Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par bāriņtiesām un pagasttiesām

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Bāriņtiesa ir pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.

(2) Bāriņtiesa sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un steidzamos gadījumos veic mantojuma apsardzību, bet tajās rajona pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, — pilda šajā likumā paredzēto notariālo funkciju.

(3) Vienā pilsētā pēc pilsētas domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci.

(4) Bāriņtiesu finansē pilsētas pašvaldība.

(5) Pēc pilsētas domes pieprasījuma bāriņtiesa sniedz tai pārskatu par savu darbību.

 

2.pants. (1) Pagasttiesa ir pagasta pašvaldības izveidota iestāde, kura pagasta administratīvajā teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus, pilda šajā likumā paredzēto notariālo funkciju, sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un steidzamos gadījumos veic mantojuma apsardzību.

(2) Vairāki pagasti pēc attiecīgo pagastu padomju lēmumiem var izveidot vienu pagasttiesu.

(3) Pagasttiesu finansē pagasta pašvaldība, bet, ja pagasttiesu izveido vairākas pašvaldības kopīgi, pagasttiesu finansēšana notiek saskaņā ar attiecīgo pašvaldību vienošanos.

(4) Pēc pagasta padomes pieprasījuma pagasttiesa sniedz tai pārskatu par savu darbību.

 

3.pants. Bāriņtiesai un pagasttiesai ir zīmogs ar attiecīgu uzrakstu.

 

4.pants. Bāriņtiesu un pagasttiesu darbību regulē šis likums, Civillikums un Ministru kabineta noteikumi.

 

5.pants. (1) Bāriņtiesu (pagasttiesu) uzraudzību aizbildnības un aizgādnības lietu kārtošanā veic Labklājības ministrija.

(2) Darbības likumības uzraudzību attiecībā uz notariālās funkcijas pildīšanu, mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību veic rajona (pilsētas) tiesa, izskatot konkrētās lietas.

(3) Labklājības ministrija kopā ar Tieslietu ministriju un Izglītības ministriju organizē bāriņtiesu (pagasttiesu) locekļu apmācību.

(4) Bāriņtiesas (pagasttiesas) darbības uzraudzību finansiālajos jautājumos veic attiecīgā pilsētas dome (pagasta padome).

(5) Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumus izdod Ministru kabinets.

 

 

II nodaļa. Bāriņtiesu un pagasttiesu izveidošana

6.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) sastāvā ir priekšsēdētājs un tiesas locekļi, kuru skaitu nosaka attiecīgā pilsētas dome (pagasta padome).

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļus ievēlē attiecīgā pilsētas dome (pagasta padome) uz trijiem gadiem.

 

7.pants. (1) Par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļiem var ievēlēt attiecīgajā administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošas vai strādājošas personas, kurām ir pedagoģiskā, juridiskā, medicīniskā vai sociālā darbinieka izglītība, kuras sasniegušas 25 gadu vecumu un prot valsts valodu.

(2) Nevar ievēlēt par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļiem personas:

1) kuras ir aizgādnībā;

2) kuras ir atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kurām ir pārtraukta vecāku vara vai ar tiesas spriedumu vecāku vara ir izbeigta;

4) kuras ir sodītas par tīšu noziegumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

 

8.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli var atlaist no amata (no pienākumu pildīšanas) pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās, kā arī gadījumos, ja viņš nepilda savus pienākumus (neierodas uz sēdēm) vai pieļauj nolaidību vai arī ir radušies apstākļi, kas minēti šā likuma 7. panta otrajā daļā.

(2) Ja pret bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli ir ierosināta krimināllieta, viņu var atstādināt no amata līdz lēmumam par lietas izbeigšanu vai līdz sprieduma taisīšanai.

 

9.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) darbu vada tās priekšsēdētājs, kuru prombūtnes laikā aizvieto viņa norīkots tiesas loceklis.

(2) Priekšsēdētājs pārstāv bāriņtiesu (pagasttiesu) administratīvajās iestādēs un tiesā, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām.

 

10.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs saņem pilsētas domes (pagasta padomes) noteiktu mēnešalgu atbilstoši darba apjomam.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) locekļiem atalgojums tiek maksāts par nostrādāto laiku pēc pilsētas domes (pagasta padomes) noteiktas likmes.

 

11.pants. Bāriņtiesas (pagasttiesas) dokumentus kārto pilsētas domes (pagasta padomes) noteikts darbinieks. Atkarībā no darba apjoma bāriņtiesai (pagasttiesai) var būt savs sekretārs.

 

12.pants. Bāriņtiesas (pagasttiesas) izveidošanu un tās darbības teritoriju izsludina kārtībā, kāda likumā “Par pašvaldībām” noteikta saistošo noteikumu izsludināšanai.

 

 

III nodaļa. Bāriņtiesas un pagasttiesas kompetence

13.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, un sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm lemj par nepieciešamās palīdzības sniegšanu šīm ģimenēm.

(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības un sociālās palīdzības iestādēm izvēlas un sagatavo audžuģimenes, kurām nodod uz laiku audzināšanā bērnu gadījumos, kad bērns palicis bez vecāku gādības vai arī ir nepieciešams sniegt palīdzību ģimenei bērna audzināšanā.

(3) Audžuģimenes statusu, bērna un audžuģimenes savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības, šo ģimeņu finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā, nosaka Ministru kabinets.

 

14.pants. Bāriņtiesas (pagasttiesas) izšķir vecāku domstarpības bērnu un vecāku personiskajās attiecībās:

1) lemj par bērna uzvārdu, vārdu un tautības ierakstu (Civillikuma 151. pants, likuma “Par civilstāvokļa aktiem” 30. pants un likuma “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” 10. pants);

2) lemj par vecāku tiesībām satikties ar bērnu, kas atstāts pie otra no vecākiem, vai uz laiku ierobežo šīs tiesības (Civillikuma 182. pants);

3) izšķir citas vecāku domstarpības bērna audzināšanas jautājumos (Civillikuma 177. pants).

 

15.pants. Bāriņtiesa (pagasttiesa) aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām:

1) lemj jautājumu par atļaujas došanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis (Civillikuma 33. pants);

2) lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas (Civillikuma 220. un 221. pants);

3) gadījumos, kad miris viens no vecākiem, gādā par atstātā mantojuma saraksta sastādīšanu un mantojuma saglabāšanu (Civillikuma 272. un 395. pants) un piedalās bērna mantojuma daļas izdalīšanā, ja pārdzīvojušais laulātais dodas jaunā laulībā (Civillikuma 226. pants);

4) dod atļauju mantojuma sadalīšanai, bērna mantas atsavināšanai, ieķīlāšanai un apgrūtināšanai ar citām lietu tiesībām (Civillikuma 279. — 284. pants);

5) ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem (Civillikuma 189. pants);

6) sniedz palīdzību, ja bērns neklausa vai nepakļaujas vecāku audzināšanai (Civillikuma 185. pants);

7) veic citas darbības bērna personisko un mantisko interešu aizstāvībai.

 

16.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro ģimenes, kurās nepilngadīgs bērns netiek sagatavots derīgai darbībai, vecāki nelietīgi izmanto savu varu vai ir citi nelabvēlīgi apstākļi, un lemj:

1) par vecāku varas pārtraukšanu (Civillikuma 203. pants), bet, ja bērns atstāts viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, — vecāku varu pārtrauc nekavējoties;

2) par vecāku varas izbeigšanas lietas ierosināšanu tiesā (Civillikuma 200. pants).

(2) Ja vecāku varas pārtraukšanas vai izbeigšanas iemesli atkrituši, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par vecāku varas atjaunošanu vai attiecīgas lietas ierosināšanu tiesā.

 

17.pants. (1) Gadījumos, kad bērna vecāki miruši vai bērns palicis bez vecāku gādības, kā arī tad, ja bērna māte ir nepilngadīga un nav laulībā, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par aizbildnības nodibināšanu (Civillikuma 203. un 222. pants) šā likuma ceturtajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) Civillikumā noteiktajā kārtībā uzrauga aizbildņu rīcību, kā arī lemj par aizbildnības izbeigšanu.

(3) Bāriņtiesa (pagasttiesa) dod atzinumu par adopciju (Civillikuma 169. pants) un paternitāti (Civillikuma 155. pants).

 

18.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro pilngadīgas personas, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama aizgādnība, un lemj par lietas ierosināšanu tiesā aizgādnības nodibināšanai, ja šīm personām nav tuvinieku.

(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) šā likuma piektajā nodaļā noteiktajā kārtībā saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādņus:

1) rīcības nespējīgām personām un to mantai (Civillikuma 360. pants);

2) personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ (Civillikuma 366. pants);

3) promesošo un mirušo personu mantai (Civillikuma 371. pants);

4) mantojumam (Civillikuma 621., 630., 631., 660. un 661. pants);

5) mantojumam, kas novēlēts labdarīgiem mērķiem un paredzēts jaundibināmai juridiskajai personai (Civillikuma 494. un 496. pants).

(3) Bāriņtiesa (pagasttiesa) uzrauga aizgādņu rīcību viņiem uzlikto pienākumu izpildē, likumā paredzētajos gadījumos dod aizgādņiem atļauju kārtot darījumus.

(4) Izbeidzoties aizgādnībai, bāriņtiesa (pagasttiesa) atceļ aizgādni.

 

19.pants. Bāriņtiesai (pagasttiesai) ir tiesības:

1) prasīt, lai iestādes, uzņēmumi un organizācijas, kā arī atsevišķi iedzīvotāji iesniegtu vajadzīgos dokumentus un citus materiālus, kas nepieciešami bērnu tiesību nodrošināšanai;

2) izdarīt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, kā arī veikt iedzīvotāju dzīves apstākļu apsekošanu, lai iegūtu aizbildnības un aizgādnības jautājumu izlemšanai nepieciešamās ziņas;

3) uzaicināt vecākus, aizbildņus, aizgādņus, adoptētājus un citas personas uz pārrunām un pieprasīt no viņiem paskaidrojumus sakarā ar bērnu personisko un mantisko tiesību aizsardzību.

 

20.pants. Bāriņtiesa (pagasttiesa) savas kompetences ietvaros:

1) izskata sūdzības un iesniegumus par vecāku, aizbildņu un aizgādņu rīcību;

2) piedalās lietas izskatīšanā tiesā un dod savus atzinumus, ja likums nosaka vai tiesa atzīst aizbildnības un aizgādnības iestāžu piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;

3) izsniedz ieinteresētajām personām, iestādēm un organizācijām uzziņas un dod atzinumus aizbildnības un aizgādnības jautājumos;

4) sadarbojas ar veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm.

 

21.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli, vismaz triju tiesas locekļu sastāvā, ieskaitot bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju.

(2) Lietas izskatīšanai sagatavo bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs. Viņš ir tiesīgs izprasīt nepieciešamos dokumentus, pieprasīt vecāku un citu personu paskaidrojumus, apsekot nepilngadīgo bērnu dzīves apstākļus un veikt citas darbības, kas nepieciešamas, lai lietu sagatavotu izskatīšanai.

(3) Nepilngadīgā dzīves apstākļus bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā tiesas loceklis apseko kopā ar veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm. Ja dzīves apstākļu apsekošanā atklājas, ka bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vienpersoniski pieņem lēmumu par vecāku varas pārtraukšanu un bērna ievietošanu patversmē, slimnīcā vai citos drošos apstākļos. Šādā gadījumā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā sasaucama bāriņtiesas (pagasttiesas) sēde.

 

22.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumi, kas pieņemti tās kompetences ietvaros, ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumi par adopciju, par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, par atļauju aizbildnim (aizgādnim) atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar citām lietu tiesībām nekustamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz 1000 latus, kā arī par atlīdzību aizbildnim (aizgādnim), kas pārsniedz 300 latus, ir saistoši tikai pēc to apstiprināšanas tiesā.

 

23.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu paraksta bāriņtiesas (pagasttiesas) locekļi, kuri piedalījušies sēdē.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē raksta protokolu, kuru paraksta bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs un persona, kas to rakstījusi.

 

24.pants. Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumus ieinteresētās personas var pārsūdzēt attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas vai no dienas, kad šīs personas uzzinājušas par lēmuma pieņemšanu.

 

25.pants. (1) Aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai (pagasttiesai) nosaka pēc tās personas pastāvīgās dzīvesvietas, kurai vajadzīga tiesību aizsardzība.

(2) Bērnam, kuram nav vecāku vai vecvecāku un nav pastāvīgas dzīvesvietas, kā arī atradenim aizbildnības lietu kārto bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc bērna faktiskās atrašanās vietas.

(3) Ja kāda aizbildnībā esošās personas manta atrodas citas bāriņtiesas (pagasttiesas) darbības teritorijā, tad bāriņtiesa (pagasttiesa), kura pārzina aizbildnību, var lūgt bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc mantas atrašanās vietas iecelt aizbildni šīs mantas pārvaldībai. Aizbildnis norēķinu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai), kura pārzina aizbildnību.

(4) Ja aizbildnībā esošais bērns uz laiku pārceļas dzīvot uz citu dzīvesvietu (pie radiem, tiek ievietots audzināšanas vai mācību iestādē), bāriņtiesa (pagasttiesa) turpina pārzināt aizbildnību.

(5) Ja aizbildnībā esošais bērns pārceļas uz pastāvīgu dzīvi citā pilsētā vai pagastā, bāriņtiesa (pagasttiesa) nosūta aizbildnības lietu attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai).

(6) Aizgādnība tiek nodibināta pēc mantas atrašanās vietas.

 

26.pants. (1) Pagasttiesa attiecīgā pagasta administratīvajā teritorijā kārto aizbildnības un aizgādnības lietas kārtībā, kāda šajā likumā noteikta bāriņtiesām (Civillikuma 218. pants).

(2) Pagasttiesā taisa testamentus (Civillikuma 433. pants), pieņem testamentus glabāšanā (Civillikuma 438. un 439. pants), apliecina darījumus (Civillikuma 1474. pants), izdara vienkāršo vekseļu protestus un citus apliecinājumus šā likuma sestajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Pagasttiesa šā likuma septītajā nodaļā noteiktajā kārtībā sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un steidzamos gadījumos kārto mantojuma apsardzības lietas.

 

27.pants. (1) Notariālo funkciju pilda pagasttiesas priekšsēdētājs vai pagasttiesas loceklis, kuram tas uzdots ar pagasttiesas lēmumu.

(2) Ieinteresētā persona, kura uzskata pagasttiesas rīcību notariālās funkcijas pildīšanā par nepamatotu, par šo rīcību, kā arī par atteikšanos izdarīt apliecinājumu vai citu šā likuma septītajā nodaļā paredzēto darbību var iesniegt sūdzību attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad iesniedzējam kļuvis zināms par šādu rīcību.

 

 

IV nodaļa. Aizbildnība

28.pants. (1) Bāriņtiesas pienākums ir nekavējoties, negaidot radinieku vai citu piederīgo lūgumu, iecelt nepilngadīgajam aizbildni, tiklīdz pārtraukta vai izbeigta vecāku vara, abi vecāki miruši vai nepilngadīgais palicis bez vecāku gādības vai arī ja bērna māte ir nepilngadīga un nav laulībā.

(2) Bāriņtiesa ieceļ aizbildni arī gadījumos, kad vecāki vai aizbildņi noslēdz tiesiskus darījumus ar nepilngadīgiem bērniem vai aizbildnim radies tiesā izskatāms strīds ar aizbilstamo, kā arī gadījumos, kad miris viens no vecākiem, bet otrs dodas jaunā laulībā (Civillikuma 189., 226., 227. un 267. pants).

(3) Sevišķi grūtām un sarežģītām aizbildnībām, kā arī Civillikuma 317. pantā paredzētajos gadījumos bāriņtiesa ieceļ līdzaizbildņus.

(4) Gadījumos, kad aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību vai ir atstādināts no amata, bāriņtiesa ieceļ pagaidu aizbildni (Civillikuma 237. un 232. pants).

(5) Aizbildni bāriņtiesa ieceļ saskaņā ar Civillikuma 228., 235., 237., 240., 243., 245. un 251. panta noteikumiem.

(6) Civillikuma 231. un 232. pantā paredzētajos gadījumos bāriņtiesa apstiprina nepilngadīgajam iecelto aizbildni.

(7) Aizbildnim, arī tādam, kas iecelts ar testamentu, izdodama aizbildņa apliecība, kurā norādītas aizbildņa tiesības un pienākumi.

 

29.pants. (1) Bāriņtiesa pastāvīgi uzrauga aizbildņa rīcību gan nepilngadīgā personisko interešu ievērošanā (Civillikuma 252.—259. pants), gan mantisko interešu nodrošināšanā.

(2) Bāriņtiesa rūpējas, lai aizbildnis ļaunprātīgi un savtīgos nolūkos neizmantotu aizbilstamā darbu.

 

30.pants. Rūpējoties par nepilngadīgā bērna mantisko interešu nodrošināšanu, bāriņtiesa:

1) pieprasa, lai aizbildnis pieņem nepilngadīgā mantu pēc saraksta un vienu saraksta eksemplāru iesniedz bāriņtiesai (Civillikuma 269. un 270. pants);

2) gadījumos, kad miris viens no nepilngadīgā vecākiem, pieprasa no otra nekavējoties sastādīt mirušā atstātās mantas sarakstu un iesniegt vienu saraksta eksemplāru bāriņtiesai (Civillikuma 272. pants);

3) dod atļauju vecākiem un aizbildņiem pieņemt nepilngadīga bērna vārdā mantojumu (Civillikuma 295. un 690. pants);

4) sniedz palīdzību uz mantojuma gulošo parādu nokārtošanā saskaņā ar Civillikuma 275. —279. pantu;

5) pieņem glabāšanā dārglietas, parādu prasījumu dokumentus, kredītiestāžu zīmes un vērtspapīrus, kas atrasti, sastādot sarakstu (Civillikuma 270. pants);

6) izlemj jautājumus, kas saistīti ar nepilngadīgā audzināšanu un viņa mantas izlietošanu šim nolūkam (Civillikuma 257.—259. pants);

7) lemj par atļaujas došanu vecākiem vai aizbildnim mantojuma dalīšanai (Civillikuma 724., 731. un 738. pants), nepilngadīgā mantas atsavināšanai, sadalīšanai, ieķīlāšanai, apgrūtināšanai ar lietu tiesībām vai parādiem, kā arī citos svarīgos gadījumos (Civillikuma 192., 262., 265., 268., 280., 283., 286., 287., 290.—292., 294.—296., 299. un 334. pants), ņemot vērā, ka aizbilstamā mantas dāvināšana nav pieļaujama (Civillikuma 1913. pants);

8) ik gadu ne vēlāk par 1. februāri, kā arī aizbildnībai izbeidzoties, saņem un izskata aizbildņa iesniegto norēķinu par aizbilstamā audzināšanu, ienākumiem un izdevumiem un mantas sastāvā notikušajām pārmaiņām (Civillikuma 300.—302. un 347. pants);

9) nosaka aizbildnim atlīdzību par izdevumiem un pūlēm no aizbilstamā mantas (Civillikuma 303.—310. pants).

 

31.pants. (1) Atklājot trūkumus vai nepilnības aizbildņa rīcībā, bāriņtiesa nekavējoties tās novērš vai arī atceļ aizbildni, ja atzīst viņu par nepiemērotu.

(2) Ja aizbildņa rīcība radījusi aizbilstamajam zaudējumus, par kuriem aizbildnis ir atbildīgs, bāriņtiesa uzdod jaunieceltajam aizbildnim celt tiesā attiecīgu prasību.

(3) Ja bāriņtiesa konstatē aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitējusi aizbilstamā interesēm, tiesa paziņo par to tiesībaizsardzības iestādēm.

(4) Bāriņtiesa var par tās rīkojumu vai lēmumu nepildīšanu uzlikt aizbildnim naudas sodu līdz 100 latiem, kas piedzenams bezstrīda kārtībā un ieskaitāms attiecīgās pašvaldības ienākumos.

(5) Mēneša laikā no dienas, kad aizbildnis saņēmis paziņojumu, viņš var griezties bāriņtiesā ar lūgumu samazināt vai atlaist sodu.

 

32.pants. (1) Bāriņtiesa lemj par aizbildnības izbeigšanu Civillikuma 339.–341. pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Aizbildnību nobeidzot, bāriņtiesa pieprasa no aizbildņa sniegt galīgo norēķinu un nodot aizbilstamajam aizbildņa pārvaldībā esošo mantu pēc saraksta saskaņā ar Civillikuma 347.—352. pantu.

 

33.pants. Gadījumos, kad vecāku vara ir pārtraukta vai izbeigta un bērns ir ievietots audzināšanas vai mācību iestādē, uz laiku pārgājis dzīvot pie radiniekiem, aizbildņa vai nodots audžuģimenei, bāriņtiesa pēc bērna atgriešanās no pagaidu prombūtnes gādā par viņa iemitināšanu iepriekšējā dzīvojamā telpā, ja viņam ir saglabājušās tiesības uz to, vai gādā par viņa nodrošināšanu ar dzīvokli saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

 

V nodaļa. Aizgādnība

34.pants. (1) Bāriņtiesa, saņēmusi tiesas spriedumu par aizgādnības nodibināšanu personām to gara slimības vai plānprātības dēļ, izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ, kā arī par aizgādnības nodibināšanu promesošo vai pazudušo mantai, ieceļ aizgādni atbilstoši Civillikuma 360., 366. un 661. panta noteikumiem.

(2) Bāriņtiesa, saņēmusi tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam (Civillikuma 395., 494., 496., 616., 631., 660. un 661. pants), ieceļ aizgādni un gādā, lai aizgādnis sastādītu mantojuma sarakstu.

 

35.pants. Bāriņtiesa uzrauga aizgādņu rīcību mantas pārvaldības ziņā tāpat kā aizbildņu rīcību attiecībā uz nepilngadīgo bērnu mantu, kā arī uzrauga, lai aizgādnis nodrošinātu sevišķu gādību par garā slimu personu.

 

36.pants. Atlīdzību aizgādnim bāriņtiesa nosaka atbilstoši Civillikuma 307. panta noteikumiem.

 

37.pants. Aizgādnība izbeidzama Civillikumā paredzētajā kārtībā (Civillikuma 364., 369., 375. un 666. pants).

 

VI nodaļa. Adopcija

38.pants. (1) Pieteikumu par adopciju bāriņtiesa pieņem pēc adoptētāja vai adoptējamā pastāvīgās dzīvesvietas.

(2) Ja pieteikumu par adopciju iesniedz ārvalstīs dzīvojoša persona, tas pieņemams jebkurā bāriņtiesā, ja ir pievienota tieslietu ministra atļauja.

(3) Pieteikumam jāpievieno dokumenti un tajā jānorāda citi pierādījumi, kas apliecina Civillikuma 162.—170. pantā minētos apstākļus.

 

39.pants. Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju nav izpaužamas (Civillikuma 171. pants).

 

40.pants. (1) Pārbaudījusi, ka pieteikumā norādītie apstākļi atbilst Civillikuma 162.—170. panta prasībām, iepazinusies ar adoptētāja personību un viņa dzīves apstākļiem un nākusi pie atzinuma, ka adopcija ir adoptējamā interesēs un ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptēto veidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības, bāriņtiesa pieņem lēmumu, kurā dots atzinums, ka adopcija nenāks adoptējamam par ļaunu.

(2) Lietu par pilngadīgas personas adopciju bāriņtiesa izskata, ja ir iesniegts adoptētāja un adoptējamā kopīgs pieteikums, un pārbauda, vai ir ievērotas Civillikuma 174. panta prasības, kā arī to, vai starp adoptētāju un adoptējamo ir izveidojušās faktiskas vecāku un bērnu attiecības.

(3) Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa, adoptētājam lūdzot, to apstiprina.

 

41.pants. Adopcijas noteikumus izdod Ministru kabinets.

 

 

VII nodaļa. Notariālā funkcija

42.pants. (1) Pagasttiesas pilda šādas funkcijas:

1) apliecina uzrādījuma kārtībā darījumus, kurus noslēdz pagastā dzīvojošas personas savā starpā un ar citām personām, ja darījuma summa nepārsniedz 1000 latus;

2) apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali neatkarīgi no īpašuma vērtības, ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas pagasta administratīvajā teritorijā;

3) ieraksta testamentu grāmatā pagastā dzīvojošo personu testamentus, kā arī pieņem glabāšanā šo personu privātos testamentus neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības;

4) apliecina vai izgatavo un apliecina pagasta iedzīvotāju pilnvaras, izņemot universālpilnvaras, un pieņem pilnvaras atsaukšanas lūgumus;

5) apliecina pagasta iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem;

6) pēc pagasta iedzīvotāju lūguma apliecina vai izgatavo un apliecina tādu dokumentu norakstu pareizību, kas attiecas uz šo personu;

7) izsniedz pēc līdzēju pieteikuma paziņojumus par līguma grozīšanu vai uzteikšanu viņu pretējām pusēm, ja tās dzīvo pagasta administratīvajā teritorijā;

8) izdara vienkāršo vekseļu protestus, ja vekseļa devējs dzīvo vai arī maksāšanas vieta ir pagasta administratīvajā teritorijā.

(2) Pagasttiesas apliecinājumi juridiskā spēka ziņā pielīdzināmi notariālajiem apliecinājumiem.

(3) Visi apliecinājumi, kā arī vekseļu protesti un citas darbības ierakstāmas reģistrā, kura formu un ierakstu kārtību tajā nosaka Ministru kabinets.

 

43.pants. (1) Pagasttiesa apliecina darījumus (42. panta 1. un 2. punkts), ja tai noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un ir rīcībspējīgi.

(2) Ja pagasttiesai nav pazīstama persona, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, tā noskaidro šīs personas identitāti pēc pases. Aktā vai apliecinājumā norādāms, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.

 

44.pants. (1) Darījuma dalībnieki iesniedz pagasttiesai gatavu apliecināma akta projektu vai griežas ar lūgumu pie pagasttiesas, lai tā sastāda akta projektu pēc viņu vārdiem.

(2) Apliecinot aktus, kuru projekti sastādīti pagasttiesā, pagasttiesas priekšsēdētājs tos nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt akta noteikumiem. Ja atbilde ir apstiprinoša, aktu paraksta darījuma dalībnieki.

(3) Ja darījuma dalībnieki uzrāda apliecināšanai sastādītu aktu, pagasttiesas priekšsēdētājs jautā, vai viņiem ir zināms akta saturs. Ja viņi paskaidro, ka zina akta saturu, darījuma dalībnieki aktu paraksta vai atzīst par pašrocīgi parakstītu.

 

45.pants. (1) Pēc darījuma akta parakstīšanas tas ierakstāms reģistrā un uz paša akta taisāms apliecinājuma uzraksts, kurā atzīmē:

1) akta apliecināšanas gadu, mēnesi un dienu;

2) pagasttiesas nosaukumu;

3) numuru, ar kādu akts ierakstīts reģistrā,

4) norādījumu, ka darījuma dalībnieki ir rīcībspējīgi, un viņu pases datus, arī personas kodu, vai norādījumu, ka darījuma dalībnieks ir personiski pazīstams.

(2) Apliecinājuma uzrakstu paraksta pagasttiesas priekšsēdētājs. Zem uzraksta uzspiežams pagasttiesas zīmogs.

(3) Apliecinātā darījuma akta viens eksemplārs glabājas pagasttiesas lietās.

 

46.pants. Šā likuma 42.—44. pantā noteiktajā kārtībā apliecinātais akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā.

 

47.pants. (1) Testamentu var taisīt rīcībspējīga persona.

(2) Testamentu sastādot, pagasttiesas priekšsēdētājs, diviem lieciniekiem klātesot (Civillikuma 435. un 448. pants), nolasa testatoram sastādītā akta projektu un jautā, vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Ja atbilde ir apstiprinoša, testamentu paraksta testators un liecinieki un tiek izdarīts apliecinājums.

 

48.pants. (1) Uz paša testatora lūguma pamata pagasttiesa izdod viņam testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu.

(2) Pēc testatora nāves testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu pagasttiesa izsniedz testamentā ieceltajam mantiniekam, testamenta izpildītājam vai tiesai pēc to lūguma.

(3) Testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu apliecina, norādot pagasttiesas nosaukumu un numuru, ar kādu testaments ierakstīts reģistrā. Pagasttiesas priekšsēdētājs paraksta apliecinājumu un uzspiež zīmogu.

(4) Par testamenta izraksta izsniegšanu izdarāma atzīme testamentu grāmatā.

(5) Testamentu grāmata sastāv no sējumā reģistra numuru secībā sakopotiem testamentu oriģināliem.

 

49.pants. (1) Pagasttiesa pieņem glabāt privātus testamentus, ierakstot testamentu grāmatā aktu par testamenta pieņemšanu glabāt.

(2) Pieņemot testamentu glabāt, pagasttiesas priekšsēdētājs pārliecinās par testatora personību un rīcībspēju.

(3) Pagasttiesai glabāt nodotam privātam testamentam ir publiska testamenta spēks, ja ir ievēroti Civillikuma 439. panta noteikumi.

 

50.pants. (1) Apliecinot pilnvaru, pagasttiesas priekšsēdētājs pārbauda pilnvarotāja personību un pārliecinās par viņa rīcībspēju.

(2) Apliecinājums uz pilnvaras izdarāms kārtībā, kāda noteikta šā likuma 45. pantā, un ierakstāms reģistrā.

(3) Apliecinātās pilnvaras viens eksemplārs glabājas pagasttiesas lietās.

(4) Saņemot pilnvaras atsaukšanas lūgumu, izdarāms ieraksts reģistrā un publicējams paziņojums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

51.pants. Apliecinot paraksta īstumu, pagasttiesas priekšsēdētājs pārbauda parakstītāja personību, kā arī izdara ierakstu reģistrā.

 

52.pants. (1) Apliecinot dokumentu norakstus, pagasttiesas priekšsēdētājam tie jāsalīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Apliecinājuma uzrakstā norādāms dokumentu iesniedzējs, apliecināšanas gads, mēnesis, diena, pagasttiesas nosaukums un numurs, ar kādu apliecinājums ierakstīts reģistrā, kā arī tas, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi un citas īpatnības.

(3) Par apliecinājumu izdarāms ieraksts reģistrā.

 

53.pants. (1) Lūgums par paziņojuma izsniegšanu iesniedzams rakstveidā, un tas ierakstāms reģistrā. Paziņojuma noraksts glabājas pagasttiesas lietās.

(2) Adresātam izsniedzams iesniegtā paziņojuma noraksts. Paziņojums izsniedzams adresātam personiski vai nosūtāms pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu.

(3) Par paziņojuma izsniegšanu pagasttiesa izdod apliecību, kurā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu un laiku, kad paziņojums izsniegts.

(4) Par apliecības izsniegšanu izdarāms ieraksts reģistrā.

 

54.pants. Vienkāršo vekseļu protestus pagasttiesa izdara Vekseļu likumā noteiktajā kārtībā.

 

55.pants. To personu vietā, kuras rakstīt neprot vai arī nevar, parakstās tie, kam šīs personas to uztic, par ko atzīmē akta apliecinājumā vai pašā aktā. Šādā gadījumā akts parakstāms divu liecinieku klātbūtnē.

 

56.pants. Sastādīt testamentus, kā arī izdarīt apliecinājumus pagasttiesa var testatora vai citas personas dzīvesvietā vai atrašanās vietā, ja attiecīgās personas slimības vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties pagasttiesā.

 

57.pants. (1) Par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu pagasttiesa ņem šādas nodevas:

1) par darījuma akta sastādīšanu — 5 lati

2) par darījuma akta apliecināšanu — 3 lati

3) par testamenta sastādīšanu — 8 lati

4) par testamenta pieņemšanu glabāšanā — 15 lati

5) par pilnvaras izgatavošanu — 2 lati

6) par pilnvaras apliecināšanu — 1 lats

7) par paraksta apliecināšanu — 1 lats

8) par noraksta izgatavošanu (par katru lappusi) — 0,60 lati

9) par noraksta apliecināšanu (par katru lappusi) — 0,20 lati

10) par paziņojuma izsniegšanu — 2 lati

11) par apliecības izsniegšanu par izsniegto paziņojumu — 2 lati

12) par vekseļa protestu — 2 lati

13) par aktu izrakstu izsniegšanu (par katru lappusi) — 0,60 lati

(2) Ja testaments sastādīts vai cits apliecinājums izdarīts ārpus pagasttiesas telpām, pagasttiesa var ieturēt ceļa naudu — 0,20 lati par katru kilometru.

 

 

VIII nodaļa. Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā

un mantojuma apsardzība

58.pants. Pagasttiesa sniedz palīdzību mantiniekiem gadījumos, kad mantinieks grib izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma sarakstu) un tiesa to uzdevusi pagasttiesai (Civillikuma 709. pants).

 

59.pants. Mantojuma saraksta sastādīšanā pagasttiesa pieaicina mantinieku, kurš lūdzis sastādīt sarakstu, un citus mantiniekus, ja tādi ir zināmi, kā arī divus lieciniekus.

 

60.pants. (1) Sastādot mantojuma sarakstu, atbilstoši Civilprocesa kodeksa noteikumiem tiek rakstīts akts, kurā norāda akta sastādīšanas laiku un vietu, personas, kas piedalās mantojuma saraksta sastādīšanā, katras lietas nosaukumu un pazīmes, kā arī tās vērtību.

(2) Ja mantinieki nepiekrīt mantas novērtējumam, pagasttiesa ir tiesīga uz mantinieku rēķina pieaicināt ekspertu.

(3) Aktā ierakstāmi to personu paziņojumi, kuras piedalās saraksta sastādīšanā, ja šādi paziņojumi ir izteikti.

(4) Aktu paraksta pagasttiesas priekšsēdētājs (pagasttiesas loceklis) un personas, kas piedalījušās saraksta sastādīšanā. Aktu apzīmogo ar pagasttiesas zīmogu.

 

61.pants. Mantojuma saraksta viens eksemplārs izsniedzams mantiniekam, kurš lūdzis izdarīt mantas aprakstīšanu, bet otrs eksemplārs glabājas pagasttiesā.

 

62.pants. Par mantojuma saraksta sastādīšanu mantinieki maksā pašvaldības nodevu, kā arī sedz ceļa izdevumus.

 

63.pants. Ja nomirst mantojuma atstājējs un nav klāt mirušā mantinieku, pagasttiesa gādā par mantojuma apsardzību, nenogaidot tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojuma masai.

 

64.pants. Mantojuma apsardzības līdzekļi ir:

1) mantojamās mantas apzīmogošana;

2) tās aprakstīšana un novērtēšana;

3) mantas nodošana glabāšanā.

 

65.pants. Mantas aprakstīšanu pagasttiesa veic šā likuma 60.pantā noteiktajā kārtībā, pieaicinot iecelto aizgādni.

 

66.pants. (1) Ja uzreiz pēc paziņojuma saņemšanas nav iespējams izdarīt mantas aprakstīšanu, pagasttiesa liecinieku klātbūtnē aizzīmogo telpas, kurās atrodas manta, vai aizzīmogo pašu mantu Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

(2) Aizzīmogošana tiek izdarīta arī gadījumos, kad pirmajā dienā neizdodas aprakstīšanu pabeigt.

 

67.pants. (1) Pēc mantas aprakstīšanas pagasttiesa mantu pret parakstu nodod glabāšanā aizgādnim.

(2) Aizgādnis saņem atlīdzību no mantiniekiem vai no mantas pagasttiesas noteiktajā apmērā.

 

68.pants. Mantas aprakstīšanas akts glabājas pagasttiesā. Akta noraksts tiek izsniegts aizgādnim, kā arī nosūtīts tiesai ar lūgumu izsludināt mantojuma atklāšanos.

 

69.pants. Aizgādnība izbeidzas Civillikuma 666. pantā paredzētajā kārtībā.

 

Pārejas noteikumi

1. Gadījumos, kad bērnam, kas ievietots mācību vai audzināšanas iestādē, nav iecelts aizbildnis, aizbildņa pienākumus pilda šīs iestādes vadītājs.

2. Bāriņtiesu un pagasttiesu darbība uzsākama ar 1996. gada 1. martu. Līdz bāriņtiesu un pagasttiesu darbības uzsākšanai pagastu un pilsētu pašvaldības kārto aizbildnības un aizgādnības lietas, pilda notariālo funkciju un sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā līdzšinējā kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 6. novembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 23.novembrī