Latvijas Zinātņu akadēmija: vēl viens gads, viens loks

Piektdien, 10. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulces gaitā tika pasniegta Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa, ievēlēti jauni zinātņu akadēmijas locekļi, kā arī apspriestas augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācijas problēmas sakarā ar drīzumā sagaidāmo Latvijas Republikas Augstskolu likuma stāšanos spēkā.

Atklājot pilnsapulci, Zinātņu akadēmijas prezidents Tālis Millers savā uzrunā pakavējās pie aizvadītajā laika posmā notikušajām norisēm, kas veicinājušas vai arī traucējušas zinātnes attīstību un zinātnieku darbu valstī. Tālis Millers, izanalizējis 5. Saeimas darbu vairāku svarīgu likumdošanas aktu pieņemšanā, izteica cerību, ka 6. Saeima spēs vairāk atbalstīt zinātnieku darbu, jo, kā prezidents atzīmēja, jaunās Saeimas sastāvā ir divi akadēmiķi (Juris Zaķis un Viktors Kalnbērzs) un 16 deputāti, kas saistīti ar zinātni.

Uzrunas noslēgumā Tālis Millers apsveica ZA īsteno locekli Jāni Kalniņu, kam nesen tika piešķirta Ministru kabineta balva, un ZA goda locekli Uldi Bērziņu, kas saņēmis Baltijas asamblejas apbalvojumu. ZA prezidents ierosināja pilnsapulces vārdā izteikt pateicību LZA goda loceklei Magdai Štaudingerai—Voitai, kas ziedojusi Zinātņu akadēmijai 20 000 Vācijas marku.

Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas senāta šā gada 16. maija lēmumu nr. 22/3 Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors, Dr. habil. biol. Elmārs Grēns par izciliem sasniegumiem molekulārbioloģijā tika apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.

Elmārs Grēns — profesors (1978), LZA kor. loc. (1982), LZA īst. loc. (1987), Krievijas ZA kor. loc. (1987), Eiropas akadēmijas loc. (1993). Aktīvs zinātnes organizators: Latvijas bioķīmiķu biedrības prezidents (1976—90), LZS valdes sekretārs (1989—91), LZP priekšsēdētājs (1990—91) un loceklis (kopš 1993), LZA prezidija un senāta loc. (1989—94), Eiropas Bioķīmiķu biedrību federācijas (FEBS) kursu komitejas loc., Eiropas Biotehnoloģijas federācijas (EFB) darba grupas loc., Starptautiskās šūnu pētījumu organizācijas (ICRO) loc. Kopš 1991. g. LZA Molekulārās bioloģijas institūta (vēlāk LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra) direktors.

Akad. E. Grēns Latvijas zinātnē ir izveidojis jaunu pētījumu virzienu — molekulāro bioloģiju, kas 30 gadu laikā ir kļuvis par vienu no pamatvirzieniem fundamentālajās zinātnēs. Plaši pazīstami ir viņa pētījumi par bakteriofāgu RNS struktūru un replikācijas molekulārajiem mehānismiem, B hepatīta vīrusa DNS struktūru, BLV RNS interferonu un interkleikīna—2 gēnu klonēšanu un struktūras pētījumiem, vīrusu kapsīdu proteīnu inženieriju, proteīnu antigēnu epitopu struktūru, klonēto gēnu ekspresiju baktērijās un rekombinanto proteīnu biotehnoloģijā, ģenētisko procesu regulāciju šūnā, izmantojot gēnu inženierijas metodes. Akad. E. Grēns ir vairāk nekā 300 zinātnisku darbu un 23 izgudrojumu autors.

Pēc Lielās medaļas saņemšanas Elmārs Grēns nolasīja akadēmisko lekciju par pašizvēlētu tematu “Racionālisms un izvēles brīvība”, tādējādi ievadot jaunu tradīciju šādos pasākumos. Populārzinātniskajā lekcijā Elmārs Grēns klātesošajiem, daudzu zinātņu nozaru izciliem zinātniekiem, uzskatāmi parādīja, ka pat dabas radītā šķietami ideāli nodrošinātā pamatstruktūrā pārprasts racionālisms ieved tās attīstību strupceļā. “Tāpat pārprasts racionālisms arī sabiedrības attīstību noved strupceļā,” secināja zinātnieks. Šī tēze atgādināja, ka Lielās medaļas laureāts ir aktīvi darbojies ne vien zinātnē, bet arī sabiedriskās dzīves norisēs valstī. Savas runas noslēgumā Elmārs Grēns sacīja:

— Smagās mokās mūsu Zinātņu akadēmija ir pārtapusi no valstiskas institūcijas par personālo akadēmiju. Tagad, kļūstot par Zinātņu akadēmijas locekli, vienīgais ieguvums ir zinātnieka veiktā darba atzīšana. Galvenais kritērijs — tas ir arī Eiropas zinātņu akadēmiju kritērijs — ir zinātnieka veikuma zinātniskais līmenis, nevis kādu citu kritēriju, piemēram, cilvēka sabiedriskā stāvokļa vai aktivitāšu ievērošana.

Šī doma ievirzīja Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno locekļu vēlēšanas.

Turpmākajā pilnsapulces gaitā zinātnieki apsprieda 5. Saeimas pieņemto “Latvijas Republikas Augstskolu likumu”. Plašu šī likuma analīzi sniedza Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Ivars Knēts. Diskusijā runāja ZA īstenie locekļi Andrejs Siliņš un Jānis Stradiņš, kuri atzīmēja jaunā likuma nozīmīgumu, taču vienlaikus saskatīja pretrunas, kas izveidojušās ar 1992. gadā pieņemto likumu par zinātnisko darbību. Jānis Stradiņš aicināja pašiem zinātniekiem izstrādāt šī likuma grozījumu projektu, lai “...neiznāktu tā, ka pilnīgi negaidīti un stihiski priekšlikumus izstrādā ierēdņi, nevis zinātnieki.”

Pilnsapulces noslēgumā ZA prezidents Tālis Millers informēja, ka nākamā gada februārī Zinātņu akadēmija atzīmēs savas pastāvēšanas piecdesmito gadskārtu, kad paredzēta kārtējā ZA pilnsapulce.

Vairis Ozols,
"LV" iekšpolitikas redaktors