Likumprojekts

Dokuments nr.20

Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem

Saeimas LNNK un LZP frakcijas deputātu

iesniegts (16.11.1995.) Saeimas izskatīšanai

1.pants. Likumā lietotie termini

Mītiņš — publisks pasākums ārpus telpām, kura laikā tiek teiktas runas.

Ielu gājieni, demonstrācijas — publiski pasākumi, kuru laikā notiek organizēta iedzīvotāju pārvietošanās pa ielu braucamo daļu.

Piketi — publiski pasākumi, kuros iedzīvotāji pauž savu viedokli ar plakātiem un transparentiem vai citiem uzskates līdzekļiem, netraucējot satiksmi un pārvietošanos pa ielām, un kuru laikā netiek teiktas runas.

2.pants. Vispārīgie noteikumi

Mītiņu, ielu gājienu, demonstrāciju un piketu laikā jāievēro Latvijas Republikas likumi un sabiedriskā kārtība.

Aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, sludināt valsts un sabiedriskās iekārtas vardarbīgu grozīšanu, kara propagandu, nacionālo naidu vai aicināt nepildīt Latvijas Republikas likumus.

Mītiņu, ielu gājienu, demonstrāciju un piketu laikā aizliegts izmantot totalitāro režīmu — bijušās PSRS, LPSR un nacistiskās Vācijas — simboliku.

3.pants. Mītiņu, ielu gājienu un demonstrāciju pieteikšana

Pieteikumu mītiņu, ielu gājienu vai demonstrāciju rīkošanai iesniedz reģistrētas sabiedriskas vai politiskas organizācijas pilnvarots pārstāvis vai arī ne mazāk kā 3 pilsoņi — atsevišķas iedzīvotāju grupas vārdā.

Pieteikumu iesniedz attiecīgās pilsētas domē vai pagasta padomē ne vēlāk kā septiņas (7) dienas pirms pasākumu norises. Gadījumā, ja pasākums notiek vairāku pašvaldību teritorijās, tas jāsaskaņo ar visām pašvaldībām.

Pieteikumus, kuri iesniegti pēc noteiktā termiņa, pašvaldība ir tiesīga neizskatīt.

4.pants. Pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

Pieteikumā jānorāda: — pasākums (mītiņš, ielu gājiens, demonstrācija), tā mērķis, norises vieta un kustības maršruts, aptuvens dalībnieku skaits, datums, pasākuma sākums un beigu laiks;

— pilnvarotās personas (organizatori) un personas, kuras atbildīgas par pasākuma organizēšanas un norises vadību, norādot šo personu vārdu, uzvārdu, adresi un personas kodu. Pilnvarotajām personām un personām, kuras atbild par pasākuma norises kārtību, jābūt pilngadīgiem LR pilsoņiem.

Pieteikumus izskata attiecīgā pašvaldība vai tās izpildinstitūcija, kurai ir deleģētas šādas tiesības.

Pašvaldība ir tiesīga nepieņemt pieteikumu, ja sabiedriskā vai politiskā organizācija, kas rīko pasākumu, vai pilnvarotās personas (organizatori), vai personas, kuras ir atbildīgas par pasākuma organizēšanu vai tā norises kārtību, iepriekš ir pārkāpušas šī likuma normas.

Pieteikumu var noraidīt, ja pasākums saistīts ar totalitāro režīmu — bijušās PSRS, LPSR vai nacistiskās Vācijas — svētku un piemiņas dienu atzīmēšanu.

Pašvaldībai ir tiesības nesaskaņot pasākuma norisi, ja tas saistīts ar satiksmes pārtraukšanu.

Visos citos gadījumos pašvaldībai ir jāsaskaņo pasākuma norise, taču tai ir tiesības noteikt tā norisei citu vietu.

Gadījumos, ja pašvaldība ir pārkāpusi šī likuma prasības, iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt pašvaldības lēmumu tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

5.pants. Piketu organizēšanas kārtība

Piketu organizēšanai pieteikums nav nepieciešams. Piketētājiem nav atļauts izmantot ēku ieejas un kāpnes, kā arī aizšķērsot gājējiem ielu vai traucēt transporta kustību, kā arī teikt runas.

Piketu var organizēt ne tuvāk par 100 m no valsts vai pašvaldību sabiedriskajām ēkām, militārām iestādēm vai mācību iestādēm.

6.pants. Mītiņu, ielu gājienu, demonstrāciju vai piketu pārtraukšana

Mītiņš, ielu gājiens, demonstrācija vai pikets jāpārtrauc pēc attiecīgās pašvaldības pilnvarotās personas pieprasījuma vai arī pēc valsts vai pašvaldības policijas pārstāvja pieprasījuma, ja pārkāptas šī likuma prasības.

7.pants. Atbildība par šī likuma pārkāpšanu

Personas, kuras pārkāpušas šajā likumā noteikto mītiņu, ielu gājienu, demonstrāciju vai piketu norises kārtību, atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Iesniedz 6.Saeimas deputāti: J.Dobelis, J.Kalniņš,

A.Kiršteins, A.Krastiņš, P.Tabūns