7. novembra sēde

Stenogramma

A. Krastiņš. Godājamie kolēģi, tautas priekšstāvji, mūsu Saeimas viesi, lūdzu ieņemt vietas! Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 12. pantu jaunievēlētā Saeima sanākusi uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā, kad izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras. Saskaņā ar 5. Saeimas Prezidija lēmumu un atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 17. pantam man ir uzdots atklāt un vadīt šo pirmo 6. Saeimas sēdi. Ar šo paziņoju 6. Saeimas pirmās rudens sesijas pirmo plenārsēdi par atklātu. (Atskan Latvijas Republikas himna “Dievs, svētī Latviju!”.)

Vārds uzrunai Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmaņa kungam.

 

G. Ulmanis (Valsts prezidents). Augsti godātais Saeimas sēdes vadītāj! Godātie sestās Saeimas deputāti, ekselences, dāmas un kungi! Es sveicu jūs jaunās, sestās Saeimas sanākšanas dienā! Šī ir jau otrā mūsu atjaunotās neatkarīgās valsts demokrātiski ievēlētā Saeima. Tā ir tapusi, apliecinot mūsu Latvijas valsts pilsoņu gribu, un ir aicināta šo gribu pildīt, veidojot dzīvu saikni starp sabiedrību un tās galveno likumdevēju — parlamentu.

Valsts prezidenta institūcija ir lietišķi sadarbojusies ar iepriekšējo Saeimu, un esmu pārliecināts par to arī turpmāk.

Uzrunājot jūs šodien, gribu dalīties pārdomās par to, kā redzu Latviju šodien un redzu to nākotnē.

Neapšaubāmi, dodami piekrišanu balotēties sestajā Saeimā, jūs daudz esat domājuši par to, kas jūsu un valdības spēkiem paveicams. Sestās Saeimas galvenais uzdevums būs sagatavot Latviju 21.gadsimtam. Tā, lai Latvija droši un pārliecinoši varētu ieņemt tai pienākošos vietu Eiropas un pasaules valstu saimē.

No divarpus gadu praktiskās pieredzes varu atļauties dažus konkrētus secinājumus un dalīties savās pārdomās, kā es to redzu.

Visa mūsu sabiedrība, vecā un jaunākā paaudze, saprot, ka mūs gaida pārmaiņas un daudzas būtiskas izšķiršanās — par vai pret. Patiesībā mūsu sabiedrībai jāiziet no jauna vesels skolas kurss gan Dzimtenes mācībā, gan arī mācībā par to, kāda ir modernā pasaule un kas šodien ir Eiropa.

Jāteic, ka te diemžēl nav mūsu rīcībā skolas grāmatu un trūkst kvalificētu skolotāju. Mūsu rīcībā šobrīd arī nav gatavu pamatnostādņu un smalku rīcības plānu. Man šķiet, ka mums nav pietiekami labi izstrādāta sava — Latvijas celtniecības ideoloģija, mūsu filozofija, ar ko mēs varētu droši piedalīties Eiropas kopīgajā dialogā.

Bet tikmēr Eiropa strauji iet uz priekšu un mums, tēlaini izsakoties, jāpaspēj ielekt ejošā vilcienā.

Eiropā aizvien skaidrāk iezīmējas jaunais spēku izkārtojums, kas savas kontūras sāka iegūt pēc aukstā kara. Politiskie lēmumi par to, ka Eiropas Savienība un NATO paplašināsies un uzņems savā organizācijā jaunas dalībvalstis, sniedz adekvātu atbildi izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā. Tas norāda, manuprāt, uz to, ka Eiropa šajā arhitektūrā nostabilizēsies jaunā līdzsvarā. Un te es saskatu labvēlīgu starptautisku kontekstu un svarīgu priekšnoteikumu Latvijas tālākai attīstībai.

Latvija tagad ir viena no pārejas tipa valstīm. Tās mērķis ir tuvākajā laikā sasniegt tādu pārticības un stabilitātes līmeni, kas savos svarīgākajos aspektos būtu salīdzināms ar attīstīto Eiropas valstu līmeni. Izšķiroši būs, vai Latvija ceļā uz modernu un atvērtu valsti spēs radīt jaunu līdzsvaru savā sabiedrībā un tautsaimniecībā.

Šī laikmeta sociālās un garīgās situācijas nervs saistās ar pārrāvumu laikā — gan indivīda, gan tautas, gan valsts attīstībā. Mūsu patstāvīgā attīstība tika aprauta II pasaules kara laikā un pēc tam tā diemžēl noritēja svešā gultnē. Tagad pūlamies saistīt kopā mūsu pagātni ar mūsu nākotni.

Šobrīd stāvoklis Latvijā vēl ir neizlīdzsvarots — strukturālā reforma tautsaimniecībā ir tikko iesākusies. Vēl daudz jādara, lai veicinātu nācijas pašapzināšanās procesu, stiprinātu nacionālo, eiropeiskai nācijai atbilstošu identitāti. Visas reformas atrodas sākuma stadijā. Līdzsvara atrašana nodrošinās Latvijai stabilu vietu jaunajā Eiropā.

Es vēlētos šo vispārīgo tēzi mazliet konkretizēt, atsevišķi pieskaroties Latvijai būtiskākajos jautājumos.

Politikā noteicošā loma, manuprāt, būs vairāku faktoru mijiedarbei. Runa ir pirmkārt par definētām Latvijas valsts interesēm un vēlmi tās patstāvīgi realizēt. Virzoties uz Eiropas Savienību, Latvija aizvien vairāk saskarsies ar nepieciešamību labprātīgi un pastāvīgi šīs intereses ierobežot, daļu no nacionālās suverenitātes deleģējot šai un arī citām starptautiskajām organizācijām.

Čpaša nozīme būs nepārtrauktam un korektam dialogam ar Krieviju, lai cik arī abpusēji grūti šo dialogu būtu uzturēt spēkā.

Rast auglīgu līdzsvaru šo politisko faktoru savstarpējā spriedzē ir gan uzdevums, gan arī izaicinājums mūsu politiķu radošajām un diplomātiskajām spējām. Esmu pārliecināts, ka 6. Saeima noteikti sniegs nozīmīgu ieguldījumu šī uzdevuma risināšanā. Svarīgi būtu turpināt nupat iesākto darbu Saeimas Eiropas lietu komisijā. Integrācija Eiropas starptautiskajās struktūrās Latvijai ir būtiska.

Tikpat svarīgs man šķiet jautājums par mūsu nācijas pašapziņu. Latvija XX gadsimtā ir četras reizes piedzīvojusi izšķirošas pārmaiņas. Latvija bija gan daudznacionālas impērijas sastāvdaļa, tad patstāvīga valsts ar izsvērtu nacionālo politiku, gan arī gandrīz anonīma teritorija sevī noslēgtā valstī, tagad tā strauji kļūst par 21.gadsimta Eiropas valsti. Nelielai nācijai un zemei šo pārbaudījumu varbūt ir bijis patiešām pārāk daudz!

Smagais vēsturiskais mantojums tomēr nedrīkst būt par iemeslu pesimistiskam noskaņojumam attiecībā uz mūsu nācijas izredzēm nākotnē. Tāda filozofija man nav pieņemama, ne tādēļ mēs tiecāmies uz brīvu un patstāvīgu valsti.

Čpaši nozīmīga man šķiet valsts drošība, arī tās militārajā izpausmē. Situācijas īpatnība ir tāda, ka mūsu valstij var būt tikai nelieli bruņotie spēki. Tomēr, tāpat kā citām Baltijas reģiona un Eiropas valstīm, arī Latvijai galvenā vēlme ir nepieļaut, lai dažādas cilmes konflikti tiktu risināti militāri. Tas nozīmē, ka sestās Saeimas, Valsts prezidenta un valdības uzmanības centrā ir jābūt jautājumam par mehānismiem, kas pretdarbotos konfliktu izraisīšanas cēloņiem.

Latvijas tautsaimniecības attīstība un uzplaukums lielā mērā ir saistīts ar to, vai mēs spēsim atrast visauglīgāko līdzsvaru ekonomikas un valsts savstarpējās attiecībās. Var piekrist, ka Latvijai jākļūst par atvērtu, starptautiskajai konkurencei pakļautu un internacionālajā apritē esošu telpu. Mūsu uzņēmējos tas noteikti nostiprinās neatlaidību, spēju ātri reaģēt uz pārmaiņām, pielāgoties pasaules svārstīgajai konjunktūrai.

Un tomēr Latvija ir pārejas tipa valsts, un tāpēc ir nepieciešama valsts aizbildniecība — labi pārdomāta un izsvērta apjomā. Tas var palīdzēt atrisināt ar tautsaimniecības pārstrukturēšanu saistītās sociālās problēmas. Vēl svarīgāks man šķiet Saeimas un valdības uzdevums radīt pietiekami drošus ietvarus Latvijā ražoto konkurēt spējīgo preču noietam ārzemēs.

Latvijas valsts liktenis visnotaļ ir atkarīgs no tā, vai tā spēs savas attīstības — un pirmām kārtām tautsaimniecības attīstības — pamatā iedibināt atvērtību kā pamatpostulātu. Mēs labi zinām, ka mazās valstis, kā, piemēram, Holande, Beļģija, vienmēr bijušas Eiropas attīstības un jaunu sadarbības formu meklējumu priekšgalā. Jo tikai atvērtība un dinamisms var nodrošināt šo valstu izdzīvošanu.

Mums atvērtība tautsaimniecībā nozīmē Latvijas pakāpenisku integrāciju pasaules saimnieciskajā un tirdznieciskajā apritē. Šī integrācija šobrīd ir sevī neizlīdzsvarota. Ar tranzītu saistītās jomas cenšas piedāvāt savus pakalpojumus un veiksmīgi konkurēt ar citiem starptautiskiem uzņēmumiem. Bet Latvijas lauksaimniecībai un daļai rūpniecības joprojām nav izstrādāta pārdomāta un pārliecinoša perspektīva.

Būtisks noteikums ir ārvalstu investīcijas, kas var sekmēt un paātrināt strukturālo reformu Latvijas tautsaimniecībā. Līdz šim investīciju Latvijai ir bijis pamaz. Potenciāli tas var novest pie zināmas stagnācijas Latvijas saimnieciskajā struktūrā, kas vēl joprojām nav sasniegusi vēlamo dinamismu.

Man šķiet, ka jautājums, vai Latvija vēlas piesaistīt investīcijas no attīstītajām industriālajām valstīm, tomēr lielā mērā ir tieši politisks un atrodas Saeimas kompetencē. Rietumos ir skaidras iespējas un viennozīmīga vēlme investēt. Bet neaizmirsīsim, ka viņiem iespēja to darīt ir arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, gan arī citos reģionos.

Uzskatu, ka šis jautājums varētu būt viena no Saeimas prioritātēm — ar attiecīgiem likumdošanas aktiem ir jāizveido pamats nepārtrauktai investīciju piesaistei. Mēs nedrīkstam apmierināties tikai ar atsevišķiem realizētiem projektiem.

Ar prieku vēroju, ka Latvijā aizvien vairāk sāk saprast Rietumu dialoga partneru prasības un gaidas. Tāpēc noteikti jāturpina iesāktais darbs, lai sabiedriskie un biznesa kontakti ar ārzemju partneriem kļūtu mazāk birokrātiski, lai tiem netiktu veidotas mākslīgas barjeras.

Parlamenta uzdevums vienmēr ir bijis domāt par valsts attīstību laika perspektīvā. Lai arī Latvijā šobrīd vēl daudzās jomās dominē īslaicīgā domāšana, tomēr ceru, ka Saeima ar mērķtiecīgu darbību spēs tvert Latvijas attīstību plašā kontekstā un nepaļausies populistiskiem kārdinājumiem pieņemt vieglus un populārus lēmumus. Mēs tagad jau paši esam konstatējuši, ka reformas nekad nav populāras, tām vienmēr vajadzīga stingra politiskā griba. Tikai tādējādi var gūt patiesu drošību un ekonomisko pamatu labklājībai ilgākā laika periodā.

Nesen valdība un arī politiskās partijas, kas šeit šodien ir pārstāvētas, pauda savu pozitīvo nostāju jautājumā par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Esam oficiāli iesnieguši Latvijas pieteikumu uzņemšanai šajā kolektīvajā organizācijā. Tas ir atbildīgs solis, un jaunajai Saeimai praktiski sava darbība būs jāveido, paturot prātā šo starptautiski tik ļoti nozīmīgo kontekstu.

Latvijā darbojas pilsonības likums, ko dažādas starptautiskās institūcijas ir akceptējušas. Kļūstot par Eiropas Savienības valsti, arī mēs saskarsimies ar šajā organizācijā jau šobrīd aktuālo problēmu par to, kāda līmeņa vēlēšanās tiesīgi piedalīties valsts nepilsoņi: vietējās pašpārvaldes, Latvijas Republikas Saeimas vai arī Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanās.

Nopietns jautājums, ar ko Latvijai būs vismaz netieši jāsaskaras sestās Saeimas darbības laikā, būs monetārās savienības tālākā attīstība Eiropas Savienībā. Ko latam nozīmēs fakts, ka Eiropas Savienībā varētu tikt ieviesta vienota Eiropas valūta. Esmu pārliecināts, ka Saeimai — īpaši veidojot valsts budžetu — ir jāpatur prātā tas, ka arī šajā jomā Eiropas Savienībā ir visai stingras prasības un tām noteikti vajadzētu sākt piemēroties jau tūlīt.

Valstij integrējoties Eiropas Savienībā, tās likumdošanas normas ir jāiestrādā nacionālajā likumu sistēmā. Pēdējā laikā mani aizvien biežāk māc šaubas, vai Latvijas likumdevēji un juristi ir gatavi šim ārkārtīgi apjomīgajam darbam. Sestajai Saeimai vajadzētu uzreiz domāt par prioritātēm šajā jomā. Šī kompleksā uzdevuma risināšanā būs nepieciešama īpaši laba Saeimas, valdības un Valsts prezidenta darba saskaņotība.

Esmu tāpat pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāju tiesību, viņu personas drošības garantēšana būs viena no šīs Saeimas pastāvīgajām rūpēm. Organizētā noziedzība kā sociāls ļaunums uztrauc arī Latviju, turklāt tā sen kļuvusi jau internacionāla. Tieši tāpēc pastiprināta uzmanība jāpievērš tam, lai Latvijas tiesību un cilvēku drošību sargājošie dienesti profesionāli sadarbotos ar atbilstošajām ārvalstu un pirmkārt ar Eiropas Savienības valstu institūcijām.

Eiropas Savienības kontekstā par vienu no prioritātēm, manā izpratnē, izvirzās demokrātijas institūtu sistēmas tālāka pilnveidošana un nostiprināšana. Mums ir jāpieliek visas pūles, lai attīstītu mūsu valsts pašvaldības. Eiropas Savienības filozofija ir tāda, ka visi lēmumi ir jāpieņem zemākajā līmenī. Sestajai Saeimai šinī sakarā vajadzētu salikt pareizus akcentus mūsu valsts uzbūvē. Tas palīdzēs pārvarēt Latvijas iedzīvotāju atsvešinātību no valsts pārveidošanas procesa un iesaistīs viņus valsts varas un pārvaldes mehānismā.

Es aicinu šodien sestās Saeimas deputātus aktīvi veicināt un kopt dialogu ar sabiedrību. Tautsaimniecības attīstības, sociālās un izglītības reformas dziļi satrauc un skar visus Latvijas iedzīvotājus. Atklātībai ir jākļūst par vienu no vadmotīviem Latvijas politiskajā diskusijā. Atklātība savukārt veicinās pilsoniskās iniciatīvas un nevalstisko organizāciju darbību.

Pēdējā laikā dažbrīd ir pavīdējušas domas, ka labāk un pareizāk būtu pieņemt lēmumus nedaudzu, bet īpaši kompetentu amatpersonu lokā. Jāteic, ka es tam nevaru piekrist. Vēl vairāk — esmu gandarīts, ka 14.oktobrī politisko partiju parakstītajā deklarācijā iekļāvām prasību par visas tautas nobalsošanu jautājumā par iestāšanos ES. Šis princips ir pilnīgi pareizs, lēmumu pieņemšanas mehānismam ir jābūt caurskatāmam. Tas iekļauj sevī divas prasības: valsts vara ir jātuvina cilvēkiem, un politiķiem jāveicina pilsoniskās iniciatīvas attīstība. Spēja risināt argumentētu dialogu ir viena no mūsu pasaules pamatvērtībām.

Nereti mēs aizbildināmies ar to, ka pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pagājuši tikai pieci gadi un šajā laikā ir pieņemti visai nozīmīgi likumi. Tomēr jāpiekrīt viedoklim, ka daļa likumu savu nepilnību dēļ patiesībā īsti nefunkcionē un nenodrošina problēmu risinājumus. Tāpēc esmu gatavs nākotnē daudz vairāk nekā līdz šim izmantot savas Satversmē paredzētās tiesības likumu tapšanas procesā.

Reformu procesam Latvijā ir izveidoti labi likumdošanas pamati, un es uzskatu, ka ar to varam patiesi lepoties. Tas dod iespēju parlamentam produktīvi turpināt iesākto darbu, un es domāju, ka tieši to no sestās Saeimas sagaida Latvijas iedzīvotāji. Revolucionāras izmaiņas — kā tas bija pirms vairākiem gadiem, kad vajadzēja daudz ko noārdīt, vairs nav nepieciešamas. Nav pamata uztraukties, ja mainās cilvēki Saeimas namā, svarīgāk, lai pati Saeima kā Latvijas demokrātijas sistēmas stūrakmens paliktu stabila.

Latvija visu acu priekšā veidojas par valsti un sabiedrību, kuras pamatā ir normāla un pakāpeniska attīstība. Tāpat kā Rietumu senajās demokrātijas valstīs, arī Latvijā demokrātija attīstās un pilnveidojas. Neapšaubāmi attīstīsies un pilnveidosies Satversme kā mūsu valsts pamatlikums, arī Valsts prezidenta institūcija kā demokrātijas nozīmīga sastāvdaļa.

Esmu pārliecināts, ka Saeimas deputāti, kuru vidū daudz pazīstamu zināšanām bagātu cilvēku ar lielu praktiskā un politiskā darba pieredzi, turpinās iesākto reformu ceļu, tālākveidojot demokrātisku eiropeisku labklājības valsti. Es šodien jums novēlu radošu darbu trijos Saeimas gados, kas prasīs no jums daudz spēka un daudz pašuzupurēšanās. Es jūs aicinu šobrīd uz šo ziedošanos tautas un valsts labā, es novēlu arī jums katram personīgi panākumus un izaugsmi! Paldies! (Aplausi.)

 

A. Krastiņš. Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Mums ir jāsāk savs darbs plenārsēdē, un man kā šīs sēdes vadītājam būtu ierosinājums dot iespēju žurnālistiem, tas ir, fotožurnālistiem un televīzijas žurnālistiem, trīs minūtes laika iemūžināt šo 6. Saeimas pirmo sēdi. Un pēc tam lūgsim viņus netraucēt deputātus strādāt, es šeit domāju visus, izņemot stacionārās televīzijas kameras. Vai nav iebildumu godājamajiem deputātiem? Ja nav, tad, lūdzu, godājamie žurnālisti, izmantojiet iespēju, un pēc tam mums ir jāsāk aktīvs darbs.

Ir palikusi viena minūte godājamajiem žurnālistiem...

Trīs minūtes ir pagājušas. Lūdzu atbrīvot plenārsēžu zāles priekšu un ejas, lai deputāti varētu strādāt. Lūdzu, godājamie žurnālisti, ir pagājušas trīs dotās minūtes. Paldies!

Godājamie kolēģi deputāti! Atļaujiet jums nolasīt darba kārtību, kas jums arī ir. Tātad mūsu šodienas pirmās plenārsēdes darba kārtība ir sekojoša:

— balsu skaitītāju ievēlēšana,

— Mandātu komisijas ievēlēšana,

— Mandātu komisijas ziņojums,

— Saeimas Prezidija vēlēšanas par katru Saeimas Prezidija locekli atsevišķi, un pēdējais

— Ministru kabineta ziņojums par savu pilnvaru nolikšanu.

Mums ir ieradušies uz plenārsēdi, kā man ziņoja Sekretariāts, visi simt ievēlētie deputāti. Vai kādam ir iebildumi pret šādu darba kārtību? Ja nav, tad sākam pildīt savas darba kārtības pirmo punktu — balsu skaitītāju ievēlēšana. Jau ir izvirzīti balsu skaitītāji, kā to prasa arī mūsu Kārtības rullis, — rakstiski, un tie ir sekojoši:

Frakcija “Latvijai” izvirza Jāņa Stroda kandidatūru balsu skaitītājiem.

“Izvirzām 6. Saeimas deputātu Aristidu Lambergu par balsu skaitātāju. Saeimas deputāti Kiršteins, Krastiņš, Seile, Kalviņš, Dobelis, Tabūns.”

“Latvijas ceļa” frakcija izvirza 6. Saeimas balsu skaitīšanas komisijā Kristiānu Lībani.

Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija izvirza par 6. Saeimas balsu skaitīšanas komisijas locekli jeb balsu skaitītāju deputātu Andreju Nagli.

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” izvirza balsu skaitīšanas komisijai Aleksandra Pētersona kandidatūru.

Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija par balsu skaitīšanas komisijas locekli izvirza Ernestu Jurkānu.

Sociālistiskās partijas deputātu grupa izvirza balsu skaitītāju komisijā Aleksandru Bartaševiču.

Un Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina ievēlēt par balsu skaitītāju Leonardu Stašu.

Tātad katra frakcija ir izvirzījusi... Paldies!... Tātad Vienības partija arī ir iesniegusi savu kandidatūru, tātad tiešām katra frakcija ir izvirzījusi... Tātad Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāti izvirza balsu skaitīšanas komisijā Robertu Dilbu.

Godājamie kolēģi! Kārtības rullis mums atļauj balsot par visiem balsu skaitītājiem kopā, ņemot vērā, ka katra frakcija ir deleģējusi vienu pārstāvi. Vai nav iebildumu? Nav.

Godājamie kolēģi! Jūsu darba mapītēs ir instrukcija, kādā veidā notiek balsošana. Balsu skaitītāji jau pirms šīs plenārsēdes ir pārbaudījuši elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu un atzinuši, ka tā ir derīga šai balsu skaitīšanai, balsošanai un pēc tam skaitīšanai. Tātad, lūdzu, atbilstoši instrukcijai, godājamie deputāti, pagrieziet atslēdziņas pie balsu skaitīšanas pultīm pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un pēc tam, kad būs signāls balsošanai, nospiediet vienu no trim pogām — “par”, “pret”, “atturas”. Pie tam, līdz paziņo par rezultātu nolasīšanu, iespējams arī mainīt savu balsojumu. Tas viss jums ir izklāstīts arī rakstiskajā instrukcijā.

Vai godājamie 6. Saeimā ievēlētie tautas priekšstāvji ir gatavi balsošanai? Paldies!

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par balsu skaitītājiem! Lūdzu rezultātu! 94 — par, 1 — pret. Tātad balsu skaitītāji ar 6. Saeimā ievēlēto tautas priekšstāvju balsojumu ir apstiprināti. Es atvainojos, pret nav, 1 atturas. Paldies! Balsu skaitītāji ir ievēlēti, un lūdzu balsu skaitītājus turpmāk organizēties, lai varētu pildīt savus pienākumus pēc tam, kad būs mūsu balsu skaitīšana ar biļeteniem.

Godājamie kolēģi, es redzu, ka ir nemiers sakarā ar to, ka nav visas simt balsis, bet deputātiem ir arī tiesības nepiedalīties balsošanā.

 

Nākamais mūsu dienas kārtības jautājums ir Mandātu komisijas ievēlēšana. Mandātu komisijā Saeimas frakcijas un deputātu grupas ir izvirzījušas sekojošus mūsu kolēģus:

frakcija “Latvijai” izvirza Jāni Mauliņu darbam Mandātu komisijā,

deputāti Kiršteins, Seile, Kalviņš un citi izvirza Saeimas deputātu Jāni Kalviņu Mandātu un iesniegumu komisijā,

Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgales demokrātiskās partijas frakcija izvirza deputāti Antu Rugāti Mandātu komisijā,

frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” izvirza Mandātu komisijā Jura Vidiņa kandidatūru,

Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija par Mandātu un iesniegumu komisijas locekli izvirza deputātu Ilmāru Bišeru,

frakcija “Latvijas ceļš” 6. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā izvirza Romānu Apsīti,

Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāti izvirza Mandātu komisijā Raiti Apalupu,

Tautas saskaņas partija ierosina ievēlēt Mandātu komisijā Jāni Urbanoviču,

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija izvirza Mandātu komisijai Martijanu Bekasovu.

Vai ir visi kandidāti izvirzīti? Paldies! Vai nav iebildumu, ja mēs balsojam par visiem kandidātiem kopumā? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 96, pret — nav, 2 — atturas. Tātad Mandātu komisija ir ievēlēta.

Pagaidu frakciju padome jau bija vienojusies par Mandātu komisijas darbību. Es lūdzu, man ir ienācis priekšlikums, ka Mandātu komisija pirms ziņojuma vēlētos pārtraukumu 15 minūtes. Vai paliek spēkā šis laiks? Nav citu? Tātad Saeimas sēdē pārtraukums 15 minūtes. Paldies!

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Andrejs Krastiņš.

 

A.Krastiņš. Lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas! Un lūdzu godājamos žurnālistus netraucēt deputātus darbā! Lūdzu ieņemt vietas godājamos deputātus! 15 minūtes ir pagājušas. Paldies!

Godājamie deputāti! Mūsu dienas kārtības nākamais jautājums ir Mandātu komisijas ziņojums. Lūdzu, Bišera kungs!

 

I.Bišers (DPS). Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Šobrīd šajā zālē ir sapulcējušies tie 6. Saeimas deputātu kandidāti, kurus pēc vēlēšanu noslēguma Centrālā vēlēšanu komisija ir atzinusi par ievēlētiem 6. Saeimā. Tas ir liels gods un arī liela atbildība, ko Latvijas tauta mums ir piešķīrusi, uzticot tās pilnvarojumā turpmākajos trijos gados realizēt likumdošanas varu Lavijā. Esmu pārliecināts, ka katrs no mums jau ir saņēmis savu ģimenes locekļu, darbabiedru, draugu, paziņu un pat svešu cilvēku apsveikumus sakarā ar paziņotajiem vēlēšanu rezultātiem. Taču mēs vēl neesam pilntiesīgi deputāti, jo Satversmes 18. pants nosaka, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Tikai pēc šās pārbaudes mēs varam tikt atzīti par pilntiesīgiem deputātiem.

Lai sekmētu šādas pārbaudes ātrāku un sekmīgāku veikšanu, Saeimā ievēlētie kandidātu sarakstu pārstāvji jau laikus vienojās par pagaidu Mandātu komisijas izveidošanu. Šī komisija tika izveidota pēc paritātes principa — no katra 6. Saeimā pārstāvētā saraksta pa vienam deputātam. Tādējādi pagaidu Mandātu komisijas sastāvā bija deviņi deputāti. Uz savu pirmo sēdi pagaidu Mandātu komisija sapulcējās 1995. gada 25. oktobrī. Šajā sēdē par pagaidu Mandātu komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Ilmārs Bišers, par priekšsēdētāja vietnieku — Romāns Apsītis, bet par sekretāri — Anta Rugāte. Ar tikko notikušo Saeimas balsojumu pagaidu Mandātu komisija ir pārtapusi par 6. Saeimas Mandātu komisiju, kuras sastāvs gan ir nedaudz mainījies. Ir nomainījies vienas partijas pārstāvis, bet Mandātu komisija jaunajā sastāvā, jau apstiprinātajā sastāvā, ir akceptējusi pagaidu Mandātu komisijas pieņemtos lēmumus. Komisija līdz 6. Saeimas darba sākumam ir noturējusi divas darba sēdes, kurās noklausījās Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ata Kramiņa kunga informācija par 6. Saeimas vēlēšanu organizāciju, norisi un rezultātiem, kā arī apsprieda un apstiprināja šo komisijas ziņojumu. Komisijai bija pieejama visa vēlēšanu dokumentācija, tajā skaitā vēlēšanu komisijas sēžu protokoli, vēlēšanu rezultātu apkopojumi un citi dokumenti, un komisijas locekļi savu iespēju robežās ar šiem dokumentiem iepazinās. Komisijas locekļi izskatīja Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemtos kandidātu sarakstus un citus dokumentus, kuru iesniegšanu paredz Saeimas vēlēšanu likumus, iepazinās ar Centrālās vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem, 6. Saeimas deputātu vietu sadalījumu starp sarakstiem, pārkārtotajiem kandidātu sarakstiem, ar vēlēšanu procesa norisi, kā arī ar galīgo 6. Saeimas deputātu sarakstu.

Komisija arī apsprieda tai zināmās pretenzijas, kas bija izteiktas sakarā ar 6. Saeimas vēlēšanām. Šīs pretenzijas var iedalīt divās grupās. Pie pirmās grupas pieder dažādos masu informācijas līdzekļos publicētās un arī atsevišķu Saeimā neiekļuvušo partiju izteiktās pretenzijas par Saeimas vēlēšanu likumā iekļautām nepamatotām vai nelietderīgām normām un pat par dažu likuma normu neatbilstību Satversmei. Pagaidu Mandātu komisija neizvērtēja šos paziņojumus, jo uzskatīja, ka tās uzdevums nav izvērtēt Saeimas vēlēšanu likumu, bet gan sekot, lai tas tiktu stingri ievērots. Šādus jautājumus izlemt būtu Satversmes tiesas uzdevums, kura diemžēl vēl nav izveidota.

Pagaidu Mandātu komisija var vienīgi atzīmēt, ka daži Saeimas vēlēšanu likuma panti, piemērm, 5. un 6. pants, nav pietiekami veiksmīgi un precīzi formulēti. Tas izraisīja nevajadzīgus un grūti atrisināmus strīdus Centrālajā vēlēšanu komisijā un tiesā. Pilnveidot šo pantu redakciju būtu 6. Saeimas uzdevums, lai šādi strīdi neatkārtotos arī 7. Saeimas vēlēšanu laikā.

Tomēr galveno uzmanību pagaidu Mandātu komisija veltīja tam, vai Saeimas vēlēšanu likums tika stingri ievērots 6. Saeimas vēlēšanu organizācijā, norisē un rezultātu noteikšanā. Šo darbu ievērojami atviegloja Centrālās vēlēšanu komisijas rūpīgi sagatavotā dokumentācija, par ko mēs izsakām pateicību Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem un darbiniekiem. Minētos dokumentus pagaidu Mandātu komisija vērtē kā pareizus un likumam atbilstošus.

Runājot par vēlēšanu organizāciju un norisi, pagaidu Mandātu komisija atzīst, ka tā kopumā bijusi pienācīgā līmenī un atbilstoša Saeimas vēlēšanu likuma prasībām. Par vēlēšanu norisi tika iesniegts tikai viens vienīgs oficiāls protests. To iesniedza Demokrātiskās partijas “Saimnieks” kandidātu saraksta iesniedzējs sakarā ar to, ka Rīgas 7., 8., 65., 70. un 71. vēlēšanu iecirknī nebija iekārtotas telpas vai nodalījumi, kur vēlētāji varētu vienatnē un netraucēti aizpildīt vēlēšanu biļetenus. Vēlētājiem nācās savas atzīmes izdarīt telpās, kur bez viņiem atradās vēl visai daudz citu personu, notika sarunas starp tām. Līdz ar to nebija nodrošināts vēlēšanu aizklātums un varēja notikt vēlētāju ietekmēšana pašā izvēles izdarīšanas brīdī. Jāatzīmē, ka Centrālā vēlēšanu komisija pēc protesta saņemšanas operatīvi rīkojās, lai konstatētos trūkumus novērstu. Tāpat jānorāda, ka vēlēšanu apgabalos netika pievērsta pietiekama uzmanība precīzai vēlēšanu rezultātu apkopošanai. Sakarā ar to Centrālā vēlēšanu komisija pārbaudīja visus balsojuma apkopojumus. Tikai Bauskas, Talsu un Valkas rajonā, kā arī Jelgavas pilsētā netika konstatētas aritmētiskas kļūdas vēlēšanu rezultātu apkopojumus, un Mandātu komisija gribētu atzīmēt šo rajonu un pilsētas vēlēšanu komisiju sekmīgo darbu.

Mandātu komisija cer, ka tagad, pēc pārbaudes, visas aprēķinu kļūdas ir novērstas un neatkārtosies tādi nepatīkami gadījumi kā 5. Saeimā, kur deputāta vieta tika piešķirta personai, kas nemaz nebija ievēlēta. Saskaņā ar jauno likumu “Par rajonu un pilsētu vēlēšanu komisijām” tās ir vietējo pašvaldību institūcijas. Tāpēc varētu vēlēties, lai tās savu iespēju robežās palīdzētu vēlēšanu komisijām ar modernāku skaitļošanas tehniku nekā skaitāmie kauliņi. Centrālā vēlēšanu komisija var nodrošināt vietējās vēlēšanu komisijas ar datorprogrammām, kuras var izmantot komisiju darba atvieglošanai. Bet valstij šobrīd nav pa spēkam visām šīm komisijām piešķirt pašus datorus. Un tas jau laikam arī nebūtu nepieciešams, ņemot vērā, ka tos komisijas praktiski izmanto tikai vienreiz pusotra gada laikā un uz neilgu laiku. Komisijai šķiet, ka vismaz lielākajām pašvaldībām būtu iespējas šajā jautājumā atbalstīt savas izveidotās vēlēšanu komisijas.

Komisija iepazinās arī ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas novērotāju delegācijas ziņojumu. Šajā ziņojumā bija minēti daži no tiem trūkumiem, par kuriem es runāju, kā arī daži citi. Tā, piemēram, ziņojumā atzīmēts, ka kādā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu laikā skanējis privātas radiostacijas vēlēšanu aģitācijas raidījums, kā arī norādīts, ka dažos iecirkņos bruņota formējuma dalībnieki pārāk aktīvi palīdzējuši vēlētājiem balsošanas procesā.

Vēl varētu norādīt uz vienu problēmu, kas parādījās sakarā ar vietējo vēlēšanu komisiju komplektēšanas uzticēšanu pašvaldībām, proti, vairākas vēlēšanu komisijas tika izveidotas no viena politiskā grupējuma pārstāvjiem. Tas nav uzskatāms par likuma pārkāpumu, to likums atļauj, bet diemžēl ne visas no šādā veidā izveidotajām komisijām panāca pienācīgu sadarbību ar citu politisko spēku pārstāvjiem un to apstiprinātajiem novērotājiem. Par to parādījās vēstules centrālajā un vietējā presē. Tas mazināja iedzīvotāju uzticību vēlēšanu komisiju neieinteresētībai, kas jau tā pēc socioloģisko aptauju datiem nebija pietiekami augsta. Acīmredzot šādi komplektētajām vēlēšanu komisijām vajadzēja parādīt maksimālu pretimnākšanu citu partiju deleģētajiem novērotājiem. Tomēr šie atsevišķie trūkumi pēc Mandātu komisijas ieskata nespēja būtiski ietekmēt 6.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Par to liecina fakts, ka pēc vēlēšanu beigām ne Centrālā vēlēšanu komisija, ne pagaidu Mandātu komisija, ne arī jau ievēlētā Mandātu komisija nav saņēmusi nekādus oficiālus protestus vai sūdzības, vai iesniegumus par vēlēšanu rezultātiem. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs varam ignorēt sīkākus pārkāpumu faktus. Centrālajai vēlēšanu komisijai jāapkopo visas izteiktās piezīmes un jānodrošina, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās līdzīgi pārkāpumi neatkārtotos.

Arī Mandātu komisijai būtu savlaicīgi, vēl patālu pirms vēlēšanu brīža, jāsagatavo savi priekšlikumi Saeimai par Saeimas vēlēšanu likuma atsevišķu normu precizēšanu. Kā Centrālā vēlēšanu komisija, tā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas novērotāji uzskata, ka 6.Saeimas vēlēšanas Latvijas Republikā ir bijušas brīvas un demokrātiskas. Mandātu komisija šim viedoklim pilnīgi pievienojas un uzskata, ka pamatots ir Centrālās vēlēšanu komisijas atzinums, ka 6.Saeimā atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam ir ievēlēti šādi deputātu kandidāti.

No 2.saraksta — Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas apvienotā saraksta — astoņi deputāti: Kārlis Jūlijs Druva, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Andrejs Naglis, Aida Prēdele, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Māris Vītols.

No 4.saraksta — Latvijas Vienības partijas saraksta — astoņi deputāti: Raitis Apalups, Edgars Bāns, Roberts Dilba, Viesturs Gredzens, Viktors Kalnbērzs, Jānis Rubulis, Anatolijs Tučs, Gundars Valdmanis.

No 6.saraksta — Tautas saskaņas partijas saraksta — seši deputāti: Andris Ameriks, Vladilens Dozorcevs, Jānis Jurkāns, Ludmila Kuprijanova, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs.

No 9.saraksta — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” saraksta — astoņpadsmit deputāti: Ilmārs Bišers, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Ziedonis Čevers, Modris Goba, Ernests Jurkāns, Juris Kaksītis, Ēriks Kaža, Ilga Kreituse, Aivars Guntis Kreituss, Valdis Krisbergs, Ivars Jānis Ķezbers, Valdis Nagobads, Jānis Rāzna, Atis Sausnītis, Leonards Teniss, Dainis Turlais, Juris Zaķis.

No 10.saraksta — Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta — pieci deputāti: Aleksandrs Bartaševičs, Martijans Bekasovs, Oļegs Deņisovs, Aleksandrs Golubovs, Modris Lujāns.

No 13.saraksta — Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas) saraksta — sešpadsmit deputāti: Kārlis Čerāns, Oļģerts Dunkers, Guntis Eniņš, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Ojārs Grinbergs, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Jānis Mauliņš, Modris Plāte, Andris Rubins, Māris Rudzītis, Andris Saulītis, Jānis Strods, Elmārs Zelgalvis.

No 14.saraksta — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” saraksta — četrpadsmit deputāti: Vents Balodis, Oskars Grīgs, Guntars Grīnblats, Māris Grīnblats, Aigars Jirgens, Roberts Jurdžs, Leopolds Ozoliņš, Normunds Pēterkops, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Juris Sinka, Jānis Straume, Juris Galerijs Vidiņš, Roberts Zīle.

No 17.saraksta — savienības “Latvijas ceļš” saraksta — septiņpadsmit deputāti: Dzintars Ābiķis, Jānis Ādamsons, Pēteris Apinis, Romāns Apsītis, Indulis Bērziņš, Valdis Birkavs, Jānis Bunkšs, Imants Daudišs, Aivars Endziņš, Māris Gailis, Anatolijs Gorbunovs, Vilis Krištopans, Jānis Lagzdiņš, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs, Antons Seiksts, Andris Tomašūns.

No 18.saraksta — Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK un Latvijas Zaļās partijas saraksta — astoņi deputāti: Juris Dobelis, Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Aristids Jēkabs Lambergs, Anna Seile, Pēteris Tabūns.

Nobeidzot savu ziņojumu, Mandātu komisija ierosina apstiprināt visu minēto 6.Saeimas locekļu pilnvaras. Otrkārt, apstiprināt pagaidu Mandātu komisijas ziņojumu kopumā. Paldies par uzmanību!

 

A.Krastiņš. Paldies Bišera kungam par ziņojumu Mandātu komisijas vārdā.

Godātie kolēģi, mums ir jābalso par savu pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam par 6.Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 99, pret — nav, atturas — nav. Ar šo balsojumu ir apstiprinātas visu 100 ievēlēto 6.Saeimas deputātu pilnvaras.

Godātie kolēģi! Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir Prezidija vēlēšanas. Prezidija vēlēšanas sākas ar Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanām. Saskaņā ar mūsu Kārtības rulli vēlēšanās Prezidija locekļu kandidatūras iesniedz rakstiski un paraksts uz šī rakstiskā iesnieguma apliecina, ka kandidāts ir piekritis balotēties vēlēšanām.

Tātad ir iesniegtas šādas kandidatūras: 6.Saeimas priekšsēdētāja amatam izvirzām Ilgu Kreitusi no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas. Paraksti — Juris Celmiņš, Ivars Ķezbers, Ēriks Kaža, Valdis Nagobads, Alfreds Čepānis. 1995.gada 7.novembrī.

Otrs iesniegums. Frakcija “Latvijas ceļš” 6.Saeimas priekšsēdētāja amatam izvirza Anatoliju Gorbunovu. Parakstījis frakcijas “Latvijas ceļš” priekšsēdētājs, 6.Saeimas deputāts Andrejs Panteļējevs. Tātad ir izvirzītas divas kandidatūras vēlēšanām. Vai godājamie balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam un izvēlējuši savu priekšsēdētāju šim uzdevumam?

Priekšsēdētājs — deputāts Ernests Jurkāns no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas. Lūdzu, Jurkāna kungs, ziņojiet deputātiem par balsošanas kārtību!

 

E.Jurkāns (DPS). Labdien! Vispirms atļaujiet man balsu skaitīšanas komisijas vārdā paziņot pirmo protokolu.

Protokols nr. 1 1995.gada 7.novembrī.

Piedaloties deviņiem balsu skaitīšanas komisijas locekļiem, par balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Ernests Jurkāns. Par — 5, pret — 4.

Par vietnieku ar 5 balsīm par un 4 pret ir ievēlēts Jānis Strods, par sekretāru ar 9 balsīm par — Aleksandrs Pētersons. Es lūdzu apstiprināt šo balsu skaitīšanas komisijas vēlēšanu protokolu nr.1!

 

A.Krastiņš. Paldies! Bet 6.Saeimai saskaņā ar Kārtības rulli nav nepieciešams apstiprināt jūsu balsu skaitīšanas komisijas protokolu, jo tam ir jūsu pašu apstiprinājums.

 

E.Jurkāns. Godātie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisijas vārdā un savā vārdā es apsveicu jūs ar ievēlēšanu 6.Saeimā un novēlu jums raženu darbu no šīs sēdes līdz noslēguma sēdei.

Tagad, ja atļausiet, īsi par procedūru. Kā jau jūs dzirdējāt, Saeimas priekšsēdētāja amatam ir izvirzītas divas kandidatūras. Jums tiks izdalītas 100 vēlēšanu zīmes, un katrs jūs saņemsit vienu vēlēšanu zīmi. Tātad pēc iepriekšējās, 5.Saeimas procedūras mēs gribam ieviest vienu jauninājumu, jo uzskatām, ka tā būs labāk un vieglāk no deputātu darbības viedokļa nekā pagājušajās reizēs. Mēs piedāvājam jums nākt pa šīm durvīm, nevis šeit, lai jūs varētu vienkārši aiziet un nobalsot. Un pēc tam katrs deputāts, kurš būs nobalsojis, izietu laukā un gaidītu zvanu, kad tiks paziņoti rezultāti. Tas būtu tāds pirmais jauninājums.

Tātad jūs saņemsit katrs savu vēlēšanu zīmi, un jums ir jāizsvītro viens no šodien minētajiem kandidātiem. Ja jūs abus atstāsit neizsvītrotus, zīme tiks atzīta par nederīgu. Ja jūs izsvītrosit abus, zīme būs derīga, bet jūs būsit nobalsojuši par abiem “pret”. Vai ir skaidrs par šo procedūru?

Tātad pirms šī balsojuma jūs ieiesit zālē, saņemsit šīs zīmes, nobalsosit atsevišķi novietotajās kabīnēs, iemetīsit šo vēlēšanu zīmi urnā un iziesit laukā. Pēc tam izskanēs divi zvani. Pirmais zvans, lai nāktu zālē, un otrais zvans, lai apstiprinātu rezultātus. Tāda varētu būt šī piedāvātā procedūra.

 

A.Krastiņš. Paldies, Jurkāna kungs! Lūdzu, par šo jautājumu deputāte Lībane, “Latvijas ceļš” .

 

K.Lībane (LC). Es tikai gribēju ierosināt par tiem zvaniem. Varbūt pirmo zvanu vajadzētu tad, kad ir sagatavotas vēlēšanu zīmes un kad balsu skaitītāji aicina jūs, cienījamie deputāti, uz balsošanu. Pēc tam, kamēr mēs apstrādāsim zīmes, saskaitīsim tās un tā tālāk, jūs aiziesit starpbrīdī. Un otrais zvans būtu tad, kad mēs aicināsim jūs atpakaļ zālē. Varbūt tā būtu labāk.

 

A.Krastiņš. Paldies! Tātad akceptējam šo deputātes Lībanes priekšlikumu kā racionālāko, un pēc tā arī vadīsimies šajā balsošanā.

 

E.Jurkāns. Paldies!

 

A.Krastiņš. Paldies! Godājamie kolēģi! Tātad pārtraukums balsošanai par Saeimas priekšsēdētāju. Lūdzu, gaidiet zvanu, kad varēs saņemt šos biļetenus. Attiecīgs zvans būs pēc tam zālē. Paldies!

 

A.Krastiņš. Lūdzu godājamos Saeimas deputātus ieņemt vietas! Lūdzu ieņemt vietas godājamos deputātus! Paldies! Atsākam darbu savā plenārsēdē. Vai balsu skaitīšanas komisija ir gatava ziņot rezultātus? Lūdzu, deputāts Ernests Jurkāns — balsu skaitītāju vārdā.

 

E.Jurkāns (DPS). Godātie deputāti! Man jums jāpateicas par ļoti apzinīgu darbu vispirms, un atļaujiet man nolasīt balsu skaitīšanas komisijas protokolu nr.2 1995.gada 7.novembrī. Balsu skaitīšanas komisija izsniedza 120 vēlēšanu zīmes, deputātiem tika izsniegtas 100 vēlēšanu zīmes, sabojātas vai nomainītas nav. Tika dzēstas 20 atlikušās zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 100 zīmes. Par derīgām tika atzītas 100 zīmes, par nederīgu netika atzīta neviena vēlēšanu zīme. Pēc iesniegšanas procedūras Saeimas vadītājam par Ilgu Kreitusi tika nodota 51 balss un par Anatoliju Gorbunovu — 49 balsis. (Aplausi.)

 

A.Krastiņš. Paldies! Lūdzu 6.Saeimas priekšsēdētāju ieņemt savu vietu Saeimas Prezidijā.

 

E.Jurkāns. Es lūdzu atļaut man pabeigt! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par 6.Saeimas priekšsēdētāju ievēlēta Ilga Kreituse. (Aplausi.)

Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse ieņem vietu Saeimas Prezidijā.

 

I.Kreituse. Cienījamās kolēģes un kolēģi! Es vispirms gribu pateikt jums lielu paldies par man izrādīto uzticību un ceru, ka mūsu kopīgais darbs būs tikpat sekmīgs, kā tas bija 5.Saeimā, kad vadīja jūsu darbu cits deputāts.

Tālāk sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Tagad turpinām sēdi. Nākamais dienas kārtības jautājums — Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas. Uz šo brīdi Saeimas Prezidijā ir iesniegti divi pieteikumi. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” izvirza Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam Aigara Jirgena kandidatūru. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšsēdētājs Jānis Straume. Izvirzām 6.Saeimas deputāta A.Krastiņa kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam, 6.Saeimas deputāti Kiršteins, Seile, Kalviņš, Dobelis, Lambergs, Tabūns. Tikko kā ir iesniegts trešais pieteikums — 6.Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam izvirzām Alfredu Čepāni no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas. Juris Celmiņš, Ivars Ķezbers, Ēriks Kaža, Aivars Kreituss, Juris Kaksītis. Lūdzu, Straumes kungs, par procedūru? Lūdzu!

 

J.Straume (TB). Mēs savu kandidatūru noņemam. Tātad paliek Čepānis un Krastiņš...

 

I.Kreituse. To, kas paliek, mēs tūlīt secināsim. Tātad, lūdzu! Tātad balsu skaitīšanas komisiju, lūdzu iekļaut biļetenā divus šodien izvirzītos deputātus uz Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu — Andreju Krastiņu un Alfredu Čepāni.

 

E.Jurkāns. Godātie deputāti! Lai mēs netērētu laiku, es domāju, ka procedūra būs tāda pati kā Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanas gadījumā. Un tikko mēs visi šo procedūru esam veikuši, tā ka pie darba. Paldies!

 

I.Kreituse. Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Vārds balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam Ernestam Jurkānam!

 

E.Jurkāns (DPS). Es vēlreiz, deputāti, pateicos jums par apzinīgo balsošanu! Es domāju, ka arī turpmākajās plenārsēdēs būs tāpat. Atļaujiet man nolasīt balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu nr.3 par balsošanas rezultātiem — par 6.Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu. 1995.gada 7.novembrī. Kā jūs atceraties, 6.Saeimas priekšsēdētāja biedra postenim darba kārtībā bija iesniegtas šādas kandidatūras: Andrejs Krastiņš un Alfreds Čepānis. Lūdzu uzmanību!

Tātad balsu skaitišanas komisijai tika iesniegtas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem tika izsniegtas 100 vēlēšanu zīmes. Sabojātu vai nomainītu zīmju nav. Dzēstas ir 20 zīmes. No vēlēšanu kastes ir izņemtas 100 zīmes. Par derīgām tika atzītas 100 zīmes. Par nederīgām — nav.

Par Andreju Krastiņu ir nodotas 46 balsis, par Alfredu Čepāni — 53 balsis. Pret abiem kandidātiem balsojot ir nodota viena balss. Tātad saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par 6.Saeimas priekšsēdētāja biedru tiek ievēlēts Alfreds Čepānis. (Aplausi.) Visi balsu skaitīšanas komisijas locekļi ir parakstījuši protokolu. Paldies!

 

 

I.Kreituse. Cienījamie kolēģi! Nākamais dienas kārtības jautājums ir otra Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas. Šobrīd Saeimas Prezidijā ir divi iesniegumi. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” izvirza Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam Aigara Jirgena kandidatūru. Frakcijas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Tautas saskaņas partijas frakcija izvirza deputātu Andri Ameriku Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam. Deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Kuprijanova, Dozorcevs, Stašs, Ameriks.

Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju!

 

E.Jurkāns (DPS). Godātie deputāti! Tā kā mēs divas reizes esam ļoti strikti un kārtīgi balsojuši, es domāju, ka mēs ievērosim šo procedūru un trešo reizi, ievēlējot otru biedru, balsosim tāpat.Pēc tādas pašas procedūras. Nav iebildumu? Paldies!

 

I.Kreituse. Lūdzu, kolēģes un kolēģi! Ir iznākusi maza tehniska kļūda. Kā tikko noskaidrojās, nav zvanījuši mūsu darbinieki, bet zvans esot nozvanījis pats no sevis, jo esot sabojājies. Tāpēc balsu skaitīšanas komisija tagad vēl tikai strādā. Bet šī situācija ir samērā sarežģīta, jo, ja jūs tagad tālu aizklīdīsit, tad nav zvana, ar ko jūs saaicināt atpakaļ zālē. Tāpēc varbūt vienkārši uzkavējieties šeit pat tuvumā un pagaidiet!

Cienījamās kolēģes un kolēģi! Vārds balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam Ernestam Jurkānam.

 

E.Jurkāns. Godātie kolēģi! Par 6.Saeimas priekšsēdētāja biedru izvirzīšanas kārtībā tika izvirzīti Aigars Jirgens un Andris Ameriks. Atliek man nolasīt balsu skaitīšanas sēdes protokolu nr. 4 par balsošanas rezultātiem, ievēlējot 6.Saeimas priekšsēdētāja biedru 1995.gada 7.novembrī.

Balsu skaitīšanas komisijai tika iesniegtas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem tika izsniegtas 100 zīmes. Bojātu vai nomainītu zīmju nav. Tika dzēstas 20 zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 100 zīmes. Par derīgām tika atzītas 100 zīmes. Par nederīgām netika atzīta neviena zīme.

Par Aigaru Jirgenu tika nodotas 45 balsis, par Andri Ameriku — 54 balsis. Pret abiem kandidātiem nodota viena balss. Tātad saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par 6.Saeimas priekšsēdētāja biedru ir ievēlēts Andris Ameriks. (Aplausi.)

Balsu skaitīšanas komisijas protokolu ir parakstījuši visi komisijas locekļi. Paldies!

 

I.Kreituse. Dienas kārtības nākamais punkts — Saeimas sekretāra vēlēšanas. Prezidijs ir saņēmis šobrīd divus iesniegumus. Frakcija “Latvijas ceļš” Saeimas sekretāra amatam izvirza Imantu Daudišu. Frakcijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs.

6.Saeimas sekretāra amatam izvirzām Janīnu Kušneri no Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partija). Parakstījuši deputāti Juris Celmiņš, Valdis Nagobads, Ēriks Kaža, Aivars Kreituss, Ilmārs Bišers.

Lūdzu, Jurkāna kungs!

 

E.Jurkāns (DPS). Godātie deputāti! Mēs, disciplinēti balsojot, esam ievēlējuši gandrīz visu Prezidiju, tāpēc es domāju, ka arī, ievēlējot Prezidija sekretāru, mēs balsosim tādā pašā balsošanas kārtībā. Nav iebildumu? Paldies!

 

I.Kreituse. Tātad gribu informēt kolēģus, ka zvans darbojas un tagad zvanīšot tā, kā noteica Jurkāna kungs.

 

E.Jurkāns. Paldies liels!

 

I.Kreituse. Lūdzu, ieņemiet savas vietas zālē! Lūdzu, Jurkāna kungs, vārds jums!

 

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie deputāti! 6. Saeimas sekretāra amatam tika izvirzīti sekojoši deputāti: Imants Daudišs un Janīna Kušnere. Atļaujiet man nolasīt balsu skaitīšanas komisijas protokolu nr. 5 par balsošanas rezultātiem, ievēlējot 6. Saeimas sekretāru. 1995. gada 7. novembrī Rīgā, Saeimas namā. Balsu skaitīšanas komisijai tika iesniegtas 120 zīmes. Deputātiem tika iesniegtas 100 vēlēšanu zīmes. Nomainīta tika viena vēlēšanu zīme. Dzēstas tika 20 vēlēšanu zīmes, tajā skaitā nomainītā. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 100 vēlēšanu zīmes. Par derīgām tika atzītas 100 vēlēšanu zīmes. Nederīgu zīmju nebija. Par Imantu Daudišu tika nodota 51 balss, par Janīnu Kušneri - 48 balsis. Pret abiem kandidātiem nodota viena balss. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 27. pantu par 6. Saeimas sekretāru ievēlēts Imants Daudišs. (Aplausi.)

Balsu skaitīšanas komisijas locekļi parakstījuši šo protokolu.

 

I.Kreituse. Paldies, Jurkāna kungs!

Saeimas Prezidijs saņēmis iesniegumu. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 49. pantu ierosinām izsludināt sēdes pārtraukumu uz 30 minūtēm. Iesniegumu parakstījuši deputāti Čepānis, Celmiņš, Kaža, Kreituss, Bišers. Uz 30 minūtēm. Par šo priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 42, atturas - 3. Pārtraukums 30 minūtes.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

 

I.Kreituse. Turpinām mūsu sēdes darbu. Nākamais dienas kārtības jautājums - Saeimas sekretāra biedra vēlēšanas. Saeimas Prezidijs saņēmis divus iesniegumus. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija izvirza 6.Saeimas sekretāra biedra amatam deputāti Antu Rugāti. Saeimas deputāti Putniņš, Vītols, Prēdele, Druva, Naglis, Grinovskis. Frakcija “Latvijai” Saeimas sekretāra biedra amatam izvirza Janīnas Kušneres kandidatūru. 6.Saeimas deputāts Kostanda. Lūdzu, Jurkāna kungs!

 

E.Jurkāns (DPS). Godātie deputāti! Es domāju, ka mēs pieturēsimies pie iepriekšējās kārtības. Kā mēs vēlējām un ievēlējām četrus Prezidija locekļus, tā arī vēlēsim Saeimas sekretāra biedru. Piekrītat? Paldies!

 

I.Kreituse. Cienījamās kolēģes un kolēģi! Lūdzu uzmanību! Jurkāna kungs, lūdzu, jums vārds!

 

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie deputāti! Par 6. Saeimas sekretāra biedra kandidātiem tika izvirzīta deputāte Anta Rugāte un deputāte Janīna Kušnere. Atļausiet man nolasīt balsu skaitīšanas komisijas protokolu nr. 6. Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 6 par balsošanas rezultātiem, ievēlējot 6. Saeimas sekretāra biedru. 1995. gada 7. novembrī Rīgā, Saeimas namā. Balsu skaitīšanas komisijai tika izsniegtas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem tika izsniegtas 100 vēlēšanu zīmes. Sabojātu vai nomainītu zīmju nav. Ir dzēstas 20 zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 100 zīmes. Par derīgām atzītas 100 zīmes. Par nederīgām nav atzītas zīmes. Par Antu Rugāti ir nodotas 48 balsis, par Janīnu Kušneri - 52 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27. pantu par 6. Saeimas sekretāra biedri ievēlēta Janīna Kušnere. (Aplausi.)

Protokolu parakstījuši visi balsu skaitīšanas komisijas locekļi. Paldies!

 

I.Kreituse. Es domāju, ka mēs varam pateikt lielu paldies mūsu balsu skaitītājiem, ka viņi tomēr samērā ātri un operatīvi tika galā ar šo ļoti garo procedūru.

 

Bet tagad nākamais dienas kārtības jautājums — Ministru kabineta ziņojums par pilnvaru nolikšanu. “Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājam. Augsti godātais priekšsēdētāj! Līdz ar 5.Saeimas pilnvaru izbeigšanos es un Ministru kabineta locekļi noliek savas pilnvaras. Vienlaikus paziņoju, ka līdzšinējais Ministru kabinets, kura darbu noteica 5.Saeimas vairākums, turpinās pildīt savus amata pienākumus līdz brīdim, kad Ministru kabineta darba turpinātāji tos uzņemsies veikt atbilstīgi 1995. gada 1. aprīļa likuma “Par likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 9. pantam. Cieņā — Ministru prezidents Māris Gailis.” Līdz ar to šodienas... Prezidenta kungs, jūs lūdzat vārdu? Vārds Latvijas Republikas prezidentam Guntim Ulmanim!

 

G.Ulmanis (Valsts prezidents). Cienījamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Atbilstoši mūsu Satversmei, atbilstoši Satversmes 56. pantam, ņemot vērā, ka pašreizējā valdība ir demisionējusi, ņemot vērā to, ka šā mēneša laikā es konsultējos ar visiem politiskajiem spēkiem, kas ir pārstāvēti parlamentā, ka man ir iesniegtas šo politisko spēku deklarācijas un arī iespējamie personālie sastāvi, ko katrs no diviem blokiem, kuri ir izveidojušies, man piedāvā, un izsverot visus “par” un “pret”, es esmu izšķīries, lai šodien aicinātu sastādīt jauno valdību un aicinātu par Ministru prezidenta kandidātu Māri Grīnblatu. ( Skaļi aplausi.)

 

I.Kreituse. Līdz ar to šodienas Saeimas sēdei paredzētā dienas kārtība ir izskatīta. Deputātus lūdzu reģistrēties!

Cienījamās kolēģes un kolēģi! Par nākamo sēdi spriedīs Prezidijs un izsludinās to atbilstoši Kārtības rullim. Prezidijs uz savu sēdi sanāk tūlīt - pēc piecām minūtēm — un aicina tajā piedalīties arī frakciju vadītājus. Lūdzu reģistrēties!

Lamberga kungs, no zāles ir atļauti izsaucieni, nevis komentāri. Jūs saņemat pirmo piezīmi 6.Saeimā. Ar to es jūs arī apsveicu! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Cienījamie kolēģi! Pievērsiet uzmanību, vai jūs visi esat reģistrējušies, it īpaši tie, kas to dara pirmo reizi. Vai jums ir kaut pret vienu pogu pretī sarkana uguntiņa? Paldies! Lūdzu rezultātu!

Lūdzu Saeimas Prezidija sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt nereģistrējušos deputātu sarakstu!

 

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Tātad nav reģistrējušies pieci deputāti. Es tos nosaukšu, un, ja jūs esat zālē, tad atsaucieties! Tātad Romāns Apsītis, Pauls Kļaviņš, Andrejs Naglis, Anatolijs Tučs, Gundars Valdmanis.

Paldies!

 

I.Kreituse. Paldies! Lūdzu frakciju vadītājus pēc piecām minūtēm Prezidija zālē uz kopīgu sēdi!