Diplomātija

Lielbritānijas un Latvijas dziļo attiecību apliecinājums

Par tādu kļuva aizvadītā piektdiena, 1995. gada 17. novembris, kad Latvijas Republikas valsts svētku priekšvakarā Rīgā viesojās Viņa Karaliskā Augstība Velsas princis Čārlzs. Pēc svinīgās sagaidīšanas ceremonijas Rīgas pilī, kur Baltajā zālē augsto viesi sveica Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, un abu augsto personu sarunas Zelta zālē Velsas princis kopā ar prezidentu Ulmani devās uz Brīvības pieminekli un nolika ziedus. Pie pieminekļa, neraugoties uz dzestro laiku, bija pulcējušies simtiem rīdzinieku, kas ar aplausiem sveica augsto viesi. Pēc ekskursijas pa Vecrīgu Velsas princis noklausījās īsu ērģeļmūzikas koncertu Doma baznīcā, iepazinās ar Valodu mācību centru un apmeklēja a/s “Lattelekom”, kurā, kā zināms, pārstāvēts Lielbritānijas kapitāls. Pēc tam Viņa Karaliskā Augstība Velsas princis svinīgi atklāja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecību, kā arī draudzīgi sarunājās ar Britu padomes un vēstniecības darbiniekiem. Velsas prinča nepilnas sešas stundas ilgā vizīte Latvijā noslēdzās Mazajā Ģildē, kur tika rīkota svinīgā pieņemšana par godu Viņa Karaliskajai Augstībai Velsas princim. Lielbritānijas vēstnieka Ričarda Ralfa lūgti, viesu skaitā bija Latvijas Republikas 5. un 6. Saeimas deputāti, pazīstami Latvijas sabiedriskie, zinātnes un mākslas darbinieki, Latvijas masu informācijas līdzekļu pārstāvji. Plaši bija pārstāvēts ārvalstu diplomātiskais korpuss Latvijā. Velsas princis atraisītā gaisotnē sarunājās ar pieņemšanas viesiem, demonstrējot vienlaikus aristokrātisku pašapziņu un cilvēcisku vienkāršību. Acīmredzot tieši šo īpašību harmonisks apvienojums ir ļāvis princim Čārlzam šajās dienās stāvēt pāri preses saceltajai kņadai ap viņa personīgo dzīvi un godam reprezentēt Lielbritāniju.

Latvijas Republikas valsts prezidents Guntis Ulmanis, sveicot augsto viesi, pieņemšanā Mazajā Ģildē teica:

Jūsu Karaliskā Augstība, ekselences, dāmas un kungi!

Latviešu tautas vārdā man ir tas gods sveikt Jūsu Karalisko Augstību Latvijā. Jūsu šīsdienas vizīte, kas notiek mūsu valsts neatkarības gadadienas priekšvakarā, ir pagodinājums ar dziļi simbolisku nozīmi, tā apliecina Lielbritānijas un Latvijas draudzīgo attiecību raksturu un abpusējo vēlmi sekmēt tālāku to attīstību gan divpusējā, gan Eiropas Savienības integrācijas aspektā. Un man liekas, ka šodien tikšanās pie Brīvības pieminekļa to apliecina. Vēsture zina vairākus notikumus, kuros britu nostājai ir bijusi būtiska nozīme Latvijas ceļā uz valstisko neatkarību. Gribētu šovakar minēt faktu, ka Lielbritānija pirmā atzina Latviju de facto jau 1918. gada 11. novembrī. 1919. gada sākumā Latvija tika pakļauta boļševiku varas okupācijai, britu militārā palīdzība toreiz bija nozīmīga mūsu brīvības izcīnīšanā un nosargāšanā, tāpat arī Jūsu valsts valdības vadītāju labvēlīgā nostāja bija izšķiroša Latvijas starptautiskajai atzīšanai 1921. gada 26. janvārī.

Mūsu tautām ir kāda kopīga iezīme — tās spēj patiesi novērtēt to savu pilsoņu drosmi, kuri ir ziedojuši dzīvību savas valsts labā. Latviešu karavīru kapavietas ir izkaisītas pasaulē, bet Latvijas zeme sevī glabā arī britu karavīru un jūrnieku mirstīgās atliekas, kuru dzīvības paņēma Pirmais pasaules karš.

Latviešu tauta neaizmirst to, ka vairāk nekā desmit tūkstoši mūsu tautiešu guva patvērumu Lielbritānijā, bēgot no komunistiskā režīma pēc Otrā pasaules kara, kā arī to, ka Latvijas vēstniecība Londonā varēja turpināt pārstāvēt Latvijas valsti un tās pilsoņus visus garos padomju okupācijas gadus. Diplomātisko attiecību atjaunošana 1991. gadā, kā arī Lielbritānijas vēstniecības svinīga atklāšana šodien apliecina mūsu valstu attiecību kontinuitāti.

Diena, kas iegājusi vēsturē

Par tādu kļuva aizvadītā piektdiena, 1995. gada 17. novembris, kad Latvijas Republikas valsts svētku priekšvakarā Rīgā viesojās Viņa Karaliskā Augstība Velsas princis Čārlzs. Pēc svinīgās sagaidīšanas ceremonijas Rīgas pilī, kur Baltajā zālē augsto viesi sveica Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, un abu augsto personu sarunas Zelta zālē Velsas princis kopā ar prezidentu Ulmani devās uz Brīvības pieminekli un nolika ziedus. Pie pieminekļa, neraugoties uz dzestro laiku, bija pulcējušies simtiem rīdzinieku, kas ar aplausiem sveica augsto viesi. Pēc ekskursijas pa Vecrīgu Velsas princis noklausījās īsu ērģeļmūzikas koncertu Doma baznīcā, iepazinās ar Valodu mācību centru un apmeklēja a/s “Lattelekom”, kurā, kā zināms, pārstāvēts Lielbritānijas kapitāls. Pēc tam Viņa Karaliskā Augstība Velsas princis svinīgi atklāja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecību, kā arī draudzīgi sarunājās ar Britu padomes un vēstniecības darbiniekiem. Velsas prinča nepilnas sešas stundas ilgā vizīte Latvijā noslēdzās Mazajā Ģildē, kur tika rīkota svinīgā pieņemšana par godu Viņa Karaliskajai Augstībai Velsas princim. Lielbritānijas vēstnieka Ričarda Ralfa lūgti, viesu skaitā bija Latvijas Republikas 5. un 6. Saeimas deputāti, pazīstami Latvijas sabiedriskie, zinātnes un mākslas darbinieki, Latvijas masu informācijas līdzekļu pārstāvji. Plaši bija pārstāvēts ārvalstu diplomātiskais korpuss Latvijā. Velsas princis atraisītā gaisotnē sarunājās ar pieņemšanas viesiem, demonstrējot vienlaikus aristokrātisku pašapziņu un cilvēcisku vienkāršību. Acīmredzot tieši šo īpašību harmonisks apvienojums ir ļāvis princim Čārlzam šajās dienās stāvēt pāri preses saceltajai kņadai ap viņa personīgo dzīvi un godam reprezentēt Lielbritāniju.

Latvijas Republikas valsts prezidents Guntis Ulmanis, sveicot augsto viesi, pieņemšanā Mazajā Ģildē teica:

Jūsu Karaliskā Augstība, ekselences, dāmas un kungi!

Latviešu tautas vārdā man ir tas gods sveikt Jūsu Karalisko Augstību Latvijā. Jūsu šīsdienas vizīte, kas notiek mūsu valsts neatkarības gadadienas priekšvakarā, ir pagodinājums ar dziļi simbolisku nozīmi, tā apliecina Lielbritānijas un Latvijas draudzīgo attiecību raksturu un abpusējo vēlmi sekmēt tālāku to attīstību gan divpusējā, gan Eiropas Savienības integrācijas aspektā. Un man liekas, ka šodien tikšanās pie Brīvības pieminekļa to apliecina. Vēsture zina vairākus notikumus, kuros britu nostājai ir bijusi būtiska nozīme Latvijas ceļā uz valstisko neatkarību. Gribētu šovakar minēt faktu, ka Lielbritānija pirmā atzina Latviju de facto jau 1918. gada 11. novembrī. 1919. gada sākumā Latvija tika pakļauta boļševiku varas okupācijai, britu militārā palīdzība toreiz bija nozīmīga mūsu brīvības izcīnīšanā un nosargāšanā, tāpat arī Jūsu valsts valdības vadītāju labvēlīgā nostāja bija izšķiroša Latvijas starptautiskajai atzīšanai 1921. gada 26. janvārī.

Mūsu tautām ir kāda kopīga iezīme — tās spēj patiesi novērtēt to savu pilsoņu drosmi, kuri ir ziedojuši dzīvību savas valsts labā. Latviešu karavīru kapavietas ir izkaisītas pasaulē, bet Latvijas zeme sevī glabā arī britu karavīru un jūrnieku mirstīgās atliekas, kuru dzīvības paņēma Pirmais pasaules karš.

Latviešu tauta neaizmirst to, ka vairāk nekā desmit tūkstoši mūsu tautiešu guva patvērumu Lielbritānijā, bēgot no komunistiskā režīma pēc Otrā pasaules kara, kā arī to, ka Latvijas vēstniecība Londonā varēja turpināt pārstāvēt Latvijas valsti un tās pilsoņus visus garos padomju okupācijas gadus. Diplomātisko attiecību atjaunošana 1991. gadā, kā arī Lielbritānijas vēstniecības svinīga atklāšana šodien apliecina mūsu valstu attiecību kontinuitāti.

Dāmas un kungi, mūsdienās Liel-britānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste ir kļuvusi par vienu no lielākajiem investoriem Latvijas Republikā un ir nozīmīga ārējās tirdzniecības partnere.

Latvijas vēlme ir būt līdzvērtīgai sadarbības partnerei, tā ir atvērta un viesmīlīga zeme tiem uzņēmējiem, kuru darbības principi ir balstīti uz savstarpēju izdevīgumu. Latvijas ceļš, integrējoties Eiropā, nav viegls. Esam bijuši pret mūsu gribu pusgadsimtu nostumti no starptautiskās skatuves, un šī izolācija ir atstājusi savas sekas. To likvidēšanā ievērojamu palīdzību tagad sniedz Lielbritānija. Mēs augstu vērtējam know how fonda un Britu padomes darbu, kas dod iespēju Latvijas iedzīvotājiem piedalīties tik nepieciešamajās pieredzes apmaiņas programmās un angļu valodas pastiprinātā apguvē. Mēs augstu vērtējam Apvienotās Karalistes iesaistīšanos miera uzturēšanas un stabilitātes nodrošināšanā pasaulē. Arī Latvija iespēju robežās cenšas dot savu ieguldījumu ar Baltijas valstu kopīgas miera uzturēšanas vienības — Baltijas bataljona — starpniecību.

Jūsu Karaliskā Augstība, man personīgi un visiem mums bija liels prieks uzņemt Jūs šodien Rīgā. Atļaujiet man izteikt vislabākos novēlējumus Jums un visai karaliskajai ģimenei un izteikt pārliecību par mūsu valstu un tautu attiecību sekmīgu attīstību nākotnē!

Viņa Karaliskā Augstība Velsas princis Čārlzs savā atbildes uzrunā teica:

Valsts prezidenta kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Ņoti pateicos Jums par sirsnīgo sagaidīšanu, kā arī par laipno ielūgumu viesoties Latvijā. Jau ilgāku laiku esmu vēlējies apciemot Jūsu, senāk aiz dzelzs aizkara sagūstīto, zemi, tādēļ ļoti priecājos šodien atrasties Rīgā.

Dāmas un kungi, neviens Eiropā nevarēja palikt vienaldzīgs, kad tikai pirms četriem gadiem Latvija, Lietuva un Igaunija atguva brīvību, gandrīz divas paaudzes bijušas atšķirtas no Eiropas, kurā tām vienmēr bijusi nozīmīga loma. Mūsu kopīgajā nesenajā vēsturē tas bija ļoti svarīgs notikums. Vēlos apliecināt cieņu tiem drosmīgajiem latviešiem, kas pirms četriem gadiem atdeva savu dzīvību par brīvību un neatkarību.

Latvijas un Lielbritānijas saites sniedzas tālā pagātnē. Biju nedaudz pārsteigts uzzinot, ka neviens Velsas princis vēl nekad nav apmeklējis Latviju. Tomēr šodien, skatoties uz Daugavu, man nebija grūti iedomāties britu tirgoņu kuģus, kas senāk ieradās Rīgā tik lielā skaitā. Anglikāņu baznīca, kuru man šodien bija izdevība apmeklēt, liecina, cik liela un bagāta bijusi britu tirgoņu saime Rīgā. Man jādomā arī par dažu manas tautas pārstāvju uzupurēšanos Latvijas brīvības labad pirms gandrīz septiņdesmit pieciem gadiem.

Man šovakar bija liels prieks tikties ar daudziem cilvēkiem, kuri pārstāv svarīgas saites starp Latviju un Lielbritāniju, kas ir atplaukušas pēdējo četru gadu laikā. Lielbritānija palīdz ar tehnisko ekspertīzi, miera uzturētāju apmācību un Britu padomes darbu izglītības un kultūras jomā, kā arī daudzos citos veidos.

Man bija arī liels prieks tieši pirms ierašanās šeit Valsts prezidenta kunga klātbūtnē atklāt jauno Lielbritānijas vēstniecību bijušajā Lielbritānijas vēstniecības ēkā. Mūsu vēstniecība simbolizē ne tikai mūsu abu valstu saikņu turpināšanos, bet arī Lielbritānijas ticību Latvijas neatkarībai un labklājībai, kā arī iecietības, taisnīguma un likuma varas principiem, pie kuriem jūs stingri turaties.

Čsā ciemošanās Jūsu skaistajā pilsētā man sagādājusi lielu gandarījumu. Ņoti ceru, ka varēšu kādu dienu šeit atgriezties. Rīt Jūs svinēsit Latvijas neatkarības septiņdesmit septīto gadadienu — lūdzu pieņemiet manus sirsnīgākos sveicienus un laba vēlējumus šajos lielajos svētkos.

Neraugoties uz dzestro laiku Latvijā un jau minēto preses ažiotāžu Lielbritānijā, Velsas prinča Čārlza vizīte mūsu valstī iegājusi vēsturē kā spožs Lielbritānijas un Latvijas vēsturiski labo attiecību apliecinājums. Vienlaicīgi arī kā mūsu valsts starptautiskā prestiža apliecinājums un atgādinājums par Latvijas kā suverēnas valsts augsto starptautisko atbildību.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas prezidents apsveica augsto viesi no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un izteica gandarījumu, ka princis par savu apmeklējuma vietu izvēlējies tieši Rīgu.

Sarunas gaitā Latvijas prezidents un Velsas princis apsprieda Latvijas un Lielbritānijas sadarbības jautājumus izglītības, tirdzniecības, lauksaimniecības un investīciju piesaistes jomā. Pozitīvi tika vērtēta britu Know How fonda un Britu padomes darbība Latvijā, bet vienlaicīgi izteikta vēlme par to programmu paplašināšanu. Princis Čārlzs savukārt pievērsa uzmanību tam, ka Biznesa vadītāju forums (The Prince of Wales Business Leaders Forum), kas izvērsis veiksmīgu darbību vairākās valstīs, būtu noderīgs arī Latvijas biznesa jaunajiem vadītājiem. To savukārt Guntis Ulmanis viennozīmīgi apstiprināja.

Prezidents izteica pārliecību, ka Latvija turpinās attīstīties kā stabila un dinamiska valsts, un aicināja britu investētājus pievērst lielāku uzmanību šim reģionam.

Tikšanās noslēgumā notika dāvanu apmaiņa.

Valsts prezidenta preses dienests