MINISTRIJU ZIŅAS

“Mūs kritizēs vēl piecus gadus”

Tā 10. novembrī Labklājības ministrijā notikušajā preses konferencē teica labklājības ministrs Andris Bērziņš, vērtēdams padarīto sociālās drošības reformas jomā.

“Mūs kritizēs šo šķietami pārāk stingro “spēles noteikumu” dēļ. Būs jāpaiet desmit gadiem, līdz cilvēki pratīs novērtēt šo politisko gribu — veikt reformu,” teica A. Bērziņš. Ministrs uzskata, ka mūsu likumi šobrīd ir vieni no modernākajiem Austrumeiropā. Ar reformu būs apmierināti pensionāri un tie, kas godīgi strādā, godīgi pelna un godīgi maksā nodokļus. Reforma, protams, nepatiks tiem, kam alga oficiāli ir Ls 28, taču patiesībā — desmitreiz lielāka, domā A. Bērziņš.

Sociālās drošības likumu paketē ietilpst septiņi likumi, kuri šogad izskatīti un pieņemti Saeimā.

Likums “Par sociālo drošību” ir šīs likumu paketes “jumta” likums, kurš definē, kas ir sociālā politika, sociālā apdrošināšana, un aizsargā sociālās apdrošināšanas budžetu.

Likums “Par valsts pensijām” paredz, ka strādājošie pensionāri varēs saņemt pensiju pilnā apmērā. Citādi šis likums pašreizējos pensionārus neskar; tas vērsts uz nākotni, uz pašreizējiem strādājošiem, un galvenā šajā likumā ietvertā tēze ir: es maksāju, tātad man ir tiesības saņemt atbilstošu pensiju.

Vienotu sociālā nodokļa tarifa likmi 38% paredz jaunais likums “Par sociālo nodokli”. Agrāk darba vietās, kur bija kaitīgi darba apstākļi, uzņēmēji maksāja 50—70% lielu nodokli; jaunajā likumā tik lielu likmju vairs nav, teica sociālo lietu valsts ministrs Vladimirs Makarovs. Paredzēts, ka šī likme triju gadu laikā samazināsies līdz 33%. Šobrīd 200 tūkstoši strādājošo nemaksā sociālo nodokli, strādājot “melnajā” darba tirgū. Turklāt apmēram 300 tūkstoši ir tādu, kas sociālo nodokli maksā no minimālās algas.

Līdz šim valstī nepastāvēja nelaimes gadījumu darbā un arodslimību apdrošināšana. Tā vietā darba devējs maksāja lielāku sociālo nodokli. Tagad šo apdrošināšanu reglamentē likums “Par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Cerēsim, ka tas ieinteresēs darba devējus uzlabot strādājošo darba apstākļus, nevis veicināt darbinieku ātrāku aiziešanu pensijā.

Viens no sociālā riska gadījumiem — bezdarbs. Daļa sociālā nodokļa tiks novirzīta arī apdrošināšanai bezdarba gadījumā, lai tad, kad cilvēks ir zaudējis darbu, viņš varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu proporcionāli tam, no kādas summas tika maksāts sociālais nodoklis. Tas stimulēs strādājošos uzrādīt reālos ienākumus, apgalvoja A. Bērziņš. Jaunais likums “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā” paredz bezdarba pabalsta saņemšanas laiku pagarināt līdz 9 mēnešiem līdzšinējo 6 mēnešu vietā. Turklāt bezdarba pabalsta apmērs būs atkarīgs no vidējās izpeļņas pēdējo sešu mēnešu laikā un no iepriekšējā darba stāža.

Plašas diskusijas sabiedrībā izraisījis likums “Par slimības un maternitātes pabalstiem”, kurš stāsies spēkā 1996. gada aprīlī. Saskaņā ar jauno likumu strādājošais slimības pabalstu (80% apmērā no darba algas) varēs saņemt visās darba vietās, strādājot amatu apvienošanas kārtībā, turklāt tas nebūs atkarīgs no darba stāža, kā tas ir bijis līdz šim. Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Ināra Bite teica: “Agrāk baidījās no pārtraukta darba stāža, tā bija sava veida dzimtbūšana. Tagad slimības pabalstu pirmās divas nedēļas maksās darba devējs, bet maternitātes pabalsti pilnībā tiks maksāti no sociālā budžeta.”

Cilvēkus, kuri paši par sevi nespēj parūpēties, aizsargās likums “Par sociālo palīdzību”, teica Sociālās palīdzības departamenta Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Daina Fromholde un prognozēja, ka pēc likuma stāšanās spēkā pieaugs iedzīvotāju sociālā aprūpe mājās. Pabalsti ģimenēm ar bērniem tiks diferencēti atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Un visbeidzot — šajā likumā tiks juridiski nostiprinātas sociālās palīdzības normas, kas reāli pastāv jau sen.

Taču, kā apgalvoja Labklājības ministrijas valsts sekretāre Maija Poršņova, reforma ar šīs likumu paketes pieņemšanu Saeimā nebeidzas, tā tikai sākas. Vēl jāturpina darbs pie dažādu normatīvo aktu izstrādes, lai šo reformu varētu iedzīvināt. Tas, ka šie likumi pieņemti kopējā paketē, ir likumsakarīgi, jo tie arī darbosies kā vienota sistēma, teica M. Poršņova. Pirmais nozīmīgākais solis šīs reformas īstenošanā būs individualizētas sociālā nodokļa (apdrošināšanas) iemaksu sistēmas ieviešana 1996. gada janvārī, kura jāsāk ar apdrošināto personu reģistrāciju Valsts sociālās apdrošināšanas fondā jau šogad decembrī.

Jo lielākas sociālās garantijas mēs vēlamies, jo lielākiem jābūt nodokļiem, ko maksājam, — sākt pierast pie šīs domas aicināja labklājības ministrs.

Edīte Olupe,

Labklājības ministrijas

preses sekretāre