Par attiecību sakārtošanu ar Lietuvu

Kā jau presē izskanējis, Latvijas valdības līgums ar ASV korporāciju AMOCO un Zviedrijas sabiedrību OPAB par tiesībām veikt naftas meklējumus un potenciāli iespējamo naftas ieguvi Latvijas kontinentālajā šelfā izraisījis satraukumu Lietuvas sabiedrībā un valdībā, jo līdzšinējā izpēte dod pamatu domām, ka bagātīgākās naftas atradnes atrodas Latvijas un Lietuvas nenoteikto robežu rajonā.

Šajā sakarā enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš 14. novembrī rīkoja preses konferenci, kurā informēja žurnālistus par Latvijas delegācijas veikumu, izklāstot lietuviešu pusei līguma galvenās nostādnes.

Juris Ozoliņš pastāstīja:

— Mūsu uzdevums bija izskaidrot lietuviešiem līguma būtību un tā daļas, kas skar Lietuvas intereses. Viļņā ieradāmies pēc Lietuvas prezidenta uzaicinājuma. Mums bija divas sarunas. Viena notika Lietuvas Ārlietu ministrijā, otra — Valsts prezidenta rezidencē, piedaloties prezidentam Aļģirdam Brazauskam.

Mēs mēģinājām izklāstīt divus jautājumus, kas šajā procesā risinās vienlaikus. Viens ir licences līgums, kurš, kā zināms, ir jau parakstīts un var stāties spēkā tikai pie atbilstošiem nosacījumienm. Galvenais no šiem nosacījumiem ir precīzu juridisku robežu noteikšana ar Lietuvu. Otrs — ir robežu noteikšana un abu pušu sarunas šajā sakarā.

Mēs centāmies uzsvērt, ka licences līgums nekādā veidā neietekmē robežu noteikšanu. Turpretim vienošanās par robežām izpilda vienu no galvenajiem nosacījumiem, lai licences līgums varētu stāties spēkā.

Es saprotu Lietuvas pusi, viņus satrauc ne tikai licences līgums, bet vēl arī citi apstākļi. Viens no tiem ir Lietuvas un Krievijas sarunas par ekonomiskās joslas robežu Baltijas jūrā un iespējamās otras puses naftas sabiedrību aktivitātes šajā nenoteiktajā joslā. Domāju, ka ir arī iekšpolitiski aspekti, kas pastiprina ažiotāžu ap šo līgumu.

Licences līguma uzbūve ir tāda, ka mūsuprāt mēs nekādā veidā nepretendējam uz Lietuvas dabas bagātībām, kā arī nedomājam aizskart Lietuvas suverēnās tiesības.

Sarunā ar prezidentu Aļģirdu Brazausku mēs vēlreiz aicinājām Lietuvas pusi izanalizēt šo situāciju gan no starptautiskās prakses viedokļa, gan no starptautiskās jurisdikcijas redzespunkta un noskaidrot, vai šis līgums viņus tiešām aizskar un, ja tā ir, tad cik lielā mērā.

Radās jautājums, vai viņi varētu iepazīties ar šo līgumu. Mēs teicām, ka jāņem vērā, ka līgumam ir komerciāls raksturs, tāpēc šobrīd esam gatavi vienīgi atbildēt uz viņu jautājumiem vai iepazīstināt ar tām līguma daļām, kas varētu interesēt Lietuvas pusi. Līgums nekādā ziņā nav uzskatāms par slepenu. Tiklīdz Saeima būs to ratificējusi, mēs šā līguma tekstu nodosim publicēšanai.

Mēs apsolījām, ka Lietuvas vēstnieks varēs iepazīties ar tām licences līguma daļām, kas skar Lietuvas intereses.

Prezidents A.Brazausks interesējās, vai šo strīdīgo jautājumu nevarētu atrisināt tādējādi, ka strīdīgajā joslā naftas ieguvi veiktu abas valstis kopīgi. Uz to es atbildēju, ka teorētiski tas ir pilnīgi iespējams, taču praktiski ļoti grūti, jo naftas iegulu izpēti un naftas ieguvi nav iespējams izdarīt teritorijās, kurām nav skaidra jurisdikcija, pārvaldīšana un attīstības stratēģija. Arī Latvijas un Lietuvas likumdošanā ir lielas atšķirības. Tāpat šādu kopīgo sadarbību ietekmētu gan abu valstu iekšpolitiskais stāvoklis, gan katras valsts izstrādātā taktika savu ekonomisko mērķu sasniegšanai. Tāpēc primārais ir abu ekonomisko joslu robežu noteikšana. Pēc tam gan būtu iespējami sadarbības meklējumi. Man radās iespaids, ka mūsu viedokļi šajā jautājumā daudz neatšķīrās.

Savā notā Latvijai Lietuvas puse oficiāli ir nosaukusi robežlīnijas koordinātes. Tā ir vienpusēji noteikta līnija. Ja Latvijas puse darītu tāpat, tad izveidotos strīdus josla, bet tādās joslās nedarbojas nekādi likumi, un tas varētu radīt neparedzamas sekas.

Šobrīd Lietuvā visi šie jautājumi par Latvijas noslēgto licences līgumu ir emocionāli saasināti, tomēr man ir pārliecība, ka jau pēc nedēļas šīs kaislības norims.

Preses konferences turpinājumā ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kad varētu tikt atrisināts Latvijas un Lietuvas strīds par jūras robežu?

Atbilde: — To es nevaru prognozēt.

Jautājums: — Kādas ir līgumā minētās izpētes joslas koordinātes?

Atbilde: — Es negribu radīt problēmas, tās nosaucot. Jau tuvākajā laikā runāšu valdībā par līguma publicēšanu.

Jautājums: — Kas notiks tālāk? Kas spers turpmākos soļus šī konflikta noregulēšanā?

Atbilde: — Domāju, ka turpmākais darbs jāveic diplomātiem. Mūsu sarunas ietvēra arī jautājumu, kā labāk risināt šo robežas noteikšanu. Viens mums bija skaidrs, lai kā mēs paši noteiktu robežas, abas puses ar rezultātu kaut kādā ziņā vienmēr būs neapmierinātas. Uzskatu, ka labākais variants ir izvēlēties abām pusēm pieņemamu arbitru, kas izšķir šo jautājumu.

Vairis Ozols,

“LV” nozares redaktors