To, kas jau sācis virzību uz priekšu, ir grūti apstādināt

Saeimas priekšsēdētājas I.Kreituses uzruna, atklājot EPPA Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas jautājumu komitejas izbraukuma sēdi

Rīgā, Saeimas namā, 1995.gada 20.novembrī

Cienījamā sēdes priekšsēdētāja, kolēģi parlamentārieši, dāmas un kungi!

Vispirms gribētu sveikt jūs visus šeit — Latvijā. Sevišķi gribētu sveikt tos, kuri mūsu galvaspilsētā Rīgā ir pirmo reizi. Ceru, ka tie, kas vakar piedalījās izbraukumā uz Rundāles pili un Bauskas pili, esat apmierināti ar šo mazo Latvijas daļu, ar kuru jūs varējāt iepazīties. Mēs, latvieši, vienmēr cenšamies uzsvērt, ka Rīga nav visa Latvija. Tie, kas vakar piedalījās ekskursijā, būs tuvāk pārliecinājušies par to.

Nozīmīgi, ka šeit savu izbraukuma sēdi rīko Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas jautājumu komiteja, precīzāk, tās demogrāfijas jautājumu apakškomiteja. Laikā, kad Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē, daudz tika runāts un diskutēts par demogrāfisko situāciju, kas izveidojusies mūsu valstī, par to, kādu to saņēmām no PSRS, kad Latvijā krasi mainījās iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Saeimas iepriekšējā sasaukumā, pieņemot Pilsonības likumu, šī situācija tika vairākkārt apspriesta.

Latvijai ir ļoti smags demogrāfiskais mantojums. Šādu situāciju mūsu valstī nosaka vairāki faktori, kurus, neapšaubāmi, saasinājuši pārejas procesi no sociālistiskās plānveida saimniecības uz tirgus attiecībām, kaut gan šāda situācija bija vērojama arī pirms reformām. Latvija demogrāfisko situāciju cenšas uzlabot, pieņemot likumus un sekojot to izpildei, lai gan ne vienmēr manī nevis kā Saeimas priekšsēdētājā, bet kā sievietē, kā mātē ir bijusi pārliecība, ka šie likumi ir līdz galam pārdomāti.

Kā jau tika noteikts šīs izbraukuma sēdes mērķos, jautājumi par demogrāfisko situāciju mums, parlamentāriešiem, ir ļoti svarīgi. Latvijas Republikas 5.Saeima pieskārās šai problēnmai tieši un netieši daudzos likumos, piemēram, Pilsonības likumā. Nesen Saeimā tika apspriesti grozījumi Pensiju likumā. Asas diskusijas izraisīja jautājums — vai ir pieļaujama pensijas vecuma robežas paaugstināšana sievietēm. Cik lielā mērā šobrīd Latvijā ir piemērojama pasaules pieredze un prakse? Vai sievieti, kura dzīvojusi un strādājusi sociālisma apstākļos, mēs varam tik vienkārši pielīdzināt sievietēm no attīstītajām valstīm? Vai sievietei ir jādod valsts garantētas tiesības audzināt bērnu mājās līdz skolas vecumam? Vai ir pārdomāti tikai tie trīs gadi, ko dod mūsu valsts?

Katrā ziņā ir svarīgi tas, ka notiek šādas konstruktīvas sanāksmes, kurās mēs — Viduseiropas, Austrumeiropas un Rietumeiropas valstu parlamentu un zinātnes pārstāvji — varam dalīties pieredzē, apspriest jautājumus, kas rodas demogrāfisko problēmu risināšanā, un mācīties no kolēģiem, kuri tās jau ir kaut daļēji, bet atrisinājuši.

Būdama Saeimas deputāte un vienlaicīgi arī Saeimas priekšsēdētāja, varu apgalvot, ka 6.Saeimā mēs turpināsim risināt šos svarīgos jautājumus, kas faktiski veido visu tautu un kultūru izdzīvošanas pamatnosacījumus.

Domāju, ka Latvijas labklājības ministrs Bērziņa kungs un mūsu valsts pārstāvis Latvijas Universitātes profesors Zvidriņa kungs sniegs sīkāku Latvijas demogrāfiskās situācijas jautājumu izklāstu.

Ceru, ka jūsu sēde būs spraiga un ražīga. Lai gan tas ir īss laiks tik svarīgām un būtiskām problēmām, sākums ir sākums, un to, kas jau ir sācis virzību uz priekšu, ir grūti apstādināt. Asas diskusijas, sapratni un smaidu, lai būtu labs rezultāts. Paldies par uzmanību!