Mūža vākums — gudriem, zinātkāriem lasītājiem

Rīgā atklāta Baltijas Centrālā bibliotēka

Skaistais, pirms 200 gadiem celtais nams Riharda Vāgnera ielā 4, kas pēdējos gadus rīdzinieku un Rīgas viesu uzmanību saistījis ar savu koncertzāli, atkal ver durvis arī lasītājiem. Savā laikā bagātas grāmatu kolekcijas šai namā bijušas gan kādreizējai Muses biedrībai, gan Fundamentālajai bibliotēkai, bet 10. novembrī te svinīgi atklāja Baltijas Centrālo bibliotēku, kas neparasta ir jau ar to vien, ka to savācis un sakārtojis viens cilvēks. Tas ir izcilais Baltijas kultūrvēstures pētnieks Oto Bongs, kas šim darbam atdevis piecdesmit mūža gadus.

Kopš 1925.gada, kad mūsu Jānis Misiņš nodeva Rīgas pilsētai savu bagāto kolekciju, Latvijas kultūras vēsturē nebija piedzīvots gadījums, kad sabiedrībai tiktu nodots tik plašs un vērtīgs krājums. Bibliotēkā ir 17 tūkstoši un arhīvā — 53 tūkstoši vienību: grāmatas, rokraksti, atklātnes un citāda vizuālā informācija par Baltiju kopumā un atsevišķi par Latviju, Lietuvu un Igauniju un to tautām.

Tūlīt pēc Otrā pasaules kara sākdams vākt kopā grāmatas, atsevišķus pierakstus un citas laikmeta liecības, Oto Bongs kopš pirmās dienas apzinājās to visu krājam un glabājam Latvijai.

Bibliotēkas atklāšanas ceremonijā Bonga kungs klātesošos pārsteidza ar savu gluži vai neticamo mūža veikumu un pilnīgi apbūra ar bagātīgo un tēlaino latviešu valodu un humoru. Uz vaicājumu, kā vācu vidē izdevies saglabāt tik tīru latvisku izteiksmi un kādās domās viņš ir par latviešu humora izjūtu, viesis atbildēja:

— Visus šos gadus esmu lasījis latviešu grāmatas un nepārtraukti uzturējis kontaktus ar daudziem latviešiem. Varbūt kaut ko esmu mācījies no tām latviešu māmiņām, kas man piecdesmitajos gados teica bērnu skaitāmos pantiņus. To man ir vairāk par 12 tūkstošiem — rokrakstā četri biezi sējumi. Bet humora sajūta latviešiem ir lieliska. Man patīk latviešu humors — tas ir labsirdīgs un nevienu neaizskar.

Daudzus pateicības vārdus Bonga kungs teicās pāradresējam tiem tūkstošiem labo cilvēku, kas viņam uzticējuši bēgļu nometņu barakās saglabātos dārgumus. “Es tikai ar tačku savedu visu kopā,” viņš teica, vēlāk gan atzīstot, ka pie stūres sēdējusi viņa uzticamā dzīvesbiedre Helga Bonga-Arnolda. Atklāšanas svinībās arī viņa bija viesu pulkā.

Tuvāka iepazīšanās ar plašo kolekciju vēl priekšā, svētku reizē pagūstu apskatīt tikai latviešu bagātīgo folkloras un etnogrāfijas materiālu vākumu un dažas man nezināmas grāmatas par Rīgu un rīdziniekiem: “Rīgas pilsēta 13. un 14.gadsimtā” un “Rīgas attīstība par lielpilsētu” (abas — vācu valodā), “Rīgas pilsētas tēvi un viņu komunālā politika 1877-1913” un “Rīdzinieki pasaules kara bēgļu gaitās”.

Pēc tāliem, ilgiem ceļiem atgriezušās arī dažas grāmatas no kādreizējās Muses bibliotēkas, bet jelgavnieki īpašu paldies saka par tām apmēram 300 grāmatām, kas kādreiz piederējušas Kurzemes provinces muzejam.

Bongu ģimenei svinīgi pateicās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, atzīmēdams, ka šādi brīži dod arī vielu pārdomām par mūsu valstu un tautu attīstību un kultūru mijiedarbību. Tie apliecina ticību labajam un nostiprina pārliecību, ka tautas kopumā viena otru atzīst, ciena un pat mīl. Šajā pārmaiņu laikā, uzsvēra prezidents, grāmata, mūzika un māksla palīdz noturēt garīgo līdzsvaru. Šaubu brīžos tāds spēka avots būs arī šī bibliotēka — ne vien ar lielo grāmatu skaitu, bet galvenokārt ar milzīgo garīgo spēku, kas ielikts, to vācot un kārtojot.

No Abrenes (latviešu apmetnes Francijā) atceļojusi uz Latviju ar pazīstamā dzejnieka un literatūrzinātnieka Austra Graša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas gādību, Baltijas Centrālā bibliotēka darbosies Nacionālās bibliotēkas paspārnē, bet kā pilnīgi patstāvīga vienība. To vada Viesturs Zanders. Pazīstamā literatūrzinātnieka Ojāra Zandera dēlam un viņa kolēģiem solās būt daudz darba — arī kultūrvēsturisku pārrunu un sarunu vakaru rīkošanā, jo Bonga kungs solās rādīt un komentēt gan savas skatukartīšu un slaidu kolekcijas, gan daudz ko citu. Bet fotogrāfijās (54 tūkstoši — vesels skapis) ir gan Latvijas pilsētas un pagasti, gan ostas, ceļi un rūpniecības attīstība. Piemēram, par dzelzceļiem — jau sākot ar 1842.gada skrejlapu par pašu dzelzceļa satiksmes vajadzību. Vai tas nav jāredz?!

Attēlā: Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Nacionālās bibliotēkas direktors Andrejs Vilks un Baltijas kultūrvēstures pētnieks Oto Bongs

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”