Ministru kabineta noteikumi nr. 340

(prot. nr.60, 35.§) Rīgā 1995.gada 9.novembrī

Pašvaldību kreditēšanas fonda nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
“Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šis nolikums nosaka Pašvaldību kreditēšanas fonda izveidošanas, uzkrāšanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

2. Pašvaldību kreditēšanas fonds (tālāk tekstā — “Fonds”) ir Pasaules bankas kredīts pašvaldību ilgtermiņa investīciju projektu (tālāk tekstā — “projekts”) finansēšanai.   

II. Fonda mērķis

3. Fonda mērķis — nodrošināt pašvaldībām papildu iespējas finansēt tos projektus, kuri saistīti ar pašvaldību funkciju veikšanu saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 61.nr.).

4. No Fonda kredītiem var finansēt tikai ilgtermiņa investīciju projektus, kuri tiek iekļauti Valsts investīciju programmā un atbilst pašvaldību un valsts prioritātēm.   

III. Fonda avoti

5. Fonds uzsāk savu darbību ar Pasaules bankas municipālās attīstības kredīta ietvaros piešķirtajiem kredītresursiem 3,5 milj. ASV dolāru apmērā.

6. Fondu var papildināt ar valsts budžeta līdzekļiem, kā arī līdzekļiem, kas piešķirti Valsts investīciju programmas ietvaros, un finansu resursiem no citiem avotiem.

7. Pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju Fonda kredītresursi projektu kreditēšanai var tikt izmantoti vairākkārtīgi.  

IV. Fonda izlietojums

8. Pašvaldība vai pašvaldības uzņēmums saskaņā ar likumiem var saņemt no Fonda kredītu projektu finansēšanai.

9. Fonda kredītus var piešķirt šādu nozaru projektiem:

9.1. enerģētika un komunālā saimniecība:

9.1.1. siltumapgādes sistēmu un katlumāju rekonstrukcija un izbūve;

9.1.2. gāzes apgādes sistēmu rekonstrukcija un izbūve;

9.1.3. pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo māju siltumizolācijas un apkures sistēmu efektivitātes uzlabošana;

9.2. transports un komunikācijas:

9.2.1. pašvaldības pārziņā esošo ielu, ceļu un tiltu rekonstrukcija un izbūve;

9.2.2.infrastruktūras nodrošināšana transporta uzņēmumu darbībai;

9.3. vides aizsardzība:

9.3.1. ūdensapgādes un attīrīšanas iekārtas;

9.3.2. atkritumu izvietošana un pārstrāde;

9.3.3. dambju vai koplietošanas meliorācijas objektu rekonstrukcija un celtniecība;

9.4. izglītība un veselības aizsardzība:

9.4.1. skolu celtniecība un rekonstrukcija;

9.4.2. veselības aizsardzības iestāžu celtniecība un rekonstrukcija;

9.4.3. medicīnisko iekārtu iegāde;

9.5. sabiedriskās vajadzības un sociālā aprūpe:

9.5.1. dažāda veida pansionātu rekonstrukcija un celtniecība;

9.5.2. municipālās policijas ēku rekonstrukcija un celtniecība;

9.5.3. sabiedrisko ēku rekonstrukcija, celtniecība vai iegāde pašvaldības vajadzībām.

10. Fonda kredītus var piešķirt tikai šo noteikumu 9.punktā minēto nozaru projektiem. Citiem nolūkiem Fonda kredīti nav izmantojami.   

V. Projektu sagatavošana, novērtēšana un finansēšana

11. Projektu kredīta saņemšanai sagatavo pašvaldība vai pašvaldības uzņēmums. Projekta pieteikumu apstiprina pašvaldības vēlēta institūcija (dome vai padome). Lai projekts tiktu izskatīts, jāsaņem attiecīgās nozares ministrijas atzinums.

12. Projektus novērtē saskaņā ar kritērijiem un kārtību, kāda tiek piemērota projektu novērtēšanai un iekļaušanai Valsts investīciju programmā.

13. Projektu kreditēšanas kārtība tiek noteikta Pasaules bankas kredītlīgumā un attiecīgajā Finansu ministrijas un pašvaldības vai pašvaldības uzņēmuma (tālāk tekstā — “kredīta ņēmējs”) līgumā.

14. Kredīta ņēmējs slēdz kredīta līgumu ar Finansu ministriju. Finansu ministrija ir atbildīga par aizdevuma atmaksas kontroli un, ja kredīts netiek atmaksāts, nodarbojas ar piedziņu un citiem organizatoriskiem jautājumiem saskaņā ar likumiem.

15. Pasaules banka var apturēt projekta kreditēšanu, ja projekts neatbilst Pasaules bankas un Latvijas valdības savstarpēji noslēgtā kredīta līguma nosacījumiem.   

VI. Kredīta atmaksāšanas laiks

16. Kredīta atmaksāšanas kārtība un grafiks tiek noteikts kredīta ņēmēja un Finansu ministrijas noslēgtajā kredīta līgumā.   

VII. Fonda pārvaldīšana

17. Fondu pārvalda ekonomikas ministra izveidota un apstiprināta Pašvaldību kreditēšanas fonda padome (tālāk tekstā — “Padome”), kurā ir četri pastāvīgie locekļi — pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības.

18. Katram pastāvīgajam Padomes loceklim ir balsstiesības.

19. Padome pieaicina piedalīties Padomes darbā vienu attiecīgās ministrijas vai pašvaldības pārstāvi.

20. Padomes pieaicinātais pārstāvis Padomes sēdēs piedalās ar balsstiesībām.

21. Lai nodrošinātu Fonda darbību, Padome izveido speciālistu grupu četru cilvēku sastāvā, kurā ir šādi speciālisti: projektu koordinators, ekonomists, inženieris un finansists.

22. Projektu ekonomisko analīzi veic Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju programmas departaments.

23. Lēmumu par projekta kreditēšanu apstiprina Padome.

24. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī.   

VIII. Fonda apkalpošanas izmaksas

25. Lai segtu ar Fonda apkalpošanu saistītās izmaksas, kredīta procentiem papildus tiek pieskaitīts 1%. No minētās summas tiek segti speciālistu — projektu koordinatora, inženiera, ekonomista un finansista — darba samaksai, kā arī Fonda tehniskajai apkalpošanai nepieciešamie izdevumi.  

IX. Fonda reorganizācija un likvidācija

26. Lēmumu par Fonda reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets.   

X. Noslēguma jautājumi

27. Padomei kopīgi ar Ekonomikas ministriju un Finansu ministriju līdz 1995.gada 1.decembrim noteikt ieinteresēto institūciju kompetenci, lai nodrošinātu Fonda darbību.

28. Projekti, kas tiek kreditēti no Pasaules bankas aizdevumiem, jārealizē atbilstīgi Pasaules bankas iepirkuma procedūrai saskaņā ar Pasaules bankas noteikto kārtību (Guidelines Procurement under IBRD Loans and IDA Credit).

29. Pasaules banka izskata pirmos trīs Fonda padomes apstiprinātos projektus. Ja Pasaules banka akceptē Fonda padomes pieņemto lēmumu par attiecīgo projektu apstiprināšanu, tad turpmāk Pasaules banka izskata tikai tos projektus, kuru realizēšanai nepieciešamais kreditējums ir lielāks par 500000 ASV dolāriem.

Ministru prezidents M.Gailis

Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs