Latvijā — Jordānijas Hāšimītu Karalistes un Īrijas Republikas pilnvarotie pārstāvji

Jordānijas Hāšimītu Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dr. Haldūns Ahmads al Dāhirs

—pie Valsts prezidenta

Vakar, 14. novembrī, savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Jordānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dr. Haldūns Ahmads al Dāhirs (augšējā attēlā).

Jordānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Haldūns Ahmads al Dāhirs dzimis 1940. gadā Madabā, Jordānijā. Divdesmit viena gada vecumā viņš ar juridisko zinātņu bakalaura grādu beidza Damaskas universitāti, vēl pēc desmit gadiem viņš Madrides universitātē kļuva juridisko zinātņu doktors. Ārlietu dienestā Dr. Haldūns Ahmads al Dāhirs strādā kopš 1961. gada — sākumā Jordānijas Ārlietu ministrijā, pēc tam Jordānijas vēstniecībās Madridē un Parīzē. No 1971. gada 1. jūlija līdz 1973. gada 15. decembrim viņs strādāja Karaliskajā galmā, bet no 1973. gada 16. decembra bija civildienesta un pasu nodaļas ģenerāldirektors. No 1978. gada līdz 1990. gadam viņš bija vairāku finansu firmu vadītājs un vairāku uzņēmumu valdes priekšsēdētājs, kā arī Jordānijas cementa uzņēmuma ģenerāldirektors. 1991.–1992. gadā Haldūns Ahmads al Dāhirs bija praktizējošs jurists. Kopš 1993. gada viņš ir Jordānijas vēstnieks arī Krievijas Federācijā, tāpat vēstnieks Somijā, Lietuvā un Polijā.

Dr. Haldūns Ahmads al Dāhirs ir precējies, viņam ir divi dēli un divas meitas.

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Dr. Haldūns Ahmads al Dāhirs, Jordānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, teica:

— Man ir gods un liels prieks iesniegt Jūsu ekselencei akreditācijas vēstuli kā ārkārtējam un pilnvarotajam Jordānijas Hāšimītu Karalistes vēstniekam Latvijas Republikā.

Mans valdnieks Viņa Majestāte karalis Huseins sūta Jūsu ekselencei sveicienus un vislabākos novēlējumus un norīko mani būt jūsu rīcībā, ko es ar prieku darīšu mūsu valstu labā. Es netaupīšu pūles, lai uzturētu un tālāk attīstītu mūsu valstu draudzīgās attiecības un atvērtu jaunas nozares ekonomiskai sadarbībai.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

—pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 14. novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse (apakšējā attēlā) tikās ar Jordānijas Hāšimītu Karalistes vēstnieku Latvijā Haldūnu Ahmadu al Dāhiru (Khaldoun Ahmad Al—Dhahir). Saeimas priekšsēdētāja izteica cerību, ka abu valstu diplomātiskā sadarbība aktivizēs savstarpējās attiecības un veicinās sadarbību gan starptautiskajās organizācijās, gan abu valstu tiešos kontaktus. Viena no šādām iespējām ir arī parlamenta līmenī izveidot deputātu atbalsta grupu.

I. Kreituse sarunas gaitā informēja vēstnieku par svarīgākajiem notikumiem Latvijas iekšpolitikā pēc valsts neatkarības atgūšanas, kā arī par tiem Latvijas centieniem ārpolitikā, kas saistīti ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

“Mēs apzināmies jūsu centienus iestāties Eiropas Savienībā un NATO,” atzina Jordānijas vēstnieks un izteica cerību, ka tie vainagosies panākumiem. Runājot par Jordānijas Hāšimītu Karalistes iekšpolitiku, Haldūns Ahmads al Dāhirs uzsvēra 1994. gada oktobrī ar Izraēlu parakstītā miera un sadarbības līguma nozīmi abu valstu attiecībās. Pieminot Ichaka Rabina traģisko nāvi, vēstnieks izteica ciešu pārliecību, ka iesāktais darbs Izraēlā turpināsies un Tuvo Austrumu miera process būs tālejošs.

Saeimas ziņu dienests

—Ārlietu ministrijā

Vakar, 14. novembrī, akreditācijas rakstu Latvijas Valsts prezidentam G. Ulmanim iesniedza Jordānijas Hāšimītu Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dr. Haldūns Ahmads al Dāhirs (Khaldoun Ahmad Al—Dhahir).

Pirms akreditācijas vēstnieks apmeklēja Ārlietu ministriju, kur tikās ar LR ārlietu ministru Valdi Birkavu. Sarunas sākumā V. Birkavs pauda prieku, ka vēstnieka akreditācijas diena sakrīt ar Jordānijas nacionālajiem svētkiem — karaļa dzimšanas dienu. V. Birkavs uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē Jordānijas valsts un karaļa Huseina personīgo ieguldījumu Tuvo Austrumu miera procesā, un izteica atbalstu Tuvo Austrumu miera procesa turpināšanai. Abas puses uzsvēra, ka abu valstu attiecības tikai sāk attīstīties, taču tām ir nozīmīgs potenciāls nākotnei. Tāpēc šobrīd svarīgākais ir nostiprināt abu valstu sadarbību diplomātiskajā, tajā skaitā arī goda konsulu, līmenī. Vēstnieks apliecināja, ka viņa valsts ar interesi un apbrīnu seko Latvijas attīstībai pēc neatkarības atjaunošanas, un izteica atbalstu Latvijas izvirzītajām ārpolitiskajām prioritātēm — līdzdalībai ES un NATO. V. Birkavs informēja Jordānijas vēstnieku par Latvijas ārpolitisko prioritāšu īstenošanas gaitu un iespējām, kā arī raksturoja iekšpolitisko situāciju valstī.

Abas puses atzina, ka Latvijas un Jordānijas sadarbību ievērojami intensificētu regulāra informācijas apmaiņa par biznesa un investīciju iespējām, kā arī abu valstu uzņēmēju savstarpējas vizītes. Šajā sakarā vēstnieks tika informēts par Latvijas likumdošanas aktiem, kas nodrošina ieguldījumu aizsardzību, kā arī par Latvijas valsts politiku šajā jomā.

Tika apspriesta abu valstu iespējamā sadarbība humanitārajā jomā, kā arī informācijas apmaiņa un sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros.

ĀM preses centrs

Īrijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Patriks Makeibs

—pie Valsts prezidenta

Vakar, 14. novembrī, Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim (augšējā attēlā) savu akreditācijas rakstu iesniedz Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Patriks Makeibs (Patrick Mc Cabe).

Patriks Makeibs dzimis 1945. gadā Dublinā. Beidzis De La Sales koledžu Skerijā, pēc tam ar izcilību beidzis universitātes koledžu Dublinā, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu. Ārlietu dienestā Patriks Makeibs strādā kopš 1965. gada. Sākumā viņš bija Ārlietu departamenta trešais sekretārs, bet 1969. gadā tika norīkots par Īrijas vēstniecības trešo sekretāru Stokholmā. No 1971. gada Patriks Makeibs bija Ārlietu ministrijas centrālā biroja pirmais sekretārs, pēc tam arī Īrijas delegācijas loceklis Eiropas Drošības un sadarbības konferencē. 1974. gadā viņš tika iecelts par Ekonomikas nodaļas padomnieku, bet vēl pēc trim gadiem — par padomnieku Eiropas Kopienas pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē. Pēc tam atkal četri gadi padomnieka darbā sākumā politikas, vēlāk ekonomikas nodaļā. Kopš 1986. gada Patriks Makeibs bija Īrijas vēstnieks Irākā, Kiprā, Jordānijā, Kuveitā un Libānā. Kopš 1990. gada — Īrijas vēstnieks PSRS, pēc tam Krievijas Federācijā un vienlaicīgi arī Bulgārijā, Baltkrievijā, Kazahijā un Ukrainā. Pašlaik Patriks Makeibs ir Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks arī Polijā un Lietuvā, viņa rezidence atrodas Varšavā.

Iesniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam savu akreditācijas rakstu, Patriks Makeibs teica:

— Mēs Črijā, kura ieguva neatkarību tikai šajā gadsimtā, ļoti labi apzināmies ar valsts neatkarības nostiprināšanu saistītās grūtības. Īrijas prezidents un valdība vēl turpmākus panākumus neatkarīgās Latvijas Rebublikas atjaunotā valstiskuma stiprināšanā. Viņi vēl sekmes Latvijas ekonomikas pārveides procesā, kā arī mieru un pārticību visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Pagaidām mūsu valstu divpusējo attiecību saturs vēl ir pieticīgs. Bet šo attiecību padziļināšanas potenciāls ir daudzsološs, un esmu pārliecināts, ka mūsu valstis tuvosies viena otrai gan laika posmā līdz Eiropas Savienības paplašināšanai, gan pēc tam, kad Latvijas Republika pievienosies Īrijai kā partneris paplašinātā Savienībā.

Īrija vēlas skatīt Latviju paplašinātas Eiropas Savienības ietvaros. Manas valsts premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs Diks Springs nesen kādā runā teica šādus vārdus: “Mēs vēlamies, lai nākošajā desmitgadē Eiropas Savienība tiktu paplašināta, uzņemot visas demokrātiskās Eiropas valstis, kuras vēlas tajā iestāties. Eiropa nav bagātnieku klubs un nekad nedrīkst par tādu kļūt.”

Savā vēstnieka darbības laikā es pielikšu visas pūles mūsu valstu ļoti draudzīgo attiecību tālākā attīstīšanā.

Prezidenta kungs, lūdzu pieņemiet mana priekšgājējā atsaukuma vēstuli un manu akreditācijas vēstuli, ko parakstījusi Īrijas prezidente Mērija Robinsone un premjerministrs Džons Brutons.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes runā teica:

— Jūsu ekselence, es jūs apsveicu kā Īrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Paldies par labajiem vārdiem un novēlējumiem, ko jūs teicāt savā uzrunā. Es gribu no savas puses izteikt cerību, ka ar jūsu stāšanos amatā mūsu valstu attiecības stipri aktivizēsies. Mēs esam ieinteresēti ciešākā sadarbībā kultūras un izglītības jomā. Latvija ir apzinājusies, ka izglītība ir viena no vislielākajām prioritātēm un nepieciešamībām. Ņemot vērā jūsu bagātīgo pieredzi un milzīgo uzmanību, ko jūsu valsts un cilvēki veltī izglītībai, mēs būtu ieinteresēti šajā nozarē sadarboties ciešāk. Latvijā šobrīd ir pārmaiņu laiks. Kā jūs zināt, ir ievēlēts jauns parlaments un tuvākajās dienās tiks apstiprināta arī jaunā valdība. Latvija ir iesākusi reformu ceļu, iesākusi procesu, kas veicina tās stabilitāti.

Esmu pārliecināts, šis process turpināsies arī jaunā parlamenta un jaunās valdības vadībā. Viens no visbūtiskākajiem ir jautājums, kā panākt, lai Latvijā vairāk ieplūstu investīcijas, kā panākt, lai Latvijai uzticētos ārzemju kapitāls un ārzemju bizness. Ja var ticēt statistikai, tad Īrija ir viena no tām zemēm, kur investīciju apjoms ir vislielākais. Šis būtu otrs jautājums, kurā divpusējās attiecības varētu dot labus augļus abām mūsu valstīm. Es vēlreiz pateicos par atbalstu mūsu centieniem sadarboties ar Eiropas Savienību, mūsu centieniem darboties Eiropas institūcijās. Varu reikt, ka pamatjautājumos, kas saistīti ar Eiropas institūcijām, Īrijas un Latvijas uzskati ir vienādi. Īrija varētu kalpot par paraugu tam, kā, iegūstot neatkarību, šo neatkarību nosargāt cauri visām karu un nemieru vētrām un kā iegūt politisko un ekonomisko stabilitāti savai valstij. Pamatjautājums — nākotnē gan Eiropas, gan pasaules institūcijās darbojoties — varētu būt, kāda ir mazo valstu loma un kāds ir šo mazo valstu liktenis turpmāk.

Es vēlreiz pateicos par labajiem vārdiem, par jūsu prezidentes Robinsones kundzes sveicieniem un gribētu arī no savas puses viņu sveicināt. Es ceru, pienāks brīdis, kad mūsu zemē tiksies Īrijas un Latvijas prezidenti. Es gribu vēlreiz nodot vissirsnīgākos sveicienus prezidentei Robinsones kudzei. Paldies!

Pēc akreditācijas raksta iesniegšanas ceremonijas notika Īrijas vēstnieka un Latvijas Republikas Valsts prezidenta saruna. Tai beidzoties, Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Patriks Makeibs sniedza interviju “Latvijas Vēstnesim”.

— Jūsu ekselence, pieņemiet mūsu vissirsnīgākos apsveikumus!

— Paldies!

— Kādi ir paši pirmie jūsu soļi Latvijā?

— Jāteic, ka paši pirmie bija tūrisma pasākumi. Rīgā es ierados nedēļas nogalē, jo agrāk es nekad neesmu Latvijā bijis. Nedēļas nogali pavadīju, pastaigājoties pa Vecrīgu, aplūkoju baznīcas un muzejus. Vakar es biju Jūrmalā un pastaigājos pa pludmali. Satikos ar vairākiem latviešiem. Man tā bija pirmā iepazīšanās ar jūsu tautu. Līdz ar to šīs tikšanās bija jo patīkamākas. Es redzēju, ka jūsu cilvēki ir ļoti laipni un draudzīgi. Gan Latvija, gan Īrija ir mazas valstis ar smagu un sarežģītu vēsturi. Abas mūsu tautas ļoti mīl dziesmas. Visas šīs īpatnības manī rada pārliecību, ka latviešiem un īriem ir ļoti viegli saprasties.

— Kāds ir jūsu iespaids par pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

— No sarunas ar prezidentu Ulmani es sapratu, ka pašlaik jūsu valstī notiek koalīcijas valdības veidošanās process. Es pieņemu, ka ir labāk, ja kāda partija iegūst izteiktu vairākumu parlamentā. Taču arī mums Črijā ir koalīcijas valdība, kas sastāv no triju partiju pārstāvjiem. Es gribētu izteikt pārliecību, ka neatkarīgi no tā, kuras partijas izveidos jauno koalīcijas valdību Latvijā, Rietumu orientācija jūsu valsts ārpolitikā tiks turpināta un Latvija arī uz priekšu centīsies, cik ātri vien iespējams, kļūt par Eiropas Savienības locekli un integrēties Eiropas drošības arhitektūrā. Es šaubos, vai jūsu ārpolitiskā situācija varētu mainīties. Ceru un ticu, ka jūs turpināsiet ekonomikas reformas iekšējas stabilitātes apstākļos.

— Jūs esat Īrijas vēstnieks arī Polijā un Lietuvā, turklāt jūsu rezidence ir Varšavā. Kā jūs plānojat apvienot šos pienākumus?

— Esmu paredzējis Latvijā ierasties vairākas reizes gadā. Man ir arī teicami kontakti ar Latvijas vēstnieku un jūsu vēstniecību Polijā. Daudzus jautājumus var atrisināt arī telefonsarunās, īpaši starp tik laipniem cilvēkiem kā latvieši un īri.

— Pateicos, Jūsu ekselence, par interviju “Latvijas Vēstnesim”. Atļaujiet novēlēt panākumus jūsu ļoti atbildīgajā amatā!

— Sirsnīgi pateicos!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

—pie Saeimas priekšsēdētājas un frakcijās

Vakar, 14. novembrī, pie Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses iepazīšanās vizītē ieradās Īrijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Patriks Makeibs (apakšējā attēlā). Sveicot Saeimas priekšsēdētāju šajā amatā, Īrijas vēstnieks izteica sajūsmu par pirmajiem iespaidiem Rīgā un atzina, ka Latvijas galvaspilsēta viņu pārsteigusi ar izcilo arhitektūru un tām pārmaiņām pilsētas sejā, kas saistītas ar jaunu veikalu atvēršanu, veco ēku rekonstrukciju, saglabājot pilsētai raksturīgo. Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta iekšpolitikas jautājumiem Latvijā, kas saistīti ar valdības veidošanu. Saeimas priekšsēdētāja I. Kreituse, raksturojot spēku samēru 6. Saeimā, atzina, ka situācija ir sarežģīta, jo divu bloku (Nacionālais bloks un Nacionālais izlīguma bloks) konfrontācija nevar dot stabilitāti Latvijai. Ir jānotiek lūzumam un jāatrod kopsaucējs starp trim lielākajām frakcijām Saeimā, atzina I. Kreituse. Runājot par Latvijas un Īrijas sadarbības jautājumiem, abas puses bija vienisprāt, ka šajā jomā ir visplašākais darba lauks gan kultūras, gan ekonomisko attiecību attīstīšanā.

Pēc tam Īrijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks tikās arī ar Saeimas frakciju pārstāvjiem. Sākot sarunu, Patriks Makeibs atzīmēja, ka gan Īrija, gan Latvija ir mazas valstis un tām ir lieli kaimiņi. Kaut arī Īrija un Latvija nākotnē varētu būt partneres paplašinātajā Eiropas Savienībā, Īrijas vēstnieks abu valstu sadarbību ekonomikā patlaban vērtēja kā pieticīgu.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, vēstnieks raksturoja Īrijas tautsaimniecību un lauksaimniecības vietu tajā. Patriks Makeibs norādīja, ka Īrijai nav raksturīga smagā rūpniecība, taču ir attīstītas vairākas modernas ražošanas nozares, piemēram, elektronika un datoru ražošana, bet viena no asākajām problēmām ir bezdarbs. Īrijas vēstnieks uzsvēra, ka Latvija ir guvusi daudz lielākus panākumus, saglabājot savu valodu. Sarunas noslēgumā Patriks Makeibs īsi raksturoja Īrijas parlamenta ievēlēšanas kārtību un izteica gandarījumu par iespēju tikties ar Saeimas deputātiem.

Saeimas ziņu dienests

—Ārlietu ministrijā

Šodien Ārlietu ministrijā Valdis Birkavs tikās ar Īrijas vēstnieku Latvijā Patriku Makeibu (Patric Mc Cabe), kurš šodien iesniedza akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Jaunā vēstnieka rezidences vieta būs Varšava, un viņš ir akreditēts arī Polijā un Lietuvā.

Tikšanās laikā izvērtēta pašreizējā situācija Latvijas un Īrijas attiecībās, abas puses paudušas ieinteresētību turpmākas sadarbības nostiprināšanā. Tika uzsvērts, ka Latvijas un Īrijas kontakti pieaugs, ņemot vērā to, ka 1996. gadā Īrija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

No divpusējo attiecību viedokļa tika apstiprināta vēlme nostiprināt tiesisko bāzi ekonomiskajai sadarbībai. Pašlaik starp abām valstīm ir parakstīts tikai viens līgums — par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu. Abas puses pauda uzskatu, ka pastiprināti jāstrādā pie dubulto nodokļu neuzlikšanas konvencijas un līguma par gaisa satiksmi izstrādāšanas. Tāpat vēstnieks apliecināja, ka Īrijas valdība ir izskatījusi un atbalstījusi Latvijas priekšlikumu sākt darbu pie savstarpēju ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līguma parakstīšanas.

Vēstnieks uzsvēra, ka Īrijas valdība ir ieinteresēta, lai Latvijas aviosabiedrības izmantotu Šenonas lidostu kā nozīmīgu tranzīta mezglu šajā Eiropas daļā, un apliecināja savas valdības gatavību sniegt tām ievērojamas atlaides.

Sarunas laikā tika skartas arī vīzu režīma liberalizācijas iespējas starp abām valstīm. Īrijas vēstnieks apliecināja ieinteresētību šī jautājuma risināšanā un solīja jau visdrīzākajā laikā informēt Latvijas pusi par Īrijas valdības nostāju un priekšlikumiem tālākās sarunās.

No divpusējo attiecību viedokļa tika pārrunātas iespējas intensificēt sadarbību un apmaiņu izglītības un kultūras jomā, kā arī sekmēt dažāda līmeņa pašvaldību divpusējo kotaktu attīstību.

V.Birkavs teica, ka Latvija ir ieinteresēta pārņemt Īrijas pieredzi sadarbībā ar ES institūcijām, kā arī lauksaimniecības politikas saskaņošanā ar Eiropas Savienības standartiem.

Abas puses pārrunāja iespējas turpmākai sadarbībai starptautisko organizāciju ietvaros. Šajā sakarā V.Birkavs lūdza Īrijas atbalstu Latvijas kandidatūrai ECOSOC vēlēšanās 1997./1999. gadā.

ĀM preses centrs