• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
9. novembra ārkārtas sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.1995., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37766

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija par Saeimas 9. novembra ārkārtas sēdi

Vēl šajā numurā

10.11.1995., Nr. 175

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

9. novembra ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Cienījamās kolēģes un kolēģi! Paziņoju par atklātu 6. Saeimas pirmās rudens sesijas 9. novembra ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Kārtības ruļļa 38. pantu pēc sava ierosinājuma sasauca Saeimas Prezidijs, ņemot vērā 10 deputātu, kā arī Saeimas Frakciju padomes pārstāvju priekšlikumus.

Bet, tā kā Kārtības rullis paredz, ka mums ir trīs reizes dienā jāreģistrējas, taču, kā jūs redzat, dienas kārtībā ir tikai viens jautājums, tad lūdzu tagad reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies! Lūdzu Kušneres kundzi nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien reģistrējušies, kā jūs redzējāt, ir 95 deputāti un 5 nav reģistrējušies. Es nosaukšu. Ja kāds tomēr ir, tad, lūdzu, atsaucieties! Nav reģistrējušies: Kārlis Čerāns, Modris Plāte, Jānis Rubulis, Anatolijs Tučs, Gundars Valdmanis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Kā jūs redzējāt, tad šodienas dienas kārtībā ir viens jautājums — Saeimas lēmuma projekts “ Par Saeimas komisiju izveidošanas noteikumiem ”. Uz šo brīdi lēmuma projekts ir pieņemts sakarā ar 10 deputātu parakstiem. Iesniedzēji — Lagzdiņš, Kreituse, Rugāte, Seile, Kuprijanova, Lujāns, Bāns, Čepānis, Straume, Sinka. Lūdzu, vai no iesniedzējiem kāds vēlas vārdu? Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcija!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Kā jūs zināt, Frakciju pagaidu padome izveidoja darba grupu, kurā ietilpa no katras frakcijas pa vienam deputātam. Šī darba grupa izstrādāja lēmuma projektu, kurš ir jūsu priekšā. Bet, pirms runājam par šo lēmuma projektu, godātie kolēģi, es gribētu atgādināt, ka Saeimas komisiju darbību reglamentē Kārtības ruļļa VI nodaļa un komisiju skaitlisko sastāvu un principus, pēc kādiem tiek veidotas komisijas, nosaka pirmkārt 153. panta otrā daļa, kura nosaka, ka deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis. Savukārt 149. panta otrā daļa nosaka, ka katras komisijas skaitlisko sastāvu, kā arī komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima. Frakciju padomes izveidotā darba grupa nolēma, ka nebūtu jāaprobežojas tikai ar šiem noteikumiem, šiem diviem noteikumiem, bet jāpieņem īpašs lēmums, kas sīkāk reglamentētu komisiju izveidošanas principus. Es gribētu atgādināt, ka šāds lēmums tika pieņemts arī tad, kad sāka darboties 5. Saeima. Tas bija ļoti līdzīgs pēc sava satura tam lēmumam, kas šobrīd jums ir izsniegts kā projekts. Tātad par ko vienojās darba grupa?

Darba grupa vienojās pirmkārt par to ka Kārtības ruļļa 149. pantā uzskaitītās 16 komisijas būtu nosacīti jāsadala divās grupās. No 1. līdz 9. komisijai būtu jāatzīmē nosacīti kā likumdošanas komisijas, savukārt no 11. līdz 16. komisijai nosacīti būtu jānosauc par organizatoriskām jeb speciālām komisijām. Darba grupa vienojās par tādu vienu ļoti svarīgu principu, ka viens deputāts var ieiet tikai vienā likumdošanas komisijā un vienā speciālajā komisijā. Nevar būt tā, ka deputāts vienlaikus ir, piemēram, Sociālajā un darba lietu komisijā un Juridiskajā komisijā, bet deputāts var būt, piemēram, Juridiskajā komisijā un, teiksim, Pilsonības likuma izpildes komisijā.

Tāpat darba grupa vienojās par otru ļoti svarīgu principu, proti, ka divi deputāti no vienas frakcijas var ieiet vienā likumdošanas komisijā vai vienā speciālajā komisijā tikai tad, ja no šīs frakcijas katrā likumdošanas komisijā ir iegājis vismaz viens deputāts. Kādēļ šāds princips? Tādēļ, godātie kolēģi, lai nesakoncentrētu viena frakcija, piemēram, kādā vienā komisijā pārāk daudz savu deputātu un tādā veidā negodīgu vai kaut kādu citu subjektīvu apsvērumu dēļ nenodrošinātu pārsvaru. Šie divi principi mūsuprāt rada zināmu proporcionalitāti komisijas veidošanas gaitā.

Tāpat darba grupa vienojās, ka būtu nepieciešams, pirms notiek balsošana par komisiju personālsastāvu, saņemt no katra deputāta rakstveida apliecinājumu, ka viņš vēlas kļūt par attiecīgās komisijas locekli. Tādēļ arī lēmuma projektā ir 5. pants.

Tālāk. Mēs vienojāmies par to, ka, lai saīsinātu balsošanas procesu, lai pārāk ilgi nenoritētu balsošanas process, būtu nepieciešams noteikt, ka gadījumos, kad frakcijas ir izvirzījušas deputātus pastāvīgajām komisijām atbilstoši Kārtības rullim un šim lēmumam, kurš ir nodots jūsu apspriešanai, tādos gadījumos balsošana notiek nevis par katru deputātu atsevišķi, bet par attiecīgajām komisijām kopumā. Tādējādi mēs saīsinātu šo laiku.

Turklāt, ņemot vērā atsevišķu darba grupas locekļu priekšlikumus, tika lēmuma projektā ietverts 7. pants, kurš nosaka, ka izņēmuma gadījumos deputātu var ievēlēt komisijā, neievērojot šos noteikumus, kas minēti no 2. līdz 5. punktam. Kā liecina 5. Saeimas darbība, nereti rodas situācijas, kad frakcijas tomēr gan apmainās vietām komisijās, gan arī kādu citu apsvērumu un apstākļu dēļ netiek ievēroti šie noteikumi.

Svarīgs ir arī 8. punkts, kas nosaka, ka par to deputātu ievēlēšanu komisijās, kuri nepieder pie frakcijām, lemj Saeima. Tas nozīmē, ka šobrīd, kad mūsu Saeimā ir viens deputāts, kurš nepieder pie frakcijām, par viņa ievēlēšanu vienā vai otrā komisijā mēs lemsim, atsevišķi balsojot .

Godātie kolēģi! Es lūgtu jūs principā atbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu, bet, ņemot vērā to, ka ir iesniegti jau šobrīd divi priekšlikumi par šo lēmuma projektu, acīmredzot būs jāizveido pagaidu komisija šo priekšlikumu izvērtēšanai un sagatavošanai galīgai nobalsošanai un pieņemšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies! Atklājam debates. Pirmais pieteicies Anatolijs Gorbunovs, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts.

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamo Prezidij, godātie deputāti! Par lēmuma projektu. Diemžēl Kārtības rullī lēmuma projekta procedūra nav precīzi fiksēta un līdz ar to šeit dažādi var pielietot jeb attiecināt procedūru, kura paredzēta likumprojektiem, patstāvīgo priekšlikumu apspriešanai un arī citādi. Es iesniedzu sekretariātā priekšlikumu un ceru, ka jūs jau esat to saņēmuši.

Un man faktiski ir divi jautājumi. Pirmais — man liekas, ka katrs deputāts ir suverēns šajā namā un šajā zālē. Es šeit domāju balsojumus, piedalīšanos komisijās un cita veida viņa darbības. Un faktiski šeit visu frakciju pārstāvji ir to arī apliecinājuši ar lēmuma projekta 5. punktu: deputātu komisijā var ievēlēt tikai tad, ja viņš Saeimas Prezidijam rakstveidā apliecinājis, ka vēlas kļūt par attiecīgās komisijas locekli. Protams, šo apliecināšanu varētu izdarīt dažādi. Lai atceramies — kad mēs vēlējām amatpersonas, tad šī deputātu piekrišana balotēties vai kandidēt attiecīgās amatpersonas amatā bija apliecināta ar iesniedzēja parakstu. Protams, šeit varētu būt varianti, ka to apliecina frakcijas vadītājs vai arī katrs deputāts atsevišķi. Bet katrā ziņā es domāju, ka tāds punkts šeit ir ierakstīts un tas ir arī pareizi, un to ir lēmuši visu frakciju pārstāvji.

Bet lasiet nākamo! Tas ir, 6. punktu. Pēc tam 7. punktu lasiet, lūdzu, — izņēmuma gadījumā, ja Saeima tā nolēmusi, deputātu var ievēlēt komisijā, neievērojot šā lēmuma 2. un 5. punkta noteikumus. Tātad Saeima izņēmuma gadījumos... Tas ir mans nākamais diskusiju temats — par izņēmuma gadījumiem. Tātad Saeima tomēr pretēji deputāta gribai var likt viņam strādāt Sociālajā komisijā vai Cilvēktiesību komisijā, kurā viņš negrib strādāt, bet viņš grib Ārlietu komisijā. Un Ārlietu komisijā daudzi grib, tā ir deputāta griba, lai tas tā notiek. Bet tātad Saeima var pieņemt lēmumu vienā varbūt nepopulārā komisijā ievēlēt deputātu pret viņa gribu. Es domāju, ka tas nekādā gadījumā nevar notikt, jo tad mēs sāksim savu darbību ar precedentiem, kuri diez vai būtu atbalstāmi.

Tāpēc es arī ierosinu svītrot 7. punktu. Es ierosinu tos vītrot arī otra apsvēruma pēc. Es nezinu, kā jums, bet man personīgi jau sen kaut kādā veidā ir izveidojies tomēr varbūt cits stereotips, kas arī nav tas labākais. Bet katrā ziņā šie izņēmuma gadījumi šeit sanākušo dažādo mūsu tautas priekšstāvju darbībā jau tika pamazām izskausti un vairs netika lietots tāds termins kā “izņēmuma gadījumā”, jo “izņēmuma gadījumu” nekad nevar formulēt. Ko nozīmē izņēmuma gadījums? Izņēmuma gadījums paver iespējas, ar vienu vārdu sakot, likumīgi visu uzskatīt par izņēmuma gadījumu.

Es saprotu, ka Saeima tiešām var lemt arī citādi, ja tas ir nepieciešams katrā konkrētajā gadījumā, bet tad katru konkrēto gadījumu izskata bez šī “izņēmuma gadījuma”.

Tāpēc — protams, redakcija varbūt arī nav tā labākā, — es te ierosināju papildināt 3. un 4. punktu ar vārdiem “ja Saeima nav lēmusi citādi”. Tiešām, ja šeit komisijas locekļi nav līdz galam visus iespējamos variantus šajos punktos atainojuši, ļoti iespējams, ka Saeimai ir jālemj citādi, bet tad varbūt tā arī papildināt. 3. un 4.punktu.

Un pēdējais. Es ierosinu, lai sekretariāts vai nu sekretāra vai sekretāra biedra vadībā tad, kad ir plenārsēde, uzsāktu šeit darbu vismaz pusstundu pirms sēdes sākuma.

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu, vārds Modrim Lujānam, Sociālistiskās partijas frakcija!

 

M.Lujāns (LSP). Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šeit mēs, izskatot šo jautājumu, nebijām ņēmuši vērā tādu iespēju, ka varētu arī neizveidoties uz kādu laiku frakcija, tad, kā es arī iesniedzu lūgumu, teiksim, 3. un 4. punktā aiz vārdiem “frakcija” jāieliek vai nu iekavās vai aiz komata vārdi “deputātu grupa”, jo deputātu grupu es tomēr neuzskatītu par pareizu pielīdzināt individuāliem deputātiem, kas tiek individuāli arī izskatīti. Un attiecīgi tāds papildinājums arī tiks iesniegts jums izskatīšanai. Tas ir, 3. un 4. punktā aiz vārdiem “frakcija” ielikt vai nu iekavās vai aiz komata “deputātu grupa”. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Lagzdiņa kungs? Lūdzu! Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcija. Es atvainojos! Endziņa kungs, jūs ? Lagzdiņš jūs palaiž pa priekšu, ja? Pēc abpusējas vienošanās.

Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcija!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēgas! Es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt gan Gorbunova kunga priekšlikumu, gan arī “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas priekšsēdētāja Straumes kunga priekšlikumu par šā lēmuma projekta redakcijas pilnveidošanu. Kāpēc? Pirmām kārtām 7.punkts tādā redakcijā, kā viņš ir pašreiz uzrakstīts, te paliek diezgan neskaidrs. Tīri no tāda, man liekas, valodas viedokļa, no juridiskā viedokļa. Kā mums būtu jārīkojas? Vai mums šajos gadījumos — izņēmuma gadījumos — vajadzētu divus lēmumus? Vienu lēmumu, ka mēs pieļaujam izņēmumu un pēc tam ievēlēšanu. Ja šajā gadījumā tiek pieņemts Gorbunova kunga priekšlikums par šā punkta svītrošanu un attiecīgi 3. un 4.punkta papildināšanu ar vārdiem “ja Saeima nav lēmusi citādi”, tad Saeima katrā gadījumā individuāli izvērtē un lemj. Un arī Straumes kunga priekšlikums šeit rakstīt 3. un 4. punktā “no katras frakcijas”. Jo tad iznāk tā, ka, ja frakcijā ir pieci vai astoņi deputāti, bet komisiju mums ir daudz daudz vairāk, tad atkal paliek jautājums. Tik tiešām, kā tas ir? Tad obligāti katrai frakcijai ir jābūt un līdz ar to uzreiz, paši par sevi šie izņēmumi rodas automātiski. Tīri loģiski. Tāpēc būtu pareizāk, ja tā vietā rakstītu nevis “no katras frakcijas”, bet “no vienas frakcijas”. Tad, es domāju, kopumā mēs varētu šo lēmuma projektu pieņemt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcija!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Paldies par izteiktajiem ierosinājumiem un priekšlikumiem! Tā kā tie ir nopietni, it īpaši tas priekšlikums, ko izteica priekšpēdējais debatētājs, proti, sociālistu pārstāvis Modris Lujāns, un tie ir iesniegti rakstveidā, un Kārtības rullis paredz, ka šādos gadījumos jebkurš priekšlikums ir jāizskata komisijai, tad es lūgtu atbilstoši Kārtības rullim Saeimas Prezidiju izveidot pagaidu komisiju. Varbūt šajā komisijā varētu ieiet tie paši pārstāvji, kas iegāja darba grupā, kuru izveidoja frakciju pagaidu padome, un uzdot šai pagaidu komisijai stundas laikā izvērtēt priekšlikumus un likt priekšā Saeimai savu atzinumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies! Vārds Jurim Kaksītim, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija!

 

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es ierosinu, lai lēmumā izskanētu komisijas tādā tekstā, kā tas ir norādīts Kārtības rullī, un līdz ar to 2.punktā tā vietā, lai rakstītu “vienā komisijā”, mēs minētu vienu pastāvīgo komisiju. Tad tas būtu kontekstā ar Kārtības ruļļa 153. pantu, ka deputāti vienā un tajā pašā laikā var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju locekļi. Pretējā gadījumā var rasties domstarpības. Tās komisijas, kas sākas ar 11., un tālāk, tiks atzītas par pastāvīgām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu! Vairs debatēs neviens nevēlas uzstāties? Tad mums ir jāvienojas par deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu izveidot pagaidu komisiju darbam pie likumprojekta “Par Saeimas komisiju izveidošanas noteikumiem”. Kāds vēlas izteikties? Ja nevēlas, tad, lūdzu, balsojam par šo Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātus! Par — 87, pret — 1, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu, vai kāds vēlas izteikties par Jāņa Lagzdiņa ierosinātajiem principiem, pēc kādiem veidojama komisija? Tātad, cik es saprotu, Lagzdiņa kungs lūdz komisijā iekļaut tos pašus cilvēkus, kas jau strādāja pagaidu darba grupā, kad izstrādāja šo 10 cilvēku priekšlikumu. Man vienīgi ir lūgums Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijai — varbūt jūs varētu izvirzīt citu pārstāvi.

 

I.Ķezbers (DPS). Godājamie kolēģi! Mūsu frakcija — Demokrātiskā partija “Saimnieks” — izvirzīja Juri Kaksīti šim darbam. Mēs izvirzām Juri Kaksīti šim darbam. Es vēlreiz atkārtoju, kolēģi, tātad izvirzām Juri Kaksīti.

Sēdes vadītāja.Es ceru, ka kolēģi neapvainosies, ja es atkārtošu tiem, kas nedzirdēja, ka Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija izvirza savu pārstāvi — deputātu Juri Kaksīti. Vai ir nepieciešams citām frakcijām atkārtot tos cilvēkus, kas strādāja komisijā? Vai visiem deputātiem tas ir zināms? Tomēr ir priekšlikums. Lagzdiņa kungs, lūdzu jūs!.. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcija.

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es varbūt ne tādēļ nācu tribīnē, lai nosauktu pēc atmiņas tos deputātus, kas strādāja darba grupā, bet tādēļ, lai aicinātu šos deputātus tad, kad tiks izsludināts pārtraukums, pulcēties Prezidija zālē uz īsu darba grupas sēdi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Te gan izskan arī cits viedoklis. Ka vajadzētu sasaukt vēlreiz visus tos, kas strādāja šajā grupā no katras frakcijas, lai precīzi zinātu, kuri tie cilvēki ir. Tāpēc ir man lūgums frakciju vadītājiem iznākt priekšā un nosaukt savas frakcijas pārstāvjus, kas strādās šajā pagaidu komisijā.

Odisejs Kostanda!..

 

O.Kostanda (TKL–ZP). Frakcija “Latvijai” izvirza darbam šajā pagaidu darba grupā Janīnu Kušneri.

Sēdes vadītāja. Jirgena kungs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” izvirza Jāni Straumi darba grupā.

Sēdes vadītāja. Andrejs Panteļējevs, “Latvijas ceļa” frakcija!

 

A.Panteļējevs (LC). Frakcija “Latvijas ceļš” izvirza Jāni Lagzdiņu šeit darba grupā.

Sēdes vadītāja. Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija!

 

A.Kreituss. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija izvirza Juri Kaksīti šim darbam.

 

A.Bartaševičs (LSP). Sociālistiskā partija darba grupā izvirza deputātu Modri Lujānu.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Jāpiesaka, kas runā, jo arī stenogrammai ir vajadzīgs ieraksts.

 

A.Bartaševičs. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

Sēdes vadītāja. Jūs izvirzāt...

 

A.Bartaševičs. Mēs izvirzām Modri Lujānu.

Sēdes vadītāja. Tātad Sociālistiskās partijas frakcijas pārstāvji izvirza Modri Lujānu.

 

A.Bartaševičs. Jā.

Sēdes vadītāja. Nacionālās frakcijas pārstāvis Aleksandrs Kiršteins.

 

A.Kiršteins (NF). Godājamie deputāti! Mūsu frakcija izvirza Annu Seili.

Sēdes vadītāja. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības, un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas vadītājs Pauls Putniņš!

 

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija izvirza Antu Rugāti.

Sēdes vadītāja. Tautas saskaņas partijas frakcija. Vārds Dozorceva kungam!

 

V.Dozorcevs (TSP). Tautas saskaņas partijas frakcija izvirza Ludmilu Kuprijanovu.

Sēdes vadītāja. Vienības partijas frakcijas vadītājs Bāna kungs!

 

E.Bāns (LVP). Latvijas Vienības partija uzticēja Edgaram Bānam šo pienākumu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad, lai nebūtu pārpratumu, es vēlreiz atļaušos nolasīt šo sarakstu.

Tātad pagaidu komisijai tiek izvirzīti šādi deputāti: Juris Kaksītis, Janīna Kušnere, Jānis Straume, Jānis Lagzdiņš, Modris Lujāns, Anna Seile, Anta Rugāte, Ludmila Kuprijanova, Edgars Bāns.

Tā kā vienošanās bija, ka frakcija izvirza vienu, es domāju, ka mēs varam balsot par sarakstu kopumā. Ja nav iebildumu.

Dobeļa kungs, jautājumi neeksistē! Jūs gribat runāt debatēs? Jūs gribat par procedūru? Lūdzu! Juris Dobelis, Nacionālā frakcija. Par procedūru.

 

J.Dobelis (NF). Godātie kolēģi! No rīta mēs reģistrējāmies, un nosauca piecus cilvēkus, kuri nav reģistrējušies. Es zālē neredzu Ziedoni Čeveru un Jāni Jurkānu, un neredzēju viņus arī no rīta. Kā var būt, ka viņi ir reģistrējušies? Viņi ir pārsēdušies? Paldies!

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs! Cik es saprotu, Dobeļa kungs atsauc savas pretenzijas, jo zālē atrodas gan Jānis Jurkāns, gan Ziedonis Čevers. (Zālē smiekli.) Vēl kāds grib runāt par procedūru? Ja nav, lūdzu deputātus pievērst uzmanību tagad balsošanas aparatūrai. Lūdzu, balsot par pagaidu komisijas izveidošanu darbam pie likumprojekta “Par Saeimas komisiju izveidošanas noteikumiem” deviņu cilvēku sastāvā, par sarakstu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret — nav, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Izmantojot Kārtības ruļļa 49.pantu, ierosinu izsludināt pārtraukumu uz 45 minūtēm.

Cienījamie kolēģi! Neleciet uzreiz kājās! Tie, kas pirmoreiz piedalās šajā praktiskā darba sēdē. Mums par šo lēmumu ir jānobalso. Paldies, Endziņa kungs, par labojumiem, jo Kusiņa kungs mani tikko kā laboja, ka ir jābalso. Paldies! Es zinu, ka jūs esat šā Kārtības ruļļa autors un to lieliski pārzināt. Atvainojos pārējiem deputātiem par šo tehnisko kļūdu. Paldies un uz redzēšanos pēc 45 minūtēm! Pievērsiet uzmanību, tas ir pulksten 10.15.

 

 

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tā kā komisija nav varējusi iekļauties šinīs 45 minūtēs, uz kurām tika izsludināts pārtraukums, un... Es atvainojos, Lagzdiņa kungs! Mēs tikko kā gribējām teikt, ka jūs neesat iekļāvušies laikā. Bet, tā kā jūs esat ieradies, lūdzu, vai jūs varat ziņot par komisijas darba rezultātiem?

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Tūlīt jums pavairos tabulu, kurai ir jābūt sagatavotai. Tātad pēc pāris minūtēm būs tabula gatava.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs! Jūs vēlaties runāt? Paldies! Tad ierosinu sēdes pārtraukumu uz 10 minūtēm. Lūdzu deputātus... Lagzdiņa kungs, es pareizi sapratu jūs, ka jūs lūdzāt 10 minūtes? Lūdzu, jūs varbūt varētu tribīnē to pateikt! Es jūs šeit nedzirdu no zāles.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Likumdošanas darbs ir nopietna lieta. Saskaņā ar Kārtības rulli visi priekšlikumi ir jāizvērtē, jāsagatavo tabula. Tātad šeit nekāda steiga nebūtu pieļaujama. Pirms stundas es tribīnē, runādams par šo projektu, lūdzu stundu ilgu pārtraukumu. Tika noteikts 45 minūšu pārtraukums. Tādējādi arī mēs nevarējām iekļauties šajā grafikā un tādējādi acīmredzot vajadzētu vēl 15 minūšu pārtraukumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs! Lūdzu, precizējiet vēlreiz — cik minūtes jūs lūdzat tagad?

 

J.Lagzdiņš. 15 minūšu pārtraukumu lūdzu.

Sēdes vadītāja.Lūdzu, balsosim par 15 minūšu pārtraukumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 4, atturas — 3. Pārtraukums 15 minūtes.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pirms sākam darbu pie mūsu komisijas iesniegtā lēmuma projekta labojumiem, lūdzu reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas Prezidija sekretāra biedri Kušneres kundzi nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies: Romāns Apsītis, Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītāja. Atvainojos! Apsīša kungs ir zālē. Lūdzu jūs enerģiskāk parādīt, ka jūs esat klāt.

 

J.Kušnere. Aleksandrs Kiršteins, Aristids Jēkabs Lambergs, Modris Plāte, Jānis Rubulis, Anatolijs Tučs. Paldies!

Sēdes vadītāja.Paldies! Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” deputāts.

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Tātad lēmuma projektā tika izdarīti, tas ir, iesniegti seši priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir par lēmuma projekta nosaukumu. Komisija ierosina savā vārdā izteikt lēmuma projekta nosaukumu šādi: “Par Saeimas pastāvīgi darbojošos komisiju izveidošanas noteikumiem.” Atbilstoši Kārtības ruļļa 149.panta pirmajai daļai.

Sēdes vadītāja.Lūdzu, iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” iesniedza priekšlikumu 3. un 4.punktā vārdkopu “no katras frakcijas” izteikt ar vārdiem “no vienas frakcijas”. Tāpat deputāts Modris Lujāns ierosināja lēmuma 3. un 4.punktu aiz vārda “frakcijas” papildināt ar vārdiem “deputātu grupas”. Komisija pieņēma pilnībā frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu, kā arī konceptuāli atbalstīja deputāta Modra Lujāna priekšlikumu, izsakot 3. un 4.punkta sākuma daļu šādā redakcijā: “No vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti.” Un tālāk iepriekšējā redakcija.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Komisija diezgan ilgi diskutēja...

Sēdes vadītāja. Atvainojos, Lagzdiņa kungs! Tikko kā... Par procedūru? Lūdzu, frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputāts Jānis Straume!

 

J.Straume (TB). Mūsu frakcijai ir priekšlikums — ņemot vērā to, ka šajā tabulā iekļautais 5.punkts, šī priekšlikuma būtība ir vairāk radikāla nekā 4. punkts, vajadzētu to balsot pirms 4. punkta.

Sēdes vadītāja. Vārds Anatolijam Gorbunovam, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam.

 

A.Gorbunovs (LC). Godātie deputāti! Te nu gan sēdes vadītājai būtu jāizlemj šis jautājums, jo Kārtības rullī šīs gradācijas par radikālumu nav. “Radikāls” ir visai nenoteikti. Bet šeit varētu pielietot citu. Deputāta Gorbunova priekšlikums ir plašāks. Jā, svītrot — tas ir radikāls, bet ceturtais ir svītrot 7.punktu, vienlaikus papildinot 3. un 4. punktu ar vārdiem “ja Saeima nav lēmusi citādi”. No šī viedokļa es uzskatu, personīgi, protams, ka šis priekšlikums ir plašāks, un, ja mēs sākam diskutēt, mums vispirms jāatklāj diskusijas un pēc tam jādara tas, ko mēs gribam darīt katrs ar šīm lietām, kuras ir ierosinātas. Bet katrā ziņā vispirms ir jāatklāj diskusijas, un pēc tām sēdes vadītājai jālemj, kuru liks pirmo uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Ņoti uzmanīgi mēs izskatījām abus šos priekšlikumus, un, ņemot vērā to, ka frakcijas ir tomēr ieinteresētas, lai darba gaitā būtu iespējas pārbīdīt deputātus no vienas komisijas uz otru komisiju, lai vajadzības gadījumā, ņemot vērā deputātu izglītību, profesionālismu, pieredzi, iepriekšējo darbu, pieļautu iespēju strādāt vienas nelielas frakcijas deputātiem, vienā likumdošanas komisijā vai speciālajā komisijā, vairākums atbalstīja priekšlikumu atstāt 7.punktu. Vienlaikus komisija ņēma vērā to domu, ko izteica deputāts Anatolijs Gorbunovs, ka būtu jāprecizē 7.punkta redakcija un nebūtu pieļaujams, ka deputāts tiktu ievēlēts pastāvīgajā komisijā bez viņa rakstveida piekrišanas.

Tādēļ arī tika izdarīts grozījums. Mēs ierosinām izdarīt grozījumus 7.punktā. To jūs varat redzēt arī no sestā priekšlikuma, kuru komisija pati izstrādājusi un arī neapšaubāmi atbalstījusi. Es aicinu balsot tādā redakcijā, tādā secībā, kādā priekšlikumi ir sakārtoti priekšlikumu tabulā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Anatolijs Gorbunovs! Atklājam debates par Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu. Lūdzu, vārds Anatolijam Gorbunovam, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam!

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamā sēdes vadītāja — Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad mīļā miera labad es varu pateikt tūlīt, ka es piekrītu savam kolēģim Lagzdiņam, bet man diemžēl tad jāsaka, ka viņš kā jurists, uzsākot šo darbu, parasti to darīja ļoti principiāli juridiskajās lietās, bet tagad tātad viņš piekrīt šiem vārdiem “izņēmuma gadījumos”. Endziņa kungs jau formulē. Šeit principā komisija ir ievērojusi to, ko es esmu iesniedzis, bet tā juridiskā valoda ir cita, nav juridiskā valoda “izņēmuma gadījumi”. Juridiskā valoda tomēr ir “ja Saeima nav lēmusi citādi”. Tāpēc katrā ziņā man personīgi liekas, ja Saeima nobalso par manu priekšlikumu, tad viss tas, ko komisija lēma un par ko balsoja, tur ir, tas tikai ir uzrakstīts juridiskā valodā. Daudzmaz juridiskā valodā. Bet katrā ziņā tās lielās pretrunas, kuras bija šajā komisijas lēmuma projektā, šeit vairs nav. Tāpēc es tiešām tajā ziņā piekrītu komisijai, bet par savu priekšlikumu es aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies! Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

 

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis priekšlikums, ja tas realizesies balsojumā, var izsaukt tālāk nepieciešamību mainīt likumu, jo praktiski tas ir pretrunā ar likumu, pretrunā ar Kārtības ruļļa 153. pantu, kas ir noteicis, reglamentējis katra deputāta garantētas tiesības piedalīties komisijā. Un, izlemjot šo jautājumu, mums ir jādomā par to, lai tām frakcijām, kuru sastāvā ir mazāk deputātu nekā Saeimas komisiju, būtu tomēr garantēts, ka tiks pārstāvētas to intereses komisijās un to pārstāvis varēs darboties tanī komisijā, kurā viņš grib darboties un kur viņu atbalsta. Pretējā gadījumā mums iznāks tā, ka Kārtības ruļļa 153.pants nosaka, kā var darboties komisijās, bet Saeima pēc tam izlems savādāk. Līdz ar to es uzskatu, ka atbilstoši Kārtības ruļļa nosacījumam ir komisijas izstrādātais variants, un es lūdzu balsot par to.

Sēdes vadītāja. Ja vairāk pieteikušos nav, debates slēdzam. Lūdzu, Gorbunova kungs! Anatolijs Gorbunovs, “Latvijas ceļa” frakcija.

 

A.Gorbunovs (LC). Godātie kolēģi, man ir tiesības piecas minūtes otrreiz runāt! Un deputāta Kaksīša teiktais mani stipri pārsteidza. Šis “izņēmuma gadījumā” ir atbilstoši Kārtības rullim, un pat pants tika nosaukts, un tas mani stipri pārsteidza. Katrā ziņā mani šis arguments galīgi nepārliecina, bet taisni otrādi. Tātad izrādās, ka šeit nav juridiskās puses, bet ar “izņēmuma gadījumu” tā ir kaut kāda politiskā puse. Ja frakcija tā ierosina, tad, protams, tā ir frakcijas politiskā lieta, bet ne juridiskā puse.

Sēdes vadītāja. Debates gan bija pasludinātas par pārtrauktām, āmura sitiens bija noskanējis. Gorbunova kungs kā ierosinātājs saņēma vārdu, tā kā mēs šo procedūru pārkāpām.

Lūdzu, Anna Seile, Nacionālā frakcija!

 

A.Seile (NF). Cienījamie deputāti! Mēs šodien sākam tādas lielas debates par būtībā ļoti skaidru jautājumu, un to var saprast tāpēc, ka Saeima ir jauna un mēs varbūt visi neesam pietiekami iedziļinājušies Kārtības ruļļa noteiktajās normās. Vispirms es gribu teikt, ka man gribētos runāt par visiem šiem priekšlikumiem kopā, kuri būtībā visi runā par vienu tematu. Tātad no trešā līdz sestajam priekšlikumam, jo viņi visi runā par to, vai pieļaut kādam deputātam vai tikai pie kāda bloka piederošam deputātam strādāt komisijā, ja Saeima par to nobalso. Es atbalstu Gorbunova kunga izteikto priekšlikumu, kas ir juridiski korekts, precīzs, proti, ka katra frakcija izvirza savus pārstāvjus komisijām, bet, ja ir citi priekšlikumi, tad Saeima par to var lemt. Tādas tiesības vienmēr Saeimai ir bijušas, arī 5.Saeimai. Es ceru, ka tās būs arī 6.Saeimai, un tādēļ šis priekšlikums izsaka visu būtību. Ja mēs atbalstītu Gorbunova kunga priekšlikumu, tad, protams, nav vajadzīgs šis 7.punkts, kurš ir ierosināts kā piektais priekšlikums, jo tur tiek noteiktas tās garantijas, kādos gadījumos Saeima var lemt atsevišķi. Bet es iebilstu pret trešo priekšlikumu un iebildu pret viņu jau komisijā. Diemžēl vairākums nebija mana ierosinājuma pusē, ka nevajag pieņem tā, kā Lujāna kungs ir ierosinājis, ka no vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti, — tikai tad viņi var strādāt kādā komisijā. Un, ja nu šis deputāts, nepiederēdams ne pie viena ne otra bloka, ir skaidri paudis savu pārliecību, ka viņš ir neatkarīgs (pagaidām šāds mums ir viens deputāts), kas tad viņam atliek? Mēs viņu ar varu grūžam vienā vai otrā blokā. Kurš būs vinnētājs par vienu balsi, kurš — zaudētājs? Es domāju, ka jāsaglabā šī demokrātiskā norma neatkarīgajam deputātam atļaut palikt patiesi neatkarīgam. Tādēļ es aicinu balsot cienījamos kolēģus pret 3.punktu, balsot par Gorbunova kunga ierosinājumu, un līdz ar to atkritīs jau balsojums par to, ka būtu jāatstāj tekstā 7.punkts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Augsti godātā priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģes un kolēģi! Nupat ir strādājusi komisija, komisijā šie jautājumi ir izvērtēti. Man grūti saprast, kāpēc Saeimā, demokrātiskā institūcijā, vēlreiz tiek apstrīdēts vienas demokrātiski veidotas komisijas lēmums. Tauta gaida mūsu Saeimas ātrākus lēmumus, un mēs ierosinām balsot par šo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

 

L.Kuprijanova (TSP). Es negribētu piekrist Seiles kundzei vienā argumentā, proti, ka rodas strīdi tādēļ, ka ir daudz jaunu deputātu. Man šķiet, ka šie strīdi radušies tieši tādēļ, ka komisijā piedalās pārsvarā vecie deputāti, kas ļoti labi saprot, par ko iet runa, bet neviens par to nerunā šobrīd no tribīnes. Es gribētu pieskarties tātad no ceturtā līdz sestajam priekšlikumam. Būtībā par 7.punktu. Ir starpība, vai ierakstīt 7.punktā izņēmuma gadījumus vai 4.un 5. punktā — “ja Saeima nav lēmusi citādi”. Jo mums ir pieredze, ka tādā gadījumā, kā tiks sāktas vēlēt komisijas, tiks momentā no tā vai cita spēka, nav svarīgi, no kuras puses, no tiem, kam būs īpašas intereses, piedāvāts alternatīvs lēmums un Saeima viņu lems. Bet, ja ir 7.punkts, tad patiešām būs vajadzīga ļoti spēcīga motivācija, ka tas ir izņēmuma gadījums. Saeima lems, Gorbunova kungs! Bet paskaidrot izņēmuma gadījumu, es domāju, būs grūtāk nekā automātiski uz katru balsojumu iesniegt alternatīvu. Un man šķiet, dāmas un kungi, cienījamie kolēģi, ka tieši iekš tā ir šobrīd šis cīniņš, vai 4.un 5.punkta labojumi vai 7.punkts. Un man gribējās varbūt padalīties ar jums savās domās, lai arī balsojot jūs ņemtu to vērā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Paskatīsimies, kāds ir lēmuma projekts! Ja mēs gadījumā pieņemtu Gorbunova priekšlikumu, tas nedotu tos rezultātus, par kuriem runāja Anna Seile, jo lēmuma projekta 2.punkts saka, ka katrs Saeimas deputāts var būt tikai vienā komisijā, kas minētas Saeimas Kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas 1. līdz 9.punktā, kā arī vienā komisijā, kas minētas šā paša panta 11.līdz 16.punktā. Un diemžēl Gorbunova kunga priekšlikumā nav atsauces uz 2.punktu un nav šīs piebildes — 2.punkts netiek papildināts ar analogu piebildi kā 3.un 4.punkts — “ja Saeima lemj citādi”. Tātad rezultāti, Seiles kundze, nebūs tādi, kādus jūs vēlaties un par kādiem jūs šeit runājat. Tā ka, godātie kolēģi, rezultāts var būt tikai tāds, Seiles kundze… Proti, ja dotas tiesības vienam Saeimas deputātam ieiet Tautsaimniecības komisijā un ieiet, teiksim, Juridiskajā komisijā, tad tikai tad, ja nobalsos par 7.punktu. Es aicinātu godātos kolēģus balsot par komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Jūs noņemat? Gorbunova kungs, jums būtu jāizmanto tribīne, bet es zinu, jūs esat divas reizes runājis, jūs vairs tribīnē iziet nevarat, jūs esat izmantojis šīs tiesības. Endziņa kungs, jūs vārdu lūdzat? Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es jau uzdevu jautājumu pirms tam Lagzdiņa kungam — kā tad paliek ar desmito komisiju, kas ir Kārtības rullī — tā ir Mandātu un iesniegumu komisija — kontekstā ar to, ko piezīmēja cienījamais Kaksīša kungs? Šeit ir atsauce 2.punktā, ka katrs Saeimas deputāts var būt tikai vienā komisijā, kas minētas Saeimas Kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas 1. līdz 9.punktā, tātad komisijas uzskaitītas, kā arī vienā komisijā, kas minētas šā paša panta pirmās daļas 11. līdz 16.punktā. Kārtības ruļļa 153.panta otrā daļa pasaka kaut citu vēl, proti, ka deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis. Mandātu komisija arī ir pastāvīgā komisija. Man gan Lagzdiņa kungs teica, ka ir atsevišķs lēmums par Mandātu komisijas izveidošanu. Jā, bet deputāts tad strādās… Tad iznāk tā, ka galu galā mēs pārkāpsim šo Kārtības ruļļa 153.panta otro daļu un ka faktiski var rasties situācija, kad viens un tas pats deputāts ir gan Mandātu un iesniegumu komisijas loceklis un tajā pašā laikā varbūt ir vēl kādas pastāvīgās komisijas — no 1. līdz 9. komisijai, kas uzskaitītas, un vēl no 11.līdz 16. komisijai. Un iznāk, ka viņš būtība ir trīs pastāvīgajās komisijās, jo būtība šeit, kas rullī ierakstīta iekšā, ir tāda, ka ir šīs divas pastāvīgās komisijas — vai nu tīrās likumdošanas komisijas vai, teiksim, Saeimas Revīzijas komisija vai Saimnieciskā komisija. Ja Saeima savas darbības gaitā izveido kādas speciālās komisijas — vai tā ir parlamentārās izmeklēšanas komisija vai kāda cita kaut kāda jautājuma gatavošanai izveidota īpaša komisija, tad tur deputāts var ieiet iekšā. Tā ka šeit zināmā mērā vispār rodas jau pretruna ar likumu, ar šo lēmumu izslēdzot ārā un nedodot nekādu atsauci par 149.panta 10.punktu, proti, par Mandātu un iesniegumu komisiju. Varbūt mums vēl tomēr būtu nepieciešams pārdomāt, varbūt vēl vienu pārtraukumu paņemt, lai darba grupa tomēr apsvērtu un varbūt arī izslēgtu šo trūkumu, kas ir. Paldies!

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Man nav saprotams tāds šīs procedūras jautājums. Kas ir 4.un 5.punkts? Viņi abi divi ir līdzīgi, bet, ja mēs par abiem diviem nobalsosim “par”, tad tas nozīmēs, ka 5.punkts izslēgs 4. punktu, jo 4.punkts tomēr ir garāks un plašāks. Es domāju, ka jautājums jārisina tādā veidā — vispār sākumā svītrot vai nesvītrot. Ja svītrot, tad balsot par 4. punktu ar noteikumiem vai bez noteikumiem, ja nesvītrot, tad tādā gadījumā balsot par 6. priekšlikumu mainīt 7.punktu vai nemainīt. Tad tas būtu loģiski, pretējā gadījumā šī kārtība ir tiešām neloģiska.

Sēdes vadītāja. Paziņoju debates par pabeigtām. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” deputāts.

 

J.Lagzdiņš (LC). Paldies! Godātie kolēģi! Tātad lēmuma projekta 1.punkts skaidri un gaiši nosaka, ka, veidojot komisijas, tiek ievēroti Kārtības ruļļa un vēl papildus šā lēmuma noteikumi. Tādējādi nekādā gadījumā viens deputāts nevar būt trijās vai četrās pastāvīgajās komisijās. Nevar būt! Turklāt atsauce 7.punktā ir, ka izņēmuma gadījumā var neievērot šā lēmuma 2.un 4.punkta noteikumus, nevis Kārtības ruļļa noteikumus, Endziņa kungs! Paldies par uzmanību! Es aicinātu balsot par ceturto, piekto un sesto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Trešais nav balsojams, jo tad, kad paziņoja, ka ir pieņemts, pretenziju zālē nebija un sākās diskusijas jau par 7.punktu. Cik es sapratu, Gorbunova kungs, jūs noņemat balsojumu vai paturat spēkā? Noņemat balsojumu. Tātad līdz ar to mums ir jābalso šobrīd par 5. priekšlikumu — svītrot 7.punktu. “Tēvzemei un brīvībai” frakcijas ierosinājums. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 53, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Par 6.punktu. Komisija... Lagzdiņa kungs, jūs ziņosiet?

 

J.Lagzdiņš. Tātad, ņemot vērā deputāta Anatolija Gorbunova izteiktos ierosinājumus debatēs, komisija precizēja lēmuma projekta 7. punktu. Vārdi “neievērojot šā lēmuma 2. līdz 5. punkta noteikumus” aizstāti ar vārdiem “neievērojot šā lēmuma 2. un 4. punkta noteikumus”. Tādējādi izlabota tā kļūda, kas tika pieļauta, sagatavojot šo projektu, un, proti, izslēgta iespēja, ka deputātu bez viņa rakstveida piekrišanas varētu ievēlēt kādā no Saeimas pastāvīgajām komisijām. Es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Pieņemts. Tagad, lūdzu, Saeimu balsot kopumā par likumprojektu “Par Saeimas pastāvīgi darbojošos komisiju izveidošanas noteikumiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, atturas — 14. Lēmums pieņemts.

Pirms sēdes slēgšanas paziņoju, ka nākamā sēde saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu notiks 16. novembrī pulksten 9.00.

Pirms reģistrācijas Saeimas Prezidijs lūdz frakciju vadītājus pievērst uzmanību tam, ka saskaņā ar tikko kā pieņemtajiem komisiju veidošanas noteikumiem frakcijām jāiesniedz atbilstoši dokumenti Prezidijā līdz pirmdienai pulksten 10.

Tātad precizējam vēlreiz — pirmdien, 13. novembrī pulksten 10.00.

Tāpat Saeimas Prezidijs lūdz frakciju vadītājus, tos, kas to vēl nav izdarījuši, līdz šim pašam datumam, 13. novembrim pulksten 10.00, iesniegt Saeimas frakciju nolikumus.

Lūdzu reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Kušneres kundzi nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Sēdes beigu daļā nav reģistrējušies: Modris Plāte, Jānis Rubulis, Anatolijs Tučs, Gundars Valdmanis.

Sēdes vadītāja. Valdmanis ir zālē.

 

J.Kušnere. Paldies!

Sēdes vadītāja. 9. novembra ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!