Ministriju ziņas

Lai nezāģējam zaru, uz kura paši sēžam

Vairāk nekā pusotru gadu tiek īstenota valdības programma “Saikne ar pilsoni”, kuras īstenotāji galvenokārt nodarbojas ar valsts iedzīvotāju informēšanu par ikviena tiesībām un arī pienākumiem pret valsti. Nodokļu iekasēšana un budžeta piepildīšana neapšaubāmi ir viena no būtiskākajām kopsakarībām. Šobrīd no katriem 3 latiem valsts pamatbudžetā gandrīz 2 lati nāk no pievienotās vērtības nodokļa. Tāpēc programmas “Saikne ar pilsoni” analītiķiem tik nozīmīga ir šķitusi iedzīvotāju attieksme pret kases čeku saistību ar valsts budžetu. Tieši tādēļ pēdējos mēnešos gan televīzijā, gan laikrakstos tik bieži ir bijusi informējošā aģitācija par pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa iespējami pilnīgākas iekasēšanas valstisko nozīmīgumu — ar devīzi: “Nezāģē zaru, uz kura pats sēdi!”

Saskaņā ar Baltijas datu nama veiktajiem pētījumiem augustā tikai 16 procenti Latvijas iedzīvotāju ir zinājuši, ka čeks apliecina pievienotās vērtības nodokļa nomaksāšanu, turpretī oktobrī — jau 36,7 procenti. Oktobrī iedzīvotāji ir bijuši labāk informēti arī par alkoholisko dzērienu un cigarešu marķējuma nozīmi. Augustā katrs septītais (13,3 procenti), bet oktobrī jau katrs ceturtais (25,4 procenti) ir zinājis, ka marķējums liecina — par pirkumu valsts budžetā iemaksāts akcīzes nodoklis.

Socioloģiskajās aptaujās uzdots arī tāds jautājums: “Kā jūs novērtētu valdības darbu pēdējā mēneša laikā nodokļu iekasēšanā?” Atbildes liecina, ka attieksme pret valdības rīcību nodokļu iekasēšanā tikpat kā nemainās: augustā to par labu atzinuši 11,3 procenti iedzīvotāju, oktobrī — 11,4, bet slikti novērtējuši — augustā 62,8 procenti, oktobrī — 60,8 procenti Latvijas iedzīvotāju. Savukārt programmas “Saikne ar pilsoni” izpildītāju nolūks nepavisam neesot “spodrināt” valdības tēlu, bet gan sniegt tautai objektīvu un precīzu informāciju.

Izrādās, ka tikai viena ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju ir informēti par valsts nodokļu sistēmu kopumā, kaut gan interese par to esot 70 procentiem. Diemžēl tikai nedaudziem esot izpratne par nodokļu saistību ar valsts budžeta izdevumiem. Pēc Baltijas datu nama darbinieces Brigitas Zepas domām, šī demokrātiskām valstīm raksturīgā pilsoņu attieksme pie mums varētu izveidoties tikai pēc diezgan daudziem gadiem. Ikviens cilvēks grib taču zināt, kur viņa nodokļos samaksātā nauda galu galā nonāk.

Uz “LV” jautājumu, ciktāl tad ir izpētīts, kā Latvijas iedzīvotāji attiecas pret pašreizējo nodokļu likmju sadalījumu kopumā, Zepas kundze atbildēja, ka šāda detalizēta analīze būtu ļoti interesanta un svarīga. Apmēram 50 procenti iedzīvotāju it kā būtu ar mieru maksāt lielākus nodokļus, ja vien skaidri zinātu, ka tie tiktu atvēlēti izglītībai un kultūrai. Bet tā gan bijusi tikai vispārēja nostādne.

Gluži saprotams, ka patlaban jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kā ikvienā citā valstī, grib iespējami vairāk no valsts saņemt, bet tajā pašā laikā tai iespējami mazāk atdot — ar gauži retiem izņēmumiem. Un te var līdzēt vienīgi visapkārt un vienmēr pastāvošs vēlmju un prasību līdzsvars — valstī, tautā, katrā pilsonī.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības

lietu redaktors