MINISTRIJU DOKUMENTI, ZIŅAS

Finansu ministrijas Valsts kases departamenta nolikums

Par kases operācijām valsts budžeta iestādēs

Apstiprināts: ar FM Valsts kases departamenta
1995.gada 2.novembra rīkojumu nr.13

1. Vispārīgie noteikumi

1. Valsts budžeta iestāžu naudas līdzekļi glabājas Valsts kases departamenta (VKD) norēķinu centru kontos banku iestādēs.

2. Lai saņemtu skaidru naudu no bankas iestādēm, valsts budžeta iestādēm VKD norēķinu centriem līdz ar čeku skaidras naudas izņemšanai jāuzrāda attaisnojuma dokumenti(algas saraksti vai to kopsavilkums, avansu pieprasījumi u.c.) un ekonomiskās klasifikācijas kods. Iestādes, kurām jāsaņem avanss darbiniekiem, kuri strādā ārpus Rīgas, ir jābūt pieprasītā avansa kopsavilkumam ar iestādes vadītāja akceptu un galvenā grāmatveža parakstu.

3. No kredīta iestādēm saņemto skaidro naudu iestādes izlieto tikai paredzētajām vajadzībām saskaņā ar apstiprināto izdevumu tāmi.

4. Valsts budžeta iestādēm savā kasē skaidras naudas atlikums drīkst būt tikai limita ietvaros, kuru katru gadu nosaka Valsts kases departaments. Ja nepieciešams, norādītos limitus var izskatīt no jauna attiecīgajā gadā. Skaidrās naudas limitus saimnieciskajām vajadzībām nosaka Valsts kases departaments.

Valsts budžeta iestādēm ir tiesības glabāt savā kasē skaidru naudu virs noteiktajiem skaidras naudas limitiem tikai darba algas, pārejošas darba nespējas pabalstu, stipendiju, pabalstu un prēmiju izmaksai. Skaidro naudu darba algas, pārejošas darba nespējas pabalstu, stipendiju, pabalstu un prēmiju izmaksai valsts budžeta iestāde drīkst glabāt kasē 3 darba dienas.

5. Visa skaidrā nauda, kas ir kasē virs noteiktajiem skaidras naudas atlikuma limitiem, valsts budžeta iestādēm jānodod bankas iestādēs ieskaitīšanai VKD norēķinu centru kontos.Deponētās algas, stipendijas, pabalsti, prēmijas u.c. jānodod ieskaitīšanai bankas iestādēs nākošajā dienā pēc kasē izmaksāto sarakstu noslēgšanas.

6. Valsts budžeta iestādēs budžeta naudas līdzekļi jāuzskaita atsevišķi no speclīdzekļiem, un var izmantot kases grāmatu — veidlapu 440 tās iestādes, kurās ir neliels speciālā budžeta apjoms.

Pēc iestādes ieskatiem ārvalstu valūtai var iekārtot vienu vai vairākas katram ārvalstu valūtas nosaukumam kases grāmatas f.KO — 4.

Ja ārvalstu valūtā saņemto un izsniegto skaidro naudu uzskaita vienā kases grāmatā, tad kases pārskatam dienas beigās pievieno skaidras naudas apgrozījumu un atlikumu sarakstu par ārvalstu valūtu pa veidiem. Mēneša pēdējā dienā kasē izdarāms skaidrās naudas pārrēķins latos pēc Latvijas bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa. Starpības atspoguļo kontā 120, tam korespondējot ar kontiem 176, 211, 213,400.

7.Atsevišķa kases grāmata jāiekārto subkontam 130 “Naudas dokumenti”. Uzskaita ēdināšanas talonus, vērtspapīrus u.c. Šādu dokumentu pieņemšanu kasē un izsniegšanu no kases noformē ar kases ieņēmumu un izdevumu orderiem, uz kuriem uzspiež spiedogu “Fonds”. Šos kases ieņēmumu un izdevumu orderus reģistrē kases ieņēmumu un izdevumu dokumentu reģistrācijas žurnāla f.KO — 3 beigās uz atsevišķām lapām.

Līdz ar to grāmatvedībā jāiekārto katras kases grāmatā uzrādītam apgrozījumam atsevišķs 1.memoriālorderis (uzkrāšanas saraksts f.381). Kases grāmatas sanumurē (lapu pirmie un otrie eksemplāri numurējami ar vienu un to pašu numuru), caurauklo, apzīmogo, paraksta vadītājs un galvenais grāmatvedis. Ja kases operācijas uzskaita datorā, tad jāņem vērā iepriekš teiktais un rekvizītiem jāatbilst attiecīgā veidlapā uzrādītiem.

8. Skaidru naudu avansā izsniedz no iestāžu kasēm. Ja iestādēm nav sava kasiera, tām atļauts izsniegt čekus avansieriem skaidras naudas saņemšanai tieši no kredīta iestādes,bet avansieriem saņemtā nauda jāiegrāmato iestādes kases grāmatā un skaidras naudas apgrozījums jāuzskaita atbilstoši kases nolikumam.

9. Iestādes izsniedz skaidru naudu avansā saimnieciskiem un komandējuma izdevumiem, pamatojoties uz avansa pieprasījumu, uz kura iestādes vadītājs devis savu piekrišanu avansa summas izmaksai, to parakstot. Skaidru naudu avansā savas iestādes darbiniekiem izmaksā izdevumiem, kas saistīti ar dienesta komandējumiem; pieprasījumā uzrāda komandējuma dienu skaitu, nepieciešamo summu samaksai par braucienu uz komandējuma vietu un atpakaļ, telpu īres izdevumus un dienas naudu. Pēc atgriešanās no komandējuma jānorēķinās 5 dienu laikā. Par saņemto skaidro naudu avansā saimnieciskajiem izdevumiem no iestādes kases personai jānorēķinās 20 dienu laikā no avansa saņemšanas dienas. Jaunu avansu saimnieciskām vajadzībām neizsniedz, ja nav norēķinājies par iepriekšējo summu.

Neizmantotais avansa atlikums algām avansieriem jāatmaksā ne vēlāk kā ceturtā darba dienā pēc avansa saņemšanas.

2. Skaidras naudas saņemšanas, izsniegšanas

un kases dokumentu noformēšanas kārtība

10. Valsts budžeta iestāžu kasieri saņem skaidru naudu pēc kases ieņēmumu orderiem, kuriem pievienots attaisnojuma dokuments, kuru parakstījis galvenais grāmatvedis vai viņa vietnieks. Par saņemto naudu kasē izsniedzama galvenā grāmatveža vai viņa pilnvarotas personas un kasiera parakstīta, ar iestādes zīmogu apzīmogota kases ieņēmumu ordera kvīts.

Gadījumos, kad skaidro naudu iekasē ārpus iestādes galvenās kases, nedrīkst izmantot kases ieņēmumu orderus, bet jāizmanto darījumu apliecinošas kvītis, kuras jāiegādājas veidlapu veikalos kā stingrās uzskaites veidlapas un jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodaļā (izņemot pašvaldības, iekasējot nodokļus un nodevas).

Kvītis reģistrē iestādes grāmatvedībā un izsniedz numerācijas kārtībā pret parakstu darbiniekam, kurš iekasēto naudu un izrakstītās kvīts eksemplāru nodod iestādes galvenajā kasē, pretī saņemot kases ieņēmumu ordera kvīti, kurā uzrādīta iemaksātā summa un nodoto kvīšu numuri.

11. Iestāžu kasieri izsniedz skaidru naudu pēc kases izdevumu orderiem, kuriem pievienoti kredītrīkotāja vīzēti attaisnojuma dokumenti, vai citiem attiecīgi noformētiem dokumentiem (izmaksas saraksti u.c.).

12. Izsniedzot personai, kura nav iestādes darbinieks, naudu pēc kases izdevumu ordera, kasieris prasa uzrādīt pasi vai citu dokumentu, kas apliecina naudas saņēmēja personu, ierakstot dokumenta nosaukumu, numuru, kas un kad izdevis šo dokumentu, un liek naudas saņēmējam parakstīties.

Personai, kas nav iestādes darbinieku sastāvā, naudu izsniedz pēc kases izdevumu orderiem, ko izraksta atsevišķi katrai personai. Naudu izsniedz tikai kases izdevumu orderī norādītajai personai. Ja naudu izsniedz pēc pilnvaras, grāmatvedis ordera tekstā pēc naudas saņēmēja vārda, uzvārda uzrāda tās personas vārdu, uzvārdu, kura pilnvarota naudu saņemt. Pilnvarai jābūt juridiski noformētai ar iestādes apaļo zīmogu. Ja naudu izsniedz pēc saraksta, pirms paraksta par naudas saņemšanu kasieris uzraksta:”Pēc pilnvaras”. Pilnvara paliek pie kasiera, un to pievieno kases izdevumu orderim.

Ja izmaksā naudu pēc izmaksas sarakstiem, tad naudas saņēmēji tāpat uzrāda minētos dokumentus, kas apliecina viņu personas, un parakstās izmaksas dokumenta attiecīgajā ailē. Tas attiecas uz centralizētajām grāmatvedībām un stipendiju saņēmējiem.

13. Par naudas saņemšanu izmaksas orderī drīkst parakstīties ar lodīšu pildspalvu, norādot saņemto summu : latus— ar vārdiem, santīmus— ar cipariem. Ja naudu saņem pēc saraksta, summu ar vārdiem neraksta.

14. Ja naudu izsniedz personai, kas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties personīgi, pēc šīs personas lūguma viņas vietā un viņas klātbūtnē var parakstīties cita persona, tikai ne attiecīgās iestādes grāmatvedības vai kases darbinieks. Kases izdevumu orderī un izmaksu sarakstā jāieraksta izziņā norādītā naudas faktiskā saņēmēja un pilsoņa, kas parakstījies viņa vietā, personu apliecinoša dokumenta nosaukums, numurs, izdošanas datums un vieta.

15. Darba algu, pārejošas darba nespējas pabalstus, stipendijas, pensijas un prēmijas iestādes darbiniekiem kasieris izmaksā pēc izmaksas sarakstiem, neizrakstot katram naudas saņēmējam kases izdevumu orderi. Izmaksas saraksta titullapā iestādes vadītājs un galvenais grāmatvedis paraksta atļauju izmaksāt naudu, norādot naudas izmaksāšanas termiņus un summu(vārdiem).

Darba algu aprēķināšanas un izmaksu sarakstus sastāda pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļiem atsevišķi.

Līdzīgā kārtībā var noformēt deponēto un avansa pieprasījumu summu izsniegšanu vairākām personām pēc sarakstiem.

Iestādes, kuras darba algu un citas izmaksas veic pēc algu izmaksas sarakstu pielikumiem, par saņemto summu parakstās izmaksu saraksta pielikumā, kurš noformēts katrai personai atsevišķi. Parakstītos izmaksas pielikumus par summas izsniegšanu kasieris pievieno attiecīgajam izmaksu sarakstam. Izmaksas sarakstus noformē parastā kārtībā. Grāmatvedis izraksta kases izdevumu orderi par izmaksāto kopējo summu, kuru kasieris ieraksta kases grāmatā.

16. Pēc 3 darba dienām pēc darba algas, pārejošas darba nespējas pabalstu, stipendiju un prēmiju izmaksai paredzētās naudas saņemšanas no kredīta iestādes, kasierim:

a) izmaksas sarakstā pretī to personu uzvārdiem, kuras darba algu, pārejošas darba nespējas pabalstu, stipendiju vai prēmiju nav saņēmušas, paraksta vietā jāiespiež spiedogs vai ar roku jāieraksta atzīme ”Deponēts”;

b) jāsastāda deponēto summu reģistrs;

c) izmaksas saraksta beigās jāuzraksta, cik liela summa ir faktiski izmaksāta un cik liela neizmaksātā summa deponējama, šīs summas saskaitot jāsalīdzina ar kopējo summu pēc izmaksas saraksta, un šis uzraksts jāapliecina ar kasiera parakstu un datumu;

d) izmaksātiem sarakstiem jāizraksta kases izdevumu orderis. Uz viena izdevumu ordera var būt vairāku sarakstu summa, tikai jāuzraksta orderī izmaksāto sarakstu numuri un uz katra izmaksas saraksta jāuzrāda kases izdevumu ordera numurs un datums. Pamatojoties uz šo izmaksas orderi, jāieraksta kases grāmatā faktiski izmaksātā summa.

Grāmatvedis rūpīgi pārbauda kasieru izdarītās atzīmes izmaksas sarakstos un saskaita pēc tiem izmaksātās un deponētās summas.

Deponētās summas nododamas kredīta iestādē, un pēc saņemtās kvīts no kredīta iestādes uzraksta kases izdevuma orderi, kuru ieraksta kases grāmatā.

17. Kases ieņēmumu orderus un tiem pievienotās kvītis, kā arī kases izdevumu orderus grāmatvedis aizpilda precīzi un skaidri ar lodīšu pildspalvu. Nekādi dzēsumi, svītrojumi un labojumi, kaut arī atrunāti, šajos dokumentos nav pieļaujami.

Kases ieņēmumu un izdevumu orderos jānorāda, uz kādu dokumentu pamata tie izrakstīti un kādi dokumenti tiem pievienoti.

Kasieris nedrīkst izrakstīt kases ieņēmumu un izdevumu orderus. Visus kases ieņēmumu un izdevumu orderus grāmatvedis pirms nodošanas kasierim reģistrē kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas žurnālā KO—3.

Naudu pēc kases orderiem pieņemt un izsniegt var tikai orderu izrakstīšanas dienā.

18. Saņemot kases ieņēmumu un izdevumu orderus, kasierim jāpārbauda :

a) vai uz dokumentiem ir galvenā grāmatveža paraksts, vai uz izdevumu ordera ir iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotās personas parakstīta atļauja naudas izsniegšanai;

b) vai dokumenti noformēti pareizi;

c) vai dokumentiem ir pievienoti visi tajos minētie pielikumi. Ja nav ievērota kaut vai viena no šīm prasībām, kasieris atdod dokumentus atpakaļ grāmatvedībai, lai tos pienācīgi noformētu.

Tiklīdz pēc kases ieņēmumu un izdevumu orderiem ir saņemta vai izsniegta nauda, kasieris nekavējoties tos paraksta, bet pievienotos dokumentus dzēš ar spiedogu vai uzrakstu : ieņēmumu dokumentus— “Saņemts”, bet izdevumu dokumentus—”Izmaksāts”, norādot datumu(gads,datums,mēnesis).

Ja uz avansa norēķina ir iestādes vadītāja paraksts, tas var arī nebūt uz katra attaisnojuma dokumenta.

3. Kārtība, kādā izdarāmi ieraksti kases grāmatā

19. Valsts budžeta iestādes visu saņemto un izsniegto skaidro naudu uzskaita kases grāmatā.

Ierakstus kases grāmatā izdara divos eksemplāros, rakstot caur kopējamo papīru ar lodīšu pildspalvu. Lapu otrie eksemplāri ir izplēšami, un tie izmantojami kā kasiera pārskats. Lapu pirmie eksemplāri paliek kases grāmatā.

Dzēsumi un neatrunāti labojumi kases grāmatā ir aizliegti. Labojumus ar parakstu apliecina iestādes galvenais grāmatvedis un kasieris.

20. Ierakstus kases grāmatā kasieris izdara tūlīt pēc tam, kad pēc katra ordera ir saņemta vai izsniegta nauda. Katru dienu darba beigās kasieris saskaita dienas operāciju rezultātus, aprēķina naudas atlikumu kasē uz nākamo datumu, ieraksta to kases grāmatā un nodod grāmatvedim kā pārskatu izplēsto lapas otro eksemplāru, pievienojot ieņēmumu un izdevumu orderus ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentiem.Ja iestādē dienā notiekošo naudas operāciju summa nepārsniedz oficiāli noteikto minimālo mēnešalgu, kases pārskatu sastādīt un kases atlikumu aprēķināt var par nedēļu.

21. Iestādes galvenajam grāmatvedim jākontrolē, vai ieraksti kases grāmatā izdarīti pareizi.

Kasierim obligāti jāievēro galvenā grāmatveža norādījumi par kārtību, kādā izdarāmi ieraksti kases grāmatā.

Grāmatveži un citi grāmatvedības darbinieki,kuriem ir tiesības parakstīt kases dokumentus, nedrīkst izpildīt kasiera pienākumus.

22. Naudas izsniegšana no kases bez apstiprinājuma ar naudas saņēmēja parakstu kases izdevumu orderī vai izmaksas sarakstā neattaisno skaidras naudas atlikuma samazinājumu kasē. Šī summa atzīstama par iztrūkumu un piedzenama no kasiera. Skaidrā nauda, kas nav attaisnota ar kases ieņēmumu orderiem,atzīstama par kases pārpalikumu un ieskaitāma budžeta ieņēmumos.

23. Ja iestādē ir vecākie kasieri, tad, pirms sākusies darba diena, vecākais kasieris izsniedz citiem kasieriem avansā izdevumu operācijām nepieciešamo skaidras naudas summu pret parakstu kasiera pieņemtās un izsniegtās naudas uzskaites grāmatā (f. KO —5).

Kasieriem dienas beigās jānodod vecākajam kasierim pārskats par saņemto avansu un par naudu, kas saņemta pēc ieņēmumu dokumentiem, jānodod skaidrās naudas atlikums un kases dokumenti par izdarītajām operācijām pret parakstu kasiera saņemtās un izdotās naudas uzskaites grāmatā.

Par avansiem, kas saņemti darba algas un stipendiju izmaksai, kasierim jānodod pārskats termiņā, kāds izmaksas sarakstā norādīts to izmaksai. Līdz šī termiņa beigām kasierim katru dienu jānodod kasē pēc izmaksas sarakstiem neizmaksātās skaidrās naudas atlikumi. Šī nauda kasieru apzīmogotajos maisiņos, sainīšos u.c. nododama vecākajam kasierim pret parakstu, norādot konkrēto summu.

24. Iestāžu vadītājiem jānodrošina naudas saglabāšana kasē, kā arī jānodrošina naudas saglabāšana tai laikā, kad to piegādā iestādē no kredīta iestādes vai nodod kredīta iestādē. Apsardzei jābūt klāt,kamēr kasieris naudu ienes kases telpā, un bankā, kamēr naudu pieņem bankas kase.

Kases telpai jābūt izolētai, bet šīs telpas durvīm kases operāciju laikā — aizslēgtām no iekšpuses. Ieeja kases telpā personām, kas nav saistītas ar kasiera darbu, aizliegta. Kases telpas logus un durvis jānodrošina ar režģiem un signalizāciju.

25. Visa skaidrā nauda un vērtspapīri iestādēs glabājas seifos(ugunsdrošos skapjos), kurus kases darba beigās noslēdz un apzīmogo ar kasiera zīmogu. Seifu atslēgas un zīmogi glabājas pie kasiera, bet atslēgu dublikāti kasieru apzīmogotos sainīšos, kastītēs u.c.—pie iestāžu vadītājiem.

Aizliegts glabāt kasē skaidru naudu un citas vērtības, kas nepieder attiecīgajai iestādei.

26. Pirms kases telpas un seifu atslēgšanas kasierim jāpārbauda,vai slēdzenes, durvis, logu režģi un zīmogojumi nav bojāti. Ja zīmogojums ir bojāts vai norauts, slēdzenes, durvis vai logu režģi salauzti, kasierim nekavējoties jāziņo par to iestādes vadītājam, kuram par notikušo nekavējoties jāziņo policijas iestādēm. Pēc tam, kad saņemta policijas iestāžu atļauja, iestādes vadītājs, galvenais grāmatvedis, kā arī kasieris pārbauda naudas līdzekļus un citas vērtības, kas glabājās kasē. Šī pārbaude jāizdara pirms kases operāciju sākšanas. Par pārbaudes rezultātiem uzrakstāms akts 3 eksemplāros, kurus paraksta visas personas, kas piedalās pārbaudē. Viens akta eksemplārs nododams policijas iestādēm,otrs nosūtāms augstākai instancei, bet trešais paliek iestādē.

27. Pēc tam, kad izdots rīkojums par kasiera pieņemšanu darbā, iestādes vadītājam jāiepazīstina kasieris ar nolikumu par kases operācijām, ko viņš apliecina ar savu parakstu.

28. Kasieris ir pilnīgi materiāli atbildīgs par visu viņa pieņemto vērtību saglabāšanu un par jebkuru zaudējumu—gan to, kas iestādei nodarīts ar iepriekšēju nodomu, gan to, kas radies tādēļ, ka viņam bijusi pavirša vai negodīga attieksme pret saviem pienākumiem, jo materiālā atbildība iestājas, ieņemot šo amatu.

29. Kasierim aizliegts uzticēt viņam uzdotā darba izpildi citām personām.

30. Ja iestādē ir tikai viens kasieris un viņu nepieciešams uz laiku aizstāt, kasiera pienākumu izpilde uzdodama citam darbiniekam ar iestādes vadītāja rīkojumu. Minētajam darbiniekam jāiepazīstas ar nolikumu par kases operācijām, kopā ar iestādes galveno grāmatvedi un kasieri jāsastāda kases atlikuma pieņemšanas akts, iepriekš saskaitot skaidrās naudas atlikumu kasē un salīdzinot ar ierakstiem kases grāmatā. Aktu paraksta minētās personas. Tas jāizdara arī gadījumos, ja kasieris pēkšņi atstāj darbu(slimības vai citu iemeslu dēļ).

31. Iestādēs, kurās ir daudz apakšnodalījumu vai kuras apkalpo centralizētās grāmatvedības, naudu var izmaksāt ne tikai kasieris, bet pēc iestādes vadītāja rīkojuma arī citas personas, uz kurām attiecināmas visas tiesības un pienākumi, kādi ar šo nolikumu noteikti kasierim. Tas attiecas arī uz iestādēm, kurām pēc štatu saraksta nav paredzēts kasiera amats.

Izmaksāt darba algu, pārejošas darba nespējas pabalstus, stipendijas un prēmijas nevar uzdot personām, kas saistītas ar norēķiniem par šīm izmaksām.

4.Kases revīzija un kontrole

par kases disciplīnas ievērošanu

32. Ne retāk kā reizi mēnesī katrā iestādē izdarāma pēkšņa kases revīzija, kurā tiek pārskaitītas visas naudas zīmes (arī ārzemju valūtas) un pārbaudītas citas kasē esošās vērtības. Kases revīzijai ar iestādes vadītāja rīkojumu ieceļ komisiju, kura sastāda aktu par revīzijas rezultātiem. Ja revīzija atklāj vērtību iztrūkumu vai pārpalikumu kasē, aktā jāuzrāda iztrūkuma vai pārpalikuma summa un tās rašanās apstākļi, pieprasot no kasiera rakstisku paskaidrojumu.

33. Dokumentālajās revīzijās augstāka instance izdara kases revīziju un pārbauda kases disciplīnas ievērošanu visās pakļautajās iestādēs. Izdarot revīziju, īpaša uzmanība jāpievērš jautājumam par naudas un vērtību saglabāšanas nodrošināšanu.

Norādījumi par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu atklātos kases disciplīnas pārkāpumus, iestādēm ir obligāti.

34. Ja iestāde pārkāpj kases disciplīnu ( laikā nenodod ieņemtās summas kredīta iestādē, pārsniedz noteiktos kases skaidras naudas atlikuma limitus, izlieto kredīta iestādē saņemto skaidro naudu citām, nevis paredzētajām vajadzībām, laikā neatmaksā kredīta iestādē neizlietotos naudas līdzekļus, kas saņemti darba algas, pabalstu, prēmiju un stipendiju izmaksai, neievēro noteikumus par norēķiniem skaidrā naudā, izsniedz skaidru naudu no kases aizdevumā iestādes darbiniekiem un citām iestādēm) personas, kas vainīgas kases disciplīnas neievērošanā, saucamas pie atbildības likumā noteiktā kārtībā.

35. Atbildība par šī nolikuma ievērošanu uzdota savas kompetences ietvaros iestāžu vadītājiem, galvenajiem grāmatvežiem, finansu nodaļu vadītājiem un kasieriem.

36. Šis nolikums attiecināms uz visām no valsts finansējamām budžeta iestādēm. Ieteicams izmantot pašvaldībās.

37.Uzskaites dokumentācijas veidlapas:

— KO — 1 “Kases ieņēmumu orderis”

— KO — 2 “Kases izdevumu orderis”

— KO — 3 “Kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas žurnāls”

— KO — 3a “Kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas žurnāla ieliekamā lapa”

— KO— 4 “Kases grāmata”

— forma 440 “ Kases grāmata”

— KO— 5 “Kasiera pieņemtās un izsniegtās naudas uzskaites grāmata”.

— Veidlapa Nr.320— grāmata skaidrās naudas uzskaitei, kas izsniegtapilnvarotām personām no kases.

Šis Nolikums stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.

Metodoloģijas un audita daļas vadītāja v.i. A.Vizbule