ATSAUCĒ IETVERT:
Sākas tautas skaitīšana. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.03.2000., Nr. 117/118 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3802
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Sākas tautas skaitīšana
No 31. marta līdz 29. aprīlim Latvijā notiks pirmā tautas skaitīšana kopš neatkarības atgūšanas. Centrālajai statistikas pārvaldei tas būs viens no svarīgākajiem un plašākajiem darbiem iestādes pastāvēšanas laikā.
Valdības pieņemtais lēmums rīkot tautas skaitīšanu 2000. gadā atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikumiem, ka tautas skaitīšanas visās valstīs rīkojamas gados, kur gadskaitļa pēdējais cipars ir nulle vai tiem tuvu stāvošos gados. Skaitīšanas programmā ir iekļauti visi ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas rekomendācijās paredzētie un ar Eiropas Savienības statistikas organizāciju (EUROSTAT) saskaņotie pamatjautājumi.
Laikā no 31. marta līdz 29. aprīlim katrā mājoklī ieradīsies Centrālās statistikas pārvaldes apmācīts tautas skaitītājs, kurš uzdos programmā paredzētos jautājumus un iegūtās atbildes ierakstīs speciālās veidlapās. Skaitītājs var ierasties laikā no pulksten 7 līdz 21, ieskaitot sestdienas, svētdienas un svētku dienas.
Iedzīvotājiem būs jāatbild uz jautājumiem par: radnieciskajām saitēm mājsaimniecībā; tautību; dzimto valodu, citu valodu prasmi; iztikas līdzekļu avotiem; izglītības līmeni; nodarbinātību (darbavietu, profesiju); mājokļa veidu, piederību; mājokļa platību un labiekārtotību; dzīvojamās ēkas uzcelšanas periodu un ārsienu materiālu.
Pavisam tiks prasītas atbildes uz 14 jautājumiem par katru mājoklī dzīvojošo un 9 jautājumiem par dzīves apstākļiem.
Centrālā statistikas pārvalde garantē, ka iedzīvotāju sniegtā individuālā informācija būs konfidenciāla un netiks atklāta nevienai personai vai institūcijai. Skaitīšanas personālam aizliegts izpaust jebkādu informāciju, kas tam kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus. Iegūtos datus izmantos tikai statistiskiem nolūkiem - kopsavilkumiem, datu grupēšanai un procesu analīzei. Publicēti tiks tikai kopsavilkuma dati statistisku tabulu veidā un uz šiem datiem balstīti analītiski materiāli.
Tautas skaitīšana ir neaizstājams un vienīgais iespējamais datu avots par iedzīvotājiem, viņu ģimenēm un mājokļiem iespējami mazākā teritoriālā dalījumā, tai skaitā pēc rajoniem, pilsētām un pagastiem.
Visa ikgadējā iedzīvotāju statistika lielā mērā balstās uz tautas skaitīšanu datiem.
Pirmie tautas skaitīšanas rezultāti tiks publiskoti šā gada oktobrī.
Tautas skaitīšanai Latvijā ir senas tradīcijas. Pirmā skaitīšana notika 1863. gadā Kurzemē, 1867. gadā - Vidzemes guberņas pilsētās. Savukārt pirmā Vislatvijas tautas skaitīšana notika 1897. gadā.
Periodā starp pasaules kariem Latvijā tautas skaitīšanas tika veiktas ik pēc pieciem gadiem - 1920., 1925., 1930., 1935. gadā. Savukārt pēckara laikā arī notikušas četras tautas skaitīšanas, caurmērā ar 10 gadu intervālu - 1959., 1970., 1979. un 1989. gadā.
Svarīgākie tautas skaitīšanās iegūtie dati
| Gads | Iedzī- | Vī- | Sie- | Pilsēt- | Lauci- |
| votāju | riešu | viešu- | nieku | nieku | |
| skaits | īpat- | īpat- | īpat- | īpat- | |
| (tūkst.) | svars | svars | svars | svars | |
| (%) | (%) | (%) | (%) | ||
| 1897 | 1929,4 | 49,0 | 51,0 | 29,4 | 70,6 |
| 1920 | 1596,1 | 45,2 | 54,8 | 23,6 | 76,4 |
| 1925 | 1844,8 | 46,6 | 53,4 | 32,8 | 67,2 |
| 1930 | 1900,0 | 46,6 | 53,4 | 34,9 | 65,1 |
| 1935 | 1950,5 | 46,8 | 53,2 | 34,6 | 65,4 |
| 1959 | 2079,9 | 43,9 | 56,1 | 51,7 | 48,3 |
| 1970 | 2351,9 | 45,6 | 54,4 | 61,0 | 39,0 |
| 1979 | 2502,8 | 46,0 | 54,0 | 66,5 | 33,5 |
| 1989 | 2666,6 | 46,5 | 53,5 | 69,2 | 30,8 |
Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļa