5. Saeimas noslēguma sēde 1995.gada 6.novembrī

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi deputāti! 5.Saeimas noslēguma sēdi paziņoju par atklātu. Un vispirms es jums gribēju teikt, ka mūsu plenārsēžu zālē televīzijai un fotoreportieriem ir ļoti ierobežotas iespējas filmēt un fotografēt deputātus. Lai netiktu traucēts Saeimas darbs, parasti televīzijas reportieri filmē no sānu ejām, arī tagad viņi tur stāv, un televīzijas ekrānos parādās vienas un tās pašas vai nu smaidošas, mazāk smaidošas vai skumjas deputātu sejas. Tāpēc noslēguma sēdē Saeimas Prezidijs lūdz deputātu piekrišanu televīzijas pauzei, pirms mēs uzsākam sēdi, trīs minūšu garumā, kuras laikā TV operatori un fotoreportieri var filmēt no jebkuras vietas zālē un jebkuru vietu zālē. Ja nav iebildumu, lūdzu fotogrāfus un teleoperatorus sākt strādāt. Laiks jums trīs minūtes - jebkuru vietu, jo tad neredzēs citus deputātus. (Zālē aplausi.)

Trīs minūtes jau laikam ir pagājušas. Tātad šī ir 5.Saeimas noslēguma sēde, un mūs uzrunā Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Lūdzu, Valsts prezidenta kungs!

G.Ulmanis (Valsts prezidents). Augsti godātais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie Saeimas deputāti! Valdības locekļi! Ekselences, dāmas un kungi! Man ir liels gods šodien šeit stāvēt jūsu priekšā uz mūsu valsts augstākās, es teiktu, sirdsapziņas tribīnes. Vēl jo vairāk tāpēc, ka es uz šīs tribīnes stāvu otro reizi. Pirmā reize bija, kad es jūsu priekšā devu zvērestu mūsu valstij un mūsu Satversmei. Un šodien es ar gandarījumu gribu teikt dažus vārdus un pavērtēt to darba posmu, ko esam kopīgi nogājuši.

Šī bija pirmā Saeima, kas tika ievēlēta saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un ko pēc padomju režīma sabrukuma ievēlēja tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Būtiskākais 5.Saeimas nopelns ir tas, ka savas leģislatūras pašā sākumā tā pilnībā atjaunoja Satversmes darbību. Līdz ar to Latvijas Republika atguva savu tiesisko pamatu. Un pats lielākais gandarījums gan 5.Saeimas deputātiem, gan visiem bija konstatēt, ka mūsu priekšteču pirms vairāk nekā 70 gadiem izveidotā Satversme strādā. Ik dienas vēl un vēlreiz pārliecināmies par mūsu atmodas līderu lēmumu pareizību atjaunot vēsturisko 1922.gada Satversmi. Latvijas likumdošana tālāk tika veidota uz šī vienīgā patiesi leģitīmā pamata.

5.Saeimas laikā ir izdarīts daudz. Esam pamatos izveidojuši sabiedrību un valsti, kur darbojas Satversme. Nodrošināta reāla rasu, reliģiju, dzimumu un etniskā vienlīdzība. Latvijā ir nostiprinājies tiesiskums. Valsts ekonomiskajai attīstībai viens no nozīmīgākajiem bija Zemes likums. Politiski viens no svarīgākajiem bija Pilsonības likums, kas ieviesa skaidrību par iespēju un kārtību, kādā ir iegūstama Latvijas pilsonība. Nesen pieņemtais Repatriācijas likums paver iespējas dažādu tautību cilvēkiem īstenot vēlmi dzīvot savā etniskajā dzimtenē.

5.Saeimas laikā aktīvas diplomātiskās un politiskās darbības rezultātā mums izdevās pavilkt svītru zem nesenās pagātnes un ar starptautiskiem līgumiem nodrošināt Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Saeima veica lielu darbu, lai šie līgumi tiktu ievēroti. Krievijas armijas izvešana noritēja mierīgi un bez ievērojamiem starpgadījumiem. Valsts un sabiedrības pārveidošanās process uz likumības pamata guva atzinību pasaulē. Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē, parakstīja asociatīvo līgumu ar Eiropas Savienību un Rietumeiropas Savienībā ieguva asociatīvā partnera statusu. Rīgu apmeklēja daudzu valstu valdību vadītāji un prezidenti, tajā skaitā Amerikas Savienoto Valstu prezidents. 5.Saeimas laikā iezīmējās lietišķa sadarbība starp Saeimu un Valsts prezidenta institūciju. Šī sadarbība noteikti ir uzskatāma par nozīmīgu sastāvdaļu Latvijas demokrātijā. Pilsonības likuma pieņemšana 1994.gada vasarā manuprāt visspilgtāk liecina, kā šīs sadarbības rezultātā tiek panākts optimāls risinājums. Uzskatu, ka tādējādi kopīgi apliecinājām mūsu politiķu atbildības sajūtu valsts un tautas priekšā.

Par sevi gribu teikt, ka arī turpmāk vadīšos no prezidentam Satversmē paredzētās demokrātijas garanta lomas un vienmēr mēģināšu rast sapratni ar Saeimu kā demokrātijas sistēmas galveno balstu. Tomēr politiskais dialogs, ko pēdējā laikā esam sākuši kopt, vēl ir daudzos virzienos arī pilnveidojams.

5.Saeima ar savu likumdošanas darbību ir vadījusi reformu procesu valstī. Tomēr atsevišķos laika posmos tās prioritātes diemžēl nesaskanēja ar dzīves izvirzītajām prasībām. Satricinājumi Latvijas finansu un banku sektorā atklāja būtiskas nepilnības likumdošanā. Tie bija un joprojām ir nopietni apdraudējumi Latvijas ekonomiskajai drošībai.

Vērtējot pieņemto lēmumu plūsmu, jāsecina, ka Saeimas darbā brīžiem ir pietrūcis sistemātiskuma, lietišķuma, mūsdienīgākas domāšanas. Kvantitātes ziņā 5.Saeima it kā nesasniedza to likumdošanas aktu apjomu, kas bija iecerēts. Bet vēstures skatījumā īstenībā jau nav tik svarīgi, vai 5.Saeimas laikā ir pieņemts daudz vai maz likumu, kā arī ne tas, cik aktīvu lomu ir spēlējis Valsts prezidents. Svarīgi ir tas, ka tika saglabāta virzība uz neatkarīgu, demokrātisku tirgus ekonomikas valsti. Šajā laika posmā Latvijas valsts un tās sabiedrība atradās vispusīgu pārmaiņu procesā. Un apjoms, kādā sabiedrība spēj uzsūkt jaunas reformas, diemžēl ir ierobežots. To ļoti labi parāda citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pēdējo gadu pieredze. Tāpat kā Latvijā, arī šajās valstīs vērojam, kā straujāku reformu gaitu nereti nomaina politiskā populisma vilnis. Un tas nenovēršami mazina dinamismu tautsaimniecības attīstībā. Samazinās ekonomiskās labklājības pieauguma temps, netiek konsekventi īstenota struktūrreforma. Cilvēkus pārņem eksistencionālas rūpes par rītdienu, un viņi bieži vien jūtas atstumti un aizmirsti. Teorētiski viss it kā bijis iepriekš labi apsvērts, bet prakse parādījusi, ka esam arī šad tad kļūdījušies. Valsts pārveidošanas process nedrīkst Latvijā izraisīt sabiedrības atsvešināšanos no reformu plūsmas. Nedrīkst pieļaut plaisas rašanos starp valdības institūcijām un plašiem sabiedrības slāņiem. Diemžēl daļēji tas šodien jau ir noticis. Izmaiņas Latvijā ir jāsamēro ar pārmaiņām Eiropā un pasaulē. Kopš “aukstā kara” beigām mēs novērojam ļoti izteiksmīgas pārvērtības — Rietumu un Austrumu konflikta atslābumu, vairāku Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu aizvien skaidrāku orientāciju uz Eiropas Savienību, NATO lomas būtisku izmaiņu Eiropā, kā arī NVS valstu centienus atrast savu vietu reģionā.

Starptautiskais konteksts, kurā pēdējā laikā veidojas cita attiecību sistēma, ļaus Latvijai tagad aizvien straujāk apzināties savu vietu jaunajā pasaules kārtībā. Arī mums pašiem Latvijā jāapzinās, ka katram ir jāatrod sava vieta jaunajā lietu kārtībā.

Diemžēl pretēji gaidītajam 5.Saeimas laikā manuprāt ir izmainījies noskaņojums Latvijas sabiedrībā. Brīvības cīņu garīgais pacēlums daļēji ir zudis, un dažbrīd šķiet, ka sabiedrībā virsroku var ņemt pesimisms. 5.Saeima tomēr neprata pilnībā uztvert to bagāto garīgo enerģiju, ko sniedza vēlētāji, un nespēja to pārveidot par reformu procesu dzenošo spēku. Jaunu valsti un sabiedrību veidojot, sadūrāmies ar jaunām, nepazīstamām grūtībām. Šajā situācijā, šķiet, daudzi nobijās un vienkārši nolaida rokas. Šāds noskaņojums liek domāt, ka esam piemirsuši - brīvība nav luksusa patēriņa preces, bet gan saspringts, intensīvs ikdienas darbs, turklāt nu jau starptautiskās konkurences apstākļos. Atcerēsimies, ka tikai ražīgs darbs var dot drošu pamatu dzīvei pārticībā un labklājībā.

Un tomēr nereti 5.Saeimas laikā diemžēl tika kultivētas ilūzijas un mēs sevi mānījām, izliekoties, ka ilūzijas var derēt arī kā skaidri mērķi. Šogad, kad daudzas ilūzijas un sapņu pilis ir vienkārši sabrukušas, cilvēki jūtami atsvešinājušies no politiskajām reformām valstī. Man šķiet, ka šinī gaismā ir jāuztver 6.Saeimas vēlēšanu rezultāti, jo nevaru piekrist viedoklim, ka tie būtu uzskatāmi par kaut kādu atsevišķu cilvēku savstarpēju sīku intrigu rezultātiem.

5.Saeimu var nosaukt par lielu jaunās politiķu plejādes skolu. Šajos gados mēs ieguvām daudz vairāk īstu politiķu. Politiskās emancipācijas process, kas lēnām iesākās ar frakciju sadalīšanos, ļoti strauji turpinās tieši tagad. Es gribu šodien apgalvot, ka vismaz daļa politiķu aizvien vairāk cenšas atteikties no personīgajām ambīcijām. Viņi apzināti meklē kompromisu un kopsaucēju, tā pamatā liekot savus priekšstatus par Latvijas attīstības stratēģiju starptautiskā kontekstā. Tieši politiķiem taču pietiekami skaidri jāformulē sasniedzamie mērķi ilūziju vietā.

Politiskās domas attīstības procesā vēsturiski vienmēr aktīvu lomu ir spēlējusi inteliģence. Latvijā tās balss diemžēl pēdējā laikā nav bijusi pietiekami dzirdama. Čpaši, ja runājam par jauno inteliģences paaudzi, kas jau ir ienākusi mūsu sabiedrībā. Pārāk maz esam domājuši par jaunākajiem laikabiedriem. Esmu pārliecināts, ka viņi šodien spēj uzņemties daudz lielāku atbildības nastu par valsti nākotnē.

Kas vairāk vainojams, ka 5. Saeimas laikā neizveidojās produktīva sadarbība starp politiķiem un inteliģenci? Šis līdzsvars un dialogs nav mazsvarīgs tādai mazai valstij kā Latvija, kur intelektuālās radošās spējas ir viena no lielākajām nacionālajām bagātībām. Tiekoties ar dažādu radošo profesiju pārstāvjiem, nākas secināt, ka patiesībā kā valdība, tā Saeima lielā mērā ignorēja Latvijas inteliģenci. Ir jārod iespējas rast valstij tik nepieciešamo dialogu starp nopietniem politiķiem un mūsdienīgo inteliģenci kā pilsētās, tā arī mūsu laukos.

Pēdējos gados ir izdevies atmodināt Latvijas lauku cilvēku pašapziņu un individualitāti pretstatā kolhozu laiku bezpersoniskumam. Līdz ar to aizvien skaidrāk iezīmējas iespēja radīt eiropeisku vidusslāni Latvijas laukos. Uzsākta latviešiem mentāli tuvās gaisotnes atjaunošana laukos. Tiesa, atdzimšanas process nav norisinājies pietiekami ātri. Nedaudzo parlamentāriešu kvēlās runas par nepieciešamību sakārtot Latvijas lauku apvidus noslīka it kā svarīgāku problēmu gūzmā un nekļuva par vienu no Saeimas prioritātēm, veidojot likumdošanas ietvarus jaunai struktūrai Latvijas tautsaimniecībā.

5.Saeimas laikā diemžēl apslāpa process, kas aizsākās deviņdesmito gadu sākumā, kad tika atraisīta Latvijas zemnieku iniciatīva un kad šķita, ka jaunsaimnieki paši spēs radīt jaunu struktūru Latvijas lauksaimniecībā. Arī šī ir viena no tām ilūzijām, kuras zudums mums šobrīd ir ļoti sāpīgs. Politiķi tā arī nav spējuši ātri izstrādāt struktūrpolitiku modernai, eiropeiskai tautsaimniecībai tieši Latvijas laukos.

Viens no svarīgākajiem 5.Saeimas sasniegumiem noteikti ir fakts, ka pieņemtajos likumos ir skaidra perspektīva cittautiešiem Latvijā. Likumā noteiktajā kārtībā viņiem ir tiesības doties uz savu etnisko dzimteni vai naturalizācijas rezultātā kļūt par Latvijas pilsoņiem, vai arī pieņemt kādas citas valsts pilsonību. Personību apliecinošo dokumentu izsniegšanas sākums nepilsoņiem atrisina viņu problēmas, kas apgrūtināja valsts robežas šķērsošanu. Mūsu Pilsonības likumā formulētie un naturalizācijai paredzētie noteikumi kādam var šķist arī pārāk bargi, bet mēs gaidām sapratni un mums pilnīgi jāpanāk sapratne par situāciju, kādā latviešu tauta 20.gadsimta beigās ir nokļuvusi.

Tieši bēdīgās demogrāfiskās situācijas kontekstā 5.Saeima intensīvi strādāja, lai pilnveidotu valsts valodas likumu. Bet šī likuma darbība ir arī viens no centrālajiem elementiem visaptverošā ilgstošā integrācijas programmā, kas līdz šim ir ieskicēta galvenajās līnijās. Zinot to, kā attīstās industriālās Rietumu valstis un kā tās saskārušās ar nepieciešamību integrēt savā vidē citu tautību un kultūru cilvēkus, jāatzīst, ka cittautiešu integrācijas programmai mūsdienu pasaulē ir ārkārtīgi augsta vērtība. Uzskatu, ka tai ir jākļūst par vienu no Saeimas un Valsts prezidenta darbības prioritātēm.

Latvijai un it īpaši Rīgai strauji kļūstot par atvērtu un modernu valsti un galvaspilsētu, ārzemēs par mums lielā mērā spriedīs, izvērtējot, kādu dzīves perspektīvu mēs būsim spējuši atstāt un piedāvāt cittautiešiem.

Mūsu tauta ilgus gadus ir bijusi sašķelta un tagad guvusi iespēju apvienoties. 5. Saimas laikā savu aktualitāti zaudējis latviešu iedalījums latviešos no šejienes un latviešos no ārzemēm. Turpmāk kritērijam ir jābūt vienotam. Un izšķirošais ir tas, cik konstruktīvi cilvēks spēj strādāt, cik viņam ir ideju un radošas enerģijas nākotnes veidošanai. Pēdējie trīs gadi ir bijuši pietiekami ilgs pārbaudes laiks, lai izvērtētu pamatotību piederēt pie valsts vadošo politiķu loka.

Divdesmito un trīsdesmito gadu Latvija nav mūsu virzības mērķis, bet gan mūsu valsts veidošanās pirmais posms, kura normālu tālāko attīstību pārtrauca totalitārās lielvalstis. Vārds “atjaunošana” mūsu virzībā un tālākattīstībā ir lietots jo bieži un ne bez pamata, jo, lai sadziedētu rētas, ir jāatjauno dvēseles līdzsvars, lai ietu straujāk uz priekšu, ir jānovāc drupas un jāatjauno sagrautais. Mums visiem ir prieks, ka Latvijā šoruden atsāka darbu Ludzas dievnams, skola Saldū un Nacionālā opera. Tās atjaunošanas labā aktīvi strādāja gan 5. Saeima, gan arī valdība un latvieši visā pasaulē. Un vai tas nav simbols, kas liecina, ka Latvijas nācija un valsts ir sasniegusi zināmu brieduma pakāpi un šodien ir droša par savu nākotni. Mums jāzina, ka tieši kultūras vērtības saturēs mūs kopā un dos mums spēku pārveidoties, ejot pretim nākotnei. Es šos vārdus šodien adresēju visiem, kas sēž šajā zālē, un arī tiem, kas mūs klausās radio un televīzijā.

Ar pārliecību varu teikt, ka tie deputāti, kas šodien atvadās no parlamenta, ar savu politiskās darbības pieredzes bagāžu ir liels kapitāls Latvijai, demokrātijas nostiprināšanai mūsu valstī, un savus spēkus veltīs mūsu kopīgo ideju tālāknešanai tautā un pasaulē. Tā arī ir šī parlamenta jaunradītā vērtība. Jo lielāks valstī ir politiski izglītotu cilvēku potenciāls, jo lielākas ir iespējas šai valstij aktīvāk un kvalitatīvāk iekļauties pasaules politiskajā dialogā.

Bet tiem, kas ir atkārtoti ievēlēti Saeimā, es gribētu šodien novēlēt ražīgu un radošu darbu!

Šajā uzrunā es nevarēju iekļaut visus faktus, kas liecina, cik 5. Saeimas darba gadi ir bijuši saspringti un nozīmīgu notikumu pilni. Vienu es varētu šeit atzīmēt — mēs esam kļuvuši bagātāki ar lielu pieredzi, ar zināšanām, ko tik koncentrētā veidā nevar iegūt nevienā mācību iestādē.

Un vēl. Ir radīts paliekošs 5. Saeimas ieguldījums Latvijas reformu procesā. Un par to jums, visiem deputātiem, paldies! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Vārds 5. Saeimas priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunova kungam.

A.Gorbunovs (Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Ekscelences! Viesi! Dāmas un kungi! Ar šo sēdi mēs noslēdzam 5.Saeimas divarpus gadu darbu.

Lai atceramies, cik lielas cerības un kādu nozīmi 5.Saeimas sanākšanai piešķīra cilvēki Latvijā! Līdzās lepnumam par to, ka šis ir pirmais daudzpartiju parlaments pēckara vēsturē un ka pilnā mērā ir atjaunota Satversmes darbība, bija arī ticība reformām, kuras gatavojās uzsākt 5.Saeima un kuru rezultātā, likās, visai drīz uzlabosies tautas dzīves kvalitāte.

Šodien varbūt atzīsim, ka ne jau visas uz 5. Saeimu, tas ir, uz mums, liktās cerības ir attaisnojušās. Reizē būtu jāatzīmē, ka 5.Saeimu ievēlēja Latvijas sabiedrība, kura vēl nebija krasi noslāņojusies. Dabiski, ka, sabiedrībai noslāņojoties, atsvešinātība starp varu un tautu ir kļuvusi lielāka. Tāpēc ir un paliek jautājums, cik lielu sociālo spriedzi, veicot pārveidojumus, var atļauties, lai šī spriedze, ko tie rada, neapdraudētu valsti un reformas, kuru galvenais mērķis ir uzlabot tautas dzīves kvalitāti.

Demokrātiskas vēlēšanas ir tas, kas šo atsvešinātību mazina. Un es domāju, ka mēs no sirds varētu novēlēt 6.Saeimas deputātiem un viņu apstiprinātajai valdībai labas sekmes.

Par šā laika asākajām problēmām mūsu sabiedrībā jau runāja Valsts prezidents. Es tikai atzīmēšu, ka par visu to, kas satrauc sabiedrību, - ekonomisko krīzi kopumā un banku krīzi atsevišķi, nepietiekamajiem budžeta ieņēmumiem un līdz ar to nepietiekamajām algām skolotājiem, ārstiem, kultūras darbiniekiem, mazajām pensijām, noziedzību, bezdarbu, sabiedrībā valdošo neticību un nedrošību, — par visu to tika diskutēts no šīs tribīnes, gan apspriežot konkrētus likumprojektus, gan saistot šā laika grūtības ar valdības un pašvaldību ierēdņu, kā arī pašu deputātu kompetenci, atbildību un godaprātu.

Es tomēr gribu apgalvot, ka šajos sarežģītajos, pat juku laikos 5.Saeima bijusi stabilizējošs faktors mūsu sabiedrības dzīvē. Kaut arī atmosfēra šajā zālē nereti ir bijusi nokaitēta līdz baltkvēlei, tomēr manuprāt, pateicoties visu Saeimas frakciju un pie frakcijām nepiederošo deputātu darbam, 5.Saeimas darba stilu nekādā ziņā nevar raksturot kā destruktīvu konfrontāciju. Sabiedrības lielākajai daļai nebija tik svarīga vienas vai otras frakcijas uzvara vai zaudējums kādas sēdes laikā. Svarīgi bija tas, ka Saeima spēja vienoties sabiedrības vairākuma interesēs. Domāju, ka cilvēki pratīs to novērtēt gan tagad, gan īpaši nākotnē. Arī tas fakts, ka visā šīs Saeimas laikā darbojās mazākuma valdība, liecina tieši par darba stilu, kuru lielā mērā raksturo konstruktīva pozīcijas un opozīcijas sadarbība. Šajos gandrīz piecos Saeimas, es atvainojos, 5.Saeimas gandrīz divarpus darbības gados mēs un arī vēlētāji, klausoties Saeimas sēžu radiotranslācijas, esam bijuši liecinieki daudzu deputātu kā politiķu profesionālajai izaugsmei, kuru apliecina prasme vērtēt sabiedriskos procesus kopsakarībā, ieklausoties oponentu argumentos un pamatojot savu un savas frakcijas viedokli.

Nereti mums, deputātiem, nācās uzklausīt kritiku arī par pārlieku garām diskusijām plenārsēdēs. Bet tieši diskusijas parlamentā bija tās, kas novērsa nepārdomātu, pretrunīgu un sasteigtu lēmumu pieņemšanu, tādu lēmumu pieņemšanu, kas būtu polarizējuši mūsu sabiedrību vēl vairāk. Tas dod cerību, arī uz 6.Saeimu raugoties. Jo parlaments ir tas, kas līdzsvaro dažādas intereses, pārvērš to sadursmi ja ne vienmēr konstruktīvā risinājumā, tad nepieciešamā kompromisā gan.

Sabiedrības, tas ir, vēlētāju kritika, bijusi un būs galvenais deputātu orientieris. Tomēr būtu jāatzīst, ka ne visas prasības ir vienmēr pietiekami pamatotas, it sevišķi, ja tās izskan vispārināti un pārāk paštaisni. Pēc tā reizēm varētu secināt, ka zināmu sabiedrības daļu drīzāk apmierinātu viens vienīgs likums - likums par labklājību. Bet valsts un tautas labklājību veido uz likumiem balstīta tiesiska kārtība un visas sabiedrības, kā arī katra konkrēta cilvēka darbs. Ja cilvēks pats negrib mainīties, ja viņš nevēlas pārmaiņas, tad, protams, nelīdzēs nekādi likumi.

Mūsu nostāšanās līdzās citām demokrātiskām valstīm liek mums mainīties daudz straujākā tempā, nekā evolucionējušas šīs valstis. Pārmaiņām, kas nepieciešamas, lai nostiprinātu Latviju kā neatkarīgu valsti, nav dots daudz laika.

Saeima ir likumdevējs, un pieņemtie likumi ir galvenais, kas raksturo šo likumdevēju. Es neriskēšu uzskaitīt visus pieņemtos likumus, vēl jo vairāk - tos izvērtēt. To izdarīs 6.Saeima un laiks. Un tomēr likumdošanas intensitāti raksturo šādi skaitļi. Saeimai tika iesniegti 839 likumprojekti, no tiem pieņemti 405, noraidīti - 204. Tātad 609 likumprojekti ir izskatīti un 230 palikuši neizskatīti vai līdz galam neizskatīti. Tā ka 6.Saeimai, ja tā pieņems tos izskatīšanai, darbs ir vai veselam gadam.

Atskatoties atpakaļ, liekas, ka 5.Saeimas beigu cēliens bija visražīgākais. Tas vedina uz domām, ka 6.Saeima varētu apsvērt iespēju noteikt, ka Saeimas darbības laiks ir četri gadi. Acīmredzot tas ir optimāls laiks, lai izvērtētu darāmo un ražīgi pastrādātu. Turklāt tas tā ir arī vairākumā demokrātisko valstu parlamentu.

Ar vienu gan mums būtu īpašas tiesības lepoties — pateicoties 5.Saeimas pieņemtajiem likumiem, Latviju kā demokrātisku valsti vienbalsīgi uzņēma Eiropas Padomē. Tas nebūt nenozīmē, ka mūsu pieņemtie likumi ir nevainojami. Priekšā vēl ir ļoti liels darbs, lai ne tikai atsevišķi likumi, bet visa mūsu likumdošana atbilstu Eiropas Savienības standartiem. Tāpēc atzīstams šķiet tas, ka, gatavojoties šim atbildīgajam posmam likumdošanā, 5.Saeima savas darbības noslēgumā izdarīja grozījumus Kārtības rullī un ar ievērojamu balsu vairākumu akceptēja jaunas komisijas — Eiropas lietu komisijas — izveidošanu Saeimā.

Neraugoties uz to, ka šajā reformu laikā tika radīta likumdošanas bāze valstī uzsāktajām pārmaiņām, Saeimas deputāti ir aktīvi strādājuši arī starptautiskajā laukā — gan Baltijas asamblejā, gan Eiropas Padomē, gan Rietumeiropas Savienībā, Parlamentu savienībā, Eiropas drošības un sadarbības organizācijā, Parlamentu asamblejā, Ziemeļatlantijas asamblejā. Tas prasīja gan lielus līdzekļus, gan cītīgu darbu, bet tas bija nepieciešams, un šo nepieciešamību noteica un vēl joprojām nosaka divi apsvērumi - Latvijas tālākā attīstība un Latvijas valsts drošība. Un, tieši paturot prātā šos divus apsvērumus, arī līgums ar Eiropas Savienību par Latvijas kā asociētās locekles statusu tika ratificēts Saeimā ar lielu balsu vairākumu.

Godātais Valsts prezidenta kungs! Jūs esat pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Valsts prezidents, kuru ievēlēja 5.Saeima. Atļaujiet man pateikties jums par šīsdienas uzrunu un tiem labajiem un arī kritiskajiem vārdiem, kurus jūs veltījāt mums, 5.Saeimas deputātiem, un mūsu darbam. Arī jūs pats tikāt ievēlēts par 5.Saeimas deputātu. Bet, kad pilnā mērā tika atjaunota Satversme un jūs kļuvāt par Valsts prezidentu, un nolikāt savas deputāta pilnvaras, jūs it kā attālinājāties no Saeimas, jo reprezentējāt valsti. Taču visa tā rezultātā mūsu valstī tika atjaunots arī demokrātiskais varas sadales un līdzsvara princips starp Saeimu, Valsts prezidentu un valdību.

Satversmē Valsts prezidenta loma likumdošanā ir noteikta izsmeļoši. Manuprāt ar jūsu līdzdalību, Valsts prezidenta kungs, tieši likumdošanā tika atrisināti svarīgākie politiskie jautājumi tādi kā Pilsonības likums un Latvijas un Krievijas līgumu ratifikācija. Ar savu attieksmi pret Saeimu jūs esat balstījis parlamentārismu. Katrā ziņā, pateicoties arī jūsu izpratnei un atbildības sajūtai, Latvijā nav izveidojusies šķirtne starp prezidenta institūtu un parlamentu.

Godātie kolēģi! Mēs, 5.Saeimas deputāti, šķiet, nevarētu sūdzēties par uzmanības trūkumu no sabiedrības un it īpaši no preses puses. Deputātu darbs un personiskā dzīve bija daudzu preses izdevumu iecienīta tēma, un reizēm pat šķiet, ka viena otra avīze būtu panīkusi, ja šīs tēmas nebūtu. Vienlaikus ar pateicību jāatzīst, ka prese ir likusi mums pierast pie pilnīga atklātuma. Domāju, ka varu visu deputātu vārdā teikt, ka esam novērtējuši un pratuši likt lietā tās priekšrocības, ko dod šī atklātība visur un vienmēr.

Nenoliedzami mūsu visu pateicību ir pelnījuši Saeimas darbinieki, bez kuru kompetences un atbildīguma, nereti pat entuziasma un izturības, ko dažkārt prasījusi pārlieku lielā darba slodze, Saeimas darbs un likumdošanas aprite nebūtu iedomājama. Es negribētu procentos dalīt deputātu un darbinieku ieguldījumu likumu tapšanā, tomēr Saeimas delegāciju vizītes citu valstu parlamentos un mūsu pašu vairāk nekā divus gadus ilgā prakse ir likusi mums saprast un novērtēt, ko likumdošanas darba kvalitātē dod profesionālu darbinieku klātbūtne Saeimā.

Godātie deputāti! Šodien, pēdējo reizi uzrunājot jūs kā 5.Saeimas deputātus, es jūtos ļoti saviļņots. Jūs mani no deputātu vidus ievēlējāt par 5.Saeimas priekšsēdētāju. Tagad ar savu uzrunu es vispirms gribu simboliski nolikt savas pilnvaras jūsu priekšā. Tiesiski tas, protams, notiks rīt, sanākot 6.Saeimai.

Esmu gandarīts un pateicīgs jums, godātie deputāti, ka visu 5.Saeimas laiku esmu baudījis jūsu uzticību. Ar to esmu lepojies un ar pilnīgu paļāvību uz jums un ticību jums esmu uzsācis katru plenārsēdi. Tāpat ar paļāvību uz jums esmu slēdzis Saeimas sēdes pat tajos gadījumos, kad jūs, paši atrazdamies zālē, politisku apsvērumu dēļ nepiedalījāties balsošanā un sēde bija jāslēdz kvoruma trūkuma dēļ.

Es nekādā ziņā negribētu apgalvot, ka vadīju sēdes nevainojami. Turklāt ar katru nākamo sēdi radās jauna atklāsme par to, kā tulkojams vai piemērojams mūsu pieņemtais Kārtības rullis.

Otrs priekšsēdētāja pienākums bija reprezentēt Saeimu. Šis svešvārds ir arī Saeimas Kārtības rullī. Bet šodien šis vārds ir lielā mērā devalvēts, tādēļ manuprāt pareizāk būtu teikt - pārstāvēt Saeimu. Ar gandarījumu jāatzīst, ka daudzu valstu prezidenti, parlamentu vadītāji un citas amatpersonas, ierodoties Latvijā, allaž ir izteikuši vēlmi apmeklēt Saeimu un tikt oficiāli pieņemtiem Saeimā. Es to vērtēju kā demokrātisko valstu vadītāju un citu oficiālo personu vēlmi apliecināt cieņu mūsu parlamentam un tā deputātiem kā tautas priekšstāvjiem. Ceru, ka arī deputāti jutās gandarīti par nu jau tikpat kā par tradīciju kļuvušo iespēju citu valstu parlamentu vadītājiem uzrunāt Saeimu.

Ja man tiks piedots šīs salīdzinājums, tad teikšu, ka barometrs, kas nereti noteica kāda likuma nozīmību Latvijas nākotnei, bija diplomātu klātbūtne zālē viena vai otra likuma apspriešanas laikā. Mēs varam pateikties par ļoti konkrētu sadarbību un atbalstu to valstu vēstniekiem, kuri akreditēti Latvijā, un īpaši tiem, kuru rezidence ir Rīgā, par palīdzību ar padomu pašu mājās un gūto pieredzi parlamentārās apmaiņas ceļā.

Godātie deputāti! Tik tiešām 5.Saeimas deputātu darbu objektīvi var izvērtēt tikai vēlētāji un laiks. Vēlētāji to jau ir izdarījuši. Un tomēr — atļaujiet man šodien izmantot šo iespēju pateikties visu Saeimas frakciju vadītājiem, kuru darbs kopā ar jums, godātie kolēģi, lielā mērā noteica atmosfēru šeit, Sēžu zālē. Es gribētu pateikties Saeimas komisiju vadītājiem par viņu ieguldījumu likumu tapšanā, par darbu, kas nebūt nav bijis viegls. Es gribu pateikties saviem tuvākajiem kolēģiem Saeimas Prezidijā par atbalstu un kopīgi padarīto.

Un visbeidzot es gribētu novēlēt jums visiem veiksmi un panākumus turpmākajā darbā, jo īpaši tiem deputātiem, kuri nav ievēlēti 6.Saeimā. Es gribētu aicināt mūs visus, lai kur mēs turpmāk strādātu, bet jo īpaši tos, kuri būsim 6.Saeimā, palikt uzticīgiem tam principam, kuru dēļ esam nākuši uz šo namu, — strādāt Latvijas un tās tautas labā!

Pateicos par uzmanību! Un noslēgsim mūsu sēdi ar Latvijas Valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”. (Skan Latvijas Valsts himna.)