Ministru kabineta noteikumi nr. 338

(prot. nr.60, 31.§) Rīgā 1995.gada 7.novembrī

Koku izsniegšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par meža
apsaimniekošanu un izmantošanu” 42.pantu

I. Noteikumos lietotie termini

Mežizstrādātājs — fiziska vai juridiska persona, kas tiesību aktos noteiktajā kārtībā ieguvusi kokmateriālu sagatavošanas tiesības.

Lietošanā nodotie meži — likuma “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” 2.panta otrās daļas 2.punktā norādītā valsts meža daļa.

Cenrādis koku izsniegšanai — Ministru kabineta apstiprinātie izcenojumi koku un kokmateriālu izsniegšanai.

Cirsma — ciršanai paredzētie koki noteiktā platībā.

Pamatierīcība — Valsts mežierīcības dienesta veikta meža inventarizācija, kuras rezultātā izstrādāts meža apsaimniekošanas projekts.

Iesākta cirsma — cirsma, kurā ir nocirsts 10% un vairāk no kopējās platības, ja cirsma iestigota, vai cirsma, kurā nocirsts 10% un vairāk no ciršanai paredzētā apjoma kubikmetros, ja cirsma nav iestigota.

Ciršanas termiņš — koku ciršanas biļetē vai meža zīmē norādīts termiņš, līdz kuram jāpabeidz koku ciršana.

Izvešanas termiņš — koku ciršanas biļetē vai meža zīmē norādīts termiņš, līdz kuram sagatavotajiem kokmateriāliem jābūt izvestiem no meža.

Koku cena — cena augošu koku izsniegšanai pēc Ministru kabineta apstiprinātā cenrāža koku izsniegšanai uz celma.

Kokmateriālu cena — cena pēc Ministru kabineta apstiprinātā cenrāža kokmateriālu izsniegšanai pēc sagatavoto kokmateriālu daudzuma.

Koku izsniegums — cirsmu fonds kubikmetros, kuram izsniegta koku ciršanas biļete vai meža zīme.

Mežsaimnieciskais gads — laikposms no 1.oktobra līdz 30.septembrim.

Risas — transportlīdzekļu ritošās daļas radīti padziļinājumi augsnē.

II. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka cirsmu fonda izsniegšanas kārtību valsts mežos.  

III. Ciršanas tāme, cirsmu fonds un koku izsniegums

2. Ciršanas tāmi var mainīt koptāmes ietvaros starp valsts mežniecībām un valsts virsmežniecībām, ja:

2.1. veikta jauna pamatierīcība;

2.2. vairāk par 10% mainās meža aizsardzības kategorijas valsts mežniecības pārraudzībā esošajā teritorijā;

2.3. vairāk par 10% mainās meža platība valsts mežniecības pārraudzībā esošajā teritorijā;

2.4. pēkšņi pasliktinājies meža sanitārais stāvoklis.

3. Cirsmu fonda maiņa valsts mežos atļauta gadījumos, ja kārtējā gadā kailciršu kārtībā steidzami jānocērt tādas audzes, kurās pēkšņi pasliktinājies sanitārais stāvoklis.

4. Ciršanas tāmi neaprēķina citām cirtēm. Kokus, kas izsniegti citās cirtēs, tāmes izpildē neieskaita.

5. Ciršanas tāmi aizliegts pārsniegt galvenajā cirtē skuju kokiem, cietajiem lapu kokiem, bērzam un melnalksnim.

6. Attiecīgajā gadā noteikto ciršanas normu lietošanā nodotajos mežos atļauts pārsniegt, ja ir pagasta valdes izdots apliecinošs dokuments, ka meža lietotājam kokmateriāli nepieciešami celtniecības vai remonta vajadzībām, nepārsniedzot noteikto cirsmas normu ierīcības starpmeta ietvaros.

7. Lietošanā nodotajos mežos aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē bez meža apsaimniekošanas projekta. Bez meža apsaimniekošanas projekta atļauta koku ciršana starpcirtē un citās cirtēs pēc tam, kad veikta nogabala apskate dabā, par ko izdara atzīmi koku ciršanas biļetē.

8. Valsts mežzinim ir atļauts kārtējā mežsaimnieciskajā gadā izsniegt nociršanai attiecīgo gadu tāmju ietvaros un saskaņā ar virsmežziņa apstiprinātajiem sarakstiem iepriekšējiem gadiem izraudzītās, bet nenocirstās cirsmas. Ja iepriekšējos gados izsniegts lielāks koku apjoms nekā noteikts tāmē, nākamajā gadā izsniedzamais koku apjoms attiecīgi jāsamazina.

9. Iepriekšējā gadā iesāktās un neiesāktās cirsmas, kurām piešķirts ciršanas termiņa pagarinājums vai nav pieprasīts ciršanas termiņa pagarinājums, neieskaita nākamā gada cirsmu fondā.

10. Koku izsnieguma veidus un uzskaites kārtību nosaka Valsts meža dienests.    

IV. Koku izsnieguma dokumentācija

11. Koku ciršanas biļete ir valsts stingrās uzskaites dokuments — Valsts meža dienesta atļauja koku ciršanai valsts mežos.

12. Koku ciršanas biļeti Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā izraksta valsts mežzinis.

13. Izsniedzot bez maksas sausos, vēja gāztos un lauztos malkas kokus un kritalas, meža zīmi izraksta valsts mežsargs, pamatojoties uz valsts mežziņa izrakstīto koku ciršanas biļeti pēc sagatavoto kokmateriālu daudzuma.

14. Koku ciršanas biļeti un meža zīmi izraksta mežsaimnieciskajam gadam, ievērojot Ministru kabineta 1995.gada 21.marta noteikumus nr.58 “Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 47.nr.).

15. Valsts mežzinis pēc saskaņošanas ar mežizstrādātāju var noteikt īsākus koku ciršanas un kokmateriālu izvešanas termiņus.

16. Koku ciršanas biļeti un meža zīmi mežizstrādātājam ir tiesības saņemt visa mežsaimnieciskā gada laikā.

17. Kokmateriālu izvešanas termiņu un cirsmu satīrīšanas termiņu var noteikt garāku par ciršanas termiņu, ja Ministru kabineta 1995.gada 21.marta noteikumos nr.58 “Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi” nav noteikts citādi, bet ne garāku kā līdz nākamā gada 1.jūnijam.

18. Patvaļīgi iegūtos kokmateriālus realizē Ministru kabineta 1995.gada 25.jūlija noteikumu nr.241 “Noteikumi par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 121.nr.) 4.punktā noteiktajā kārtībā.

19. Kokmateriāli uzskatāmi par izvestiem, ja tie izvesti atbilstīgi Ministru kabineta 1995.gada 21.marta noteikumu nr.58 “Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi” 18. un 20. punktā minētajām prasībām.

20. Ja krautuves vai kokzāģētavas atrodas tuvāk par 0,5 km no mežaudzēm, tajās kokmateriāli var atrasties, ja tiek ievērotas kokmateriālu uzglabāšanas sanitārās prasības.

21. Koku ciršanas biļete un meža zīme ir vienīgie dokumenti, kas dod tiesības to īpašniekiem cirst kokus un izvest kokmateriālus. Jebkādas citas rakstiskas vai mutiskas atļaujas ir nelikumīgas.

22. Meža ugunsgrēku vai dabas stihijas radīto seku likvidēšanas gadījumā koku ciršanas biļeti izsniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc koku ciršanas uzsākšanas.

23. Koku ciršanas biļete un meža zīme mežizstrādātājam jāuzrāda pēc Valsts meža dienesta un citu kontrolējošo institūciju darbinieku pieprasījuma.

24. Mežizstrādātājam ir tiesības saņemt koku ciršanas termiņa pagarinājumu līdz nākamā gada 31. martam kā iesāktām, tā arī neiesāktām cirsmām.

25. Ciršanas termiņa pagarinājumu piešķir valsts mežzinis 10 dienu laikā pēc mežizstrādātāja rakstiska pieteikuma, kas jāiesniedz pirms koku ciršanas biļetē noteiktā termiņa beigām. Ciršanas termiņu pagarina pēc meža ieņēmumu iekasēšanas 10 % apmērā no nenocirsto koku cenas.

26. Ja koku ciršanas termiņš noteikts īsāks un beidzas ātrāk par mežsaimnieciskā gada 30.septembri, to bez maksas pagarina līdz mežsaimnieciskā gada beigām.

27. Ja kokmateriālu izvešanas termiņš un cirsmu satīrīšanas termiņš noteikts īsāks un beidzas ātrāk par nākamā gada 1.jūniju, to bez maksas pagarina līdz minētajam datumam.

28. Pēc ciršanas termiņa un izvešanas termiņa beigām mežizstrādātājs zaudē nenocirsto cirsmu fondu un par to iemaksāto meža ieņēmumu summu atbilstīgi koku cenai.

29. Sanitārajās cirtēs, kur savairojušies kaitēkļi, ciršanas termiņu un izvešanas termiņu aizliegts pagarināt.

30. Koku ciršanas biļeti vai meža zīmi anulē, ja:

30.1. mainās meža zemes lietotājs;

30.2. Valsts meža dienesta vai citu kontrolējošo institūciju darbinieki atklājuši, ka cirsmu fonds sagatavots kļūdaini;

30.3. izrakstot koku ciršanas biļeti vai meža zīmi, pieļautas tehniskas vai aritmētiskas kļūdas;

30.4. mežizstrādātājs atsakās no apmaksātas cirsmas, kurā ciršana nav uzsākta;

30.5. likvidēts mežizstrādes uzņēmums;

30.6. mežizstrādātājs atkārtoti pieļauj ciršanai neizzīmētu koku izciršanu un bojāšanu.

31. Ja koku ciršanas biļeti vai meža zīmi anulē, iekasēto meža ieņēmumu summu mežizstrādātājam atmaksā šo noteikumu 30.1., 30.2. un 30.3.apakšpunktā noteiktajos gadījumos.

32. Koku ciršanas biļetes un meža zīmes aizpildīšanas, reģistrēšanas un uzglabāšanas kārtību nosaka Valsts meža dienesta apstiprināta instrukcija.    

V. Mežizstrādātāju tiesības un pienākumi

33. Mežizstrādātājs koku ciršanu drīkst uzsākt tikai pēc koku ciršanas biļetes vai meža zīmes saņemšanas.

34. Pirms koku ciršanas biļetes vai meža zīmes saņemšanas mežizstrādātājam ir tiesības apskatīt tam piešķirtās cirsmas dabā un iepazīties ar šo cirsmu novērtējumu, kā arī saskaņot ar valsts mežzini ciršanas vietu satīrīšanas veidu un izmantojamo cirsmu izstrādes tehnoloģiju, nepārkāpjot Ministru kabineta 1995.gada 21.marta noteikumus nr.58 “Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi”.

35. Ja mežizstrādātājs nepiekrīt valsts mežniecības cirsmu novērtējumam, viņam ir tiesības pirms koku ciršanas biļetes vai meža zīmes saņemšanas rakstiski iesniegt iebildumus valsts mežniecībā. Šajā gadījumā valsts mežniecības darbinieki, piedaloties mežizstrādātājam, cirsmu novērtē atkārtoti. Ja pārbaudē atklātās novirzes no valsts mežniecības sākotnējā novērtējuma atšķiras vairāk par 10 %, koku ciršanas biļeti vai meža zīmi izraksta pēc kontrolvērtējuma. Ja pārbaudē novirzes no sākotnējā cirsmu novērtējuma ir 10% un mazāk, no mežizstrādātāja iekasējama atlīdzība par veikto pakalpojumu.

36. Ar koku ciršanas biļetes vai meža zīmes saņemšanas brīdi mežizstrādātājs ir atbildīgs par ciršanas vietas apsardzību. No šī brīža mežizstrādātājam ir jāievēro koku ciršanas biļetē vai meža zīmē noteiktās prasības un valsts mežniecība nepieņem pretenzijas par nodoto cirsmu fondu.

37. Katram mežizstrādātājam ir pienākums ievērot likuma “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.; 1995, 68., 154.nr.) 80.pantā noteiktās prasības.   

VI. Ciršanas vietu apskates

38. Valsts mežsargs regulāri pārbauda, kā tiek ievērotas meža apsaimniekošanas un izmantošanas prasības koku ciršanas un kokmateriālu izvešanas laikā.

39. Ciršanas vietu apskati dabā valsts mežsargs veic 10 dienu laikā pēc koku ciršanas biļetē vai meža zīmē noteiktā ciršanas termiņa un izvešanas termiņa vai pēc ciršanas un izvešanas darbu pabeigšanas.

40. Veicot ciršanas vietu apskati dabā un konstatējot, ka koku ciršanas biļetē vai meža zīmē noteiktās prasības ir izpildītas un meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumi ievēroti, valsts mežsargs izdara atzīmes par ciršanas vietu apskati dabā tikai savā koku ciršanas biļetes vai meža zīmes eksemplārā.

41. Ja ir pieļauti šo noteikumu pārkāpumi, valsts mežzinis mežizstrādātāju rakstiski uzaicina uz ciršanas vietas apskati dabā un mežpārkāpuma protokola sastādīšanu.

42. Ja mežizstrādātājs neierodas uz ciršanas vietas apskati dabā un mežpārkāpuma protokola sastādīšanu, valsts meža dienesta darbinieki mežpārkāpuma protokolu sastāda bez mežizstrādātāja piedalīšanās un tas mežizstrādātājam ir saistošs.

43. Ja koku ciršanas vai kokmateriālu izvešanas termiņu pagarina, atkārtotu ciršanas vietu apskati veic 10 dienu laikā pēc koku ciršanas vai kokmateriālu izvešanas termiņa pagarinājuma izbeigšanās.   

VII. Materiālā atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem

44. Par šo noteikumu un Ministru kabineta 1995.gada 21.marta noteikumu nr.58 “Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi” neievērošanu no mežizstrādātāja piedzenami mežsaimniecībai nodarītie zaudējumi šādā apmērā:

44.1 par ciršanai izzīmēto koku atstāšanu iesāktās cirsmās pēc ciršanas termiņa — trīskārtīgā nenocirsto koku cenas apmērā;

44.2. par ciršanai izzīmēto koku atstāšanu sanitārajās cirtēs pēc ciršanas termiņa — pieckārtīgā nenocirsto koku cenas apmērā;

44.3. par koku ciršanas biļetē vai meža zīmē norādīto satīrīšanas noteikumu neievērošanu, par stigu un ap cirsmu piegulstošo platību pielūžņošanu — divkārtīgā cirsmā nocirsto koku cenas apmērā (nesatīrītā platībā);

44.4. par mežpārkāpumu protokolā noteiktā otrreizējā ciršanas vietas satīrīšanas termiņa neievērošanu — trīskārtīgā cirsmā nocirsto koku cenas apmērā (nesatīrītā platībā);

44.5. par kokmateriālu atstāšanu pēc izvešanas termiņa:

44.5.1. cirsmās — pieckārtīgā atstāto kokmateriālu cenas apmērā;

44.5.2. meža krautuvēs vai gar meža ceļiem — atstāto kokmateriālu cenas apmērā;

44.5.3. par skuju koku un oša kokmateriālu neizvešanu, ja netiek ievērotas Ministru kabineta 1995.gada 21.marta noteikumu nr.58 “Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi” 18. un 20.punkta prasības, — trīskārtīgā atstāto kokmateriālu cenas apmērā;

44.6. par kokmateriālu patvaļīgu izvešanu pirms uzmērīšanas, ja tos izsniedz pēc sagatavoto kokmateriālu daudzuma, kā arī par kokmateriālu pievešanu citām, nevis koku ciršanas biļetē norādītajām meža krautuvēm, — divkārtīgā izvesto vai pievesto kokmateriālu cenas apmērā;

44.7. par tehnoloģiskajos koridoros un pārējā cirsmas platībā pieļautām risām, kas ir 15cm un dziļākas un ir 20 % un vairāk no pievešanas un treilēšanas ceļa garuma, — pieckārtīgā to koku cenas apmērā, kuri atrodas sabojātajā treilēšanas koridora platībā;

44.8. par dabīgās brauktuves, grāvju atbērtnes un meža ceļos pieļautām risām, kas ir 25cm un dziļākas un kuras bezsala apstākļos pēc cirsmas izstrādes nav izlīdzinātas mēneša laikā, — trīskārtīgā šo risu aizbēršanas darbu izmaksas apmērā;

44.9. par koku ciršanas biļetē norādītās saudzējamās paaugas iznīcināšanu galvenajā cirtē — divkārtīgā meža atjaunošanas drošības naudas apmērā;

44.10. par koku ciršanas biļetē norādīto atstājamo sēklinieku nociršanu — divkāršā meža atjaunošanas drošības naudas apmērā;

44.11. par koku ciršanas biļešu neizņemšanu līdz saimnieciskā gada beigām ar līgumu nodotajās cirsmās — cirsmas koku cenas apmērā.

45. Mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzības aprēķinā piemērojami noteikumi par cenām koku izsniegšanai, ievērojot takses šķiras koeficientu.

46. Mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu aprēķinā nav pieļaujama koku cenu atlaide.

47. Mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšana neatbrīvo mežizstrādātāju no ciršanas vietas satīrīšanas.

48. Mežpārkāpumos, kuri izdarīti aizsargājamos un saudzējamos mežos, mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzība palielināma pusotras reizes.

49. Ieņēmumi no atlīdzības par mežsaimniecībai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies sakarā ar šo noteikumu un Ministru kabineta 1995.gada 21.marta noteikumu nr.58 “Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi” neievērošanu, sadalāmi starp pagastu vai pilsētu budžetiem un Mežsaimniecības attīstības fondu saskaņā ar likuma “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 78.nr.) 5.pantu.    

VIII. Noslēguma jautājumi

50. Valsts meža dienestam izstrādāt šo noteikumu 10.punktā minēto koku ciršanas biļešu veidlapas paraugu un kārtību, kādā minētās veidlapas izgatavojamas, uzskaitāmas un lietojamas.

51. Atzīt par spēku zaudējušiem:

51.1. Ministru Padomes 1991.gada 4.jūnija lēmumu nr.151 “Par meža izmantošanu un atjaunošanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 37./38.nr.; 1992, 13./14.nr.; oficiāls izdevums AP MP, 1993, 8.nr.);

51.2. Ministru Padomes 1992.gada 4.februāra lēmumu nr.39 “Par grozījumiem Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991.gada 4.jūnija lēmumā nr.151” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13./14.nr.);

51.3. Ministru Padomes 1992.gada 4.decembra lēmuma nr.515 “Par kokmateriālu izvedmuitas tarifu likmēm” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8.nr.) 3.punktu;

51.4. Ministru Padomes 1993.gada 3.februāra lēmumu nr.51 “Par grozījumiem Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991.gada 4.jūnija lēmumā nr.151” (oficiāls izdevums AP MP, 1993, 8./9.nr.).

Ministru prezidents M.Gailis

Zemkopības ministrs Ā.Ūdris