Ministru kabineta noteikumi nr. 325

(prot. nr.60, 10.§) Rīgā 1995.gada 7.novembrī

Likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” piemērošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un
pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” 36.pantu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā piemēro likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 66.nr.) 2., 4., 5., 6., 34. un 35.panta nosacījumus.

2. Likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” 2.panta otrās daļas 2.punkts piemērojams, atsavinot šādu valsts vai pašvaldību kustamo mantu:

2.1. kuģus;

2.2. lidmašīnas un helikopterus;

2.3. šaujamieročus un munīciju (izņemot medību un sporta šaujamieročus un attiecīgo munīciju), sprāgstvielas un kara tehniku.

3. Šo noteikumu 2.punktā minēto valsts vai pašvaldību kustamo mantu var atsavināt, pamatojoties uz attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldību domes (padomes) lēmumu.

4. Valsts (pašvaldības) mantas atsavināšanu var ierosināt tās civiliestādes vadītājs, kuras valdījumā ir atsavināmā manta, kā arī institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar likumu ir tiesīga dot valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanas atļauju.

5. Lai noskaidrotu, vai valsts nekustamā manta nav nepieciešama citai valsts civiliestādei tās funkciju nodrošināšanai, valsts mantas atsavināšanas ierosinātājs sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par nekustamās mantas atsavināšanu un iesniedz to izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Ja pēc jautājuma izskatīšanas valsts sekretāru sanāksmē divu nedēļu laikā ministrijas nepieprasa rīkojuma projektā minēto mantu citas valsts civiliestādes vajadzībām, tā var tikt atsavināta likumā noteiktajā kārtībā.

6. Ja valsts nekustamā manta ir nepieciešama citai valsts civiliestādei, ieinteresētā ministrija divu nedēļu laikā pēc jautājuma izskatīšanas valsts sekretāru sanāksmē par to ziņo valsts mantas atsavināšanas ierosinātājam un noteiktā kārtībā iesniedz savus priekšlikumus Ministru kabinetam par attiecīgās valsts nekustamās mantas nodošanu tās valdījumā.

7. Lai noskaidrotu, vai valsts kustamā manta nav nepieciešama citai valsts civiliestādei tās funkciju nodrošināšanai, valsts kustamās mantas atsavināšanas ierosinātājs publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu par mantas atsavināšanu izsolē. Ja divu nedēļu laikā no sludinājuma publicēšanas piesakās valsts civiliestāde, kas vēlas attiecīgo mantu iegūt, izsoli nerīko, bet mantu noteiktā kārtībā nodod tai valsts civiliestādei, kura pirmā to ir pieprasījusi. Ja vairākas civiliestādes mantu pieprasa vienlaicīgi, jautājumu par mantas nodošanu atrisina, rīkojot izlozi.

8. Rīkojumā vai lēmumā par valsts nekustamās mantas atsavināšanu nosaka mantas atsavināšanas veidu, maksāšanas līdzekli (attiecīgi proporcijas latos un privatizācijas sertifikātos) un institūciju, kura nodrošina nekustamās mantas atsavināšanu.

9. Lēmumu par valsts kustamās mantas atsavināšanu bez atlīdzības pieņem Ministru kabinets un to noformē rīkojuma veidā. Rīkojumā nosaka ministru, kurš apstiprina pieņemšanas—nodošanas aktu.

10. Nekustamo un kustamo mantu nodod bez atlīdzības ar pieņemšanas— nodošanas aktu. Aktu par nekustamās mantas nodošanu bez atlīdzības apstiprina tās institūcijas vadītājs, kura nodrošina nekustamās mantas atsavināšanu, bet aktu par kustamās valsts mantas nodošanu bez atlīdzības — tās institūcijas vadītājs, kurš saskaņā ar likumu dod kustamās mantas atsavināšanas atļauju.

11. Ja valsts un pašvaldību mantu pārdod izsolē, izsoles noteikumus izstrādā un izsolei nepieciešamo izdevumu apmēru apstiprina šo noteikumu 4.punktā minētais valsts (pašvaldības) mantas atsavināšanas ierosinātājs.

12. Dāvināt (ziedot) valsts mantu var tikai pašvaldībām, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu un ievērojot Civillikuma vienpadsmitās nodaļas noteikumus. Dāvinājumu (ziedojumu) noformē ar attiecīgu līgumu, kuru valsts vārdā paraksta ministrs vai valsts institūcijas vadītājs pēc Ministru kabineta attiecīgā pilnvarojuma.

13. Dāvināt (ziedot) pašvaldību mantu var tikai valstij vai citai pašvaldībai, pamatojoties uz attiecīgās domes (padomes) lēmumu (ja dome (padome) nav noteikusi citu kārtību) un ievērojot Civillikuma vienpadsmitās nodaļas noteikumus. Dāvinājumu (ziedojumu) noformē ar attiecīgu līgumu, kuru pašvaldības vārdā paraksta domes (padomes) priekšsēdētājs vai cita domes (padomes) noteikta persona.

14. Mainīt valsts nekustamo mantu ar pašvaldību nekustamo mantu un ar citu juridisko un fizisko personu nekustamo mantu var, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, bet atļauju valsts kustamās mantas maiņai ar pašvaldību kustamo mantu un citu juridisko un fizisko personu mantu dod ministrs, kurš saskaņā ar likumu dod kustamās mantas atsavināšanas atļauju. Maiņas līgumu valsts vārdā paraksta ministrs vai valsts institūcijas vadītājs pēc Ministru kabineta attiecīgā pilnvarojuma.

15. Mainīt pašvaldību mantu ar valsts mantu vai pašvaldību mantu ar citu pašvaldību mantu un citu juridisko un fizisko personu mantu var, pamatojoties uz attiecīgās domes (padomes) lēmumu, ja dome (padome) nav noteikusi citu kārtību. Maiņas līgumu pašvaldības vārdā paraksta attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai cita domes (padomes) noteikta persona.

Ministru prezidents M.Gailis

Finansu ministre I.Sāmīte