Valsts prezidents — Valsts vizītē Ukrainā

Ukrainas prezidents Leonīds Kučma un Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis otrdien, 21.novembrī, tiekoties Kijevā, pārrunāja plašu jautājumu loku, sākot ar abu valstu savstarpējām politiskajām attiecībām, attiecībām ar kaimiņvalstīm un centieniem iekļauties Eiropas Savienībā, beidzot ar divpusējo attiecību aktivizēšanu un padziļināšanu ekonomikā, kultūrā un izglītībā. Kā izteicās prezidents L.Kučma, šī vizīte ir vēl viens krietns solis uz priekšu abu valstu attiecībās, šajās attiecībās valda pilnīga sapratne galveno ceļu izvēlē uz kopīgu mērķi — abu valstu labklājību un drošību. Leonīds Kučma izteica gandarījumu par Latvijas prezidenta, parlamenta un valdības atbalstu Ukrainai, iestājoties Eiropas Padomē. Abi prezidenti bija vienisprāt, ka turpmāk sarunās izskatāmi jautājumi, kas risināmi abu valstu izpildstruktūru un ekonomisko struktūru līmenī.

Apstiprinot L.Kučmas sacīto, G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvijai un Ukrainai veidojas konkrētas, pragmatiskas attiecības. Šobrīd parakstīti jau 15 līgumi, kas paver reālas sadarbības iespējas ekonomikā, tirdzniecībā, tiesību aizsardzībā un citās nozarēs. Sagatavošanā vēl 11 līgumi un vienošanās. Svarīgi, lai mūsu sadarbība attīstās dažādos līmeņos — valsts izpildvaras, pašvaldību, biznesa struktūru un banku sakaros.

Pārrunājot jautājumus, kas skar Ukrainas un Latvijas aizsardzības koncepcijas, Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzsvēra, ka mums ir kopīgs mērķis — panākt, lai reģionā, Eiropā veidotos drošības zona, kas iekļauj Ukrainu.

Vizītes pirmās dienas nogalē, abu valstu oficiālajām delegācijām klātesot, Marijas pilī tika parakstīta konvencija par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas, līgums par brīvo tirdzniecību, vienošanās par to Latvijas un Ukrainas pilsoņu darbu un sociālo aizsardzību, kas strādā ārpus republikas, vienošanās par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību un citi dokumenti.

Vakar, 22.novembrī, Kijevā beidzās Latvijas valsts vizīte, kuras gaitā Valsts prezidents Guntis Ulmanis kopā ar valdības delegāciju un biznesa struktūru pārstāvjiem tuvāk iepazīstināja Ukrainu ar sevi, saviem uzskatiem un Latvijas tālākās attīstības centieniem.

Vizītes otrā diena sākās ar Ukrainas Augstākās padomes nama apmeklējumu, kur Prezidija sēžu zālē G.Ulmanis kopā ar delegācijas locekļiem sarunājās ar AP priekšsēdētāju A.Morozu. Pēc tam notika Kijevas pilsētas mērijas apmeklējums un saruna ar Kijevas pilsētas valsts administrācijas priekšsēdētāju L.Kosakovski.

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija un Latvijas vēstniecība Ukrainā bija organizējusi Valsts prezidenta G.Ulmaņa tikšanos ar Latvijas un Ukrainas uzņēmējiem.

Priekšpusdiena noslēdzās ar abu prezidentu preses konferenci. Kā izteicās Ukrainas prezidents L.Kučma, vizītes laikā tika tālāk attīstīti un dibināti jauni kontakti, tas bija labs attiecību turpinājums visos mūsu tautu saskarsmes virzienos. Attiecību attīstība ar Latviju Ukrainai ir viena no politiskajām prioritātēm.

G.Ulmanis preses konferencē teica, ka šobrīd augstākajā līmenī politiski ir panākts viss, lai dotu vietu ekonomisko attiecību sakārtošanai un tālākai attīstībai. Abi prezidenti bija vienisprāt, ka vakar Kijevā parakstītie līgumi un vienošanās resoru starpā, arī iepriekš parakstītie un vēl 11 dokumenti, kas ir sagatavošanā, ir labs juridisks pamats, lai Latvijas un Ukrainas attiecības būtu atklātas un varētu tikt nostiprinātas gan valdību, gan pašvaldību, valsts un privāto uzņēmumu starpā, kā arī cilvēcisko kontaktu atvieglošanā. Jo, kā izteicās prezidents Leonīds Kučma, ja cilvēks jūtas slikti, tad viņš uzskata par nepietiekamu arī politisko jautājumu nostādni. Šajā sakarā jāteic, ka preses konferencē tika pārrunātas iespējas ieviest bezvīzu režīmu starp Latviju un Ukrainu vai sākotnēji — dienesta bezvīzu režīmu.

G.Ulmanis nepārprotami izteicās, ka no Latvijas puses tiks darīts viss, lai Latvijā dzīvojošie citu tautību pārstāvji varētu justies droši un brīvi izvēlēties savu dzīves un darba vietu. Ukrainas un Latvijas parakstītā vienošanās par LR un Ukrainas pilsoņu darba un sociālo aizsardzību šādas iespējas paredz. Tās tikai jādetalizē un jāizstrādā apakšstruktūru līmenī.

Kā izteicās L.Kučma, turpmākais darbs ir mūsu starpvalstu komisijas kompetencē. Jāteic, ka no Ukrainas puses jau ir izveidota starpvalstu komisija, kuras darbība vērsta uz kontaktu dibināšanu un attīstīšanu ar dažādām kaimiņzemēm, tajā skaitā arī ar Latviju.

Ukraina ir ieinteresēta attīstīt sadarbību kultūrā, zinātnē, izglītībā, mākslā, militārajā un tiesiskajā jomā, tāpat visos iespējamos jautājumos, kuros Latvija un Ukraina apstiprina vienotus centienus un mērķtiecīgu virzību gan uz Eiropas Savienību, gan uz citām Eiropas starptautiskajām organizācijām, tajā skaitā uz EDSO un citām.

Ukrainas prezidents vēlreiz žurnālistu klātbūtnē izteica pateicību Latvijai un citām Baltijas valstīm par to atbalstu laikā, kad Ukraina iestājās Eiropas Padomē, un izteica cerību, ka arī Eiropas Padomes ietvaros Latvijas un Ukrainas kā dalībvalstu sadarbība turpināsies.

Ukrainas prezidents izteicās, ka Ukrainas interešu lokā ir sadarbība ar Baltijas valstīm kopumā, ar Baltijas valstu padomi un arī ar Baltijas jūras valstīm, tā veidojot vienotu sadarbības joslu Baltijas jūras valstis — Melnās jūras valstis.

Kas attiecas uz sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē, tad šeit paredzētās vienošanās netika parakstītas vienīgi tādēļ, ka puses nevarēja vienoties par kādiem konkrētiem izpildjautājumiem, par izpildes mehānismiem. Taču cerams, ka vistuvākajā nākotnē šādas vienošanās tiks parakstītas.

G.Ulmanim tika uzdoti vairāki jautājumi, kas skar ukraiņu tautības iedzīvotāju intereses Latvijā. Uz to viņš atbildēja ar vārdiem, kurus šorīt sarunā izteica Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs Morozs, ka Ukraina izprot Latvijas situāciju un saprot arī, kādēļ tā ir pieņēmusi šādu Pilsonības likumu. Taču Latvija no savas puses darīs visu, lai citu tautību iedzīvotāji, kas izteikuši vēlēšanos palikt dzīvot Latvijā, varētu šo vēlmi pilnībā īstenot un saņemt pilnīgi vienādas tiesības ar pamatiedzīvotājiem.

Daļa jautājumu skāra Latvijas un Ukrainas kopīgās iniciatīvas, par kurām abi prezidenti arī informēja žurnālistus.

Žurnālistus interesēja arī, ko abi prezidenti sprieduši attiecībā uz lielākajām kaimiņvalstīm, konkrēti — Krieviju. Un te abi prezidenti atbildēja vienā teikumā, ka abas valstis ir ieinteresētas normālās, draudzīgās kaimiņattiecībās ar jebkuru kaimiņzemi, tajā skaitā ar Krieviju.

Atsevišķa programma bija arī abām prezidentu kundzēm. Pārsvarā tā saistījās ar dažādu kultūras objektu apmeklējumu. Vizītes otrajā dienā viņas ieradās Tautas daiļrades centrā, kur noskatījās deju ansambļa “Virska” koncerta mēģinājumu. Tika apmeklēts arī Nacionālais mākslas muzejs un Operas un baleta teātris. Ekskursijā Kijevas Pečeru klosterī Valsts prezidentu un A.Ulmanes kundzi pavadīja Ukrainas kultūras ministrs.

Pēcpusdienā bija sarīkota tikšanās ar vēstniecības darbiniekiem Latvijas Republikas vēstniecībā Ukrainā, bet pēc tam Latvijas Valsts prezidents un A.Ulmanes kundze rīkoja pieņemšanu par godu Ukrainas prezidentam un L.Kučmas kundzei.

Latvijas valsts oficiālā delegācija, kā arī biznesmeņu delegācija bija apmierināti ar vizītes norisi un ar programmas saturu.

Valsts prezidenta
preses sekretāre A.Buša

Pa telefonu no Ukrainas

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas rīkotajās vakariņās 21.novembrī

Augsti godātais Prezidenta kungs, cienījamā Kučmas kundze, cienījamās dāmas un godātie kungi, draugi!

Esmu patiesi gandarīts par iespēju tikties ar jums Ukrainā, kuras sirsnīgo viesmīlību izjutām kopš mūsu delegācijas ierašanās Kijevā. Atceroties jūsu uzturēšanos pavasarīgajā Rīgā, ar prieku jāsecina, ka mūsu toreiz kopīgi apliecinātā apņēmība veidot savstarpēji izdevīgas, nopietnas un vispusīgas attiecības tagad sekmīgi īstenojas un tiek papildināta ar virkni jaunu nolīgumu turpmāku sakaru nodrošināšanai un attīstībai.

Latvijas un Ukrainas sadarbībai ir plašas un līdz šim neizmantotas iespējas, bez tam savulaik uzkrātā pieredze rāda, ko spējam piedāvāt un ko ceram sagaidīt viens no otra. Latvijai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, savukārt Ukraina ir bagātiem dabas resursiem apveltīta Eiropas valsts. To apdzīvo viena no lielākajām kontinenta tautām ar diženu un reizē arī traģisku pagātni.

Sabrūkot padomju impērijai un komunistiskajai sistēmai kopumā, pasaulē ir iestājies laikmets, kas ievada jaunu posmu arī mūsu valstu turpmākajā izaugsmē. Mūs vieno gan kopīga pagātne, gan nākotnes mērķi — plaukstošas, demokrātiskas un progresīvas sabiedrības izveide, tāpat integrācija starptautiskajā sabiedrībā, pildot politiskās, ekonomiskās, sociālās un tiesiskās saistības, kuras tādējādi uzņemamies.

Ukrainas uzņemšana Eiropas Padomē ir nozīmīgs notikums visai Eiropas valstu saimei. Izolētības laikmets liedza brīvi izpausties tautu gribai un ierobežoja izvēles iespējas. Nu tas ir garām! Ukraiņu tauta tāpat kā latvieši ir skaidri definējusi savu izvēli par labu atklātai, demokrātiskai sabiedrībai. Tas uzliek lielus pienākumus, bet es ticu, ka mēs būsim tik lieli, cik mūsu griba. Sadarbojoties un palīdzot viens otram, mēs spēsim sasniegt iecerēto.

 Dāmas un kungi!

Nesen notikušās parlamenta vēlēšanas kā pilsoņu brīvas gribas izpausme apliecināja demokrātisko institūciju lomu Latvijas Republikā saskaņā ar tās pamatlikumu. Neatkarīgi no dažādu politisko spēku pārstāvniecības parlamentā mūsu valsts ārpolitiskais kurss ir nemainīgs. Sekojot vispāratzītiem savstarpējas cieņas, labu kaimiņu un partnerattiecību, kā arī savstarpēji izdevīgas sadarbības principiem, mēs apņēmīgi vēršamies pret jebkādām spiediena un diktāta izpausmēm starpvalstu attiecībās. Tā ir konsekventa Latvijas valdības nostāja, kas nemainās, sekojot politiskās konjunktūras apsvērumiem.

Minēto principu ievērošanu mēs uzskatām par vitāli svarīgu, reāli vērtējot savu vietu un nozīmi pasaules politikas norisēs. Tieši tādēļ īpašu nozīmi piešķiram līdztiesīgām attiecībām ar jebkuru partneri. Labs piemērs te, manuprāt, ir Ukraina.

Tiekoties maijā, esam “iestādījuši” Latvijas un Ukrainas draudzības koku, kuram Rīgā un Kijevā ir pateicīga augsne, lai tas varētu stingri iesakņoties un augt, nebaidoties vētru un dažādu nedienu. Baudīt mūsu kopdarba augļus jau šoruden vēl ir pāragri, taču ražai jābūt dāsnai, ja vien ikdienā par to gādāsim.

Cienījamās dāmas un godātie kungi, es gribētu uzsaukt tostu par mūsu namatēva Ukrainas prezidenta Kučmas kunga un Kučmas kundzes veselību!

Par Ukrainas attīstību un uzplaukumu, par latviešu un ukraiņu interešu kopību sekmīgas sadarbības izvēršanā! Par visu klātesošo veselību!

Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas runa svinīgajās vakariņās 21.novembrī par godu Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ainai Ulmanes kundzei

Augsti godātais Prezidenta kungs, augsti godātā Ulmanes kundze! Godātās kundzes un kungi!

Man ir ļoti patīkami vēlreiz sveikt Ukrainā mūsu augsto viesi no Latvijas Republikas, mums draudzīgās valsts prezidentu Gunti Ulmaņa kungu un viņa dzīvesbiedri, visus mūsu Latvijas viesus.

Mūsu valstis un tautas vieno daudzu gadsimtu kopēja vēsture.Pateicoties labākajam no tās mantojuma, mums izdevās pēdējo četru gadu laikā dot jaunu kvalitāti mūsu valstu attiecībām, kas ļauj attīstīt ciešu politisko un ekonomisko sadarbību.

Esmu dziļi pārliecināts, ka Ukrainas un Latvijas attiecībām ir ļoti laba perspektīva. Abām pusēm piemīt patiesa vēlēšanās un pārliecība veidot mūsu attiecības uz vienlīdzības, abpusējas cieņas un izdevīguma pamatiem, Tieši šie ir galvenie principi, uz kuriem jābalstās neatkarīgu valstu savstarpējām attiecībām. Tā ir mūsu principiālā pozīcija, un mēs nekad to nemainīsim.

Šajā virzienā mums jau ir konkrēti ieguvumi, tomēr nepieciešams vēl daudz ko darīt, lai izvērstu mūsu sadarbību dažādās jomās, nostiprinot to kā reģionālajos, tā arī pasaules līmeņos.

Man ir patīkami atzīmēt, cienījamais Prezidenta kungs, faktu, ka mēs ar Jums tik īsā laika posmā tiekamies jau otro reizi. Katra šāda tikšanās palīdz veidot tiešām draudzīgas un partneru attiecības starp mūsu valstīm.

Esmu pārliecināts, ka mūsu Ukrainā notikušās sarunas un pārrunas kalpos labākai abu pušu viedokļu izpratnei, risinot plašu starptautisko problēmu loku un sekmējot divpusēju attiecību aktivizāciju dažādās jomās un nozarēs.

Bet tomēr, kā saka mūsu draugi latvieši: “Vientuļu koku loka visi vēji, bet mežu pat vētra nesalauž.” Tātad mūsu spēks ir vienotībā!

Tālāka Ukrainas un Latvijas attiecību attīstība un padziļināšana ir ārkārtīgi aktuāla tieši tagad, kad mūsu valstīm jāveic svarīgi ekonomiski un politiski pārkārtojumi, jāstiprina nacionālā drošība, politiskā un ekonomiskā neatkarība.

Ukrainā tagad ir sarežģīts savas valsts tapšanas posms. Te es gribu atcerēties vēl vienu latviešu sakāmvārdu: “Nolēmis doties ceļā, skaties uz priekšu, bet ne atpakaļ.” Mēs domājam, ka mums būs vieglāk risināt virkni savu iekšējo problēmu, izmantojot Latvijas Republikas pieredzi un padziļinot ekonomisko sadarbību.

Mēs vēlamies stiprināt ne tikai abpusēju, bet arī reģionālo sadarbību, kopīgi radot jaunu, efektīvu drošības sistēmu Melnās jūras — Baltijas reģionā, kas nākotnē varētu kļūt par vienu no Eiropas drošības elementiem.

Aicinu pacelt mūsu glāzes uz Latvijas Republikas prezidenta Gunta Ulmaņa un viņa kundzes veselību, uz visu Latvijas viesu veselību.

Atļaujiet novēlēt personīgi Jums un visiem klātesošiem laimi, labu veselību un radošus centienus mūsu tautu labklājībai un tālākai draudzīgu attiecību veidošanai starp abām mūsu valstīm un tautām.