MINISTRIJU ZIŅAS

Atziņas pēc drošības konferences

11.novembrī pasaules tirdzniecības centrā “Rīga” beidzās zinātniski praktiskā konference “Par drošību Baltijā”. Tās dalībnieki — tiesību sargāšanas institūciju pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Krievijas, Lielbritānijas un citām valstīm — apsprieda drošības problēmas visā pasaulē un arī Baltijas reģionā. Daži konferences dalībnieki un organizētāji savas atziņas izteica “LV” pārstāvim.

Nepieciešams izstrādāt nacionālās drošības stratēģiju

Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta priekšnieks Aldis Lieljuksis:

— Latvijas iekšējās drošības stāvoklis nosaka nepieciešamību izstrādāt vienotu, kompleksu valsts nacionālās drošības nostiprināšanas koncepciju un stratēģiju. Latvijas drošības aizsardzība ietver konstruktīvu darbību šādos galvenajos virzienos: sociāli nelabvēlīgu apstākļu un iespējamo apdraudējumu neitralizācija; sociāli ekonomisko un politisko reformu paātrināšana un to neatgriezeniskuma nodrošināšana; ārvalstu kapitālieguldījumu un investīciju piesaiste; vienotas nacionālās drošības sistēmas izveide; atbilstošu likumdošanas un normatīvo aktu izstrāde un pieņemšana, vienotu drošības struktūru izveide un to saskaņotas darbības nodrošināšana.

Liela nozīme drošības nostiprināšanā ir atsevišķu indivīdu, privāto un valsts struktūru sadarbībai.

Stratēģiskajā aspektā viena no nozīmīgākajām Latvijas drošības garantijām ir ārvalstu kapitālieguldījumu un investīciju piesaiste, kā arī sadarbība un pieredzes apmaiņa ar citu valstu drošības struktūrām. Lai veicinātu ārzemju un Latvijas valsts un privāto struktūru sekmīgu sadarbību, konferencē “Par drošību Baltijā” tika iekļauti Baltijas valstīm svarīgākie jautājumi drošības garantēšanas jomā, tai skaitā par organizēto un transnacionālo noziedzību un drošības apdraudējumu novēršanu. Konferences un izstādes “Drošība—95” mērķis bija sekmēt Latvijas valsts drošības un aizsardzības struktūru sadarbību ar ārvalstu organizācijām.

Palielinās sabiedrības prasības policistiem

Iekšlietu ministrijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Aloizs Blonskis:

— Bieži ir nācies sastapties ar sūdzībām par policijas neapmierinošo darbību. Par to jau tiek runāts vairākus gadus, turklāt ne tikai dažādos preses izdevumos un iedzīvotāju vidū, bet arī valdības līmenī. Lai uzzinātu, vai pēdējā gada laikā kaut kas šajā jomā ir mainījies, lūdzām noziegumos cietušos novērtēt policijas darbību, atklājot izdarītos kriminālnoziegumus.

Pagājušajā gadā ar policijas darbu bija neapmierināti 68,7 procenti cietušo, bet šogad šis skaitlis jau ir 72,5 procenti.

Pērn visai mazs aptaujāto skaits policistu profesionālo līmeni atzina par pilnīgi atbilstošu, bet gada laikā šis aptaujāto skaits ir samazinājies gandrīz četras reizes. Acīmredzot pieaug sabiedrības prasības, cilvēkiem ir lielākas iespējas salīdzināt mūsu policijas darbu ar ārvalstu pieredzi. Ir kļuvis vairāk to respondentu, kas Latvijas policistus atzīst par daļēji atbilstošiem mūsdienu prasībām. Šis varētu būt objektīvākais vērtējums, jo policistu profesionālā sagatavotība, izglītības līmenis un vēlēšanās pilnveidoties tik tiešām ir ļoti dažāda.

Stimuls celt profesionālo līmeni

Iekšlietu ministrijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Smagu noziegumu atklāšanas pārvaldes priekšnieks Sandris Plaudis:

— Pašlaik valstī draudu faktoru izpēti veic dažādas institūcijas, taču nav noteiktas konkrētas atbildības jomas. Ir apdraudējuma veidi, kuru izpēti paralēli veic vairākas valsts institūcijas, taču neviena no tām nav pilnīgi atbildīga, un ir tādi draudu faktori, par kuru kontroli neviens nav atbildīgs. Potenciāli var veidoties situācija, ka reālu draudu gadījumā nebūs institūcijas, kas varētu sniegt kompetentu informāciju un ieteikt, kā likvidēt draudus. Šai aspektā konference “Par drošību Baltijā” un izstāde “Drošība — 95” bija labs stimuls celt profesionālo līmeni un profesijas prestižu.

Stabilitāte ir atkarīga no mums pašiem

Latvijas Privātdetektīvu un apsardzes dienestu federācijas prezidents juridisko zinātņu doktors Mihails Černousovs:

— Sarežģītais stāvoklis ekonomikā un sociālajā jomā Baltijas valstīs, kā arī citur pasaulē ir apstiprinājums tam, ka nepieciešams uzlabot visas sabiedriskās drošības sistēmas. Daudzus satrauc tiesiskās kārtības nodrošināšanas jautājumi, valsts un privāto tiesību sargāšanas struktūru sadarbības uzlabošana, uzticamas aizsardzības radīšana pret nelikumīgiem tīkojumiem sadzīvē un biznesā. Komerciālas drošības civilizētas sistēmas tapšana un attīstīšana, personas un uzņēmējdarbības likumīgo interešu efektīva aizsardzība, sociāla un ekonomiska stabilitāte lielā mērā ir atkarīga no mums pašiem, tai skaitā no pieredzes, ieinteresētības, godīguma, sadarbības starp profesionāļiem, kas specializējas komerciālas drošības jomā.

Konferences noslēgumā tās dalībnieki atzina, ka drošību visā pasaulē īpaši apdraud transnacionālā organizētā noziedzība, starptautiskais terorisms un narkotiku izplatīšana, kā arī negodīgi iegūtās “netīrās” naudas legalizēšana.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors