Par tirdzniecību ar Latviju

Otrdien, 7.novembrī, Ženēvā turpinājās otrā sarunu kārta par EBTA dalībvalstu un Latvijas brīvās tirdzniecības līgumu. Sarunas notika divās darba grupās: par preču izcelsmes noteikumiem un muitas jautājumiem un par lauksaimniecības un zivju produkcijas jautājumiem.

Darba grupā, kas izskatīja preču izcelsmes noteikumus un muitas jautājumus, tika panākta vienošanās, ka EBTA valstis atzīs Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumā esošos preču izcelsmes noteikumus par identiskiem EBTA valstu preču izcelsmes noteikumiem, lai EBTA un Baltijas valstu starpā varētu tikt veikta diagonālā preču izcelsmes kumulācija. (Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumā tiek lietoti Eiropas Savienības preču izcelsmes noteikumi, kas atsevišķos gadījumos ir atšķirīgi no EBTA valstu preču izcelsmes noteikumiem.)

Darba grupai, kur tika pārrunāti lauksaimniecības un zivju produkcijas jautājumi, galvenais uzdevums bija vienoties par līgumu, kas būtu ekonomiski izdevīgs pusēm, saglabājot esošo tirdzniecības liberalizācijas pakāpi un tajā pašā laikā garantējot tādu tirdzniecības režīmu, kas veicinātu lauksaimniecības un zivju produkcijas ražotāju attīstību Latvijā. Latvijas puse panāca iespēju ieviest ierobežojumus uz četriem gadiem Norvēģijas un Islandes lašu importam. Puses vienojās, ka EBTA valstis tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem nepiemēros sliktāku režīmu, kādu tās piemēro attiecībā uz Eiropas Savienību.

Sarunu gaitā puses vienojās, ka, sākot ar 1996.gada 1.jūliju, Šveice atcels kvantitatīvos ierobežojumus uz melno metālu lūžņiem.

EBTA valstis ir gatavas sniegt Latvijai tehnisku palīdzību valsts atbalsta un tehnisko tirdzniecības barjeru jautājumos.

Līguma iespējamā parakstīšana varētu notikt 8.decembrī EBTA valstu ministru tikšanās laikā.

Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas parafējusi šāda veida līgumu ar EBTA.

ĀM preses centrs