Valsts prezidenta runa, 6. Saeimai sākot darbu

Augsti godātais Saeimas sēdes vadītāj,

godātie sestās Saeimas deputāti,

ekselences, dāmas un kungi!

Es sveicu jūs jaunās sestās Saeimas sanākšanas dienā! Šī ir jau otrā mūsu atjaunotās neatkarīgās valsts demokrātiski ievēlētā Saeima. Tā ir tapusi, apliecinot mūsu Latvijas valsts pilsoņu gribu, un ir aicināta šo gribu pildīt, veidojot dzīvu saikni starp sabiedrību un tās galveno likumdevēju — parlamentu.

Valsts prezidenta institūcija ir lietišķi sadarbojusies ar iepriekšējo Saeimu, un esmu pārliecināts par to arī turpmāk.

Uzrunājot jūs šodien, gribu dalīties pārdomās par to, kā redzu Latviju šodien un redzu to nākotnē.

Neapšaubāmi, dodami piekrišanu balotēties sestajā Saeimā, jūs daudz esat domājuši par to, kas jūsu un valdības spēkiem paveicams. Sestās Saeimas galvenais uzdevums būs sagatavot Latviju XXI gadsimtam. Tā, lai Latvija droši un pārliecinoši varētu ieņemt tai pienākošos vietu Eiropas un pasaules valstu saimē.

No divarpus gadu praktiskās pieredzes varu atļauties dažus konkrētus secinājumus un dalīties savās pārdomās, kā es to redzu.

Visa mūsu sabiedrība, vecā un jaunākā paaudze, saprot, ka mūs gaida pārmaiņas un daudzas būtiskas izšķiršanās — par vai pret. Patiesībā mūsu sabiedrībai jāiziet no jauna vesels skolas kurss gan Dzimtenes mācībā, gan arī mācībā par to, kāda ir modernā pasaule un kas šodien ir Eiropa.

Jāteic, ka te diemžēl nav mūsu rīcībā skolas grāmatu un trūkst kvalificētu skolotāju. Mūsu rīcībā šobrīd arī nav gatavu pamatnostādņu un smalku rīcības plānu. Man šķiet, ka mums nav pietiekami labi izstrādāta sava — Latvijas celtniecības ideoloģija, mūsu filozofija, ar ko mēs varētu droši piedalīties Eiropas kopīgajā dialogā.

Bet tikmēr Eiropa strauji iet uz priekšu un mums, tēlaini izsakoties, jāpaspēj ielekt ejošā vilcienā.

Eiropā aizvien skaidrāk iezīmējas jaunais spēku izkārtojums, kas savas kontūras sāka iegūt pēc aukstā kara. Politiskie lēmumi par to, ka Eiropas Savienība un NATO paplašināsies un uzņems savā organizācijā jaunas dalībvalstis, sniedz adekvātu atbildi izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā. Tas norāda, manuprāt, uz to, ka Eiropa šajā arhitektūrā nostabilizēsies jaunā līdzsvarā. Un te es saskatu labvēlīgu starptautisku kontekstu un svarīgu priekšnoteikumu Latvijas tālākai attīstībai.

Latvija tagad ir viena no pārejas tipa valstīm. Tās mērķis ir tuvākajā laikā sasniegt tādu pārticības un stabilitātes līmeni, kas savos svarīgākajos aspektos būtu salīdzināms ar attīstīto Eiropas valstu līmeni. Izšķiroši būs, vai Latvija ceļā uz modernu un atvērtu valsti spēs radīt jaunu līdzsvaru savā sabiedrībā un tautsaimniecībā.

Šī laikmeta sociālās un garīgās situācijas nervs saistās ar pārrāvumu laikā — gan indivīda, gan tautas, gan valsts attīstībā. Mūsu patstāvīgā attīstība tika aprauta II pasaules kara laikā un pēc tam tā diemžēl noritēja svešā gultnē. Tagad pūlamies saistīt kopā mūsu pagātni ar mūsu nākotni.

Šobrīd stāvoklis Latvijā vēl ir neizlīdzsvarots — strukturālā reforma tautsaimniecībā ir tikko iesākusies. Vēl daudz jādara, lai veicinātu nācijas pašapzināšanās procesu, stiprinātu nacionālo, eiropeiskai nācijai atbilstošu identitāti. Visas reformas atrodas sākuma stadijā. Līdzsvara atrašana nodrošinās Latvijai stabilu vietu jaunajā Eiropā.

Es vēlētos šo vispārīgo tēzi mazliet konkretizēt, atsevišķi pieskaroties Latvijai būtiskākajos jautājumos.

Politikā noteicošā loma, manuprāt, būs vairāku faktoru mijiedarbei. Runa ir pirmkārt par definētām Latvijas valsts interesēm un vēlmi tās patstāvīgi realizēt. Virzoties uz Eiropas Savienību, Latvija aizvien vairāk saskarsies ar nepieciešamību labprātīgi un pastāvīgi šīs intereses ierobežot, daļu no nacionālās suverenitātes deleģējot šai un arī citām starptautiskajām organizācijām.

Čpaša nozīme būs nepārtrauktam un korektam dialogam ar Krieviju, lai cik arī abpusēji grūti šo dialogu būtu uzturēt spēkā.

Rast auglīgu līdzsvaru šo politisko faktoru savstarpējā spriedzē ir gan uzdevums, gan arī izaicinājums mūsu politiķu radošajām un diplomātiskajām spējām. Esmu pārliecināts, ka 6. Saeima noteikti sniegs nozīmīgu ieguldījumu šī uzdevuma risināšanā. Svarīgi būtu turpināt nupat iesākto darbu Saeimas Eiropas lietu komisijā. Integrācija Eiropas starptautiskajās struktūrās Latvijai ir būtiska.

Tikpat svarīgs man šķiet jautājums par mūsu nācijas pašapziņu. Latvija XX gadsimtā ir četras reizes piedzīvojusi izšķirošas pārmaiņas. Latvija bija gan daudznacionālas impērijas sastāvdaļa, tad patstāvīga valsts ar izsvērtu nacionālo politiku, gan arī gandrīz anonīma teritorija sevī noslēgtā valstī, tagad tā strauji kļūst par 21.gadsimta Eiropas valsti. Nelielai nācijai un zemei šo pārbaudījumu varbūt ir bijis patiešām pārāk daudz!

Smagais vēsturiskais mantojums tomēr nedrīkst būt par iemeslu pesimistiskam noskaņojumam attiecībā uz mūsu nācijas izredzēm nākotnē. Tāda filozofija man nav pieņemama, ne tādēļ mēs tiecāmies uz brīvu un patstāvīgu valsti.

Čpaši nozīmīga man šķiet valsts drošība, arī tās militārajā izpausmē. Situācijas īpatnība ir tāda, ka mūsu valstij var būt tikai nelieli bruņotie spēki. Tomēr, tāpat kā citām Baltijas reģiona un Eiropas valstīm, arī Latvijai galvenā vēlme ir nepieļaut, lai dažādas cilmes konflikti tiktu risināti militāri. Tas nozīmē, ka sestās Saeimas, Valsts prezidenta un valdības uzmanības centrā ir jābūt jautājumam par mehānismiem, kas pretdarbotos konfliktu izraisīšanas cēloņiem.

Latvijas tautsaimniecības attīstība un uzplaukums lielā mērā ir saistīts ar to, vai mēs spēsim atrast visauglīgāko līdzsvaru ekonomikas un valsts savstarpējās attiecībās. Var piekrist, ka Latvijai jākļūst par atvērtu, starptautiskajai konkurencei pakļautu un internacionālajā apritē esošu telpu. Mūsu uzņēmējos tas noteikti nostiprinās neatlaidību, spēju ātri reaģēt uz pārmaiņām, pielāgoties pasaules svārstīgajai konjunktūrai.

Un tomēr Latvija ir pārejas tipa valsts, un tāpēc ir nepieciešama valsts aizbildniecība — labi pārdomāta un izsvērta apjomā. Tas var palīdzēt atrisināt ar tautsaimniecības pārstrukturēšanu saistītās sociālās problēmas. Vēl svarīgāks man šķiet Saeimas un valdības uzdevums radīt pietiekami drošus ietvarus Latvijā ražoto konkurēt spējīgo preču noietam ārzemēs.

Latvijas valsts liktenis visnotaļ ir atkarīgs no tā, vai tā spēs savas attīstības — un pirmām kārtām tautsaimniecības attīstības — pamatā iedibināt atvērtību kā pamatpostulātu. Mēs labi zinām, ka mazās valstis, kā, piemēram, Holande, Beļģija, vienmēr bijušas Eiropas attīstības un jaunu sadarbības formu meklējumu priekšgalā. Jo tikai atvērtība un dinamisms var nodrošināt šo valstu izdzīvošanu.

Mums atvērtība tautsaimniecībā nozīmē Latvijas pakāpenisku integrāciju pasaules saimnieciskajā un tirdznieciskajā apritē. Šī integrācija šobrīd ir sevī neizlīdzsvarota. Ar tranzītu saistītās jomas cenšas piedāvāt savus pakalpojumus un veiksmīgi konkurēt ar citiem starptautiskiem uzņēmumiem. Bet Latvijas lauksaimniecībai un daļai rūpniecības joprojām nav izstrādāta pārdomāta un pārliecinoša perspektīva.

Būtisks noteikums ir ārvalstu investīcijas, kas var sekmēt un paātrināt strukturālo reformu Latvijas tautsaimniecībā. Līdz šim investīciju Latvijai ir bijis pamaz. Potenciāli tas var novest pie zināmas stagnācijas Latvijas saimnieciskajā struktūrā, kas vēl joprojām nav sasniegusi vēlamo dinamismu.

Man šķiet, ka jautājums, vai Latvija vēlas piesaistīt investīcijas no attīstītajām industriālajām valstīm, tomēr lielā mērā ir tieši politisks un atrodas Saeimas kompetencē. Rietumos ir skaidras iespējas un viennozīmīga vēlme investēt. Bet neaizmirsīsim, ka viņiem iespēja to darīt ir arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, gan arī citos reģionos.

Uzskatu, ka šis jautājums varētu būt viena no Saeimas prioritātēm — ar attiecīgiem likumdošanas aktiem ir jāizveido pamats nepārtrauktai investīciju piesaistei. Mēs nedrīkstam apmierināties tikai ar atsevišķiem realizētiem projektiem.

Ar prieku vēroju, ka Latvijā aizvien vairāk sāk saprast Rietumu dialoga partneru prasības un gaidas. Tāpēc noteikti jāturpina iesāktais darbs, lai sabiedriskie un biznesa kontakti ar ārzemju partneriem kļūtu mazāk birokrātiski, lai tiem netiktu veidotas mākslīgas barjeras.

Parlamenta uzdevums vienmēr ir bijis domāt par valsts attīstību laika perspektīvā. Lai arī Latvijā šobrīd vēl daudzās jomās dominē īslaicīgā domāšana, tomēr ceru, ka Saeima ar mērķtiecīgu darbību spēs tvert Latvijas attīstību plašā kontekstā un nepaļausies populistiskiem kārdinājumiem pieņemt vieglus un populārus lēmumus. Mēs tagad jau paši esam konstatējuši, ka reformas nekad nav populāras, tām vienmēr vajadzīga stingra politiskā griba. Tikai tādējādi var gūt patiesu drošību un ekonomisko pamatu labklājībai ilgākā laika periodā.

Nesen valdība un arī politiskās partijas, kas šeit šodien ir pārstāvētas, pauda savu pozitīvo nostāju jautājumā par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Esam oficiāli iesnieguši Latvijas pieteikumu uzņemšanai šajā kolektīvajā organizācijā. Tas ir atbildīgs solis, un jaunajai Saeimai praktiski sava darbība būs jāveido, paturot prātā šo starptautiski tik ļoti nozīmīgo kontekstu.

Latvijā darbojas pilsonības likums, ko dažādas starptautiskās institūcijas ir akceptējušas. Kļūstot par Eiropas Savienības valsti, arī mēs saskarsimies ar šajā organizācijā jau šobrīd aktuālo problēmu par to, kāda līmeņa vēlēšanās tiesīgi piedalīties valsts nepilsoņi: vietējās pašpārvaldes, Latvijas Republikas Saeimas vai arī Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanās.

Nopietns jautājums, ar ko Latvijai būs vismaz netieši jāsaskaras sestās Saeimas darbības laikā, būs monetārās savienības tālākā attīstība Eiropas Savienībā. Ko latam nozīmēs fakts, ka Eiropas Savienībā varētu tikt ieviesta vienota Eiropas valūta. Esmu pārliecināts, ka Saeimai — īpaši veidojot valsts budžetu — ir jāpatur prātā tas, ka arī šajā jomā Eiropas Savienībā ir visai stingras prasības un tām noteikti vajadzētu sākt piemēroties jau tūlīt.

Valstij integrējoties Eiropas Savienībā, tās likumdošanas normas ir jāiestrādā nacionālajā likumu sistēmā. Pēdējā laikā mani aizvien biežāk māc šaubas, vai Latvijas likumdevēji un juristi ir gatavi šim ārkārtīgi apjomīgajam darbam. Sestajai Saeimai vajadzētu uzreiz domāt par prioritātēm šajā jomā. Šī kompleksā uzdevuma risināšanā būs nepieciešama īpaši laba Saeimas, valdības un Valsts prezidenta darba saskaņotība.

Esmu tāpat pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāju tiesību, viņu personas drošības garantēšana būs viena no šīs Saeimas pastāvīgajām rūpēm. Organizētā noziedzība kā sociāls ļaunums uztrauc arī Latviju, turklāt tā sen kļuvusi jau internacionāla. Tieši tāpēc pastiprināta uzmanība jāpievērš tam, lai Latvijas tiesību un cilvēku drošību sargājošie dienesti profesionāli sadarbotos ar atbilstošajām ārvalstu un pirmkārt ar Eiropas Savienības valstu institūcijām.

Eiropas Savienības kontekstā par vienu no prioritātēm, manā izpratnē, izvirzās demokrātijas institūtu sistēmas tālāka pilnveidošana un nostiprināšana. Mums ir jāpieliek visas pūles, lai attīstītu mūsu valsts pašvaldības. Eiropas Savienības filozofija ir tāda, ka visi lēmumi ir jāpieņem zemākajā līmenī. Sestajai Saeimai šinī sakarā vajadzētu salikt pareizus akcentus mūsu valsts uzbūvē. Tas palīdzēs pārvarēt Latvijas iedzīvotāju atsvešinātību no valsts pārveidošanas procesa un iesaistīs viņus valsts varas un pārvaldes mehānismā.

Es aicinu šodien sestās Saeimas deputātus aktīvi veicināt un kopt dialogu ar sabiedrību. Tautsaimniecības attīstības, sociālās un izglītības reformas dziļi satrauc un skar visus Latvijas iedzīvotājus. Atklātībai ir jākļūst par vienu no vadmotīviem Latvijas politiskajā diskusijā. Atklātība savukārt veicinās pilsoniskās iniciatīvas un nevalstisko organizāciju darbību.

Pēdējā laikā dažbrīd ir pavīdējušas domas, ka labāk un pareizāk būtu pieņemt lēmumus nedaudzu, bet īpaši kompetentu amatpersonu lokā. Jāteic, ka es tam nevaru piekrist. Vēl vairāk — esmu gandarīts, ka 14.oktobrī politisko partiju parakstītajā deklarācijā iekļāvām prasību par visas tautas nobalsošanu jautājumā par iestāšanos ES. Šis princips ir pilnīgi pareizs, lēmumu pieņemšanas mehānismam ir jābūt caurskatāmam. Tas iekļauj sevī divas prasības: valsts vara ir jātuvina cilvēkiem, un politiķiem jāveicina pilsoniskās iniciatīvas attīstība. Spēja risināt argumentētu dialogu ir viena no mūsu pasaules pamatvērtībām.

Nereti mēs aizbildināmies ar to, ka pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pagājuši tikai pieci gadi un šajā laikā ir pieņemti visai nozīmīgi likumi. Tomēr jāpiekrīt viedoklim, ka daļa likumu savu nepilnību dēļ patiesībā īsti nefunkcionē un nenodrošina problēmu risinājumus. Tāpēc esmu gatavs nākotnē daudz vairāk nekā līdz šim izmantot savas Satversmē paredzētās tiesības likumu tapšanas procesā.

Reformu procesam Latvijā ir izveidoti labi likumdošanas pamati, un es uzskatu, ka ar to varam patiesi lepoties. Tas dod iespēju parlamentam produktīvi turpināt iesākto darbu, un es domāju, ka tieši to no sestās Saeimas sagaida Latvijas iedzīvotāji. Revolucionāras izmaiņas — kā tas bija pirms vairākiem gadiem, kad vajadzēja daudz ko noārdīt, vairs nav nepieciešamas. Nav pamata uztraukties, ja mainās cilvēki Saeimas namā, svarīgāk, lai pati Saeima kā Latvijas demokrātijas sistēmas stūrakmens paliktu stabila.

Latvija visu acu priekšā veidojas par valsti un sabiedrību, kuras pamatā ir normāla un pakāpeniska attīstība. Tāpat kā Rietumu senajās demokrātijas valstīs, arī Latvijā demokrātija attīstās un pilnveidojas. Neapšaubāmi attīstīsies un pilnveidosies Satversme kā mūsu valsts pamatlikums, arī Valsts prezidenta institūcija kā demokrātijas nozīmīga sastāvdaļa.

Esmu pārliecināts, ka Saeimas deputāti, kuru vidū daudz pazīstamu zināšanām bagātu cilvēku ar lielu praktiskā un politiskā darba pieredzi, turpinās iesākto reformu ceļu, tālākveidojot demokrātisku eiropeisku labklājības valsti. Es šodien jums novēlu radošu darbu trijos Saeimas gados, kas prasīs no jums daudz spēka un daudz pašuzupurēšanās. Es jūs aicinu šobrīd uz šo ziedošanos tautas un valsts labā, es novēlu arī jums katram personīgi panākumus un izaugsmi!