisijas domām viņam pienāktos šis nodrošinājums pēc amata nolikšanas, lai nebūtu vajadzības šim bijušajam prezidentam darboties kaut kādā citā darbā, kur varbūt varētu viņa iepriekšējo amatu zināmā mērā noniecināt. Tādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Čepānis lūdz balsojumu? Sākam debates par šo priekšlikumu. A.Čepānis, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

A.Čepānis (DPS). Kolēģi! Es gribu paskaidrot jums un pirmām kārtām deputātam Karnupam, ka, iesniegdams šos priekšlikumus, es nevadījos no personībām. Bet tas ir mans darbs — ierosinājumi likumdošanā. Neatkarīgi no tā, kas pašlaik ir vai kas nākotnē būs prezidents, Karnupa kungs! Nevajag mani mērīt ar savu mērauklu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu šeit iebilst kungiem pa vidu. Jo iznāk tāda asa runa, ka mēs pašlaik kļūstam nekorekti. Jo, piemēram, man likās pilnīgi aizvainojoši tas, ko pateica Karnupa kungs, ka, ja mēs nedosim 50% pensiju, tad prezidentam būs vēl kaut kas jādara pēc aiziešanas no posteņa un tas viņu pazemos. Kopš kura laika darbs cilvēkam, aizejot no viena posteņa, ir pazemojums? Tāpēc mums vajag tos terminus un tos pamatojumus, kad mēs runājam par konkrētām lietām, pārdomāt. Jo es vienmēr esmu uzskatījusi, ka darbs ir goda lieta vismaz un cilvēka nepieciešamība. Bet nevis pazemojums. Un varbūt, ja mēs runājam — Igaunijā — 50, Lietuvā — 70, vai otrādi, Latvijā — 50, varbūt tās summas kādreiz minēsim? Man nav iebildumu, lai ir. Bet ko nozīmē — Latvijā — 50% 1996.gadā. Ko Igaunijā nozīmē? Saliksim šīs summas kopā. Tad skanēs savādāk. Jo mēs ar tādām frāzēm te mētājamies uz priekšu un atpakaļ un tad beigās iznāk… Patiešām, man tā savādi paliek. Iznāk tā, ka, ja turpmāk Latvijā bijušie prezidenti strādās, tas būs apkaunojums Latvijas valstij. Es domāju, otrādi, tas būs gods bijušajiem prezidentiem un gods valstij, ka prezidents māk arī kaut ko citu darīt pēc tam, kad viņš ir bijis augstā amatā.

Sēdes vadītājs. Debates par šo priekšlikumu beidzam. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par deputāta Čepāņa priekšlikumu — 10.panta pirmās daļas 1.apakšpunktā noteikt ikmēneša pensiju 20% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 21, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais. 10.panta pirmās daļas 2.apakšpunktā svītrot vārdus “dzīvojamā māja”.

 

V.P.Karnups. Komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav.

 

V.P.Karnups. Nākamais ir svītrot 10.panta 3. un 4.apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ābiķis, “Latvijas ceļš”. Atklājam debates par šo priekšlikumu.

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami šo likumprojektu kopumā es atbalstu, jo mums savs prezidents ir jāciena, kā tas ir jebkurā neatkarīgā valstī, bet kas attiecas uz šo priekšlikumu piešķirt lietošanā vienu automašīnu pēc pilnvaru izbeigšanās un arī sekretāri... Es personīgi aicinātu balsot “pret”. Un kāpēc es aicinātu balsot “pret”? Ne jau tāpēc, ka, ja mēs būtu bagāta un turīga valsts, mēs nevarētu prezidentam arī šādu zināmu privilēģiju piešķirt. Un reformas neapšaubāmi jebkurā mūsu dzīves jomā, tajā skaitā arī reformas attieksmē pret prezidentu, mūsu valstī ir vajadzīgas, bet, cienījamie kolēģi, es jums gribētu atgādināt, un es domāju, ka man nav jums jāatgādina arī šo vēlēšanu, pēdējo vēlēšanu, rezultāti. Un ja mēs gribam kaut ko reformēt, tad neapšaubāmi šīs reformas, šīs reformas būtība mums jāspēj arī izskaidrot tautai un jāmēģina panākt, lai tauta šo reformu būtību saprastu. Jo pretējā gadījumā, ja šīs reformas jebkurā dzīves sfērā, tajā skaitā arī prezidenta nodrošinājumā, mēs izdarām pārāk strauji, ja šis reformu solis ir pārāk plats, ziniet, tad tas solis kļūst tik plats, ka iznāk špagats, un no špagata tikt ārā pašam saviem spēkiem ir praktiski neiespējami. (No zāles: “Var, var!”) Nu, to var izdarīt... Nu, es gribu redzēt, Lamberga kungs, kā jūs bez roku palīdzības no špagata ārā tiktu, ja jūs iztaisītu.

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Ābiķi, lūdzu, runājiet par lietu, citādi var arī...

 

Dz.Ābiķis. Jā. Ko es gribēju ar to teikt? Respektīvi, ja mēs kaut ko reformējam un ja mēs šo soli izdarām pārāk platu, tad tas nespēj nonākt līdz tautas apziņai, tad tas rezultāts ir bēdīgs, tad tauta vēršas pret reformām kā tādām, un rezultāts ir tāds, ka vienās vēlēšanās nobalso par Zīgeristu 16%, bet, iespējams, nākamās vēlēšanās nobalsos vēl vairāk, un reformas kā tādas tiek atgrieztas vispār atpakaļ.

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz jūs aicinu runāt par lietu.

 

Dz.Ābiķis. Tāpēc, cienījamie kolēģi, kas attiecas uz šo jautājumu, jā, tiešām, nākotnē, kad mēs kļūsim bagātāki, es paredzu, ka mēs arī varēsim mūsu cienījamam prezidentam, kad viņš beigs savu pilnvaru laiku, piešķirt lietošanā mašīnu un sekretāri, bet šobrīd mūsu tauta nedzīvo tādos apstākļos, lai šo tik cēlo soli spētu novērtēt. Un tāpēc es ierosinu balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāt Ābiķi, jūs saņemat piezīmi, jo runājāt ne par lietu un dažas lietas pavisam saputrojāt. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Valstī ir ļoti daudz un dažādu amatu, un viens — visaugstākais, kur tauta ir uzticējusi un deputāti ir nobalsojuši, ir Valsts prezidenta pienākumi. Un šis cilvēks varbūt ir savādāks nekā citi cilvēki kaut vai tādēļ, ka tuvojas šis laiks, kad viņam vajadzēs izšķirties, un mēs visi to gaidām, kādu Ministru prezidenta kandidatūru viņš nosauks. Un tas nav tikai tā... Pārtrauciet savus aplausus! Un tas nav tikai tā, ka viņš nosauc vienu vai otru uzvārdu, bet tā ir viņa izšķiršanās, tā ir viņa situācijas analīze, un tas ir ārkārtīgi liels morāls slogs, izvērtējot visu šo situāciju. Un tādēļ es gribu teikt, beigsies kādreiz arī Valsts prezidenta pilnvaru laiks, vai viņš būs bijis sliktāks, labāks, bet viņš ir mūsu latviešu tautas simbols, viņš tāds ir bijis vienu laiku, un mums ir svarīgi, vai viņš strādās pēc tam par sētnieku, vai viņš saņems ļoti noteiktu nelielu pensiju, kas, es domāju, ja es pareizi sapratu, ir 200 latu mēnesī, un, ja viņam būs nodrošināta iespēja tikties ar Latvijas cilvēkiem, preses pārstāvjiem un visu pārējo izmantot, gan šo sekretāru, gan šo automašīnu. Ja mēs parēķināsim šeit zālē sēdošo materiālās iespējas un arī daudzu citu biznesā strādājošo cilvēku iespējas, es domāju, ka tās ir daudz lielākas, nekā mēs tās piesolām Valsts prezidentam. Nebūsim tik skopi pret cilvēku, kuram mēs esam uzvēluši plecos lemt par Latvijas likteni. Es aicinu atstāt tekstu tā, kā tas ir sagatavots. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Līdz ar to par šo priekšlikumu — 10.panta pirmās daļas 3.un 4.apakšpunktu svītrot — debates esam pabeiguši. Vai referents vēl runās? Nerunās. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par priekšlikumu svītrot 10.panta 3.daļu — lietošanā viena automašīna, ceturto daļu — sekretāri. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 27, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

 

V.P.Karnups. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 4, atturas — 1. Likums pieņemts.

 

V.P.Karnups. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai jums nav iebildumu, ja mēs 18.punktu tomēr izskatīsim, jo jautājums par referentu ir noskaidrojies pilnīgi un viņš ir tomēr. Nav iebildumu? Lūdzu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība.

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi, lūdzu paņemiet dokumentu nr.1028. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Likumprojekts paredz grozījumus 34.pantā. 34.pants nosaka kārtību, kādā maksājami likvidējamo uzņēmumu parādi. Pašreizējā kārtība paredz, ka, pirmkārt, tiek norēķināti darbinieku prasījumi, kas izriet no darba attiecībām, nākamais — par kaitējumiem, kas izriet no darba negadījumiem, sakropļojuma gadījumiem. Tālāk — tas ir nodokļu maksājumi budžetā, vairāki citi maksājumu veidi, un praktiski kaut kur ļoti tālu pašās beigās parādās maksājumi par parādiem lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem. Praktiskais rezultāts ir tāds, ka lauksaimnieciskās produkcijas piegādātājs no tādiem likvidējamiem uzņēmumiem nekad savu parādu nesaņem, jo parasti viņam nav tik daudz līdzekļu, lai nomaksātu visu un nomaksātu, kā saka, arī beidzamā kārtā stāvošam maksātājam. Šajā sakarībā piedāvātais likumprojekts paredz, ka likvidējamie uzņēmumi par nepārstrādātās lauksaimniecības produkciju norēķinās ar piegādātāju, kas ir kā trešā pozīcija, tas ir, pēc algām un maksājumiem budžetā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalsta un ierosina to pieņemt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu balsosim par ierosināto steidzamību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt, apspriežot pirmā lasījumā? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

 

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi, ņemot vērā, ka jautājums tiešām ļoti vienkāršs un pilnīgi skaidrs un saprotams visiem, ir lūgums varbūt izskatīt un atbalstīt to arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs izskatām to otrajā lasījumā tagad? Nav. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 26. jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežu likumā”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi, šim likumprojektam ir iesniegti priekšlikumi, kuru autore ir deputāte Seile. Viņa ir iesniegusi divus priekšlikumus, taču to būtība ir vienota un savstarpēji saistīta. Un tā ir šāda. Ja komisija, izstrādājot šo likumprojektu, kas ir pieņemts gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, bija paredzējusi, ka lielākā daļa no tiem līdzekļiem, kurus iegūst robežsargu konfiscēto, atklāto un uz robežas aizturēto preču realizācijā, tātad, ka 80% no tiem tiek ieskaitīti Aizsardzības ministrijas speciālajā budžetā un līdz ar to tos var pa tiešo izmantot valsts robežas nostiprināšanai, kā arī attiecīgā personālsastāva materiālai stimulēšanai, tad šie priekšlikumi paredz pilnīgi citu, pretēju proporciju, ka tikai 25% tiek novirzīti šīm vajadzībām un savukārt pārējie, lielākā daļa, tātad 75%, aiziet valsts budžetā. Mēs komisijā uzskatījām, ka šajā mūsu valsts attīstības periodā ir ļoti nepieciešams šīs robežas nostiprināt, jo ir nepieciešams valsts robežu kompjuterizēt, tur vajadzīgi tiešām lieli līdzekļi, lai būtu iespējams visu šo informāciju saņemt katrā robežkontroles punktā. Tuklāt, realizējot robežapsardzes spēku attīstības koncepciju, ir nepieciešams to izdarīt profesionāli. To bez naudas līdzekļiem, pie tam ievērojamiem, nevar izdarīt. Un tādēļ šos priekšlikumus komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Mums ir izveidojusies tāda neapskaužama prakse veidot un veidot šos specbudžetus. Un tagad atkal šajā likumā “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” mēs atkal pieņemam tādas normas, ka 80% no ieņēmumiem, ko iegūst, realizējot robežapsardzības spēku aizturētās un konfiscētās preces, mēs nododam specbudžetā, kurš apkalpo šos konkrētos robežapsardzības spēkus. Vajadzētu izbeigt tādu praksi. Robežapsardzības spēkus finansē no valsts budžeta, ja ir vajadzīgs, var palielināt šo valsts budžetu, bet visam, ko mēs konfiscējam uz robežas, šīs nelikumīgās preces pārdodot un realizējot, šiem līdzekļiem vajadzēja ienākt valsts budžetā. Un tad nu mēs brīnāmies, ka valsts budžets ir tukšs. Līdzīgas normas mēs esam jau nobalsojuši arī likumā “Par valsts policiju”, un arī tur, es neatceros precīzi procentu lielumu, bet liela daļa tiek ieskaitīta atkal specbudžetos. Tad no kā mēs ceram papildināt to valsts budžetu, no kura mēs finansējam gan zinātni, gan izglītību, gan veselības aizsardzību. Es uzskatu, ka cilvēkam ir jābūt savai konkrētai algai, ja viņam tā ir par mazu, vajag mainīt šīs likmes, bet darīšanai ir jābūt skaidrai. Un, ja nu izrādīsies, ka šo konfiscēto preču tagad būs tik daudz, ka ienākumi, šīs preces pārdodot, būs lielāki varbūt kā viss valsts budžets, tad arī pārskaitīsim visu šo naudu robežapsardzības spēkiem? Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu, Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība.

 

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ar lielu nepatikšanu tomēr lūdzu neatbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu vienkārši tādēļ, ka tās algas, kas tiek maksātas mūsu robežsargiem, un tie dienesta apstākļi viņiem ir tiešām neapskaužami. Un, ja nav šāda iespējamība uzlabot tieši to materiālo nodrošinājumu, tad vairāk izplatīta būs arī kukuļņemšana, un tad jau jebkurā gadījumā, ja tā nauda tiek izmaksāta kukuļos, tā paies garām valsts budžetam tik un tā. Paldies! (No zāles: “nedrīkst kukuļot! Daudz ko nedrīkst.”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Tad debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

 

A.Līgotnis. Galavārdā, kolēģi, es gribu teikt, lūk ko — jūs šodien saņēmāt aizsardzības ministra atbildi uz piecu deputātu jautājumiem par to, vai turpmāk vispār tiks sargāta valsts robeža ar Igauniju. Šāds jautājums varēja rasties tikai tādēļ, ka mūsu valsts budžetā nav pietiekami daudz līdzekļu, lai organizētu visu šo karavīru iesaukšanu un pienācīgu nodrošināšanu. Tādēļ jau arī tāds risinājums tiek meklēts, jo citas iespējas mums pašlaik finansiāli nav. Tādēļ es lūdzu tomēr šādu deputātes Seiles priekšlikumu, lai cik man tas skumji būtu, bet noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu, to atsevišķi nevajag balsot, jo viens izriet no otra. Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu 36.pantā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 16, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Nākamais.

 

A.Līgotnis. Nākamais, kolēģi, Seiles priekšlikums saistīts ar šo iepriekšējo, tas praktiski vairs nav balsojams, jo nav iespējams vienlaicīgi 80% skaitīt vienā budžetā un tajā pašā laikā 75% — pretējā. Tas vairs nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Nu, mēs balsojām par abiem, jo tie izriet viens no otra. Tie nav pieņemti saskaņā ar balsojumu. Tālāk lūdzu! Es domāju par komisijas priekšlikumu.

 

A.Līgotnis. Tālāk ir komisijas ieteiktais variants, kas ir redakcionāli precizēts salīdzinājumā ar otro lasījumu, jo problēma ir tāda, ka mūsu valsts robežu sargā ne tikai šie sauszemes robežu spēki, bet arī jūras spēki. Tātad tās summas ir jādala un jāvirza ne tikai sauszemes robežsargiem, bet arī tas, ko konfiscē un aiztur jūras spēki, tam arī tur, vismaz lielai daļai, ir jāpaliek. Tādēļ ir tāds precizējums.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Nupat mēs gribējām liegt Valsts prezidentam vienu sekretāru pēc viņa pilnvaru izbeigšanās, kura alga varbūt ir tikai 100 latu. Bet tagad mēs gribam nobalsot par priekšlikumu, ka ne mazāk par 25% no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem, tas ir, konfiscējot to nelegālo produkciju, ir jāizlieto attiecīgā robežapsardzības spēku un jūras spēku personālsastāva materiālajai stimulēšanai. Tātad neatkarīgi no tā, cik daudz būs šo konfiscējamo preču, 25% tieši piemaksām pie algām. Cik tas daudz būs, vai tie būs miljoni, simti vai tūkstoši, tas nav nevienam zināms, bet likumā šāda norma tiek iestrādāta. Un, izmantojot mūsu iepriekšējo praksi, kā mēs esam balsojuši par atsevišķiem likumiem, es lūdzu sēdes vadītāju atsevišķi balsot par otrās rindkopas pēdējo teikumu un aicinu šo teikumu izsvītrot. Vēlreiz nolasu, kā tas skanēja, — “ne mazāk kā 25% no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem ir jāizlieto attiecīgā personālsastāva materiālajai stimulēšanai”. To varētu noteikt kāds iekšējs aprēķins, vadoties no šīs summas lieluma, un šajā gadījumā, tā kā mans pirmais priekšlikums netika atbalstīts, tad tas saglabājas spēkā, ka speciālajā budžetā nonāk šie līdzekļi, bet nenoteiksim ar likumu, ka 25% mēs viņiem piemaksāsim tā kā “kukuli”.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad deputāte Seile lūdz balsot par 36.pantu, par to daļu, kuru ir iesniegusi komisija un kurā ir rakstīts “ne mazāk kā 25% no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem jāizlieto attiecīgā personālsastāva materiālajai stimulēšanai”. Tātad atkarībā no mūsu balsojuma, būs komisijas piedāvā redakcija vai paliks otrā lasījuma redakcija. Jo atsevišķi svītrot mēs tagad neko nevaram. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates ir pabeigtas. Lūdzu referentu!

 

A.Līgotnis. Man jums jāpaskaidro, kādēļ šeit salīdzinājumā ar otro lasījumu 10% vietā ir parādījušies 25%? Tādēļ, ka tas jau ir paredzēts attiecīgi Ministru kabineta noteikumos, kuri jau strādā un darbojas. Vai šeit ir kaut kas nepareizs vai slikts? Es uzskatu, kolēģi, ka nē un absolūti nē, jo mums ir jārada tāda likumdošana, lai cilvēkam, kas stāv uz robežas un strādā, būtu izdevīgi godprātīgi veikt savus pienākumus. Lai ar godīgu darbu varētu vairāk nopelnīt nekā ar negodīgu. Tā ir tā materiālā ieinteresētība. (No zāles: “Kur tad patriotisms paliek?”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto 36.panta redakciju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 10, atturas — 8. Nav kvoruma.

Lūdzu, vēlreiz balsosim! Godātie kolēģi, esiet tik laipni, ieņemiet vietas un balsojam! Nav kvoruma. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 6, atturas — 9. Ir pieņemta komisijas piedāvātā redakcija.

 

A.Līgotnis. Citu priekšlikumu šeit nav, un mēs varam balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 7. Likums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas frakcijas “Latvijas ceļš” desmit deputātu, atļaujiet nenolasīt, priekšlikumu — turpināt sēdi bez pārtraukuma. Mums ir palicis, ja mēs pareizi visu esam izdarījuši, tikai viens likumprojekts. Proti, 27. jautājums — “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums. Tad sanāks Prezidijs un lemsim par pirmdienas jautājumiem. Tur tikai daži mums paliks, kurus mēs sāksim pirmdien 9.00 no rīta. Bet tagad ir tāds priekšlikums. Vai kāds vēlas runāt? Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim — turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vēlreiz pasaku jums, mums ir jāizskata tikai viens jautājums. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts priekšlikums.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Līgotnis. Kolēģi, šis likumprojekts pēc būtības ir analoģisks iepriekšējam, taču šeit ir arī cita rakstura priekšlikumi. Tātad pirmo priekšlikumu 1.pantā ir ierosinājis deputāts Karnups. Ierosinājis no 1.panta izslēgt vārdus “apbruņota, militarizēta”. Komisija to ir noraidījusi, jo uzskata, ka, ja bandīti un blēži ir apbruņoti, tad policists, kam jācīnās pret viņiem, nevar būt neapbruņots.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es biju gaidījis nopietnāku nostāju no komisijas attiecībā uz maniem priekšlikumiem, bet acīmredzot viss aizgāja nenopietnā līmenī un vienkārši, neskatoties uz priekšlikumu būtību, visi tika noraidīti. Šeit ir runa, kādu policiju mēs vēlamies mūsu valstī. Vai mēs tiešām gribam turpināt Padomju Savienības tradīciju, ka Iekšlietu ministrijas struktūras ir bruņotas līdz zobiem, ka tagad Jeļcins var teikt, ka mēs izvācam armiju no Čečenijas un ir tikai Iekšlietu ministrijas policija ar tankiem, lielgabaliem un tā tālāk, un mēs varam tagad teikt, ka tā ir tikai policija. Ir pēdējais laiks, kad mēs mēģinām kaut cik mūsu valstī ievest kārtību un būt kaut cik līdzīgi normālām Rietumeiropas valstīm, kur policija ir civildienests. Protams, tā ir speciāls civildienests. Viņiem ir atļauja likumā, ja kāds ir vispār izlasījis likumu “Par policiju”, ka tur ir noteikts, kad viņi drīkst ar ieročiem rīkoties un tā tālāk un tā joprojām, un nekas netiek mainīts tādā ziņā, ka viņi var cīnīties ar noziedzību. Bet jautājums ir par principu, par filozofiju, kādā veidā mēs uzskatām mūsu policiju? Vai mēs uzskatām policiju par armijas sastāvdaļu. Mēs zinām, ka daži no Iekšlietu ministrijas ir prasījuši Ministru kabinetam vai Ministru padomei, vai Iekšlietu ministrija var saņemt smagos ieročus, mīnmetējus, lai tādā veidā mēs cīnītos pret noziedzību. Šī lieta ir vienkārši absurda. Un ja ņem visu manu priekšlikumu kopumā, tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka policija ir ierēdņi, speciālie ierēdņi, ka tā nav armijas sastāvdaļa un ka valstij ir tikai viens bruņots militarizēts spēks, tā ir armija, tā nav policija. Un manu priekšlikumu... ja mēs runāsim vēlāk par 2.pantu, kur ir tieši minēts, ka viņi ir civildienesta ierēdņi, tie stājas spēkā tad, kad tiks ieviestas civildienesta likuma prasības Iekšlietu ministrijai. Ko mēs darīsim tad? Jo mēs esam jau paredzējuši, ka policija kļūs par ierēdņiem. Kāpēc mēs atstājam likumā šādus terminus, kas vienkārši apgrūtina mūs un mūsu vēlētājus domāt kā par normāliem kārtības sargiem un ne par bruņotu vīru ar “kalašnikovu”. Ir pēdējais laiks, kad mēs sākam domāt par policiju kā par policiju un armiju kā armiju. Un tās ir divas atsevišķas lietas. Un cilvēks, kas vada Iekšlietu ministriju, nav ģenerālis, kas var rīkoties kā karalaukā. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu! Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība.

 

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Manuprāt arī tas, vai mūsu policija ir bruņota militarizēta struktūra vai kaut kas cits, tuvāk ierēdniecībai, ir rādītājs, cik tālu mūsu valsts ir sakārtota. Un man ir tāda cerība, ka daudzos uzdevumos nākotnē mūsu policija varētu arī piedalīties bez apbruņojuma. Piemēram, ja mēs iedomājamies jauniešus kādā rokmūzikas koncertā. Vai tur policijai vajadzētu būt bruņotai un militarizētai? Un arī citos tādos gadījumos. Par daudz bieži mēs lasām avīzēs tagad, ka, pildot satiksmes noteikumu uzraudzību, policisti ir ātri ķērušies pie šaujamieročiem par kaut kādiem ne pārāk nopietniem pārkāpumiem. Tāpēc es domāju, ka tiešām šo priekšlikumu varētu apsvērt nopietni un cerībā, ka nākotnē mūsu kriminālā situācija turpinās uzlaboties, to varētu tā arī definēt, ka nav jābūt policijai vienmēr militarizētai un bruņotai. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu! Pēc tam deptutāts Žīgurs.

 

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Mēs it kā visi šeit, katrā ziņā lielais vairums, gribam, lai Latvija ieiet Eiropas Savienībā, iesaistās vēl ciešāk Eiropas struktūrās, un šinī ceļā uz turieni mums arī jāpadomā par mūsu policiju, un arī tai ir jābūt līdzīgai šīm demokrātisko valstu policijas vienībām. Un man varbūt nav jāatgādina tas, ka vairākās valstīs policiju apbruņo tikai atsevišķos gadījumos. Viens piemērs ir Anglija. Un visumā tā ir tiešām daļa no mūsu civilās dzīves, bet nevis policija ar savu kara floti, gaisa floti, tankiem un tādām militārām vienībām, kādas bija Padomju Savienībā, vēl joprojām ir tagad Krievijā un Ķīnā. Tā kā es tiešām atbalstītu manu iepriekšējo kolēģu teikto un ieteiktu noraidīt šo vārdu “militarizētā”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Man liels iebildums būtu pret šo vārdu kā tādu, ja mēs lietojam “policija”. Mums ir policija un policija. Jūs paši redzat. Šeit Rīgā un laukos dažādas uniformas, dažādi nosaukumi. Ja mums ir kārtības sargs, tad ir kārtības sargs. Nu labi, ja būtu arī viena organizācija policija, tad būtu policija. Bet kas te notiek? Drošības sargs, drošībnieki un milicija, un, velns viņu zin, kāda vēl militārā jūras policija. Kur mēs esam nonākuši? Visi staigā maskēšanās uniformās pa Rīgu, nu viņi maskēsies. Nu kas tad tas ir? Pat vārtu sargs arī uniformā. Viņam arī. Beigās tu nezini, pie kura griezties. Tu meklē policistu, beigās esi apturējis bandītu, jo tas ir tādā pašā uniformā. Šeit nu tiešām vajadzētu ieviest kārtību un aizliegt tādas uniformas nēsāt arī dažādām organizācijām un sevi dēvēt par policistu. Paskatieties! Te nu ir ārkārtīgi līdzīgs policijai. Bet viņš nav nemaz valsts policists. Viņš, izrādās, ir vārtu sargs. Tā mēs nevaram darīt. Mums šajos likumos ir stingri jādefinē — kas katrs ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

 

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Uzklausot visus šos argumentus, kas šeit tika izteikti, es tomēr atļautos nedaudz komentēt veidu, kādā šis jautājums tika apspriests Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un atgādināt, ka pirmajā un otrajā lasījumā, it sevišķi pirmajā lasījumā, kur šis jautājums tika risināts pēc būtības, šādi labojumi un vispār grozījumi likumā par šādu tēmu nebija paredzēti. Valdība bija iesniegusi tikai grozījumu attiecībā uz 34.pantu. Šeit pēkšņi trešajā lasījumā parādījās fragmentāri, atsevišķi dažu teikumu, dažu vārdu grozījumi, kurus es nevaru pieņemt aiz šādiem apsvērumiem un aicinātu tos noraidīt. Jo pirmkārt mēs nevaram šo likumu šādi ar diviem, trijiem, dažu vārdu izsvītrojumiem pārveidot tādā veidā, kā šeit aicināja iepriekšējie runātāji. It sevišķi mani pārsteidza Karnupa kungs, kurš ir Valsts un pašvaldības komisijas loceklis un bijis klāt komisijas sēdēs, kur šī komisija ir izskatījusi veidu, metodes un ceļu, kā tiks policija, Iekšlietu ministrijas citas struktūras, tātad ugunsdzēsība un cietuma administrācija, pārkārtotas no tā stāvokļa, kādā tās bija līdz 1990.gadam PSRS sastāvā, no tā stāvokļa, kādu šobrīd reglamentē likums “Par policiju”, uz tādu stāvokli, kādu nākotnē mēs to gribētu redzēt. Tika iesniegta ļoti detalizēta, ļoti pamatīgi izstrādāta koncepcija un plāns, kādā veidā tam jānotiek, un visādā ziņā diemžēl tika norādīts, ka daži valsts ierēdņi ne visai pārzināja situāciju Iekšlietu ministrijā un tajā skaitā valsts policijā. Tajā skaitā bijusī ministre Vita Tērauda un arī Civildienesta pārvaldes priekšnieks Tupeša kungs. Šeit mēs arī dzirdējām iebildumus galvenokārt tādus, kas varbūt daļēji liecina par visas problēmas nepārzināšanu un par pārāk mazu situācijas, kura šobrīd ir Latvijas valstī, izpratni. Mēs nevaram izsvītrot vārdu “apbruņota”, jo tad mēs paziņojam pretējo, ka šī policija būs jāatbruņo. Es varbūt saprastu šeit Sinkas kungu, ka tik tiešām liela daļa Apvienotās Karalistes policijas iet ielās un viņiem nav ieroču. Diemžēl mēs vēl neesam nonākuši līdz tādai situācijai un vēl nevaram atļauties. Tāpat es atļaušos iebilst, ka ir tomēr divi dažādi termini “militārs” un “militarizēts”. Šeit nav runa par militāru vai par aizsardzības spēku sastāvdaļu — policiju. Un, treškārt, es kategoriski gribu šeit noraidīt visu laiku presē un citur veidoto sabiedrisko domu, ka Iekšlietu ministrija pieprasa sev nez kādus smagos ieročus. Nevienu dokumentu neviens līdz šim mums nevar parādīt, bet tikai tiek šādas baumas izplatītas un tagad šodien jau augstajā namā par to, ka Iekšlietu ministrija pieprasa sev kaut kādus smagos ieročus. Tā ir absolūta nepatiesība. Tādēļ es, cienījamie deputāti, aicinu jūs šādu vienkāršotu pieeju ar šiem te trijiem labojumiem noraidīt. Jo visādā ziņā pāreja uz speciālo, nevis parasto civildienestu jāveido ar jauna likuma pieņemšanu, un par to arī ir lēmusi gan valdība, gan arī to ir klausījusies Valsts un pašvaldības komisija, un šāda te pieeja jaunā policijas likumā ir akceptēta vismaz visās man zināmajās apspriedēs. Tādēļ es aicinu šādus fragmentārus labojumus likumā neizdarīt, jo paliek vesela rinda likumu, kas nonāks ar šiem likumiem pretrunā. Likumi par dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā, šis pats likums par policiju, daži panti, nonāks pretrunā. Tādējādi es aicinu jūs noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vairāk nav deputātu, kuri vēlas runāt? Debates ir pabeigtas. Vai referents vēlas? Lūdzu, galavārds!

 

A.Līgotnis. Godātie kolēģi! Mēs varam lemt un balsot tikai par to, kas ir ierosināts. Un ierosināta ir vārdkopas, kas sastāv no diviem vārdiem “apbruņota, militarizēta” svītrošana. Tātad, ja to svītros, policija būs neapbruņota. Es ievēroju, ka šajās debatēs no deputātiem piedalījās tikai tie, kuri lielāko daļu savas dzīves pavadījuši ārpus šīs valsts. Es nezinu, vai viņi arī kājām iet pa Rīgu un zina reālo situāciju. Bet to, kas būtu, ja policisti būtu neapbruņoti, es domāju, mēs visi pārējie tīri labi saprotam. Šis priekšlikums ir jānoraida.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Karnupa priekšlikumu — likuma “Par policiju” 1.pantā izslēgt vārdus “apbruņota, militarizēta”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 24, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu nākamo!

 

A.Līgotnis. Nākamais un visi pārējie deputāta Karnupa priekšlikumi ir saistīti ar to, par ko viņš runāja pie šī pirmā priekšlikuma, ko mēs jau esam izlēmuši. Tātad tas ir par Valsts civildienesta reformu attiecībā uz Iekšlietu ministriju un attiecībā uz policijas darbiniekiem. Komisija to ir noraidījusi. Un noraidījusi šādu iemeslu dēļ. Jūs visi zināt, cik dārga ir šī reforma un ko tas prasa no budžeta. Tie ir visi pabalsti, dažādas materiālās kompensācijas, kuras pašreiz… jūs labi zināt, kāda situācija ir budžetā. To mēs neesam spējīgi izdarīt. Un nekādi grozījumi valsts budžetā saistībā ar šo priekšlikumu nav ierosināti. Bez tam, izdarot šo grozījumu, nobalsojot tā, kā to ierosina deputāts Karnups, mums ir jārēķinās ar vēl citu lietu. Turpmāk tad policisti būtu valsts civildienesta ierēdņi. Jūs labi zināt, ka šajā likumā ir ierakstīts, ka par civildienesta ierēdni var būt tikai pilsonis. Iekšlietu ministrija nu mums ir tā sistēma, kurā apmēram 40 procenti darbinieku, tāda ir tā reālā situācija, nav pilsoņi. Tātad ar šā labojuma spēkā stāšanos tie cilvēki būtu no amata jāatbrīvo. Un kas tos blēžus ķertu? Es nezinu, goda vārds, nezinu. Protams, tūlīt pēc manis atkal tribīnē kāps kolēģis Karnups un teiks, ka tas viss ir saistīts ar Pārejas noteikumiem pie likuma “Par civildienesta ierēdņiem”, bet tad mums jāzina, kas tur ir rakstīts. Un tur ir rakstīts, ka Iekšlietu ministrijā šī civildienesta reforma centrālajā aparātā ir veicama līdz šā gada 30.decembrim, tātad ministrijā šī reforma jāpabeidz šā gada laikā. Visā pārējā sistēmā — nākošā gada laikā. Tas ir nereāli, tas nav iespējams, lai arī kāds būtu mums šis skaistais, gaišais sapnis. Tādēļ mūsu komisija piegāja šai lietai reāli un šo priekšlikumu bija spiesta noraidīt.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Bija interesanti noklausīties Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja apgalvojumu, ka komisija ir nolēmusi, ka nav iespējams ievērot Saeimas pieņemtos likumus un no tā tālāk rīkoties. Es nezinu, es biju domājis, ka, ja mēs pieņemam kaut kādus termiņus, ka tie tai brīdī bija jau izsvērti, apskatīti, pārrunāti, diskutēti un tad pieņemti kā reāli. Mēs zinām, ka Iekšlietu ministrijā ir liela pretestība vispārīgi kaut kādas reformas tur izdarīt, bet mēs kā Saeima bijām pieņēmuši savu, kur mēs runājām par reformas ieviešanu arī Iekšlietu ministrijā. To domu, ka policijas darbinieks labāk skan, ka viņš ir valsts kalpotājs un nevis kā civildienesta ierēdnis, es nezinu... Varbūt man tiešām vajadzēja šos 50 gadus padomijā dzīvot, lai būtu kaut kāda cieņa pret vārdu “kalpotāji”. Diemžēl man pret tādu vārdu kā vārdu un nosaukumu cilvēkam jeb apzīmējumu cilvēkam nav tik liela cieņa kā varbūt tiem, kas šajā strādnieku paradīzē dzīvoja agrāk. Domāju, ka civildienesta ierēdnis un civildienesta likums ir piemērots Iekšlietu ministrijas struktūrās, īpaši policijai, jo vajadzētu būt pēdējam laikam, kad mūsu tauta uzticētos mūsu policijai, viņa neuzskatītu to kā bijušo miliciju. Ka viņi tomēr ir ierēdņi, kas veic īpašu darbu, un šeit jau ir minēts, ka viņi ieņem noteiktu amatu policijas iestādē, kam ir speciāla dienesta pakāpe un kas ir nodevis zvērestu, kas izceļ īpaši civildienesta režīmu un ka tādā ziņā viņi ir skaidri un visiem ir skaidrs, kādi viņi ir un ko mēs no viņiem varam sagaidīt. Ja mēs esam jau pieņēmuši likumā, ka civildienesta reformas arī beidzot skars Iekšlietu ministriju, un mēs esam noteikuši tos termiņus, tad, protams, šīs pārmaiņas, ko es esmu ierosinājis 2. pantā, varētu stāties spēkā vienlaikus ar šo civildienesta reformu gaitu. Un ja patiešām kārtējo reizi Iekšlietu ministrija nosēdēs atkal vienu gadu un neko nedarīs lietas labad un griezīsies 6. Saeimā, lai atkal kārtējo reizi mainītu termiņus, lai pateiktu, ka tas tomēr nebija reāli un tagad mums vajag tos pagarināt, tad tas nemainīs... nemainīs šī likuma būtību. Ja termiņš tiek pagarināts uz vēl vienu gadu, tad mani ierosinājumi arī tiks pagarināti diemžēl uz vēl vienu gadu. Es lūdzu... es aicinu deputātus atbalstīt manus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Lambergs (LNNK). Godātais Prezidij, godātie Saeimas locekļi! Atbalstu deputāta Karnupa iesniegumu un pieminu to, atkal ir jāpiemin ārzemju prakse, ka absolūti katrs policists ārzemēs ir civildienesta ierēdnis. Savādāk nemaz nevar būt. Līdz ar to aug šī dienesta prestižs, atalgojums un arī zināms cenzs, cilvēkus pieņemot šinī darbā. Lūdzu, balsosim par deputāta Karnupa iesniegumu, lai arī mūsu policija būtu civildienesta locekļi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

 

A.Līgotnis. Es šeit vairāk komentēt negribu, te ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Karnupa priekšlikumu 2. pantā pirmajā teikumā izslēgt vārdus “valsts kalpotājs” un aizstāt ar vārdiem “civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts)”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 14, atturas — 15. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk lūdzu!

 

A.Līgotnis. Nākamais ir tekstuāli ļoti līdzīgs priekšlikums, kas attiecas uz šī 2. panta otro daļu, taču šeit ir runa pavisam par citu lietu, šeit ir runa par Iekšlietu ministrijā un policijā strādājošām sekretārēm, mašīnrakstītājām, šoferiem un citiem tehniskiem darbiniekiem, arī tulkiem, kas arī, realizējot civildienesta ierēdņu reformu, nebūs nekādā ziņā ierēdņi, šeit ir jānoraida tā lieta.

Sēdes vadītājs. Deputāts noņem savu priekšlikumu. Tālāk lūdzu!

 

A.Līgotnis. Tālāk nākamais ir Karnupa priekšlikums aizstāt vārdu “pamatlikums” ar vārdu “Satversme”. Komisija te to ir noraidījusi, taču šeit nav principiāla... nu principiālas lomas tam šeit nav, jo šinī pantā tā ir faktiski terminoloģiska sinonīmu aizstāšana, jo pamatlikums mūsu valstī ir tikai viens, neapšaubāmi tā ir Satversme. Par to var balsot, ja tas tiks nobalsots, nu sliktums nekāds no tā nebūs, droši vien, ka tikai labums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! 4. pantā pirmajā teikumā izslēgt vārdu “pamatlikums” un aizstāt ar vārdu “Satversme”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 40 — par, 4 — pret, 10 — atturas. Ir pieņemts. Ar vienu vārdu sakot, ir aizstāts šis vārds, jo vispirms izslēgt un tad aizstāt... nu tam nav būtiskas nozīmes, tā ir redakcijas lieta, bet pieņemts ir vārds “Satversme”.

 

A.Līgotnis. Nākamais ir piektais labojums 34. pantā. Autore ir deputāte Seile, un šie labojumi ir analoģiski tiem, par kuriem mēs iepriekš runājām un balsojām likumā par valsts robežu. Tieši tāda pati šo priekšlikumu būtība un tieši tāds pats arī saturs. Viņa iesaka šos 80 procentus aizstāt ar 25 procentiem un savukārt pārējo atlikušo šīs summas daļu — 75 procentu apmērā — skaitīt valsts budžetā. Toreiz jau mēs nobalsojām pret, es domāju, ka šeit rīcība būs analoģiska, tādai vismaz tai vajadzētu būt, ja mēs gribam rīkoties secīgi un loģiski.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Šī secība nemaz nav tik cieši saistīta ar iepriekšējo likumu. Es gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz to, ka spēkā esošajā likumā ir teikts, ka 20 procentus no iekasētajiem naudas sodiem un no visām mantas realizācijām ieskaita policijai, un tad tā var rīkoties tādā kārtībā, kādu nosaka finansu ministrs, bet līdzekļu tiešās izlietošanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Šī bija ļoti precīza un laba redakcija. Ja tagad 80 procentus ieskaita no visām konfiscētajām mantām, no to vērtības, ja ieskaita tieši policijai, tad policijai vajag mazāk strādāt. Ja viņiem bija šie 20 procenti paredzēti, tādā gadījumā viņiem bija jāskrien, jārūpējas, jāstrādā, lai viņi dabūtu savai materiālajai stimulēšanai kaut kādu daļu. Tagad viņiem ir gandrīz viss. Un te jau... šis priekšlikums, ko ir ierosinājusi komisija, jau gandrīz robežojas ar to, ka policijai vajadzētu pāriet uz pašfinansēšanos. Bet komisijas ieteiktās redakcijas sākumā ir teikts, ka policiju finansē no valsts budžeta, un nupat mēs nobalsojām, ka šie policisti būs ierēdņi, ja, un vēl klāt tātad 80 procentu no visa tā, ko konfiscēs. Konfiscēs tik, cik pašiem vajadzēs, un pēc tam gulēs uz lauriem. Es neesmu Latvijas Republikā galvenais policists, bet es darbojos Tautsaimniecības komisijā un redzu, kā nepildās šis budžets. Un tādēļ es atkārtoti aicinu nobalsot par maniem priekšlikumiem. Manos priekšlikumos arī... es jau mazliet piekāpos un spēkā esošo 20 procentu vietā piedāvāju policijai 25 procentus, tātad jau ir izdevīgāki noteikumi, bet nu visus 80 — tā gan būtu mazliet par lielu izšķērdība, jo policista algas nav no tām zemākajām. Ne skolotājs, ne ārsts tādu algu nevar nopelnīt kā policists. Vajag tikai godīgi strādāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Linards Muciņš, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

 

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Valdība iesniedza šo likumprojektu, kurā bija paredzēts 34. pantā likumā “Par policiju” izdarīt grozījumu. 20 procentu atskaitījumu vietā no soda naudām un no summām, kas iegūtas, realizējot konfiscēto preci, policijas rīcībā nodot nevis 20 procentus, bet 80 procentus no šīs summas.

Kāds bija pamatojums? Kādēļ valdība gan šajā gadījumā, gan attiecībā uz robežsargiem piedāvāja šādu risinājumu? Es nestāstīšu jums par situāciju valsts budžetā, es domāju, ka jūs to zināt labāk par mani, taču šeit diemžēl debatēs dažādi motīvi un dažādi cipari tika savirknēti pavisam citādāk kārtībā, lai it kā pierādītu to, ka policija dzīvo pārāk labi un pārāk bagāti. Diemžēl tā tas nav. Es nosaukšu tikai Madonas, Limbažu, Saldus policijas ēkas, kuras mums sakarā ar iepriekšējiem augstā nama lēmumiem ir jāatdod bijušajiem īpašniekiem. Tajā pašā laikā policija šobrīd pāriet uz citām telpām šajos rajonos. Lielākoties šie te naudas līdzekļi tiek izlietoti, lai veiktu remontu vai pabeigtu jauno policijas ēku celtniecību, lai iekārtotu policijas ēkas šajos rajonos, tāpat Rīgas pilsētā un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta ēku. Un tikai 20 procentu no šīm te summām, tātad 20 procentu no 80 procentiem... 25 procentus no 80 procentiem tiek piedāvāts nodot pašu policistu materiālajai stimulēšanai. Es atļaušos šeit painformēt par to, kas varbūt nav redzams no šī likumprojekta, bet kāda šobrīd ir situācija. Šobrīd ir tieši tāda pati situācija, 25 procenti no konfiscētām un no soda naudām tiek novirzīti policistu materiālajai stimulēšanai. Un šeit tikai iepriekš bija noteikts, ka šo kārtību noteiks iekšlietu ministrs un iekšlietu ministrs kopā ar Finansu ministriju, tad šeit mēs redzam, ka to noteiks Ministru kabineta noteikumi. Šobrīd mums tādi noteikumi ir, un šajos noteikumos ir skaidri noteikts, kuras summas tiek novirzītas, kādā veidā, kāda ir lielākā summa, ko var izmaksāt vienam policistam, kā jāsadala, ja ir policistu grupa atklājusi noziegumu vai piedalījusies kādas mantas konfiskācijā, ja tas ir noticis kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tas ir noticis kopā ar muitu, ja tas ir noticis kopā ar robežsargiem. Šajā situācijā Aizsardzības un iekšlietu komisijā tika piedāvāti... deputāti piedāvāja, un es domāju, ka ļoti pamatoti argumentēja to, kādēļ šie 25 procenti ir jānosaka likumā. Tādēļ, lai pēkšņi kabinets vai kādas citas amatpersonas aiz kādiem subjektīviem iemesliem nesamazinātu to daļu, kas stimulētu un ieinteresētu personīgi katru policistu rīkoties likumā noteiktajā kārtībā un iekasēt šīs te soda naudas, nevis, kā diemžēl nākas dzirdēt, nenoformētu tās likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi arī šis te papildinājums, ko Seiles kundze piedāvā, — svītrot — šeit parādījās. Mēs par to ļoti rūpīgi komisijā diskutējām un tomēr nonācām vēlāk pie vienprātīga secinājuma, ka šādam ierakstam ir jābūt.

Lūdzu ņemt vērā to, ka šie jautājumi par naudas sadali un tās izlietošanu tāpat ir pamatīgi reglamentēti Finansu un Iekšlietu ministrijas kopīgos normatīvajos aktos, un tagad pēc šī likuma šis normatīvā akta līmenis tiks pacelts vēl augstāk, un visādā ziņā pašreizējā ekonomiskajā situācijā šādi atbalsti policijai, kura par šo naudu pērk, ne tikai remontē šīs ēkas, bet pērk speciālo tehniku un citas nepieciešamas lietas, tāpat autotransportu, ir nepieciešams. Es domāju, ka visi mēs esam ieinteresēti, lai cīņa pret noziedzību turpinātos un pastiprinātos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij, godātie kolēgas! Šīs debates bija interesantas savā ziņā. Bet man ļoti lielu neuzticību rada, ka lokālais jeb tas uz vietas, teiksim, robežas, policija... tai trūkst kaut kādu aprīkojumu un viņi nolemj, ka mēs taisīsim riktīgu kontroli. Un katram trešajam noņemsim to un pateiksim, mums vajag to un ejiet jūs sūdzēties, jo viņiem advokāta līdzi nav. Un šeit tādas lietas var notikt, ja mēs šīs konfiscētās mantas neieskaitām budžetā. Ja mēs ieskaitām budžetā, kam vajadzīgs, robežas mītņu sataisīšanai, kas tam vajadzīgs, un tad mēs izsniedzam šo naudu, tā ir cita lieta. Tā ir kontroles lieta. Bet šajā gadījumā tas viss nebūs pakļauts kontrolei. Un Seiles kundzes piedāvājums bija ļoti labs, bet kontroles jau arī tur nav iekšā. Bet nu ir tā, ka katrā vietā, uz Igaunijas robežas tādas prasības, uz Lietuvas tādas, uz Krievijas robežas tādas. Un nu rīkojas lokālais komandieris tā, kā viņam prāts nesas. Un ja jūs sakāt, ka tas tā nav, Dievam žēl, šodien tas tā ir! Un rīt droši vien tāpat būs. Un šie politiskie solījumi, kā te izskanēja vēlēšanu laikā, ka tās robežas tiks sakārtotas un trīs mēnešu laikā vairs noziedzības nebūs, nu tas viss ir bleķis! Mēs tam nevaram ticēt. Un šis izstrādātais, ko mums piedāvā no Iekšlietu ministrijas, es domāju, tas nav pietiekoši labs, lai mēs to pieņemtu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Referents vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Vai deputāte Seile neiebilst, ja mēs balsosim par abiem jūsu priekšlikumiem? (no zāles deputāte Seile: “Nē!”)

Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles priekšlikumiem 34.pantā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 14, atturas — 24. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas 34.panta redakciju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 2, atturas — 15. Ir pieņemts.

 

A.Līgotnis. Pēdējais priekšlikums ir deputāta Karnupa ierosinātie Pārejas noteikumi. Kaut arī komisija savā sēdē tos noraidīja, tagad, kad mēs esam akceptējuši un nobalsojuši par iepriekšējo viņa priekšlikumu, tas ir, likuma otrajā pantā...

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tie izriet no iepriekšējā balsojuma.

 

A.Līgotnis. Tātad tie mums ir jāapstiprina.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. “Lūdzam pārcelt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (trešais lasījums) izskatīšanu uz 6.novembra sēdi”. Godātie kolēģi, tur ir arī problēmas ar tām desmit dienām, tāpēc komisija ļoti korekti ir iesniegusi šādu iesniegumu, un katrā ziņā mums to vajadzētu tikai atbalstīt. Nav iebildumu?

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Saeimas Prezidijs sanāk uz sēdi tūlīt šeit, Prezidija sēžu zālē, aicinām komisiju vadītājus un frakciju vadītājus. Lemšana būs īsa un vienkārša. Ir palikuši daži jautājumi, kurus mēs iekļausim 6.novembra sēdē, kas sāksies pulksten 9.00. Un pulksten 15.00 būs noslēguma sēde atbilstoši tam balsojumam, kuru Saeima izdarīja par šiem jautājumiem.

Vai visi esam reģistrējušies? Nav bijis signāla. Gaidām signālu. Lūdzu reģistrējamies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību, kolēģi!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šodien sēdes noslēgumā nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Eduards Berklavs, Imants Daudišs, Aivars Endziņš, Andris Gūtmanis, Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins ir zālē.

 

I.Folkmane. Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Anita Stankēviča, Leonards Stašs, Zigurds Tomiņš...

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš un Oļģerts Pavlovskis ir zālē.

 

I.Folkmane. Oļģerts Pavlovskis ir zālē. Jānis Urbanovičs, Jevgēnijs Zaščerinskis.

Sēdes vadītājs. Ir zālē Zaščerinskis.

 

I.Folkmane. Zaščerinskis ir zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, 2.novembra sēdi slēdzu. Nākamā sēde — 6.novembrī pulksten 9.00. Tagad Prezidija sēde.