Pie Valsts prezidenta — Latvijas virsnieki

Lāčplēša dienas priekšvakarā, 10. novembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzaicināja uz pieņemšanu Rīgas pils Baltajā zālē NBS virsniekus, kuriem 9. novembrī Aizsardzības ministrijā tika pasniegti apbalvojumi. Prezidents teica, ka pirmo reizi vienkopus pulcināti tie, kas izpelnījušies gan savu priekšnieku, gan citu cilvēku atzinību, un ka šāda tikšanās padarāma par tradīciju. Viņš atgādināja, ka Lāčplēša diena ir svētki, ar kuriem lepojamies, pieminot varoņus, kas cīnījās, skaidri zinot, ka ir gatavi atdot dzīvības par savas tautas brīvību, par Latvijas neatkarību, bet tie ir arī skumji svētki, jo bezgala daudziem ir bijis jāsamaksā par savu valsti ar savu dzīvību. Atceroties tos, kas nesagaidīja uzvaru pār ienaidnieku, viņu piemiņai jau daudzus gadus 11. novembrī tiek iedegtas svecītes.

Prezidents virsnieku saimei pastāstīja, ka šodien ar lepnumu un gandarījumu piedalījies svinīgā pasākumā — nacionālo karavīru pieminekļa atklāšanā Jaundubultu kapos. Arī viņi ir cīnījušies ar vienu domu — lai Latvijas zeme, Latvijas tauta būtu brīva. Uzrunas turpinājumā prezidents brīdināja, lai virsnieki netiktu ierauti diskusijās par to, kurš karavīrs ir gājis pareizā virzienā, kurš nepareizā. Svarīgi, ka šie cilvēki bija Latvijai uzticami, ka viņi cīnījās par to, lai Latvija būtu brīva. “Šajā gadsimtā mūsu zemi daudzas reizes šķērsoja lielvaras, šis gadsimts ir saistīts ar mūsu malšanu,” teica prezidents.

“Tagad liekas, ka mēs iegūstam arvien stabilāku pozīciju, bet tas jāapliecina ar konkrētu darbu, ar reformām, ar likumiem, ar robežām, ar kārtību, ar savstarpēju cieņu, cieņu pret cilvēku un pret sabiedrību, kurā mēs dzīvojam. 1918. gadā mūsu karavīri ieguva milzīgu tautas uzticību un cieņu. Ilgus gadus pēc tam latviešu virsnieks ar savu stāju, izglītību, ar savu pārliecību vienmēr tika izvirzīts kā paraugs. Taču pēdējos piecdesmit gados attieksme pret karavīru, pret virsnieku ir mainījusies. Mums ir jāatgūst šī cieņa un gods nevis formāli, bet pēc būtības,” sacīja prezidents. “Virsniekam šobrīd nav viegli ne materiālā, ne morālā ziņā.”

“Gribētos, lai jūs no šīs tikšanās aizietu ar lielu apņemšanos nekur un nekad nenodot savu virsnieka stāju, virsnieka godu, virsnieka pārliecību. Virsniekiem savas zināšanas, sava stāja jāieaudzina jaunajai paaudzei. Mums ir sava Aizsardzības akadēmija, kas sekmīgi strādā, mums ir Zemessardze, mums ir Robežapsardze, mums ir armija, kas visu spēj izdarīt, ir vīri, kas spēj citus vadīt uz priekšu. Mana pārliecība ir tāda, ka ne jau materiālā puse nosaka mūsu nākotni, bet gan mūsu gribasspēks, mūsu patiesā vēlme būt brīviem.”

Valsts prezidents pieminēja arī Latvijas karavīru panākumus kopējās mācībās ar citu valstu bruņotajiem spēkiem, Baltijas miera spēku bataljona izveidošanas nozīmību, jo īpaši uzsverot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas trīsvienības svarīgumu, jo šī vienība ir Latvijas un pārējo divu Baltijas valstu drošības pamatā. Un kaut gan bez militārā spēka ir arī diplomātiskais spēks, ekonomiskais spēks un citi, tomēr nav redzams nekas spēcīgāks un drošāks militārajā ziņā par NATO, sacīja prezidents. Viņš uzsvēra, ka tikai ar stipru savas vienības veidošanu, ar spēju pašiem sevi aizstāvēt ir iespējams iegūt tiesības citiem sevi aizstāvēt.

Tikšanās noslēdzās ar ansambļa “Dzeguzīte” koncertu un ekskursiju pa Rīgas pili.

Valsts prezidenta preses dienests, K.G.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”