Par Eiropas Konvencionālo bruņoto spēku līguma (CFE) izpildi

Kā zināms, šā gada 17. novembris tika noteikts par galatermiņu 1990. gadā starp bijušo Varšavas līgumu un NATO noslēgtā Eiropas Konvencionālo bruņoto spēku līguma (turpmāk tekstā — CFE) izpildei. CFE līgums noteica parastā bruņojuma kontroles režīmu Eiropā un uzlika par pienākumu Krievijai līdz noteiktam skaitliskam līmenim samazināt tādas konvencionālā bruņojuma kategorijas kā tankus, artilēriju, bruņotās kaujas mašīnas, kaujas lidmašīnas un helikopterus. Kā zināms, ierobežojumi uz minētajām bruņojuma kategorijām tika paredzēti arī Krievijas dienvidu un ziemeļu flangos, tajā skaitā Pleskavas apgabalā. Ņemot vērā pašreiz izveidojušos situāciju CFE līguma izpildes sakarā, Latvijas Ārlietu ministrija uzskata par nepieciešamu nākt klajā ar sekojošu paziņojumu:

CFE līgums ar tajā paredzētajiem konvencionālā bruņojuma ierobežojumiem, informācijas apmaiņu un efektīvo inspekciju režīmu nodrošina militāro spēku stratēģisko līdzsvaru un veido pamatu šodienas Eiropas drošībai. Lai gan Latvija nav CFE līguma dalībvalsts, tā uzmanīgi seko notikumu attīstībai CFE līguma ietvaros, jo šis līgums ietekmē arī Baltijas reģiona valstu drošību. Latvija ir viennozīmīgi un stingri iestājusies par CFE līguma precīzu izpildi paredzētajos termiņos. Neskatoties uz Rietumvalstu centieniem panākt, lai Krievija izpildītu CFE līgumu, šie mēģinājumi nav vainagojušies panākumiem. Arī Krievijas amatpersonu izteikumi par nespēju izpildīt līgumu tehnisku iemeslu dēļ neiztur nekādu kritiku un ir klajā pretrunā ar starptautisko tiesību normām.

Latvija cer, ka sarunu rezultātā tiks atrasta formula, kas ļaus izpildīt CFE līguma nosacījumus un kalpos par bāzi turpmākām sarunām bruņojuma kontroles un samazināšanas jomā, vienlaicīgi neveicinot tādas situācijas rašanos, kur kādas valsts drošības intereses tiktu aizskartas.

ĀM preses centrs