Visām trijām Baltijas valstīm mērķi ir kopīgi

Vakar, 30. martā, Viļņā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu prezidenti

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 30.martā, Viļņā: Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Igaunijas prezidents Lennarts Meri

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Valsts prezidentu sanāksme notika pastāvīgu konsultāciju ietvaros starp trijiem valstu vadītājiem, lai apspriestu galvenos ārpolitikas jautājumus, tajā skaitā integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, trīspusējo un reģionālo sadarbību, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Igaunijas prezidents Lennarts Meri bija vienisprātis, ka Baltijas valstu solidaritāte ir un būs svarīgs balsts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starptautiskās pozīcijas nostiprināšanai.

Trīs Baltijas valstu prezidenti piezīmēja, ka viņu valstu kopējie mērķi ir iestāšanās gan Eiropas Savienībā (ES), gan NATO, un atzina, ka, lai gan ir svarīgi katru kandidātvalsti novērtēt atsevišķi pēc tās nopelniem, ir jāvelta gan individuālas, gan kopīgas pūles, lai sasniegtu šos mērķus.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti izteica pārliecību, ka Baltijas valstis vajadzētu iekļaut nākamajā NATO paplašināšanas kārtā.

Apspriežot ES paplašināšanos, prezidenti atzinīgi novērtēja Helsinku ES Padomes secinājumus. Valsts vadītāji atzina, ka iestāšanās sarunu sākšana ar Latviju un Igauniju radījusi jaunu sparu Baltijas valstu trīspusējai sadarbībai. Prezidenti uzsvēra padziļinātas sadarbības nepieciešamību jautājumos, kas saistīti ar Eiropas integrāciju un it īpaši ar ES iestāšanās sarunām.

Valstu vadītāji arī izteica savu gandarījumu par sekmīgo sadarbības attīstību starp Latviju, Lietuvu, Igauniju un Amerikas Savienotajām Valstīm ASV un Baltijas partnerattiecību hartas garā.

Triju valstu vadītāji atzinīgi novērtēja Baltijas valstu premjerministru sanāksmes rezolūcijas saturu. Šī sanāksme notika Tallinā 2000.gada 18. februārī. Viņi arī izteica gandarījumu par līgumiem, kas saistīti ar izglītību un noziedzības apkarošanu, ko nesen parakstīja viņu valstu attiecīgie ministri.

Prezidenti apsprieda vienota Baltijas enerģētikas tirgus attīstības nepieciešamību, kā arī vajadzību izveidot elektrības un dabasgāzes padeves tīklus ar Poliju un Somiju. Viņi atzina, ka robežu šķērsošanas procedūras starp trijām Baltijas valstīm ir vēl vairāk jāvienkāršo, lai palielinātu šo valstu pievilcību gan ārzemju ieguldītājiem, gan tūristiem.

Latvijas, Lietuvas, un Igaunijas prezidenti apsveica Baltijas jūras valstu padomes attīstību, it īpaši tās pastiprināto interesi par ekonomiskajiem jautājumiem, kā arī par personīgo sakaru nostiprināšanu starp indivīdiem. Viņi apsprieda sadarbību ar Krieviju un atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības organizācijas un tās atsevišķo locekļu valstu pastiprināto sadarbību projektos, kas saistīti ar Krievijas Federācijas rietumu reģionu sociālo un ekonomisko attīstību.

Trīs valstu vadītāji izteica cerību, ka Krievijas Federācijas jaunievēlētais prezidents Vladimirs Putins viņiem piebiedrosies, veidojot labas kaimiņvalstu attiecības ar Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Valsts prezidenta preses dienests

Zem Lietuvas Republikas prezidenta standarta: Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri

Apmeklējot izstādi "Kristietība Lietuvas mākslā" Lietišķās mākslas muzejā Viļņā

Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas Republikas Valsts prezidente, — Latvijas žurnālistiem vakar, 30. martā

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savos iespaidos par Viļņas tikšanos ar žurnālistiem dalījās arī pēdējos mirkļos pirms došanās uz lidmašīnu, atceļā uz Latviju.

"Latvijas Vēstnesis": — Prezidentes kundze, kā jūs psiholoģiski izjutāt šo savu iekļaušanos trīs prezidentu tikšanos tradīcijā?

— Jā, es ar šiem diviem ļoti simpātiskajiem kungiem esmu jau tikusies vairākkārt. Gan ar abiem kopā dažādos starptautiskos pasākumos, gan arī ar katru atsevišķi. Tātad mēs jau sevi varam uzskatīt par seniem paziņām — protams, ja tā var teikt par laika posmu dažu mēnešu garumā.

Būtiskākais šajā Viļņas tikšanās reizē bija trīs Baltijas valstu saimniecisko darbinieku delegāciju klātbūtne. Viņi šķita gluži vai sajūsmināti par šādu izdevību. Es uzskatu, ka tā bija ļoti vērtīga un interesanta tikšanās. Viņi mūs lūdza turpināt vēl ciešāku sadarbību. Lūdza mūs, prezidentus, visas nākamās trīs prezidentu tikšanās reizes ieplānot tā, lai biznesmeņi varētu tikties arī jau iepriekšējā dienā pirms prezidentu sarunām, nostrādāt veselu dienu, pirms viņi sniedz savus ziņojumus trim prezidentiem. Mēs tā arī norunājām. Nākamreiz mēs tiksimies Rīgā un tad centīsimies īstenot arī šo biznesmeņu priekšlikumu.

— Prezidentes kundze, šovasar apritēs sešdesmit gadu kopš Baltijas valstu okupācijas. Vai jūs savās sarunās skārāt arī šo jautājumu?

— Mēs par to runājām. Viena doma bija, ka būtu skaisti šo faktu atzīmēt arī Amerikā. Jo tieši Amerikā bija ļoti stingrs atbalsts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarībai, visu šo sešdesmit gadu garumā neatzīstot Baltijas valstu inkorporāciju. Mēs pārrunājām, vai varbūt būtu iespējams šīs gadskārtas atzīmēšanu sarīkot Amerikā. Tomēr par šo ideju mums radās šaubas, jo Amerika šogad ir aizņemta pati ar savām vēlēšanām. Mēs vēl padomāsim. Mums visiem trim kopīgi radās šī doma. Vēl vajadzētu apdomāt, kā šo gadskārtu atzīmēt vislabāk.

— Protams, jūs šajā aspektā runājāt arī par Krieviju?

— Jā, kā nu bez Krievijas! No sava lielā kaimiņa mums neizmukt, ne īstenībā, ne arī prezidentu sarunās. Mēs arī centāmies prognozēt, kas varētu notikt nākotnē. Bet skaidrs ir viens: Krievijai jādzīvo sava dzīve, un mums jādzīvo sava dzīve. Mūsu galvenais mērķis ir formulēt, kas ir mūsu prioritātes, ko mēs vēlamies darīt, un ciešāk sadarboties. Jo mums, Baltijas valstīm, vienai par otras nostāju nav nekādu šaubu. Mums nevajag prognozēt, kā pret Latviju varētu izturēties Igaunija vai Lietuva. Tas mums, paldies Dievam, ir skaidrs. Mēs iesim tālāk uz šī drošā pamata, virzoties uz kopējiem mērķiem un cenšoties sadarboties vēl ciešāk.

— Igaunijas prezidents Lennarts Meri šodien nāca klajā ar ideju būvēt ātrgaitas dzelzceļu starp Tallinu, Rīgu un Viļņu.

— Tas prasītu visai lielus ieguldījumus. Bet, ja rastos lielas, ieinteresētas firmas, koncerni, kas būtu gatavi šādu projektu izvirzīt, man liekas, tas ar laiku varētu atmaksāties. Varētu izveidoties jauna ziemeļu–dienvidu maģistrāle, kas visus šos gadu desmitus palikusi novārtā. Tas sekmētu gan tūrismu, gan saimniecisko transportu. Bez tam Meri kungs arī teica: "Kāpēc gan mēs nevarētu pasapņot!" Un patiešām, arī bez sapņiem mēs tālu netiksim.

"Latvijas Vēstnesis": — Prezidentes kundze, kā jūs raksturotu šīsdienas gaisotni?

— Ļoti patīkama! Lai tādu dienu būtu vairāk mūsu dzīvē!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors,

pavadot Valsts prezidenti

Sarunas tete-a-tete : Igaunijas prezidents Lennarts Meri, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Foto: Arnis Blumbergs, "LV", pavadot Valsts prezidenti

Triju Baltijas valstu prezidentu preses konferencē:

Latvijas Republikas Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga:

— Godātais prezident Adamkus, prezident Meri, dāmas un kungi! Es esmu priecīga par iespēju kā Latvijas prezidentei pirmo reizi pievienoties maniem kolēģiem šajā trīspusējās tikšanās reizē. Es esmu pārliecināta, ka šīs tikšanās ir ārkārtīgi nozīmīgas, lai pasvītrotu kopīgo mūsu Baltijas valstu veidolu. Mēs pārstāvam kopīgus mērķus, ideālus un centienus mūsu kustībā uz Eiropas Savienību un NATO. Mēs šajā ceļā nemitīgi progresējam. Mēs bijām vienisprātis, ka mums nav domstarpību šajā jomā. Mēs esam pilnībā vienoti. Dažādās konkrētās detaļās viena nācija var pavirzīties uz priekšu ātrāk nekā citas. Bet tad citas to var atkal panākt. Nav pamata uzskatīt, ka starp mūsu valstīm pastāvētu konkurence. Gluži pretēji, katra no Baltijas valstīm ir iepriecināta, redzot pārējo gūto progresu. Visas trīs Baltijas valstis ir apsolījušās atbalstīt cita citu un palīdzēt, kad vajadzīgs.

Es domāju, ļoti nozīmīga iniciatīva bija iekļaut mūsu tikšanās programmā biznesmeņu delegācijas. Tas pasvītro līmeni, kādu sasniegusi mūsu sadarbība. Apliecina mūsu vienprātību ceļā uz Eiropas Savienību. Jautājums tagad ir, cik ātri mēs varam panākt pārējās Eiropas valstis ekonomikas attīstības un labklājības jomā. Tā ir augsta visu trīs valstu prioritāte. Mēs, prezidenti, pasvītrojām, ka vienprātības demonstrēšana ir mūsu politiskā, ekonomiskā un sociālā prioritāte. Mēs arī apsolījām palīdzēt saviem biznesmeņiem, kā vien iespējams, gan likumdošanas pilnveidošanas, gan citās jomās, lai starp mūsu valstīm izveidotu patiešām brīvu tirgu un sekmētu trīs Baltijas valstu sadarbību, mūsu valstu ekonomikas straujāku integrāciju.

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri:

— Tā tiešām bija laba ideja — uzaicināt biznesmeņu sabiedrības pārstāvjus piedalīties mūsu tikšanās. Jo darījuma aprindu ļaudis ir reāls spēks patiesas tirgus ekonomikas apstākļos. Es domāju, laiks parādīs, ka tieši darījumu aprindām ir reālais spēks. Domāju, ka mums ir uzmanīgāk jāieklausās darījumu cilvēku viedoklī. Un politiķu galvenais uzdevums ir atrast ātrākos likumdošanas pilnveidošanas ceļus, kas ļautu paplašināt ekonomisko sadarbību un paaugstināt dzīves standartu. Tas ir tiesiskais aspekts. Es personīgi esmu pārliecināts, ka mums, lai panāktu Eiropas vilcienu, jābūt ātrākiem par šo vilcienu. Mums jāsaprot, ka nacionālajam kopproduktam gan Igaunijā, gan Latvijā un Lietuvā jāaug straujāk nekā caurmērā ES valstīs. Lai to panāktu, mums jāizvēlas dažas nozares, kurās igauņi, latvieši un lietuvieši varētu attīstīties vissekmīgāk. Mums Igaunijā jau folkloras nokrāsu ir ieguvis jautājums: "Kāds produkts varētu kļūt par igauņu "Nokia"?" Kura Igaunijas prece ar savu kvalitāti varētu kļūt tikpat populāra visā pasaulē kā somu "Nokia"? Es domāju, šo jautājumu sev uzdod arī latvieši un lietuvieši.

Ir pagājuši tikai deviņi gadi kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas, taču mēs savu pašreizējo līmeni nevaram ne salīdzināt ar laiku, kad sākām šo mūsu kopējo ceļu. Mums ir kopīgs viedoklis visos ekonomikas, politikas un kultūras aspektos.

Pēc tam tika dots laiks žurnālistu jautājumiem:

"Latvijas Vēstnesis": — Mans jautājums ir visu trīs Baltijas valstu prezidentiem. Kāds ir jūsu viedoklis par Krievijas melīgo propagandas kampaņu pret vienu Baltijas valsti — Latviju, kampaņu, kas brīžiem atgādina psiholoģiskā kara metodes?

V.Adamkus: — Es gribētu nodalīt periodu, ko es sauktu par Krievijas Valsts domes vadīto kampaņu pirms Krievijas parlamenta vēlēšanām, un arī propagandas kampaņu pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām. Viena lieta ir propagandas karš balsu vākšanai pirmsvēlēšanu kampaņas laikā, un pavisam kas cits ir varu ieguvušo cilvēku atbildība, šo savu valsts politiku īstenojot. Es domāju, tagad, kad Krievijā vēlēšanu kampaņa ir beigusies, pieaugs atbildība, un Krievijas valdība īstenos atbildības pilnu politiku. Krievija ir atbildīga par valstu demokrātisku līdzāspastāvēšanu un jaunās Krievijas demokrātisko principu iemiesošanu. Bet viens no pamatprincipiem šajā ceļā ir — attīstīt darbīgas, miermīlīgas attiecības ar kaimiņvalstīm. Es varu vienīgi aicināt Krievijas vadītājus ar darbiem apliecināt, ka viņi tiešām iet demokrātijas ceļu. Un es noteikti vēlētos redzēt, ka attiecībām starp Baltijas valstīm un Krieviju būtu stiprs, nākotnē vērsts pamats.

L.Meri: — Es pilnīgi piekrītu savam kolēģim Adamkum. Gribu tikai piebilst, ka Igaunijai nebija viegli atrast savu ceļu, taču mēs to atradām. Un es esmu pārliecināts, ka arī Krievija beidzot spēs atrast savu ceļu uz demokrātiju. Es zinu un saprotu, ka Krievijai ir daudz problēmu, taču es ticu, ka Krievija spēs savas problēmas pārvarēt, veidojot modernu, demokrātisku valsti.

V.Vīķe–Freiberga: — Mēs Latvijā, protams, esam vīlušies par dažiem Krievijas paziņojumiem par apstākļiem Latvijā. Taču mēs esam pilnībā pārliecināti par savas pozīcijas tiesiskumu, pilnībā pārliecināti par mūsu demokrātisko institūciju stabilitāti. Mēs esam pilnībā pārliecināti, ka ievērojam cilvēka tiesības. Mums ir pieņemts pilsonības likums un valodas likums, tos rūpīgi izvērtējuši Eiropas eksperti, atzīstot, ka tie pilnībā atbilst ES noteiktajiem starptautiskajiem kritērijiem. Mēs par sevi esam pilnīgi pārliecināti. Mums nav sev ko pārmest. Mēs ejam savu izraudzīto ceļu — turpinām integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Mēs apzināmies, ka mūsu — brīvas, demokrātiskas nācijas — tiesības ir izvēlēties savu ceļu. Citas tautas savukārt var izraudzīties pašas savu ceļu.

— Visas trīs Baltijas valstis ir deklarējušas savu virzību uz ES un NATO. Kā jūs domājat, cik ilgs būs šis ceļš?

V.Vīķe–Freiberga: — Šajā jautājumā mums ir pilnīga skaidrība. Gan attiecībā uz ES, gan attiecībā uz NATO temps ir atkarīgs no diviem aspektiem. Viens ir mūsu valstu objektīvā gatavība. Un otrs jautājums ir politiskā griba. ES politiskā griba jau ir izteikta. Ceļš ir skaidrs. Valstu gatavība iestāties ES tiks vērtēta atbilstoši Kopenhāgenas kritērijiem, un Latvija ir pilnīgi pārliecināta, ka panāks savu ātrāko kaimiņieni Igauniju. Tas, protams, būs grūti, taču, kad būsim gatavi, mēs arī tiksim uzņemti ES. Attiecībā uz NATO politiskās gribas jautājums šķiet smagāks, nekā objektīvo kritēriju aspekts. Taču arī šajā jomā mēs daudz darām, lai objektīvi sagatavotos. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija būs pilnīgi gatava nākamajai NATO paplašināšanas kārtai.

— Prezident Meri, prezidentiem tiekoties ar biznesmeņiem, jūs akcentējāt dzelzceļu satiksmi un izvirzījāt grandiozu projektu — uzbūvēt ātrgaitas dzelzceļu no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Vai tas jums nešķiet pārāk tāls un sarežģīts projekts?

L.Meri: — Es varētu teikt, ka vairāk par dzelzceļiem man patīk stacijas. Taču, nopietni runājot, runa nav tikai par Baltijas valstu satiksmi, bet par satiksmi visā Eiropā. Par mūsu ieiešanu Eiropā. Ņemiet vērā, ka arī visā Eiropā pašlaik tiek pārkārtota dzelzceļa satiksme. Mūsu pilsētu ielas, mūsu autoceļi ir pārblīvēti, un tas sarežģī cilvēku pārvietošanos. Es uzsvērtu arī robežu šķērsošanas vienkāršošanu un mūsu muitnieku darba kvalitātes uzlabošanu. Tūristi, ierodoties trīs Baltijas valstīs, pirmo ierauga muitnieku, kas ir kā tās vai citas valsts karogs. Šim karogam jābūt smaidam, laipnībai. Taču mums šajā ziņā vēl daudz jādara, lai mūsu muitniekus iemācītu smaidīt. Diemžēl mēs nevaram būt arī bezrūpīgi, jo Baltijas valstis tiek izmantotas arī narkotiku tranzītam. Mums ir daudz jādara, uzlabojot Baltijas valstu tēlu pasaulē.

— Kā jūs vērtējat Vladimira Putina ievēlēšanu par Krievijas prezidentu?

V.Vīķe–Freiberga: — Fakts, vai Krievijā par prezidentu ievēlēts Vladimirs Putins vai tas būtu bijis kāds cits kandidāts, nekādi neiespaidos mūsu trīs Baltijas valstu attiecības. Mēs esam pilnīgi vienoti savā pozīcijā un savos mērķos. Un mēs tādi paliksim neatkarīgi no fakta, kas ir prezidents mūsu austrumu kaimiņvalstī. Taču noteikti mēs, visi trīs Baltijas valstu prezidenti, bijām vienisprātis, ka nekas mūs tā neiepriecinātu kā draudzīgu un konstruktīvu attiecību iedibināšana ar demokrātisku, atklātu un nākotnē orientētu Krieviju.

L.Meri: — Jaunais Krievijas prezidents Putins būtībā vēl neko nav teicis par savu programmu. Taču viņš savai tautai paziņoja, ka viņam būs jārisina smagas ekonomiskās problēmas. Un ka viņa ierocis to risināšanā būs "likuma diktatūra". Mēs zinām, ka Krievija ir pieņēmusi daudzus likumus, kas diemžēl nav tikuši ievēroti. Šajā kontekstā es prezidenta Putina vārdus, ka viņš pielietos "likuma diktatūru", uztveru kā apsolījumu: viņš darīs visu iespējamo, lai paceltu likumu pāri politisko partiju interesēm. Redzēsim, cik ilgu laiku tas viņam prasīs.

— Vai jūs apspriedāt arī kādu kopīgu rīcības scenāriju gadījumam, ja Krievija noteiks ekonomiskas sankcijas pret Latviju?

V.Vīķe–Freiberga: — Mēs šo jautājumu šodien neapspriedām, galvenokārt vadoties no iekšējas izjūtas, ka šīs sankcijas tomēr netiks ieviestas, vismaz tuvākajā nākotnē. Kaut gan būt pārliecināti par to mēs, protams, nevaram. Mums nav kāda kopīga trīspusēja scenārija, pēc kura vadīties, ja sankcijas pret Latviju tiktu ieviestas. Latvijai, protams, ir savas reakcijas redzējums un savs individuāls scenārijs, kā rīkoties šādā gadījumā.