ARHĪVI RUNĀ

Par Brīvības pieminekli. Visos laikos dārgu

Jānis Riekstiņš, vēsturnieks

Arhīvu dokumenti apliecina, cik Otrā pasaules kara laikā arī Rīgas pilsēta pret krievu aviācijas uzbrukumiem sākusi gatavoties jau krietni savlaicīgi. Daudz ticis darīts, lai šajos uzbrukumos neciestu kultūras un mākslas vērtības.

Jau 1943.gada 6.maijā Rīgas pilsētas pārvalde, gatavojoties iespējamiem gaisa uzbrukumiem, izdeva rīkojumu, lai ēkām izņemtu iekšējos logus, drošā vietā uzglabātu tos līdz rudenim un pilsētā ierīkotu četrus aizsargrāvjus pret aviācijas bumbu šķembām. Tā paša gada 29.jūlijā Rīgas pilsētas pārvaldes sēdē pilsētas būvpadomnieks Beckers sniedza plašāku ziņojumu par pilsētā veiktajiem gaisa aizsardzības pasākumiem. Šajā laikā pilsētas gaisa aizsardzībā jau bija iesaistīti daudzi arhitekti un inženieri, uzsākta šķembu aizsargrāvju izbūve. Tika nolemts, ka nekavējoties veicami arī pasākumi vērtīgu mantu paglābšanai. Tā kā par vērtīgu mantu tika atzītas arī pilsētas svarīgākās aktis un citi materiāli, tad pilsētas lielvecākais Vitroks deva rīkojumu vērtīgākās un neatjaunojamās pilsētas pārvaldes aktis atsevišķām valdēm nekavējoties novietot drošās vietās un uzsākt ugunsdzēsības dīķu izbūvi. 1943.gada 21.oktobrī otrais pilsētas vecākais Dreijmanis Rīgas pilsētas pārvaldes sēdē ziņoja par savu braucienu uz Vāciju ar nolūku apskatīt gaisa terorā cietušās pilsētas un iepazīt to pieredzi, ko šās pilsētas bija ieguvušas gaisa aizsardzības lietās. Viņš kopā ar Rīgas ugunsdzēsības valdes priekšnieku Šleiheru bija apmeklējis Kaseli un Berlīni. Rīgas pilsētas lielvecākais atzina, ka ir nepieciešams arī Rīgā nodibināt gaisa aizsardzības organizāciju. Viņš uzskatīja arī par nepieciešamu pilsētas iedzīvotājus ar preses un priekšlasījumu palīdzību pēc iespējas pilnīgi informēt par aizsardzības paņēmieniem gaisa uzbrukuma gadījumos. Valbera Reinvarta firma no Švebergas piedāvāja Rīgai spaiņus, guļamkrēslus, laužņus ar kātiem, tērauda katlus, āmurus un zupas karotes, bet no kādas citas vācu firmas bija iespēja nopirkt 100000 spaiņus. Dažādās Rīgas vietās tika uzsākta šķembu aizsardzības patvertņu un ugunsdzēsības dīķu izbūve.

1944.gada 16.martā Rīgas pilsētas pārvaldes sēdē pilsētas padomnieks Mielēns ziņoja, ka latviešu brīvprātīgie griezušies pie otrā pilsētas vecākā ar lūgumu nodrošināt Brīvības pieminekli pret bumbu postījumiem. Tā kā šķembu grāvju un ugunsdzēsības dīķu izbūves dēļ pilsēta nevarēja norīkot pietiekamu strādnieku skaitu vajadzīgo aizsardzības pasākumu veikšanai pilsētas lielvecākais uzdeva pilsētas padomniekam Laimiņam Brīvības pieminekļa nodrošināšanas darbam uzaicināt brīvprātīgus strādniekus un pilsētas Būvju valdes vadībā veikt vajadzīgos nodrošināšanas darbus. 1944.gada 13.aprīlī otrais pilsētas vecākais iesniedza pilsētas lielvecākajam projektu par Brīvības pieminekļa pasargāšanu no iespējamiem bumbu postījumiem. Bija aprēķināts, ka aizsardzības būves izmaksātu apmēram 6000 vācu marku. Pilsētas lielvecākais akceptēja projektu un izmaksas un uzdeva pilsētas padomniekam Dr. Laimiņam rīkot Brīvības pieminekļa aizsardzībai nepieciešamos darbus. Vajadzīgie līdzekļi šim pasākumam bija jāprasa no pilsētas finansu padomnieka.

1944.gada vasarā, kad gaisa uzbrukumi Rīgai bija kļuvuši par skaudru realitāti, gaisa aizsardzības būvēm tika izstrādāta šāda steidzamības kārtība: 1) gaisa aizsardzības būves slimnīcās; 2) gaisa aizsardzības būves palīdzības punktos; 3) gaisa aizsardzības grāvji; 4) šķembu grāvji. Diemžēl, darba spēka trūkuma dēļ Būvju valde nespēja visas nepieciešamās gaisa aizsardzības būves vajadzīgajā ātrumā uzcelt. 1944.gada 8.jūnijā Rīgas pilsētas pārvaldes sēdē tika nolemts, ka šajos darbos pēc iespējas jāiesaista privātās būvfirmas. Tā, piemēram, tika ieteikts pilsētas slimnīcas aizsardzības būvju darbos iesaistīt kādu firmu, kura strādāja ar holandiešu darba spēku. Tika arī noteikts, ka pilsētas bērnu slimnīcas apakšstāva logi ir jānodrošina ar šķembu drošām mūra sienām. Rīgas pilsētas bērnudārzus, nespējnieku un bērnu namus bija paredzēts izvest un izvietot ārpus Rīgas, no gaisa uzlidojumiem drošās vietās.

1944.gada 6.jūlija Rīgas pilsētas pārvaldes sēdē otrais pilsētas lielvecākais Dreijmanis ziņoja, ka pēc vietējā gaisa aizsardzības vadītāja rīkojuma tiekot aizvesti Brīvības pieminekļa aizsardzības būves vajadzībām pievestie ķieģeļi. Tā kā viņa atļauja šādai rīcībai neesot prasīta, tad viņš pret vietējās gaisa aizsardzības vadītāja rīcību esot cēlis iebildumus.

1944.gada 20.jūlijā par gaisa aizsardzības virsuzraugu tika iecelts inženieris Raudzeps, bet par viņa vietnieku būvlietās — ceļu valdes direktors inženieris Rozentāls.

Par Brīvības pieminekļa aizsardzību 1944.gada vasarā plašāku dokumentālu informāciju pagaidām nav izdevies atrast. Taču esmu pārliecināts un ceru, ka paši vecie rīdzinieki ar savām atmiņām šo fragmentāro ieskatu Brīvības pieminekļa glabāšanas pasākumos krietni vien papildinās un bagātinās.