Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts pensijām

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas stāžs — pilnos gados izteikts laika periods, kurā persona pati ir izdarījusi vai par to ir izdarītas (pati ir izdarījusi un par to ir izdarītas) sociālās apdrošināšanas iemaksas;

2) sociāli apdrošinātā persona (turpmāk — apdrošinātā persona) — persona, kura pati ir izdarījusi vai par to ir izdarītas (pati ir izdarījusi un par to ir izdarītas) sociālās apdrošināšanas iemaksas;

3) sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai (turpmāk — apdrošināšanas iemaksas) — regulāras iemaksas, ko izdara darba devējs vai apdrošinātā persona pati vai kas tiek finansētas no valsts pamatbudžeta vai attiecīgajām sociālās apdrošināšanas sistēmām;

4) apdrošināšanas iemaksu alga — ienākumi, no kuriem izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

5) apdrošināšanas iemaksu algas indekss — kārtējā un iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu summu attiecība.

2.pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir noteikt:

1) uz apdrošināšanas iemaksām balstītas valsts obligātās pensiju apdrošināšanas sistēmas principus;

2) kārtību, kādā valsts sociālās apdrošināšanas pensiju nodrošina vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā.

 3.pants. Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju

Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju (turpmāk — valsts pensija) saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.

4.pants. Valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai pakļautās personas

Valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai ir pakļautas personas no 15 gadu vecuma likumā “Par sociālo nodokli” noteiktajā kārtībā, ja to dzīvesvieta ir Latvijas teritorijā.

5.pants. Gada ienākums, no kura tiek izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un šo iemaksu apjoms

Ministru kabinets nosaka to gada ienākuma apmēru, no kura izdarāmas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un šo iemaksu apjomu.

6. pants. Līdzekļi valsts pensiju izmaksāšanai

Valsts pensiju izmaksai nepieciešamos līdzekļus veido:

1) darba devēju apdrošināšanas iemaksas par saviem darbiniekiem;

2) apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksas;

3) apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta un attiecīgajām sociālās apdrošināšanas sistēmām.

7. pants. Valsts pensiju veidi

Saskaņā ar šo likumu ir šādi valsts pensiju veidi:

1) vecuma pensija;

2) invaliditātes pensija;

3) apgādnieka zaudējuma pensija.

8.pants. Apmēra ziņā lielākās valsts pensijas piešķiršana

Apdrošinātajai personai, kurai vienlaikus ir tiesības uz dažāda veida valsts pensijām, piešķirama apmēra ziņā lielākā valsts pensija. Pensiju var pieprasīt jebkurā laikā bez termiņa ierobežojuma, tiklīdz radušās tiesības uz to.

9.pants. Valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs

(1) Valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža.

(2) Apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi, kuru laikā:

1) apdrošināšanas iemaksas izdarījis darba devējs vai apdrošinātā persona pati (darba devējs un apdrošinātā persona);

2) apdrošinātā persona atzīta par invalīdu, nestrādā un par šo personu no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

3) apdrošinātā persona atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, nestrādā un par šo personu no Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonda izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

4) apdrošinātā persona, būdama bez darba, saņem bezdarbnieka pabalstu un par šo personu no Nodarbinātības fonda izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

5) persona, nebūdama darbā slimības dēļ, saņem slimības vai maternitātes pabalstu un par šo personu no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izdarītas apdrošināšanas iemaksas.

(3) Ja apdrošināšanas iemaksas izdarītas no valsts pamatbudžeta, apdrošināšanas stāžu veido arī šādi apdrošināšanas iemaksu periodi:

1) obligātais militārais dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Iekšlietu ministrijas militārajos formējumos;

2) mācības augstāko mācību iestāžu dienas nodaļā, bet ne vairāk kā par septiņiem gadiem un ne ilgāk kā līdz 35 gadu vecuma sasniegšanai. Apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts mācību laiks maģistratūras dienas nodaļā, kā arī pēcdiploma kvalifikācijas celšanas kursu dienas nodaļā;

3) laiks bērna kopšanai, līdz viņš sasniedzis triju gadu vecumu;

4) brīvības atņemšanas laiks reabilitētajām personām.

10. pants. Apdrošināšanas stāža apliecināšana

Apdrošināšanas stāžu apliecina Valsts sociālās apdrošināšanas fondā uzkrātie dati, kas pierāda apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu.  

II nodaļa

Tiesības uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju

11. pants. Tiesības uz vecuma pensiju

(1) Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

(2) Sievietēm, kuras sasniegušas 55 gadu vecumu, ir tiesības priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

12. pants. Vecuma pensijas aprēķināšana

(1) Vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas:

P = K / G

P — gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija;

K — apdrošinātās personas pensijas kapitāls, ko veido šīs personas personīgajā kontā reģistrētā apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais kapitāla pieaugums. Pensijas kapitāls ir atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija;

G — laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

(2) Apdrošinātajām personām, kuras aizgājušas pensijā 60 gadu vecumā vai vēlāk, šā panta pirmajā daļā aprēķinātās vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

(3) Apdrošinātā persona katru gadu saņem informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda par tās personīgajā kontā reģistrēto pensijas kapitālu.

13.pants. Pensijas aprēķināšanai piemērojamais laika periods (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa

Ministru kabinets, pamatojoties uz Valsts statistikas komitejas datiem un Labklājības ministrijas aprēķiniem, nosaka pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu (gados), par kuru no vecuma pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. To ik gadus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

14.pants. Tiesības uz invaliditātes pensiju

(1) Pirms šā likuma 11.pantā noteiktā vecuma sasniegšanas tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātajām personām, ja tās atzītas par invalīdiem, izņemot personas, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

(2) Personām, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, invaliditātes pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām”.

15.pants. Invaliditātes noteikšana

Invaliditātes iedalījumu un cēloni, kā arī invaliditātes iestāšanās laiku un ilgumu nosaka veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija.

16.pants. Informācijas saņemšana

Invalīds katru gadu saņem informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda par tā personīgajā kontā reģistrēto pensijas kapitālu.

17.pants. Invaliditātes pensijas izmaksas pārtraukšana

(1) Invalīdiem, kas sasnieguši šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu, invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija.

(2) Invalīdēm, kas sasniegušas 55 gadu vecumu, ir tiesības invaliditātes pensijas vietā saņemt vecuma pensiju.

(3) Vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā.

18.pants. Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

(1) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja apgādnieks ir bijis apdrošinātā persona, saskaņā ar šo likumu ir viņa ģimenes locekļiem neatkarīgi no apgādnieka nāves cēloņa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām”.

19.pants. Ģimenes locekļi, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

(1) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā (20.pants). Mirušā bērniem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši mirušā apgādībā.

(2) Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmi:

1) bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, kā arī bērni neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

2) brāļi, māsas un mazbērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, kā arī brāļi, māsas un mazbērni neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(3) Šā likuma noteikumi, kas skar mirušā ģimeni, attiecas arī uz bezvēsts prombūtnē esošā ģimeni, ja apgādnieka bezvēsts prombūtne ir atzīta likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmas arī šā panta otrajā un trešajā daļā norādītās personas, ja tās laikā, kad iestājusies apgādnieka nāve vai vēlāk, mācās vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļā un nav vecākas par 24 gadiem.

20.pants. Par apgādājamiem uzskatāmie ģimenes locekļi

Mirušā ģimenes locekļi uzskatāmi par viņa apgādībā bijušiem, ja tas viņus uzturēja vai viņi no tā saņēma palīdzību, kas viņiem bija pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots.

21.pants. Adoptētā tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

(1) Adoptētajam ir tādas pašas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju kā īstajiem bērniem.

(2) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas adoptētajam bija radušās pirms adopcijas, saglabājas.

22.pants. Padēla un pameitas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

Padēlam un pameitai, ja viņi no vecākiem nav saņēmuši līdzekļus uzturam (alimentus), ir tādas pašas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju kā īstajiem bērniem.

23.pants. Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana

(1) Šā likuma 19.pantā norādītajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas šādā apmērā:

1) vienam bērnam — 50 procenti no pensijas;

2) diviem bērniem — 75 procenti no pensijas;

3) trim un vairāk bērniem — 90 procenti no pensijas.

(2) Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā abu vecāku iespējamo vecuma pensiju.

(3) Iespējamā vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz dienai, kad apgādnieks būtu sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir izdarītas apdrošināšanas iemaksas no apgādnieka apdrošināšanas iemaksu vidējās algas darba periodā.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātās pensijas kopējais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

24.pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana, ja pensionārs pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt

(1) Ja pensionārs — vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs — pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt un ir nostrādājis ne mazāk par vienu gadu, piešķirtā pensija, pamatojoties uz apdrošinātās personas pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā vienu reizi trijos gados.

(2) Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un pensija, kas saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto kārtību aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi gada vai ilgākā laikā pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).

25.pants. Piešķirtās valsts pensijas pārrēķināšanas termiņi

Piešķirto valsts pensiju pārrēķina šādos termiņos:

1) gadījumos, kad iegūtas tiesības uz pensijas palielināšanu, — ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu un visus nepieciešamos dokumentus viņš iesniedzis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo datumu, ja iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti iesniegti pēc 15.datuma;

2) gadījumos, kad radušies apstākļi, kuru dēļ samazināta pensija, — ar tā mēneša pirmo dienu, kurā radušies šie apstākļi, ja tas noticis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja tas noticis pēc 15.datuma.

26.pants. Valsts pensijas palielināšana atkarībā no patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņām

Valsts pensijas apmērs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas.  

III nodaļa

Valsts pensijas piešķiršana

27.pants. Valsts pensijas pieprasīšanas kārtība

Pensijas pieprasījums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti personīgi vai ar darba devēja starpniecību iesniedzami sociālās apdrošināšanas pārvaldei pēc pensijas pieprasītāja dzīvesvietas.

28.pants. Iestādes, kas piešķir pensiju

(1) Pensijas pieprasījumu un pensijas piešķiršanai nepieciešamos dokumentus, kā arī sociālās apdrošināšanas pārvaldē esošos datus par pensijas pieprasītāja izdarīto apdrošināšanas iemaksu laiku un apjomu izskata sociālās apdrošināšanas pārvalde, un tās vadītājs izdod attiecīgu rīkojumu.

(2) Ja pensijas pieprasījums tiek noraidīts, rīkojumā norādāmi atteikuma iemesli.

29.pants. Sociālās apdrošināšanas pārvaldes lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

(1) Sūdzību sakarā ar sociālās apdrošināšanas pārvaldes lēmumu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas fondam.

(2) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

30.pants. Valsts pensijas piešķiršanas termiņi

(1) Vecuma pensiju piešķir uz mūžu.

(2) Invaliditātes pensiju piešķir uz visu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas noteikto invaliditātes laiku, bet ne ilgāk kā līdz šā likuma 11.pantā noteiktā vecuma sasniegšanai.

(3) Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir uz laiku, kamēr mirušā ģimenes loceklis tiek uzskatīts par darba nespējīgu saskaņā ar šā likuma 19. pantu.

(4) Pensiju piešķir ar dienu, kad iesniegts pensijas pieprasījums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti, izņemot šādus gadījumus, kad pensiju piešķir agrāk:

1) vecuma vai invaliditātes pensiju piešķir ar pensijas vecuma sasniegšanas dienu vai ar to dienu, kad Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija noteikusi invaliditāti, ja pensijas pieprasījums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti iesniegti ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pensijas vecuma sasniegšanas vai invaliditātes noteikšanas;

2) apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

31.pants. Valsts pensijas piešķiršanas termiņš sakarā ar pensijas veida maiņu

Pārejot no viena valsts pensijas veida uz otru, jaunā veida valsts pensijas piešķiršanas termiņš nosakāms saskaņā ar šā likuma 30.panta noteikumiem.  

IV nodaļa

Valsts pensijas izmaksa

32.pants. Valsts pensijas izmaksāšanas kārtība

(1) Valsts pensijas izmaksājamas katru mēnesi piešķirtajā apmērā, izņemot šā likuma 36.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt pensiju. Nepārtraukti pēc vienas pilnvaras pensija izmaksājama ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

(3) Sievietēm, kuras aizgājušas vecuma pensijā saskaņā ar šā likuma 11.panta otro daļu un turpina strādāt, pensiju neizmaksā līdz 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai.

33.pants. Avansi

Ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz pensiju, bet ir paredzams, ka tās apmēra noteikšanai būs nepieciešams ilgs laiks (arhīva izziņu saņemšanai par apdrošināšanas stāžu), pensijas pieprasītājam var piešķirt un izmaksāt pensiju avansa veidā, nepārsniedzot paredzamās pensijas mēneša apmēru. Avansu izmaksā, ja apdrošinātā persona, kurai ir tiesības uz pensiju, to pieprasa. Avansa izmaksu uzsāk ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc pensijas pieprasījuma saņemšanas dienas un turpina izmaksāt ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

34. pants. Valsts pensijas saņēmēja pienākumi

Valsts pensijas saņēmēja pienākums ir ziņot sociālās apdrošināšanas pārvaldei par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pensijas izmaksas pārtraukšanu vai grozījumus izmaksājamās pensijas apmērā.

35.pants. Valsts pensijas izmaksa par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās valsts pensijas summas, ko pensijas saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(2) Ja aprēķinātās valsts pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā pensiju, pensijas summas reizina ar inflācijas pieauguma koeficientu šajā laika periodā.

36.pants. Ieturējumi no valsts pensijas

(1) Ieturējumus no valsts pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kurus saskaņā ar likumu izpilda tiesas nolēmumu izpildīšanai noteiktajā kārtībā;

2) pamatojoties uz institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kuri izpildāmi bezstrīda kārtībā;

3) pamatojoties uz sociālās apdrošināšanas pārvaldes vadītāja rīkojumu, lai piedzītu tās pensijas summas, kas pensionāram pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās pensijas.

(2) Ieturējumi no valsts pensijas aprēķināmi no pensijas saņēmējam izmaksājamās summas. Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pensijas. Ja pensijas izmaksa tiek izbeigta pirms parāda dzēšanas, sociālās apdrošināšanas iestādes atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā.

37.pants. Sakarā ar pensijas saņēmēja nāvi nesaņemtās pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksāšana

(1) Izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz pensionāra nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.

(2) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā. 

38.pants. Pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

(1) Latvijas pilsoņiem Latvijas Republikā iegūtās tiesības uz valsts pensiju saglabājas arī pēc izbraukšanas uz ārvalstīm.

(2) Personai, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai ir pastāvīgi pierakstīta Latvijas Republikā, valsts pensiju, kas piešķirta Latvijas Republikā pirms izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, izmaksā sešus mēnešus uz priekšu, skaitot ar nākamo mēnesi pēc izrakstīšanās, bet turpmāk pensijas izmaksu pārtrauc, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikta citāda kārtība.

Pārejas noteikumi

1. Latvijas Republikas pilsoņiem līdz 1991. gada 1. janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai, neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas. Ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta 1991.gada 1.janvārī bija Latvijas Republika, šis noteikums attiecināms tikai uz Latvijā uzkrātajiem darba un tam pielīdzinātajiem periodiem. Līdz 1991.gada 1.janvārim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi nodarbinātības periodi:

1) obligātais karadienests un tam pielīdzinātie dienesti;

2) virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem — arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe;

3) dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK;

4) mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas;

5) mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;

6) individuālais darbs;

7) laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu;

8) laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam;

9) algots darbs reliģiskajās organizācijās;

10) politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos — pieckārtīgā apmērā. Rajonus, kas uzskatāmi par Galējo Ziemeļu un tiem pielīdzinātajiem rajoniem, nosaka Ministru kabinets. Tām personām, kurām šis stāžs noteikts seškārtīgā apmērā, aprēķinātais stāžs tiek saglabāts.

2. No 1991. gada 1. janvāra līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai, veido darbs vai tam pielīdzinātie nodarbinātības periodi, kuru laikā kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi nodarbinātības periodi:

1) obligātais karadienests un tam pielīdzinātie dienesti;

2) virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem — arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe;

3) dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK;

4) mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas;

5) pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;

6) laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu;

7) laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam.

3. Aprēķinot valsts pensijas, izdevumi, kas saistīti ar šo pārejas noteikumu 1. un 2.punktā minēto periodu iekļaušanu pensiju aprēķināšanā, sedzami no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

4. Līdz Nodarbinātības fonda un Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonda izveidošanai apdrošināšanas iemaksas par personu, kurai piešķirts bezdarbnieka statuss un kura saņem bezdarbnieka pabalstu, vai par nestrādājošu personu, kas atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, tiek izdarītas no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

5. Līdz Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonda izveidošanai personai, kas atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, pensija piešķirama un izmaksājama saskaņā ar šo likumu.

6. Par apdrošināto personu iemaksu periodos, kas minēti šā likuma 9.panta trešajā daļā, apdrošināšanas iemaksas līdz 1997.gadam tiek izdarītas no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem, bet no 1997.gada — no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

7. Pārejas periodā apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti ir:

1) darba grāmatiņa;

2) darba līgumu grāmatiņa;

3) dokuments, kas apliecina apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu;

4) citi dokumenti, kas apliecina apdrošināšanas stāžu (izziņas, darba līgumi un to izpildi apliecinoši dokumenti u.c.).

8. Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, kāds līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija noteikts 1990.gada 29.novembra likuma “Par valsts pensijām” 8.panta otrajā punktā (izņemot gadījumu, kas noteikts šā likuma 11.panta otrajā daļā) un 9. — 12.pantā, 1996.gadā ir paaugstināms par vienu gadu, un ar katru nākamo gadu tas pieaug par sešiem mēnešiem, līdz tiek sasniegts 60 gadu vecums.

9. Izdarot grozījumus apdrošināšanas iemaksu tarifos, pārtraucama turpmāka apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, saglabājot tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par agrāk nostrādāto laiku, ievērojot vecumu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 8.punktā.  

10. Desmit gadus piešķirot pensiju šajā likumā noteiktajā kārtībā, tās aprēķināšanai uzkrātais pensijas kapitāls indeksējams pēc šajā punktā noteiktajiem koeficientiem šādos gadījumos:

1) to tiesību kompensēšanai, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija noteiktas 1990.gada 29.novembra likuma “Par valsts pensijām” 9.— 11.pantā un 12.panta 1. un 2.punktā, ja ievēroti šādi nosacījumi:

Kategorijas un nosacījumi Koeficients vīriešiem, sievietēm, Invalīdi uz mūžu ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku: 1,09 1,1 vīriešiem — par 25 gadiem, sievietēm — par 20 gadiem.

Sievietes, kurām ir pieci vai vairāk bērni vai bērns invalīds — 1,1 kopš bērnības un kuras ir izaudzinājušas bērnus līdz 8 gadu vecumam, ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 20 gadiem

Liliputi, punduri un neredzīgie ar apdrošināšanas stāžu 1,33 1,37 ne mazāku: vīriešiem — par 20 gadiem, sievietēm — par 15 gadiem

Personas, kuras ir strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un 1,2 1,22 sevišķi smagiem darba apstākļiem, ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku: vīriešiem — par 20 gadiem, sievietēm — par 15 gadiem, ja vismaz ceturtā daļa no tiem nostrādāti darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem

Personas, kuras ir strādājušas darbos ar kaitīgiem un 1,09 1,1 smagiem darba apstākļiem, ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku: vīriešiem — par 25 gadiem, sievietēm — par 20 gadiem, ja vismaz ceturtā daļa no tiem nostrādāti darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem

2) piešķirot apgādnieka zaudējuma pensiju bērniem, kas pēc Černobiļas AES avārijas dzimuši tās seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēs, pensijas aprēķināšanai mirušā apgādnieka iespējamais pensijas kapitāls indeksējams ar koeficientu 1,1;

3) piešķirot vecuma pensiju politiski represētajām personām ar apdrošināšanas stāžu vīriešiem — ne mazāku par 25 gadiem, sievietēm — ne mazāku par 20 gadiem, to uzkrātais pensijas kapitāls indeksējams ar koeficientu 1,1.

11. Nosakot tiesības uz koeficientu pensijai par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos Latvijas teritorijā, piemērojami saraksti, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

12. Turpināt tāda apdrošināšanas stāža noteikšanu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām” un nolikumu “Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)”, līdz tam laikam, kad Ministru kabinets būs noteicis citu kārtību.

13. Pārejas periodā, kad valsts pensija tiek aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmās daļas noteikumiem, ņemami vērā šādi noteikumi:

apdrošināšanas periods līdz 1995.gadam (ieskaitot) tiks kreditēts ar sākuma kapitālu (Ks), ko var palielināt ar turpmākām iemaksām saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmās daļas noteikumiem:

Ks=Vi x As x 0.2

As — apdrošināšanas stāžs par periodu līdz 1995.gadam (ieskaitot),

Vi — gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas piemērota 1996.gada algu līmenim.

Atkarībā no pensijā aiziešanas laika (ja nepieciešams, piemērojot šā likuma 33.pantu) vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nosakāma šādā veidā:

Aizejot pensijā:

1996. gadā —

Vi ir vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1995.gadā;

1997. gadā —

Vi ir apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996. gadā;

1998. gadā —

Vi ir apdrošinātās personas pēc kārtas sekojošu 12 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 1998. gadam. Ja šajā periodā pensijas pieprasītājs ir nostrādājis mazāk par 12 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nosakāma, dalot apdrošināšanas iemaksu algu summu par minētajā periodā esošajiem mēnešiem ar 12;

1999. gadā —

Vi ir apdrošinātās personas pēc kārtas sekojošu 24 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam. Ja šajā periodā pensijas pieprasītājs ir nostrādājis mazāk par 24 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nosakāma, dalot apdrošināšanas iemaksu algu summu par minētajā periodā esošajiem mēnešiem ar 24;

2000. gadā un turpmākajos gados —

Vi ir apdrošinātās personas pēc kārtas sekojošu 36 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 2000. gadam. Ja šajā periodā pensijas pieprasītājs ir nostrādājis mazāk par 36 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nosakāma, dalot apdrošināšanas iemaksu algu summu par minētajā periodā esošajiem mēnešiem ar 36.

14. Šā likuma 5.panta noteikumi piemērojami, sākot ar dienu, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par gada ienākuma apmēra noteikšanu, no kura izdarāmas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

15. Līdz 2000. gadam valsts pensijas pārskatāmas ik pēc pusgada, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu.

16. Pensijas, kas piešķirtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, netiek pārrēķinātas, izņemot šādus gadījumus, kad tas tiek veikts šādā kārtībā:

1) ja papildināts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzkrātais apdrošināšanas stāžs, ja ģimenes sastāvā notikušas pārmaiņas, kas skar tos ģimenes locekļus, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mainījusies invaliditātes grupa, vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensija pārrēķināma pēc formulas:

P = 0.3 x VA + 0.004 x VA x AS x ĢL

P — pensija,

VA — iepriekšējā gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; ja šī alga ir mazāka par to, no kuras pensija aprēķināta iepriekš, saglabājama iepriekšējā alga,

AS — apdrošināšanas stāža pilni gadi,

ĢL — to ģimenes locekļu skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Tas ņemams vērā, vienīgi aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju;

2) nosakot pensiju bērniem, kas zaudējuši abus vecākus, ņemams vērā abu vecāku kopējais apdrošināšanas stāžs;

3) pārrēķinot invaliditātes pensiju, pārrēķināma arī piemaksa pie tās, kas nosakāma pie I grupas invaliditātes pensijas 12 procentu apmērā un pie II grupas invaliditātes pensijas — sešu procentu apmērā no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

4) sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts pēc šā likuma spēkā stāšanās, vecuma pensija pārrēķināma šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

5) pārrēķinot pensiju, ņemami vērā šā likuma 25.pantā noteiktie pensijas pārrēķināšanas termiņi;

6) pensija palielināma šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šo pārejas noteikumu 15.punktu;

7) politiski represētajām personām agrāk piešķirtās vecuma pensijas pārrēķināmas, piemērojot koeficientu 1,1;

8) pārejot no viena pensijas veida uz otru, ievērojami šā likuma 25.panta noteikumi;

9) pensijas izmaksa veicama šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā;

10) piešķirot pensiju no jauna, tā piešķirama šajā likumā noteiktajā kārtībā.

17. Līdz 1997.gada 1.janvārim invaliditātes pensijas aprēķināmas un pārrēķināmas šo pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Izdarot invaliditātes pensijas pārrēķināšanu sakarā ar apdrošināšanas stāža papildināšanu pēc šā likuma spēkā stāšanās, ievērojami šā likuma 24. panta pirmās daļas noteikumi.

18. Personām, kurām invaliditāte noteikta pirms šā likuma spēkā stāšanās, bet kuras šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, invaliditātes pensijas vietā aprēķināma vecuma pensija šādā kārtībā:

1) ja invalīds strādājis pēc šā likuma spēkā stāšanās, — saskaņā ar šā likuma 12.panta noteikumiem, piemērojot šo pārejas noteikumu 13.punktu;

2) ja invalīds nav strādājis pēc šā likuma spēkā stāšanās, — saskaņā ar šā likuma 12.panta noteikumiem, piemērojot šo pārejas noteikumu 13.punktu, ņemot vērā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu 1995.gadā.

19. Invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija invaliditātes laikā nedrīkst būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim.

20. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1./2., 51. nr.; 1993, 18./19., 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 32.nr.; 1994, 6.nr.);

2) likums “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 32.nr.; 1994, 6.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1./2.,51.nr.).

Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 2.novembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 23.novembrī