Ministru kabineta noteikumi nr. 337

(prot. nr. 60, 32.§) Rīgā 1995. gada 7. novembrī

Noteikumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektu vērtības noteikšanu

Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts

un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

27.pantu un Pārejas noteikumu 7.punktu

1. Dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas novērtēšanu organizē un veic attiecīgās pilsētas vai pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

2. Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas vērtību attiecīgās pilsētas vai pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisija nosaka saskaņā ar privatizējamā objekta novērtēšanas metodiku (pielikums).

3. Dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas vērtību nosaka, ņemot vērā dzīvojamās mājas kopējo vērtību atbilstīgi attiecīgajam dzīvoklim, neapdzīvojamai telpai vai mākslinieka darbnīcai piederīgajai dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamajai daļai.

4. Lai noteiktu ar privatizācijas objektu funkcionāli saistīto palīgtelpu un palīgēku vērtību, kura iekļaujama minētā objekta (dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas) vērtībā, privatizācijas komisija var slēgt līgumus ar attiecīgajām Valsts zemes dienesta iestādēm, kā arī uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un licencētiem ekspertiem.

5. Ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, privatizācijas objekta vērtībā iekļaujama attiecīgajai mājai piesaistītā zemes gabala kadastrālā vērtība atbilstīgi kopīpašumā esošajai mājas domājamajai daļai.

6. Nosakot neapdzīvojamās telpas (izņemot mākslinieka darbnīcu) izsoles sākotnējo cenu, tās viena kvadrātmetra vērtība nedrīkst būt zemāka par divkāršu viena kvadrātmetra vidējo vērtību attiecīgajā dzīvojamā mājā.

Ministru prezidents M.Gailis

Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs

Pielikums

 

Privatizējamā objekta novērtēšanas metodika

I. Privatizējamā objekta vērtības noteikšanas vispārīgā formula

1. Privatizējamā objekta (dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas, neapdzīvoja—mās telpas) vērtība nosakāma pēc šādas formulas:

 

Vpo = Vm x D x S + N + Z (Ls) , kur

 

Vm — privatizējamās dzīvojamās mājas vērtība

 

D — privatizējamajā objektā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa, kuru aprēķina saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 157.nr.) 24.panta otro daļu

 

S — koeficients, kas raksturo privatizējamā objekta izvietojumu ēkā (šī pielikuma ceturtā nodaļa)

 

N — ar privatizācijas objektu funkcionāli saistīto palīgtelpu un palīgēku vērtība, kas attiecināta uz katru dzīvokli, mākslinieka darbnīcu, neapdzīvojamo telpu atsevišķi (šī pielikuma piektā nodaļa)

 

Z — dzīvojamajai mājai piesaistītā zemes gabala izmantošanas vērtība atbilstīgi privatizējamajā objektā ietilpstošajai mājas kopīpašuma domājamajai daļai (šī pielikuma sestā nodaļa).

2. Privatizējamās dzīvojamās mājas vērtība nosakāma pēc šādas formulas:

 

Vm = V x L (Ls) , kur

 

V — privatizējamās dzīvojamās mājas lietderīgās (kopīgās) platības 1m2 vērtība

 

L — privatizējamās dzīvojamās mājas lietderīgā (kopīgā) platība (m2).

3. Privatizējamās dzīvojamās mājas lietderīgās (kopīgās) platības 1m2 vērtība nosakāma pēc šādas formulas:

 

V = (Vb + Vr) x P (Ls) , kur:

 

Vb — bāzes vērtība (1 m2 lietderīgās (kopīgās) platības celtniecības izmaksas 1992.g. ceturtā ceturkšņa cenās), ieskaitot izremontēto konstrukciju un inženieraprīkojuma amortizāciju:

 

Vb = Vk x k1, 2, 3, ....6 x ak + (Vi — i1, 2, 3, ....10) x ai (Ls)

 

Vr — dzīvojamās mājas lietderīgās (kopīgās) platības 1 m2 kapitālremonta izmaksas, ieskaitot izremontēto konstrukciju un inženieraprīkojuma amortizāciju (5.tabula):

 

Vr = Vrk x ak + Vri x ai (Ls), kur:

 

Vk — ēkas konstruktīvās daļas lietderīgās (kopīgās) platības 1 m2 celtniecības izmaksas (2.tabula)

 

k1, 2, 3...6 — koeficientu grupa, kas raksturo ēkas konstruktīvās daļas īpatnības (2.tabula)

 

Vi — ēkas lietderīgās (kopīgās) platības 1 m2 inženieraprīkojuma celtniecības izmaksas (3.tabula)

 

i1, 2, 3...10 — ēkas inženieraprīkojuma celtniecības izmaksu korekcija uz 1m2 ēkas lietderīgās (kopīgās) platības (gadījumos, ja ēkā kāds no inženieraprīkojumiem nav izbūvēts (3.tabula)

 

ak — ēkas konstruktīvās daļas amortizācijas koeficients (4.tabula)

 

ai — ēkas inženieraprīkojuma amortizācijas koeficients (4a.tabula)

 

Vrk — izpildītā ēkas konstruktīvās daļas kapitālremonta izmaksas (5.tabula)

 

Vri — izpildītā ēkas inženieraprīkojuma kapitālremonta izmaksas (5.tabula)

 

P — Ministru kabineta noteiktā piemaksa (atlaide) par dzīvojamās mājas reģionālo atrašanās vietu (šī pielikuma septītā nodaļa).

 

 

II. Bāzes (Vb) vērtības noteikšana

4. Saskaņā ar privatizējamās dzīvojamās mājas vērtības noteikšanas shēmu bāzes vērtību veido ēkas konstruktīvās daļas vērtības Vk un inženieraprīkojuma vērtība Vi .

5. Ņemot vērā apbūves projektu analīzi un saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN — 401 “Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi” dzīvojamās ēkas pēc tehniskā raksturojuma un vērtības sadalītas sešās grupās (1.tabula).

 

1.tabula

Grupa Stāvu Ēkas tipa tehniskais Paskaidrojums

skaits raksturojums

A 3 — 6 Mūra, sevišķi kapitālas, pamati — mūra Ēkai ir padziļināti pamati,

vai betona, sienas — mūra (ķieģeļu) parasti ar pagrabu, ārsienas

vai lielbloku, ir biezākas par 51cm, un

pārsegumi — dzelzsbetona pārsegumi ir no monolīta

vai saliekamā dzelzsbetona

B 3 — 6 Mūra, parastas, pamati — mūra vai Ēkai ir ķieģeļu sienas

betona, sienas — mūra (ķieģeļu) vai (izņemot ēkas, kas celtas

lielbloku, pārsegumi — dzelzsbetona vai pēc tipveida projektiem

jaukti (koka un dzelzs—betona, ķieģeļu 1–316 un 1–318), ārsienas

velves metāla sijās) ir 51cm biezas; vai arī ēkas,

kas celtas no lielblokiem

(stāva augstumā)

C 3 — 6 Mūra, atvieglota tipa, pamati — mūra Akmens ēkas ar līdz 51cm

vai betona, sienas — atvieglotais ķieģeļu biezām mūrētām ārsienām;

mūris, izdedžu betons vai bloki, vai arī ēkas ar vieglbetona

pārsegumi — koka, dzelzs—betona vai (keramzītbetona,

ķieģeļu velves metāla sijās gāzbetona u.c.) ārsienām

D 3 — 10 Masveida apbūves lielpa—neļu ēkas, Praksē sastopami tipveida

kas celtas pēc tipveida projektiem 1–316, projektu 1–316, 1–318

1–318, 119 analogi ar ķieģeļu

ārsienām, dzelzsbetona

pārsegumiem un telpu

augstumu 2,5m

E 3 — 16 Masveida apbūves lielpaneļu ēkas, kas Praksē sastopami tipveida

celtas pēc tipveida projektiem 103, 104, projekta 103 analogi ar

1 — 464, 1 — 467A, 1 — 602, 602P ķieģeļu šķērssienām un

gareniskajām sienām no

vieglbetona paneļiem

F 1 — 2 Koka guļbūves, pamati — akmeņbetona, Mazdzīvokļu mājas vai

leņķveida, sienas — apaļbaļķu, brusu vai kotedžas tipa individuālās

jauktas (ķieģeļu un koka), mājas ar norobežojošām

pārsegumi — koka konstrukcijām, kas celtas

no vietējiem materiāliem

6. 2.tabulā norādītas ēkas konstruktīvās daļas celtniecības izmaksas (Vk) katrai ēku grupai, kā arī šādi korekcijas koeficienti:

 

k1 — paaugstinošais koeficients D un E grupas ēkām ar ķieģeļu vai nepilnas montāžas sienām (tipveida projekti 1 — 316, 1 — 318, 103) un pazeminošais koeficients F grupas ēkām ar koka sienām;

 

k2 — koeficients, kas piemērojams dzīvokļiem ar iebūvētām sanitārtehniskajām kabīnēm;

 

k3 — koeficients, kas piemērojams ēkām ar iebūvētām mēbelēm (sienas skapjiem, antresoliem un tamlīdzīgi);

 

k4 — koeficients, kas piemērojams ēkām uz pāļu pamatiem;

 

k5 — koeficients, kas piemērojams F grupas ēkām bez pagraba;

 

k6 —koeficients, kas piemērojams, ja ēka būvēta pēc individuālā projekta vai speciālā pasūtījuma (augstvērtīga apdare, uzlabots dzīvokļu plānojums, importa būvmateriāli un aprīkojums).

 

 

7. 3.tabulā norādītas inženieraprīkojuma celtniecības izmaksas katrai ēku grupai ( Vi ), kā arī korekcijas (latos uz kvadrātmetru), ja kāds no inženieraprīkojumiem novērtējamajā objektā nav izbūvēts. Minētajos gadījumos tā vērtība ( i1, 2, 3...10 ) jāatskaita no inženieraprīkojuma celtniecības kopējās izmaksas ( Vi — i1, 2, 3...10 ).

8. Amortizācijas koeficienta noteikšana:

8.1. ēkas konstruktīvā daļa.

Ēkas konstruktīvās daļas amortizācijas koeficientu (ak) nosaka pēc 4.tabulas, ņemot vērā ēkas kalpošanas ilgumu, bet ne mazāku, kā ak = 0,05 (paliekošā konstruktīvās daļas vērtība).

4.tabula

Ēkas vidējais kalpošanas Ēku grupas

ilgums (gadi) A B C D E F

Amortizācijas koeficients

150 0,05

145 0,35

140 0,42

135 0,48

130 0,51

125 0,52 0,05

120 0,55 0,19

115 0,56 0,38

110 0,58 0,49

105 0,59 0,52

100 0,60 0,55 0,05

95 0,60 0,57 0,24

90 0,61 0,58 0,47

85 0,62 0,59 0,51

80 0,62 0,60 0,55

75 0,63 0,61 0,57

70 0,64 0,62 0,59 0,05

65 0,64 0,63 0,60 0,41

60 0,65 0,63 0,61 0,52 0,05

55 0,66 0,64 0,62 0,56 0,45

50 0,67 0,65 0,63 0,60 0,53 0,05

45 0,68 0,66 0,64 0,60 0,57 0,47

40 0,70 0,67 0,65 0,61 0,60 0,55

35 0,73 0,69 0,66 0,62 0,61 0,59

30 0,75 0,72 0,68 0,64 0,62 0,61

25 0,78 0,75 0,72 0,66 0,64 0,62

20 0,82 0,79 0,75 0,68 0,66 0,65

15 0,85 0,83 0,80 0,74 0,70 0,67

10 0,90 0,88 0,85 0,80 0,78 0,75

0 1,0 1,0 1,0 1,0 1,0 1,0

8.2. ēkas inženieraprīkojums;

Ēkas inženieraprīkojuma amortizācijas koeficientu ( ai ) nosaka pēc 4.a tabulas, bet ne mazāku, kā ai = 0,2 (paliekošā inženieraprīkojuma vērtība):

4.a tabula

Inženieraprīkojuma

kalpošanas ilgums (gadi) Amortizācijas koeficients

18 —20 0,20

15 0,58

10 0,62

5 0,75

0 1,00

9. 4. un 4.a tabulā ēkas konstruktīvās daļas un inženieraprīkojuma kalpošanas ilgums dots ar piecu gadu intervālu. Gadskārtējais amortizācijas lielums nosakāms interpolējot.

 

Piezīmes.

1. Šajā nodaļā norādītā ēku amortizācija attiecas uz atbilstīgi tehniskajiem noteikumiem uzcelto un pareizi ekspluatēto ēku amortizāciju.

2. Ēkas konstruktīvās daļas un inženieraprīkojuma kapitālremonta izdevumi pieskaitāmi izdevumiem par ēkas kapitālremontu saskaņā ar šī pielikuma trešajā nodaļā sniegtajiem norādījumiem.

 

 

III. Ēkas kapitālremonta izdevumu (Vr) aprēķins

10. Ēkas kapitālremonta izdevumus nosaka saskaņā ar atskaišu datiem, lietojot pārcenošanas koeficientus 1992. gada cenās, un iegūtos skaitļus ievieto 5.tabulā.

11. Pārcenošanai jāpiemēro koeficienti saskaņā ar Ministru Padomes 1992.gada 17.janvāra lēmumu nr.17 “Par pamatlīdzekļu pārcenošanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10., 27.nr.) un Ministru Padomes 1993.gada 10.februāra lēmumu nr.67 “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 10./11.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 54.nr.) (6.tabula).

12. Kapitālremonta kopējos izdevumus veido divas daļas:

 

Vrk — ēkas konstruktīvās daļas kapitālremonta izmaksas;

 

Vri — ēkas inženieraprīkojuma kapitālremonta izmaksas. Kapitālremonta izdevumi uz 1m2 lietderīgās (kopīgās) platības ēkas konstruktīvajai daļai un ēkas inženieraprīkojumam sadalāmi proporcionāli.

5.tabula

Kapitālremonta Veikto Novērtēšanas Kapitālremonta

veikšanas remontdarbu Veikto remontdarbu izmaksas un pārcenošanas izmaksas

gads raksturojums koeficienti 1992.g.cenās

Konstruktī- Inženier-

vajai daļai aprīkojumam

Ēkas lietderīgā (kopīgā) platība — ........... m2.

Ēkas 1 m2 lietderīgās (kopīgās) platības kapitālā remonta izmaksa:

 

Vrk — konstruktīvajai daļai .................... Ls/m2,

 

Vri — inženieraprīkojumam ................. Ls/m2 .

6.tabula

Kapitālremonta veikšanas gads Novērtēšanas koeficients Pārcenošanas koeficients

līdz 1983. 3,5 10,0

1984. — 1989. 2,5 10,0

1990. 2,0 10,0

1991. 1,0 3,0

13. Ēkas izremontēto konstrukciju un inženieraprīkojuma amortizācijas koeficienti ak un ai pielietojami saskaņā ar 4. un 4.a tabulu, skaitot kalpošanas ilgumu no kapitālremonta veikšanas gada.

 

 

IV. Koeficients, kas raksturo telpas izvietojumu (S)

14. Koeficients S — piemaksa (atlaide) par dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas izvietojumu attiecīgajā dzīvojamā mājā (izņemot F grupas ēkas) un par citiem nemantiskiem faktoriem, ko atkarībā no telpas izvietojuma (stāva) un telpas saistības ar apkārtējo vidi nosaka attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

15. S = 0,8 līdz 1,2.

Nosakot koeficientu S , privatizācijas komisijai jāpamato savs lēmums.

Objektam, kas robežojas ar dzīvojamās mājas lielpaneļu vai silikātķieģeļu gala sienām, piemēro pazeminošo koeficientu Sg = 0,95.

16. Ja novērtējot vienlaicīgi jāpiemēro abi koeficienti ( S un S g), jāizvēlas mazākais no tiem.

 

V. Ar privatizācijas objektu funkcionāli saistīto palīgtelpu

un palīgēku novērtējums (N)

17. Ja privatizējamam objektam ir ar to funkcionāli saistītas neapdzīvojamās telpas, saskaņā ar privatizācijas komisijas lēmumu to vērtību nosaka neieinteresētā ekspertorganizācija, un tās noteikto vērtību pieskaita katram objektam atsevišķi.

18. Neapdzīvojamo telpu vērtība, kuras ir dzīvojamās mājas sastāvdaļa (bēniņi, pagrabs, bērnu ratiņu telpas, caurstaigājamās ejas), iekļauta 1 m2 lietderīgās platības bāzes vērtībā Vb .

 

VI. Zemes izmantošanas vērtības (Z) noteikšana

19. Privatizējamās lietderīgās (kopīgās) platības izmaksā ieskaita arī attiecīgā apbūves gabala zemes izmantošanas vērtību (maksu par zemes gabalu, to izpērkot vai par nomas tiesībām uz 99 gadiem).

20. Zemes izmantošanas vērtību nosaka attiecīgie tiesību akti, kuri izmantojami vispārējās formulas rādītāja ( Z ) noteikšanai — apbūves gabala zemes izmantošanas kopējā vērtība dalāma ar ēkas lietderīgo platību.

 

 

VII. Piemaksa (atlaide) par dzīvojamās mājas

reģionālo atrašanās vietu (koeficients P)

21. Piemaksu (atlaidi) par dzīvojamās mājas reģionālo atrašanās vietu (koeficients P ) nosaka Ministru kabinets.

22. Koeficients P ietver privatizācijas pretendentu pirktspēju, bezdarba līmeni attiecīgajā reģionā, ražošanas uzņēmumu izvietojumu un citus faktorus, kas ietekmē privatizācijas procesu.

23. Ja nav Ministru kabineta lēmuma par konkrētu māju, māju grupu, reģionu, pielietojams koeficients P = 1.

Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs