Savas valsts izveidošana ir katras nācijas būtiska attīstības pakāpe

Ārlietu ministra Valda Birkava uzruna ārvalstu
vēstniekiem Latviešu biedrības namā 17. novembrī

Šogad aprit 77. gadskārta kopš Latvijas valsts proklamēšanas. 1918.gada 18.novembris iezīmēja Latvijas valsts veidošanas sākumu. No šāda viedokļa raugoties, šai dienai ir nenovērtējama nozīme mūsu tautas dzīvē, jo ikvienai nācijai savas valsts izveidošana ir būtiska attīstības pakāpe. Tagad sabiedrībai svarīgākais uzdevums ir reāli piepildīt valstiskās neatkarības saturu, proti, veicināt demokrātijas drošību un attīstību, tautas vispārējo labklājību. Tas ir arī mūsu darbs ārpolitikā, kas veikts, lai Latvija atrastu savu pilntiesīgu vietu mūsdienu starptautiskajā apritē.

Mūsu valsts nozīmīgāko svētku — 18.novembra —, un sakritības dēļ valdības maiņas priekšvakarā ir lietderīgi atskatīties pagātnē un izvērtēt nākotnes iespējas. To arī šajā uzrunā mēģināšu izdarīt.

Pēdējo gadu laikā citāda kļuvusi ne tikai Latvija, bet arī pasaule. Mainījies ir starptautiskais konteksts, kurā mēs strādājam. Jaunais spēku izkārtojums Eiropas politikā, augošais potenciālo varas centru skaits un to lomas maiņa, tajā skaitā NVS valstu centieni atrast savu vietu starptautiskajā politikā, politiskie lēmumi par Eiropas Savienības un NATO paplašināšanu — tas viss apliecina, ka izmaiņas notikušas plašā ģeopolitiskā telpā, un tām ir neatgriezenisks raksturs.

Eiropas Savienība ir kļuvusi par vienu no lielākajiem saimnieciskajiem un politiskajiem spēkiem pasaulē. Tā ieņem arvien svarīgāku lomu arī drošības apritē, jo ekonomiskā stabilitāte un attīstība nav atraujama no drošības. Tieši Eiropas Savienība ir bijusi politiskās stabilitātes un ekonomiskās labklājības galvenā sekmētāja Eiropā. Sasniedzot augstu valstu savstarpējās sadarbības līmeni, Eiropas Savienība par savas turpmākās attīstības pamatu ir definējusi atvērtību, kuras rezultātā kopīgiem spēkiem būs iespējams risināt nākotnes globālās problēmas.

Šādā starptautisko pārmaiņu kontekstā Latvijas politikas uzdevums bija atrast labvēlīgāko attīstības modeli un
panākt, lai Latvija veidotos kā atvērta, starptautiskajai konkurencei pakļauta, internacionālajā apritē cieši iesaistīta respektējama valsts. Vai esam to panākuši?

Deviņdesmito gadu sākumā Latvija pasaulē asociējās ar sabrukušo PSRS un Krieviju. Šobrīd ar gandarījumu secinām, ka gan politiskā elite, gan masu saziņas līdzekļi Eiropā un pasaulē, gan arī paši Latvijas cilvēki Latviju savā uztverē saista ar Eiropu, ar Eiropas demokrātisko valstu savienībām, ar to vērtību sistēmu, kura garantējusi Rietumu civilizācijai pārticību un stabilitāti.

Pirmajos neatkarības gados Latvija saņēma daudzpusīgu un nesavtīgu palīdzību no Rietumu valstīm. Tas, ka Latvija šobrīd ir Eiropas starptautisko organizāciju dalībvalsts un to sarunu partneris, lielā mērā ir Rietumvalstu politiķu nopelns. Ar lielu prieku izmantoju šo gadījumu un izsaku lielu pateicību mūsu draudzīgo valstu politiķiem, diplomātiem un dažādo jomu ekspertiem.

Pēdējā gada notikumi Latvijā liecina par to, ka Latvijas ārpolitikā ir noslēdzies pirmais lielais patstāvīgās darbības posms, kuru šodien metaforiski es vēlētos nosaukt par asociētības posmu.

Man gribētos izteikt pārliecību, ka pēdējos gados Latvijā esam sasnieguši zināmu brieduma pakāpi politiskās domāšanas un rīcības aspektā. Man šķiet, ka “peldēšanas mākslu” mūsdienu Eiropā un pasaulē pamatos jau esam apguvuši. Uzskatu, ka 1995.gada 12.jūnijs, kad parakstījām Eiropas līgumu, ir simbolisks datums kā robežšķirtne. Tagad Latvijā mums ir jākoncentrējas uz praktisku un ikdienišķu darbu, lai piepildītu Eiropas līguma sniegtās iespējas. Tas ir liels izaicinājums visiem mūsu valsts politiķiem un iedzīvotājiem.

Latvijai sava politiskā un tautsaimnieciskā attīstība ir jāveido tā, lai tā atbilstu jaunajai politiskā un tautsaimnieciskā spēka savstarpējās atkarības paradigmai, kura aizvien skaidrāk izkristalizējas pasaulē, tuvojoties 21.gadsimtam.

Jau otro gadu savus svētkus svinam bez svešas valsts karaspēka klātbūtnes. Tā rezultātā ir izveidojušies svarīgi priekšnosacījumi konstruktīvi pragmatisku starpvalstu attiecību īstenošanai ar Krieviju, sekmīgai Latvijas un Krievijas līgumu paketes izpildei. Šajā sakarā atzīmējami divi galvenie virzieni, proti, Latvijas teritorijā nelegāli atrodošos Krievijas atvaļināto militārpersonu izvešana no Latvijas un Skrundas radiolokatora jaunā objekta demontāža, kā arī funkcionējošā objekta starptautiskā kontrole. Jāatzīmē, ka Skrundas RLS demontāžai bija arī liela simboliska nozīme. Svarīgi ir tas, ka izveidota Starpvaldību komisija, kas nodarbosies ar aktuālāko jautājumu risināšanu. Iepriekšminētie faktori ir radījuši labvēlīgus apstākļus, lai Latvija savu politiku ar Krieviju veidotu to principu, vērtību un ideju gultnē, kuri ir pamatā starpvalstu attiecībām Rietumu demokrātijā. Līdz ar to Latvija formulē savu vēlmi un gatavību piedalīties tajā dialogā, kuru visos aspektos pēdējā laikā Rietumi cenšas intensificēt ar Krieviju.

Latvijas integrācijas centieni Eiropas dažādās organizācijās ir loģisks apliecinājums tam, ka Latvija ir aktīvi iesaistījusies starptautisko izmaiņu procesā. Kā nozīmīgs solis, iekļaujoties Eiropas apritē, bija Latvijas uzņemšana Eiropas Pa domē. Lēmums par Latvijas uzņemšanu šajā organizācijā tika pieņemts vienbalsīgi, un tas zināmā mērā ir labs apliecinājums tam, ka Latvijai ir sasniegumi demokrātijas attīstības jomā. Lai gan likumdošanas saskaņošanas jomā darba vēl ir daudz, Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas balsojums norādīja uz to, ka Latvija ir izvēlējusies pareizo ceļu. Eiropas Padome sniedz nozīmīgu atbalstu divu ilgstošu sadarbības programmu ietvaros. Viena programma skar naturalizācijas procesu un valsts valodas apmācību, otra — pašvaldību un tiesu sistēmas reformu. Šis ir piemērs tam, ka veiksmīgas sadarbības apstākļos Latvijai ir izdevies iegūt reālu atbalstu, risinot valsts iekšējās problēmas.

Viens no Latvijas ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem ir iestāšanās Eiropas Savienībā. 1995.gada notikumi parāda to, ka Latvija šī mērķa realizēšanā ir rīkojusies konsekventi un atbilstoši nacionālajām un Eiropas interesēm. 1995.gada 12.jūnijā Latvijas Ministru prezidents parakstīja Asociatīvo līgumu ar Eiropas Savienību. Asociētā partnera statuss Rietumeiropas Savienībā arī juridiski stājās spēkā 1995.gada 12.jūnijā. Latvija ir aktīvi iesaistījusies šīs organizācijas darbībā. Par to liecina tas, ka Latvija piedalās vairāku būtisku starptautisku dokumentu veidošanā, un tas nozīmē reālu iespēju iekļauties Eiropas drošības politikas ietekmēšanā.

Zīmīgi, ka tieši gadu pēc Krievijas armijas izvešanas, 1995.gada 31.augustā, Latvijas parlaments ratificēja Asociatīvo līgumu ar Eiropas Savienību. Tas neapšaubāmi apliecina Latvijas skaidri izteiktos centienus iekļauties Eiropas organizācijās.

Latvijas ārpolitisko prioritāšu ietvaros turpinājies intensīvs darbs, lai sasniegtu drošības politikā nosprausto mērķi. Šai nolūkā Latvija ir aktīvi iesaistījusies programmas “Partnerattiecības mieram” īstenošanā. Šī gada 8.februārī Briselē tika apstiprināta Latvijas individuālā “Partnerattiecības mieram” programma, kas paredz konkrētus pasākumus Latvijas un NATO sadarbībā, tehnisko atbalstu bruņotajiem spēkiem, kā arī konsultācijas. Latvija ir arī atvērusi savu pārstāvniecību NATO “Partnerattiecību mieram” koordinācijas centrā Monsā. Par to, ka Latvijas un NATO sadarbība bijusi dinamiska, liecina arī NATO Eiropas apvienoto spēku virspavēlnieka Dž.Džoulvena vizīte Latvijā šī gada jūnijā.

Izvērtējot paveikto ārpolitikā, jāsecina, ka ir izdevies ievērojami tuvināties nosprausto stratēģisko mērķu īstenošanai. Tas pirmām kārtām attiecas uz Latvijas integrāciju Eiropas struktūrās.

Būtiski ir tas, ka jautājums par valsts iekļaušanos Eiropas apritē arvien vairāk aktualizējies Latvijas sabiedrībā. Par to liecina arī pieaugošā masu mēdiju uzmanība šim jautājumam.

Lai izteiktos par Latvijas ārpolitikas iespējamajām nostādnēm un ievirzēm nākotnē, lietderīgi ir izvērtēt pašreizējo iekšpolitisko situāciju valstī. Latvijā ir notikušas otrās brīvās vēlēšanas pēc padomju režīma sabrukuma. 6.Saeimas vēlēšanu norise norāda uz demokrātisko procesu attīstību iekšpolitiskajā dzīvē. Šajās vēlēšanās bija pārstāvēti 19 politiskie spēki, kuri piedāvāja dažādas ekonomiskās un politiskās programmas. 6.Saeimā politiskās sāncensības apstākļos tika ievēlētas deviņas partijas, no kurām tikai vienai ir izteikti kreisa ekonomiskā un politiskā programma. Lielākajai daļai Saeimā pārstāvēto politisko spēku raksturīga centriska, labēja vai neizteikti kreisa orientācija attiecībā uz valsts ekonomisko attīstību. Pēcvēlēšanu process raksturīgs ar partiju sarunām, konsultācijām un bloku veidošanos. Fakts, ka partijas veica konsultācijas un saskaņoja savas programmas, norāda uz demokrātiskā procesa attīstību un pilnveidošanos Latvijā. Pārsvarā Saeimas partijas ir tirgus ekonomikas piekritējas un iestājas par ekonomiskajām reformām. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no valdošās koalīcijas sastāva un rakstura Latvija turpinās īstenot ekonomiskās dzīves reformas. Partiju diskusijas ekonomiskajos jautājumos balstās uz reformu gaitu un šī procesa tempiem.

Pretēji citām Austrumeiropas postsociālistiskajām valstīm, kas veic reformas, līdz šim valdošā partija ir ieguvusi ievērojamu pārstāvniecību jaunajā parlamentā. Tikai vienai partijai ir izdevies apsteigt valdošo partiju. Šis fakts norāda uz to, ka realizējamo reformu kurss Latvijā ir bijis sabalansēts un ieguvis lielu sabiedrības daļas izpratni un atbalstu. Tomēr 6.Saeimas vēlēšanu rezultātus ietekmēja ievērojamas sabiedrības daļas neapmierinātība ar dzīves līmeņa krišanos, sociālo problēmu saasināšanās, reformu procesa neizpratne un daļas iedzīvotāju vēlēšanās sasniegt straujus pozitīvus rezultātus. Šie faktori lielā mērā noteica to, ka 6.Saeimā iekļuva populistiska rakstura politiskie spēki.

Šajā laikā Valsts prezidents G.Ulmanis, izmantojot savas konstitucionālās tiesības, ir aicinājis M.Grīnblatu izveidot jauno Ministru kabinetu. Lai gan pašreizējā valdība ir nolikusi savas pilnvaras, tā līdz jaunās valdības apstiprināšanai Saeimā turpina veikt visus pienākumus un pildīt savas funkcijas. Kā zināms, ārpolitika lielā mērā ir iekšpolitikas turpinājums. Tāpēc svarīgi atzīmēt to, kāda ārpolitiskā orientācija Latvijai varētu būt tuvākajā nākotnē. Šajā sakarībā es ar pilnu atbildību varu jums apliecināt, ka Latvijas ārpolitikas kurss nemainīsies un valsts turpinās īstenot integrācijas procesu Eiropas Savienībā un NATO, uzturēt normālas starpvalstu attiecības ar kaimiņiem un stiprinās Baltijas valstu vienotību. Par to, ka Latvijas mērķis — uzņemšana Eiropas Savienībā — paliks nemainīgs arī nākotnē, liecina visu 6.Saeimā pārstāvēto politisko spēku parakstītā deklarācija, kurā skaidri norādīts, ka “iestāšanās Eiropas Savienībā ir viens no būtiskākajiem un svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumiem, kas realizējams, turpinot un paātrinot ekonomiskās un sociālās reformas, pārveidojot saimniecisko un sociālo bāzi”. Šāda politika ir nozīmīgs Latvijas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums.

Es pateicos visiem klātesošajiem par uzmanību un pacietību, jo parasti jau šādā vietā un šādā laikā garas runas nemēdz teikt. Tomēr man kā šīs valdības ārlietu ministram šovakar ir pēdējā iespēja uzrunāt jūs, kas tik daudz darījuši Latvijas ārpolitikā, Latvijas attīstībā — divpusējo un daudzpusējo attiecību jomā — savstarpējo attiecību laukā. Paldies jums visiem, un es uzsaucu tostu par Latviju, par Latviju pasaulē un pasauli Latvijā — skaistā, drošā, pārtikušā. Tādu mēs to kopā veidojam, un, esmu pārliecināts, izveidosim.