Likumprojekts

Dokuments nr. 6

Lauksaimniecības likums

Saeimas Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu

savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas

iesniegts (13.11.1995.) Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini un jēdzieni

Likumā ir lietoti šādi termini un jēdzieni:

1) lauksaimniecība — tautas saimniecības nozares, kas aptver augkopību, lopkopību un to produktu pirmapstrādi;

2) lauksaimniecības produkcija — augu vai dzīvnieku valsts sākotnējā produkcija, ko patērē tiešā veidā, pārdod nepārstrādātā veidā vai izmanto kā izejvielu pārtikas produktu un citu izstrādājumu ražošanā;

3) lauksaimniecības produkcijas ražotājs — fiziska persona vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar lauksaimniecību un ražo preču produkciju;

4) ienākums no lauksaimniecības — starpība starp lauksaimniecības produkcijas vai to izstrādājumu pārdošanas ieņēmumiem un to ražošanas, kā arī realizācijas izdevumiem, kam pieskaitīta pašu patērētās produkcijas vērtība;

5) valsts subsīdijas — valsts mērķtiecīga labvēlīga iejaukšanās lauksaimnieciskajā ražošanā un tirgus kārtošanā, piešķirot naudas izmaksas noteiktiem, stingri definētiem mērķiem, kuros uzņēmums piedalās ar saviem līdzekļiem bez tirgus pretvērtības saņemšanas. Subsīdiju maksājumi nav paredzēti privātam patēriņam, bet uzņēmumiem ar mērķi veicināt vides aizsardzību, ražošanas racionalizāciju un tehnoloģiju uzlabošanu, pazemināt ražošanas izmaksas;

6) Lauksaimniecības gada likums — tiesību akts, kas nosaka lauksaimniecības attīstības uzdevumus un to realizācijas mehānismus;

7) lauksaimniecības ražotāju pašpārvaldes organizācijas — lauksaim-niecības produkcijas ražotāju kooperatīvās (kopdarbības) biedrības, sabiedrības, savienības, sabiedriskās organizācijas un to apvienības;

8) zemes transformācija — zemes izmantošanas veidu maiņa, kas nav saistīta ar īpašuma tiesību maiņu;

9) kompleksās valsts programmas — lauksaimniecības attīstības, apkārtējās vides saudzējošs un sociāli orientēts pasākumu komplekss, kuru realizācijas finansēšanā piedalās valsts.

 

2. pants . Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības līdzdalību valsts tautas saimniecības attīstībā, nosakot stabilu valsts lauksaimniecības politiku un izveidojot tās realizācijas mehānisma darbības pamatus. Šī likuma uzdevums ir radīt priekšnoteikumus:

1) racionālu lauku uzņēmumu attīstības veicināšanai, lai ražotu iespējami lētāku, kvalitatīvāku un konkurētspējīgu produkciju;

2) ekonomiski stabilas apkārtējo vidi saudzējošas un sociāli orientētas zemnieciskas lauksaimniecības attīstībai vienotajā lauku telpā, lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un rūpniecību ar lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielām, ievērojot atšķirīgos sociālos, ekoloģiskos un reģionālos nosacījumus;

3) zemes, ūdeņu un citu dabas resursu līdzsvarotai izmantošanai un saglabāšanai, lauku kultūrvides attīstībai;

4) konkurences uzturēšanai vietējā tirgū, paaugstinot lauksaimniecības efektivitāti un tās produkcijas kvalitāti, sagatavojot Latvijas lauksaimniecību konkurētspējīgai uzņēmējdarbībai starptautiskajā apritē un pakāpeniski pielāgojoties tautsaimniecības attiecību izmaiņām;

5) dabas un ekonomisko apstākļu izraisīto nelabvēlīgo nosacījumu kompensēšanai lauksaimniecībai salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm, piešķirot līdzvērtīgas sociālās un ekonomiskās labklājības iespējas lauksaimniecībā nodarbinātajiem;

6) lauksaimniecības produktu tirgus regulēšanas pamatprincipu īstenošanai;

7) valsts institūciju pienākumiem un atbildībai par lauksaimniecības politikas izstrādi un realizēšanu.

 

II nodaļa. Lauksaimniecības politikas noteikšana

un tās realizēšanas kārtība

3. pants. Likuma realizēšanas veidi

Lauksaimniecības politiku nosaka:

1) Lauksaimniecības gada likums;

2) Lauksaimniecības gada ziņojums;

3) lauksaimniecības produkcijas tirgus regulēšanas pasākumi;

4) valsts noteiktā lauksaimniecības atbalsta finansu un kredīta politika;

5) lauksaimniecības attīstības kompleksās valsts programmas;

6) valsts obligātā apdrošināšana;

7) citi lauksaimniecības ražošanas un lauku vides ietekmēšanas valstiskie pasākumi.

 

4. pants. Lauksaimniecības ražošanas valstiskās ietekmēšanas metodes

(1) Racionālu lauksaimniecības uzņēmumu attīstības veicināšanai valsts izmanto šādas metodes:

1) valsts subsīdijas;

2) nodokļu atlaides;

3) valsts investīcijas;

4) valsts atbalstīta kredītpolitika;

5) diferencētas monopolcenas energoresursiem;

6) lauksaimniecības produktu tirgus un to konkurences attīstības veicināšanas pasākumi;

7) citu maksājumu formas.

(2) Pielietojot lauksaimniecības ražošanas valstiskās ietekmēšanas metodes, tiek ievēroti starptautiski ieteiktie lauksaimniecības regulēšanas principi.

 

5. pants. Lauksaimniecības gada ziņojums

Zemkopības ministrija katru gadu līdz 1. septembrim iesniedz Ministru kabinetam Lauksaimniecības gada likuma projektu nākamajam gadam un Lauksaimniecības gada ziņojumu, kurā tiek dots pārskats par stāvokli lauksaimniecībā un Lauksaimniecības gada likumā noteikto uzdevumu izpildi vismaz par šādiem jautājumiem:

1) lauksaimniecības produkcijas ražošanas un patēriņa gada bilance;

2) lauksaimniecības nozaru attīstība;

3) iekšējais tirgus, imports, eksports, produkcijas kvalitāte;

4) lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumi;

5) lauksaimniecības kreditēšana;

6) investīcijas, subsīdijas, nodokļi;

7) nodarbinātība un citas sociāla rakstura problēmas;

8) pārskats par zemes izmantošanu un izmaiņām zemes fondā;

9) zemes melioratīvais stāvoklis, augsnes ielabošana;

10) lauksaimniecības nozaru un uzņēmumu struktūras izmaiņas.

 

6. pants. Lauksaimniecības gada likums

(1) Lauksaimniecības gada likumā tiek noteikti lauksaimniecības attīstības uzdevumi nākamajam gadam un triju gadu periodam.

(2) Lauksaimniecības gada likumā tiek formulēti:

1) iedzīvotāju apgādei nepieciešamie un attiecīgajā gadā iespējamie galveno lauksaimniecības produktu ražošanas apjomi;

2) tirgus un cenu politika, kreditēšana, subsīdijas un muitas tarifi;

3) asignējumi lauksaimniecības izglītības un zinātnes attīstībai;

4) izstrādājamo nozaru attīstības programmu saraksts un to finansēšana;

5) ārējo ekonomisko sakaru attīstība (ieskaitot starptautiskos nolīgumus);

6) ienākumi un nodokļi;

7) sociāli pasākumi;

8) lauksaimniecības un arī citu tautsaimniecības nozaru mijiedarbība;

9) vides aizsardzības un lauksaimniecības produkcijas kvalitātes ietekmēšanas pasākumi;

10) valsts budžeta asignējumi un investīcijas;

11) ekonomiski atbalstāmās nozares, to atbalsta principi, veidi un apmēri.

 

7. pants. Informatīvais nodrošinājums

(1) Valsts statistikas komiteja un Zemkopības ministrija izstrādā metodiku, noteikumus un dokumentāciju statistikas datu iegūšanai lauksaimniecība kopumā un atsevišķās tās nozarēs, pilnveido informācijas saņemšanas un izmantošanas sistēmu, nosaka aptveramo uzņēmumu loku, kā arī savācamo ziņu apjomu un periodiskumu.

(2) Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteja sadarbībā ar Zemkopības ministriju atbilstoši valdības apstiprinātai metodikai katru gadu konstatē lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumus un izdevumus par iepriekšējo gadu, sadalot tos pēc lieluma, tipa, sistēmām un saimniekošanas sfērām. Šajā nolūkā tā apkopo un izvērtē 1500 līdz 2000 lauksaimniecības preču produkcijas ražotāju darba rezultātus. Iesaistīšanās apsekojamo uzņēmumu grupā ir brīvprātīga, taču ziņas jāiesniedz pēc vienotas apstiprinātas metodikas. Savāktā informācija par ziņu sniedzējiem un par konkrēta ziņu sniedzēja uzrādītiem datiem nav izpaužama.

(3) Latvijas Valsts statistikas komiteja vai tās uzdevumā kāda cita institūcija, izmantojot savus esošos informācijas avotus un nepieciešamības gadījumā izveidojot papildu datu savākšanas sistēmu, pastāvīgi pēta iekšējo un starptautisko lauksaimniecības produkcijas tirgu, gatavo un regulāri izplata informāciju par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo resursu cenām, par pārtikas produktu pieprasījumu un to cenām iekšējā un ārējā tirgū.

(4) Tirgus regulēšanas pasākumu pamatošanai ir izmantojama tikai oficiālā valsts statistikas informācija.

 

 

III nodaļa. Lauksaimniecības produkcijas tirgus veicināšana

8. pants. Tirgus veicināšana

(1) Valstiski svarīgu produktu un to pārstrādes produktu ražošanā Ministru kabinets veic pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iespēju realizēt savu produkciju iekšējā tirgū un budžeta iestādēs.

(2) Visiem valstī realizējamajiem lauksaimniecības ražojumiem un to izstrādājumiem ir jāatbilst Latvijā noteiktajiem veterinārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem, kas ir harmonizēti ar Eiropas Savienības prasībām.

 

9. pants. Tirgus veicināšanas institūcijas un instrumenti

(1) Par valstisko lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas pasākumu izstrādāšanu un realizēšanu (eksporta, importa datu apkopošana, starpvalstu nolīgumu sagatavošana, valsts lauksaimniecības produktu rezerves noteikšana un pārvaldīšana u.c. šajā likumā un citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzēto pasākumu veikšana) atbild Zemkopības ministrija.

(2) Zemkopības ministrija veicina lauksaimniecības produkcijas ražotāju pašpārvaldes organizāciju darbību valsts iekšējā un ārējā tirgus apgūšanā.

(3) Lauksaimniecības ražojumu un to izstrādājumu tirgus veicināšanai lietojami tādi paņēmieni un metodes, kas nav aizliegti starptautiskajos nolīgumos.

(4) Ministru kabinets veicina kooperatīvo vairumtirdzniecības biržu izveidi.

10. pants. Lauksaimniecības ražojumu un to izstrādājumu imports

(1) Lauksaimniecības ražojumu un to izstrādājumu importa regulēšanai tiek pielietoti muitas tarifi.

(2) Lauksaimniecības ražojumus un to izstrādājumus drīkst ievest tikai noteiktos robežpunktos pēc muitas kontroles un noteikto muitas maksājumu nokārtošanas.

(3) Importēt atļauts tikai tādus produktus, kas atbilst Latvijā noteiktajām veterinārajām, fitosanitārajām un obligātajām kvalitātes prasībām.

 

 

IV nodaļa. Valsts finansu atbalsta sistēma lauksaimniecībai

11. pants. Kredītpolitika

(1) Lauksaimniecības un ar lauksaimniecību saistīto nozaru attīstības kreditēšana tiek bāzēta uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas darbības tālākas izvērtēšanas pamata.

(2) Lauku attīstības fondā (speciālā budžetā) uzkrāj ikgadējos lauku un lauksaimniecības attīstībai ieplānotos līdzekļus, kā arī citus Ministru kabineta noteiktā kārtībā paredzētos ieņēmumus.

(3) Lauku attīstības fonda līdzekļi glabājami Latvijas Hipotēku un zemes bankā un izmantojami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

12. pants. Valsts investīcijas

Lauksaimniecības nozarei apstiprināto budžeta līdzekļu ietvaros valsts iegulda investīcijas meliorācijas darbu, elektrolīniju, lauku pievedceļu un citu lauku infrastruktūras objektu celtniecības finansēšanai, augstražīgu mājlopu un putnu vaislas materiāla un augkopības kultūru šķirņu iepirkšanai. Investīciju teritoriālā un nozaru sadalījuma projektu sagatavo Zemkopības ministrija, konsultējoties ar ražotāju un pašvaldību pārstāvjiem, un iesniedz to apstiprināšanai likuma “Par budžetu un finansu vadību” noteiktajā kārtībā.

 

13. pants. Valsts asignējumi

Apstiprināto budžeta līdzekļu ietvaros valsts finansē zinātnisko iestāžu un mācību iestāžu darbību, finansiāli atbalsta mājlopu un augu jaunu šķirņu selekciju, jaunu tehnoloģiju un mašīnu izstrādāšanu un citas ražošanas attīstībai svarīgas lauksaimniecības zinātnes tēmas un projektus.

 

 

V nodaļa. Lauksaimniecības produkcijas ražotāju

juridiskā aizsardzība

14. pants. Lauksaimniecības produkcijas ražotāju tiesību aizsardzība

Lai aizsargātu lauksaimniecības produkcijas ražotāju tiesības, Zemkopības ministrija ir tiesīga iesniegt tiesā prasību par pārstrādes uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu gadījumos, ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma parādi pārsniedz 50 procentus no uzņēmuma pamatfondu vērtības.

 

15. pants. Lauksaimniecības ražojumu realizācijas veicināšana

Lai nodrošinātu augkopības produkcijas realizācijas iespējas pēc līgumiem un tūlītēju samaksu, Ministru kabinets ik gadus apstiprinātā budžeta ietvaros nosaka pārstrādes uzņēmumiem izsniedzamo atviegloto (subsidēto) kredītu apjomus un atmaksas noteikumus.

 

16. pants. Atbildība par norēķiniem

Gadījumos, kad norēķini par lauksaimniecības produkcijas piegādi pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem pārsniedz līgumos noteiktos termiņus, nokavējuma soda naudas procentu likme nedrīkst būt zemāka par Latvijas Bankas refinansēšanas likmi.

 

17. pants. Zemkopības ministrijas atbildība par valsts funkciju izpildi

(1) Zemkopības ministrijas sastāvā tiek iekļautas visas organizācijas, kuras veic valsts funkcijas lauksaimniecības nozarē. Valstisko un citu uzdevumu veikšanai Zemkopības ministrija kopā ar pagasta pašvaldībām izveido pagasta lauksaimniecības dienestu.

(2) Zemkopības ministrija ir atbildīga par lauksaimniecības produktu ražošanu valsts iedzīvotāju pārtikas patēriņam un iespējami lielākam lauksaimniecības produktu eksportam.

(3) Zemkopības ministrija un Ārlietu ministrija ir atbildīgas par visu līgumu u.c. dokumentu sagatavošanu agrārajā sfērā, Latvijas Republikai iestājoties EK. Šais dokumentos jāparedz tādi pasākumi, kuri veicina ražošanas paplašināšanu un ienākumu pieaugumu lauksaimniecības ražotājiem.

 

 

VI nodaļa. Zemju izmantošana un saglabāšana

18. pants . Zemju transformācija

(1) Lauksaimniecības zemju transformāciju nelauksaimnieciskajās zemēs kārto Zemkopības ministrija.

(2) Meža zemju transformāciju lauksaimnieciskajās zemēs un lauksaimniecībai mazpiemēroto zemju apmežošanu regulē Zemkopības ministrija un tās sastāvā esošais Valsts meža dienests.

(3) Mērķtiecīgas zemju transformācijas nodrošināšanai lauksaimniecībai zaudēto zemju īpašniekiem var paredzēt kompensāciju, samērojot to ar mērķtiecīgu ieguldījumu zemes citādai lietošanai (apmežošanai u.c.). Kompensāciju par šādu platību izņemšanu no lauksaimnieciskās ražošanas izmaksā šim nolūkam budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros.

 

19. pants. Zemju izmantošanas, uzlabošanas un saglabāšanas pasākumu plānošana

Mērķprogrammas lauksaimniecības zemju izmantošanai, uzlabošanai un saglabāšanai izstrādā Zemkopības ministrija, saskaņojot tās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

 

20. pants. Apbūves un infrastruktūras objektu izvietojuma regulēšana

Apbūves un infrastruktūras objektu izvietojumu lauksaimniecības zemēs regulē un kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet zemes meliorācijas sistēmu būvju un ierīču izvietojumu — Zemkopības ministrija.

 6. Saeimas deputāti: P.Putniņš, A.Rugāte, M.Vītols, K.Druva, A.Prēdele